trešdiena, 2015. gada 25. novembris

Neviens nespēj pateikt labāk, kā to savā romānā «Eiropa » uzrakstījis cilvēks – leģenda un varenais mistifikators, franču rakstnieks Romens Garijs.

Lūk, arī pienākusi Eiropas «X STUNDA»…



Tās ir milzīgas barbaru ordas… Starp viņiem vispār nav nevienas sievietes, nav bērnu, nospiedošā vairākumā tie ir tikai jauni, agresīvi vīrieši…

Satriektā aculiecinieka stāsts….
Jūs ticat, ka simtiem tūkstošu cilvēku, kas pēkšņi virzās uz Eiropu, ir  «bēgļi, kas cietuši no kara musulmaņu valstīs »?
Es neticu.
Jūs ticat, ka katrs no šiem jauniem vīriešiem ir paspējis savā dzīvē sakrāt  milzīgu naudas summu, lai samaksātu pārvadātājiem, kas viņus nogādā no Turcijas vai Ziemeļāfrikas  uz Eiropas dienvidiem?

Es neticu.
Jūs ticat, ka visiem šiem cilvēkiem pēkšņi vienlaicīgi galvā ienāk viena un tā pati doma: tikt līdz Vācijai un apmesties tieši tur?

Es neticu.
Jūs ticat, ka nokļūstot Vācijā, viņi dzīvos klusi un mierīgi, pakļaujoties vietējiem likumiem, un gaidīs, kamēr viņu dzimtenē beigsies karš, bet pēc tam priecīgi un nekavējoties pametīs Eiropu un  atgriezīsies atpakaļ?


Es neticu. 

Bet es ticu, ka šie pūļi, ordas, kolonnas ir armijnieki! – jauni vīrieši, starp kuriem gandrīz nav nevienas sievietes, ne bērni, un viņi cenšas sasniegt vienu gala punktu, ko ir noteicis tas, kas apmaksājis viņu pārvešanu uz Eiropu. Katrs vīrietis – musulmanis ir karotājs, kurš jau no bērnības tiek apmācīts, kā lietot ieročus; saskaņā ar šīs reliģijas likumiem katram musulmanim ir jāpiedalās karā pret neticīgajiem un jācīnās par islama sludināšanu uz zemes. Gala mērķis – visai pasaulei jāpieder Allaha  piekritējiem.
Ir pienākusi «x stunda».
Simt tūkstoš cilvēku virzās uz Eiropas centru.
Bēgļi?
Nē.
Iekarotāji.
Triecienā viņi ieņem vilcienus; izlaupa autobusus, izmet no tiem ārā pasažierus; aiz matiem izvelk ārā sievietes no automašīnām, lai savāktu tās sev…Šie cilvēki dodas iekarot Eiropu.
Un ko par to domā Eiropa, kādus lēmumus pieņem Eiropa?
Eiropa dala kvotas par bēgļu izvietošanu dažādās valstīs – pat tajās, kurām  migranti veiksmīgi ir pabraukuši garām un kurās ir atteikušies palikt.
Ko varam teikt šajā sakarā?


Neviens nespēj pateikt labāk, kā to savā romānā «Eiropa »  uzrakstījis cilvēks – leģenda un varenais mistifikators, franču rakstnieks Romens Garijs.


 Viņa romāna varonis Harijs, ir iemīlējies Eiropā, un jūk prātā mēģinot saprast, kura ir viņa iemīļotā? Vai tā ir  vecā ragana, kas prot veikli jaukt kārtis  un stāstīt par savu bijušo skaistumu un  varenību, vai šī  jaunā, nevainīgā, smalkā un brīnišķīgā meitene.


 Galu galā varonis zaudē prātu pēc tam, kad saprot, ka šī brīnišķā mīļotā Eiropa – laiku pa laikam, prāta aptumsuma brīžos pārvēršas par prostitūti, kura ar baudu un sajūsmu atdodas  jebkuram spēcīgam un nekaunīgam rupeklim, lai no kurienes viņš parādītos: no rietumiem, austrumiem vai dienvidiem…

Ir acīmredzams, ka mēs pašlaik esam liecinieki šim brīnišķīgās Eiropas prāta aptumsuma periodam, kad tā labprātīgi un priecīgi  atdod sevi  izpostīt jaunajiem iekarotājiem.

 Atliek tikai cerēt, ka šis prāta aptumsuma periods kādreiz beigsies…



Starptautiskais interneta žurnāls. http://newrezume.org/news/2015-11-23-11904

http://latvuda.lv/luk-ari-pienakusi-eiropas-x-stunda/