Liene jautā: Iesākumā paldies par to, ka Jūs esat! Mana darba kolēğīte vēlējās uzzināt, kas viņai jāsaprot, ka viņas meitai no agras bērnības ir
neārstējama slimība saistībā ar aizkuņğa dziedzeri un tagad atklājās, ka sunim, kam drīz 1 gads arī atklāja neārstējamu slimību sakarā ar aizkuņğa dziedzeri un problēmas ar aknām.
Elvita Rudzāte atbild: Bērni uzņem savu mīļo vecāku stresus un mājdzīvnieki uzņem sava mīļā saimnieka stresus. Pats cilvēks šādā gadījumā var pat nesaslimt. Kur ir Lienes kolēģes problēma?
Ja mēs ticam savam darbam, tad neļaujam citiem sevi ietekmēt, un aizkuņģa dziedzeris ir vesels. Aizkuņģa dziedzera „iekšējais šķidrums” ir insulīns, kas regulē cukura vielmaiņu un izdalās tieši asinīs. Viss ķermenī ieplūstošais saldais ir kā no ārpuses iekšā ienesama, bailes līdzsvarojoša drosme. Jo mazāk cilvēkam tās ir, jo vairāk viņš vēlas būt drosmīgs. Patiesa drosme ir brīvi plūstoša enerģija. Šķietamu drosmi katru dienu ieēdam ar cukuru. No brīža, kad cilvēks sāk pieprasīt pateicību, sākas diabēts.
Ja ar cilvēku kā personību viss ir kārtībā, viņa aizkuņģa dziedzeris ir vesels. Horizontālā enerģija ir materiālā enerģija. Vertikālā enerģija ir garīgā enerģija. Aizkuņģa dziedzeris ir galīgā robeža, līdz kurai var iet, pārspīlējot dzīves materiālās puses nozīmi. Ja cilvēka materiālā attieksme pret dzīvi pāraug sirds čakras līmeni, viņš iznīcina savu nākotni, kā arī savu bērnu nākotni. Materiālā attieksme nozīmē materiālu mīlestību, saskarsmi materiālas došanas un ņemšanas līmenī, prasību atalgot par ķermeņa ziedošanu kā seksa objektu, turklāt ticot savai labvēlībai. Nākotni rada sievietes mīlestība, kas materializējas caur vīrieti. Kāda ir mātes mīlestības izpratne, tāds veidojas tēva pasaules redzējums un viņa iemiesojums dzīvē.
Tā kā aizkuņģa dziedzeris ir personības orgāns, tad līdz ar personības audzināšanu tiek audzināta lepnība, kamēr aizkuņģa dziedzeris saslimst. Piemēram, ja cilvēks vēlas, lai pret viņu attiecas cilvēciski un ar cieņu vai vēlas lepoties ar saviem panākumiem, bet saņem tieši pretēju attieksmi, viņa aizkuņģa dziedzeris saslimst. Jo lielāks ir cilvēka lepnums, jo smagāka ir aizkuņģa dziedzera slimība.
Viena no personības audzināšanas īpatnībām ir pavēles un aizliegumi. Aizliegumi traucē aizkuņģa dziedzera insulīna šūnu darbību, un tādējādi cukura vielmaiņu visā ķermenī, trāpot kā lodes mērķī – tieši un bez žēlastības. Pēkšņs un absolūts protests pret visu rada situāciju, kad aizkuņģa dziedzeris neko nedod ārā. Rezultāts ir akūts aizkuņģa dziedzera iekaisums.
Aizkuņģa dziedzera hronisks iekaisums izvēlas ēdienu tā, kā cilvēks izvēlas sev paciešamus līdzgaitniekus. Ja šim cilvēkam vairs nepatīk neviens, tad viņam pašam jāpamet šī pasaule, jo viņa aizkuņģa dziedzeris vispār vairs nestrādā. Ja viņš sāk vēlēt sliktu tiem nepatīkamajiem, kurus viņš ir padarījis par saviem ienaidniekiem un kuru ņirdzīgos apvainojumus viņam pastāvīgi bijis jānorij, viņam rodas vēzis.
Jebkāds aizliegums kairina aizkuņģa dziedzeri. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo mazāk viņam aizliedz citi cilvēki un jo vairāk viņš aizliedz pats sev. Jo gudrāks viņš ir, jo vairāk, gūstot informāciju par visu, kas ir labs un kas ir slikts, viņš prot sev aizliegt. Ja citu aizliegumā ir kāda loģika, tad, aizliedzot sev, tās var pilnībā nebūt. Aizliegšana sev kaut kāda mērķa sasniegšanas vārdā ir visidiotiskākā aizliegšana, jo šis aizliegums šā vai tā netiek ievērots. Un, ja tiek ievērots, tā ir īpaši liela pieķeršanās mērķim, kas ir tas pats, kas pieķeršanās aizkuņģa dziedzerim, kas tādēļ nevar normāli darīt savu darbu. Labā aizliegšana sev īpaši kaitē aizkuņģa dziedzerim. Reizēm ir ļoti nepieciešams mazs sliktais, lai, to piedzīvojot, varētu izvairīties no liela sliktā. Aizliegšana izsaka sevi ar vārdiem: „Nedrīkst, Nevar. Nedari.” Jo vairāk vēlme, lai citi padara manu dzīvi labu, paliek neizdzīvota, neizkliegta, neizbļauta, nepateikta, neizraudāta, jo tuvāk ir cukura diabēts.
Ja cilvēks domās un jūtās pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir un nesāk to novērtēt, tad viss ir kārtībā, un cilvēks ir vesels. Stresi rodas, kad cilvēks pret mācību stundām sāk protestēt, kas savukārt rada slimības. Pieturēšanās pie vecām dogmām, kuras esi pieņēmis no vecākiem un sabiedrības, var radīt aizkuņģa dziedzera slimību, piemēram, ir cilvēki, kas uzskata: ja cilvēks dzīvo viens, tad tas nekur neder. Ja cilvēks atbrīvojas no šīs domas, tad aizkuņģa dziedzeris sāk strādāt.
http://domatajs.lv/kapec-saslimst-aizkunga-dziedzeris/
http://domatajs.lv/
