piektdiena, 2015. gada 27. novembris

==Pastāsts==

PAR MĀJU JĀDOMĀ! … PAR MĀJU !!!
==Pastāsts==
http://www.liveinternet.ru/users/895222/…

No krievu valodas tulkoja Maija Čepule …


Nomira cilvēks, un gāja pie Dieva, saņemt pēc nopelniem. Ilgi noraudzījās Dievs neizpratnē uz viņu, un domīgi klusēja. Nevarēja cilvēks to vairs ilgāk paciest, un sāka Dievu iztaujāt:
– Dievs, kur ir mana daļa? Kādēļ tu klusē? Es taču Debesu valstību esmu nopelnījis! Es taču ciešanās savu dzīvi esmu pavadījis! – ar lepnumu cilvēks paziņoja.
– No kura gan laika, – Dievs pārsteigts brīnījās, – ciešanas tiek uzskatītas par nopelnu?
– Es visu laiku nātru kreklu nēsāju, apjozies ar virvi, – neatlaidīgi uzstāja cilvēks, – pārtiku vien no kliju maizes un sausiem zirņiem, nedzēru neko citu, izņemot ūdeni, vairījos no sievietēm. Es vārdzināju savu ķermeni ar gavēšanu un lūgšanām …
– Nu un tad? – atteica Dievs, – to jau es saprotu, ka ciešanās dzīvoji – bet tieši KĀLAB to darīji ???
– Tevi lai slavinātu, – bez vilcināšanās atbildēja cilvēks.
– Tad nu gan varena slava man sanākusi! – Dievs skumīgi pasmaidīja. – Es tātad mērdēju cilvēkus badā, lieku nēsāt visādas skrandas, un noliedzu mīlas priekus?
   Iestājās neomulīgs klusums … Dievs vēl joprojām domīgi noraudzījās uz cilvēku.
– Tad kāda būs mana daļa? – cilvēks tomēr neatlaidās.
– Tu saki - cietis esi, – Dievs klusi noteica. – Kā lai tev paskaidro … lai tu labāk saprastu …

– Nu ņemsim par piemēru namdari, kas pirms tevis te bija ieradies. Viņš visu savu mūžu mājas priekš citiem bija būvējis, gan tveicē gan aukstumā strādājis, arī pabadoties reizēm bija iznācis, bieži pa pirkstiem sev bija trāpījis, un šādi viņš arī tika cietis. Bet viņš mājas cēla. Un pēc tam saņēma savu godīgi nopelnīto algu. Bet tu – sanāk – visu mūžu to vien esi darījis, kā dauzījis ar āmuru sev pa pirkstiem …
Dievs uz brīdi apklusa …
– Bet kur tad ir MĀJA?
KUR IR TAVA CELTĀ MĀJA!