sestdiena, 2017. gada 11. februāris

Cieņa

Cieņa. Šī ir viena no būtiskākajām enerģijas formām, bet kas patiesībā ir cieņa. Pierasts uzskatīt, ka cieņa ir īpaša attieksme pret kādu cilvēku. Šim kādam tā cieņa ir jānopelna, bet ja viņš nerīkojas pēc specifiskiem kritērijiem un tā kā no viņa gaida, tad zaudē šo cieņu. Pret citiem cilvēkiem, kuri sevi nav vēl pierādījuši, izturamies neitrāli neizrādot cieņu. Ir vēl labi zināms teiciens kur cieņas definīciju izmanto kā manipulācijas veidu: "Ti menja uvozajesh?" Tad nu zin...iet, ka viss šis ir tikai sistēmas spēle. No cieņas visā šajā nav ne smakas. Kas tad patiesībā ir cieņa?
Cieņa ir apziņas stāvoklis. Tā ir sevis pieņemšanas enerģija. Tā ir visuma gaisma. Līdzīgi kā mierīgā ūdenī iemests akmentiņš kurš ap sevi rada apaļu vilni Tu vari izstarot to. Bezprecendenta. Tā uz visām pusēm izplatās vienmērīgi. No centra, bezgalībā. No Tevis visumā. Nav iespējams cienīt vienu, bet otru ne. Tikai visu un visus. Līdzīgi kā Hinduismā zināmais vārds "Namaste", tulkojumā, "Es atdzīstu Tavu Dievišķo būtību". Ļaujot tai būt. Jo jebkas ko Tu redzi, jebkas ko Tu sajūti, esi Tu pats. Tas kļūst arvien lielāks un lielāks, līdz sasniedz sevi. Pieņem un cieni. Šis kopā rada to, kas Mīlestība.
(turpinājumā par Mīlestību)
www.balturaksti.com