otrdiena, 2018. gada 24. aprīlis

"Vairāk par vīnu aknām kaitē sevī nēsātas dusmas, naids, aizvainojums

ziednieks Oļegs Demidovs: "Vairāk par vīnu aknām kaitē sevī nēsātas dusmas, naids, aizvainojums" 71


Cita pasaule
22. aprīlī 06:55
Antra Krastiņa | "Patiesā Dzīve"

Dziednieks, pašdziedināšanās speciālists, ezoteriķis Oļegs Demidovs pēc dabas ir pētnieks, meklētājs, nevis sekotājs citu mācībām. Visu, ko atradis, atklājis, viņš cenšas pārbaudīt praktiski, vispirms pats uz sevis. Aktīvi meklējot un praktizējot nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadu, Oļegs pārliecinājies – spējas dziedināt ir katrā un gandrīz katrs var iemācīties tās attīstīt un izmantot. Protams, ja vien ir vēlme to darīt.

Oļegu jau bērnībā interesēja ezoterika, tikai tolaik jautājumi, kas sniedzās pāri ikdienībai, bija slēgta tēma, kurai pietuvoties ļauts vien cilvēkiem no īpašām aprindām. Turklāt lielāko daļu ļaužu tādi pekstiņi nemaz neinteresēja – padomju pilsoņiem tika mācīts, ka eksistē vien tas, ko var redzēt un aptaustīt. Oļegs šai masai nepiederēja, viņš tvēra katru raksta galiņu, kur bija stāstīts par citpasaulīgo. Daudz gan tādu nebija, pārsvarā nedaudz informācijas par kosmosu, NLO. Reiz, radu lokā sēžot pie galda, viņš ierunājies par šīm tēmām, bet momentā nolikts pie vietas – tas viss esot pupu mizas, nekam tādam nevarot ticēt. Oļegs tad nodomājis – un tā runā pieaudzis cilvēks? Vai viņš tiešām iedomājas, ka dzīvība eksistē tikai šeit, uz Zemes?! Viņa zemapziņa jau tad teica, ka tā ir kaut kas smalkāks, eksistē visur un ka viss ir saistīts. Vēlāk Oļegs izmācījās par datorspeciālistu, bet pie dziedināšanas nonāca četrdesmit gadu vecumā, kad pašam uzradās dažādas ķibeles, kas lika meklēt risinājumu.

Cilvēks nav radīts slimošanai

– Kas notika, ar kādām problēmām saskārāties?
– Nekas īpašs, laikam bija pienācis laiks pārvērtēt darīto. Strādāju labā darbā – biju datortīkla administrators Privatizācijas aģentūrā. Tomēr kopumā mani kaut kas vairs neapmierināja – zuda interese par darbu, nomāca depresija, pasāku lietot alkoholu. Ar šo situāciju negribēju samierināties, tāpēc sāku meklēt izeju. Atradu informāciju par dziednieku Aleksandru Volkovu un viņa skolu, sāku iet uz kursiem. Varbūt tas izklausīsies jokaini, bet mani ne tik daudz interesēja zināšanas, cik iespēja satikties ar dziednieku, lai sajustu ar šādām spējām apveltīta cilvēka enerģētiku, uztaustītu viņa pasaules uzskatu, pasekotu viņa domāšanai. Pamatā Volkovs deva daudz noderīgas informācijas, bet kādā nodarbībā, piemēram, sāka stāstīt, cik laba ir kola – dzēra to pats un deva dzert citiem. Man tas lāga nesaslēdzās – kā dziednieks par labu var atzīt šķidrumu, ar kuru var tīrīt caurules? Tad vēl daži man nepieņemami atzinumi, un es no Volkova skolas aizgāju, bet meklējumu ceļš turpinājās. Pie kāda reiki meistara sāku apgūt šo dziedniecības mācību un izgāju visas pakāpes. Pēc tam, nu jau kā reiki dziednieks un pasniedzējs, šajā skolā nostrādāju septiņus gadus. Kad sajutu, ka savai izaugsmei tur vairs neko negūstu, izlēmu strādāt atsevišķi. Sākumā piepulcējās daži kolēģi, vēlāk aizgājām katrs savu ceļu.
– Dziednieku vidū valda konkurence?
– Amatnieku līmenī droši vien. Bet es pie viņiem nepiederu. Esmu meklētājs – visu dziedināšanai noderīgo informāciju atrodu pats. Līdz ar to nekādas konkurences nevar būt.
– Kas ir pats būtiskākais, ko esat atradis?
– Sevi un savu dziedināšanas metodi. Par primāro uzdevumu uzskatu atrast problēmas cēloni un to spēku, kas palīdzēs cēloni novērst. Kas ir šis spēks? Visbiežāk cilvēki saka – Dievs, jo visi savā dziļākajā būtībā meklējam tieši viņu. Arī es uzskatu, ka tas ir pareizs piegājiens – meklēt kaut ko augstāku par cilvēcisko ietekmi. Tikai kur to meklēt? Un te sākas maldi – baznīcā, debesīs? Patiesībā Dievs nekur nav jāmeklē, jo viņš, visa radītājs, ir visur, arī katrā no mums. Tikai šī radītāja garīgā daba jāpamodina jeb jāaktivizē apzināts kontakts starp cilvēcisko dabu un savu augstāko Es. Tas tad arī ir ceļš, kas noved pie patiesas dziedināšanas.
– Kā nodibināt kontaktu ar savu augstāko Es?
– Jāvēršas pie viņa iekšēji, meditējot vai ar tādu kā manifestāciju – izsakot lūgumu palīdzēt atveseļoties. Neveselība parasti sastāv no kaudzes dažādu problēmu, un lielai to daļai cēloņi ir nesakārtotas attiecības ar citiem un sevi. Ir jāsaprot – ja neesi apmierināts ar sevi, tas kļūs par nopietnu traucēkli attiecībās ar visu pasauli.
– Cilvēks nav radīts slimošanai. Tad kāpēc mēs – viens vairāk, cits mazāk – slimojam?
– Visas slimības rodas piecu nepareizu darbību – domu, ticības, vārdu, darbu, rīcības – uzkrājuma rezultātā. Runājot par slimībām piezemētākā līmenī, jāmin vairāki to rašanās iemesli. Pirmkārt, sistēma, kurā mēs dzīvojam, ir uztaisīta tā, lai cilvēki slimotu, un mēs tajā iekļaujamies, tikko piedzimuši. Līdzko bērns ieradies šajā pasaulē, viņam uzbrūk ar lērumu vakcīnu, pat nepaskaidrojot, kāds ir to ķīmiskais sastāvs. Tas ir pirmais, kas cilvēkus padara uzņēmīgus pret dažādām slimībām, jo, kā pierādīts, bērni, kuri nav vakcinēti, slimo daudz mazāk nekā vakcinētie un attīstās labāk un ātrāk. Otrkārt, veselību ietekmē tas, ko ēdam un dzeram. Kā redzam, mums piedāvā arvien nekvalitatīvāku pārtiku. Kāpēc – secinājumus izdariet paši. Neapšaubāmi, ka cilvēks, kurš nepievērš uzmanību tam, ko ēd, sevi pakļauj lielākam riskam saslimt. Īpaši par to būtu jāpiedomā jauniešiem, kuriem kaut kad būs bērni, jo viņi riskē ne tikai ar savu veselību. Treškārt, medicīna kā sistēma ir ieinteresēta, lai cilvēki būtu slimi, nevis veseli, jo citādi tā nevarēs funkcionēt. Sapratīsim taču, ka jebkurā valstī katrs jaundzimušais vispirms tiek uztverts kā kārtējais nodokļu maksātājs, bet pārējais – kā viņš attīstās, kā jūtas, kāda ir viņa veselība – to būtībā neinteresē. Galvenais, lai vismaz kādu laiku maksā nodokļus, bet līdz pensijas vecumam izvilkt nav obligāti, jo uzturēt pensionārus valstij nav izdevīgi.
– Cilvēks, kurš regulāri slimo, gan nav nekāds nodokļu maksātājs...
– Dauzi būs dzirdējuši par pasaules pārvaldītāju plānu samazināt iedzīvotāju skaitu – astoņi miljardi ir krietni par daudz, vēlamais skaits būtu miljards. Saujiņai pārvaldītāju pietiks arī ar viņu nodokļos samaksāto. Tātad pārējie var mirt nost, viņiem nākotnes plānā nav vietas. Tāpēc, ja gribam savu mūžu nodzīvot kvalitatīvi, par savu veselību jārūpējas un jāmācās domāt pašiem, jo tas ļaus izdarīt pareizas izvēles.
– Ja pieņem, ka viss ir galvā, jāsecina, ka tajās valda liela nekārtība, ka pamatā slima ir domāšana.
– Jā, jo uzskatos, dzīves programmās, kuras pamatā saņemam no vecākiem, skolas, televīzijas un tā tālāk, gluži tāpat kā datoros mēdz būt vīrusi – programma, kas sevi spēj patstāvīgi reproducēt un inficēt datoru, šajā gadījumā cilvēka organismu, jo tās mūsu apziņā darbojas nepārtraukti. Daudzi no šiem vīrusiem televīzijā, internetā, reklāmās tiek palaisti apzināti, lai cilvēki pārstātu domāt ar savu galvu. Un tā atkal ir pavēle no kaut kādas augšas, jo manipulēt var tikai ar nedomājošu masu.

Pasaule, kurā dzīvojam, ir fiziska anomālija

– Arī mēs paši sevī iedarbinām dažādas programmas. Viens par visu priecājas un līdz ar to piesaista sev šādus notikumus, otrs visu laiku čīkst, ka ir slims un nabags, un attiecīgi sevi uz to arī programmē. Ja cilvēks pēkšņi attopas, ka šo programmu vajag mainīt, tad kā to var izdarīt?
– Pirmkārt, lai mainītu upura psiholoģiju, sevī jāpamodina meklētājs – jāmeklē ceļš, kā uzlabot savu dzīvi. Otrkārt, jāsaprot, ka avots, no kura smelties spēku, ir mūsos pašos, tāpēc jānodibina kontakts ar savu augstāko Es. Tas ir vistuvākais līmenis, bet, kamēr to nesaprotam un līdz galam tam neuzticamies, klāt netiekam. Kamēr tas nenotiek, cilvēki staigā kā pusaizmiguši – ir ierobežoti savā domāšanā un pat negrib zināt, kas notiek ārpus kastes, kurā dzīvo. Var jau viņiem stāstīt, kas tur darās, bet cilvēki to laiž gar ausīm – viņus tas neinteresē kaut tāpēc, ka nedod uzreiz gūstamu ienākumu, rezultātu. Tad kāda starpība, ir kaut kādi NLO, augstākais spēks vai nav!
Ja cilvēks tomēr meklē kontaktu ar savu augstāko Es, lai kaut ko mainītu, vajag apzināties, ko tieši vēlamies mainīt, kas ir problēmu cēlonis. Tas ir nopietns darbs ar sevi – cilvēks var meditēt, gremdēties pārdomās. Varam izvēlēties dzīvot gaismā vai tumsā un to manifestēt – lai top! Piemēram, ja apzināmies, ka bijušas sliktas attiecības ar kādu cilvēku, mēs varam tās sakārtot, uzlabot. Ko tad, ja otrs to negrib? Viņam nemaz nav jāprasa, jo mums svarīga ir pašu griba atvainoties, piedot, atlaist to no savas puses. Kad esam to paveikuši, šis cilvēks to sajūt un maina arī savu attieksmi, jo vairs neesam saistīti. Tagad ļoti daudzi dziednieki noņem lāstus, lai gan pamatproblēma ir attiecības, jo lāstus saņemam tikai sliktu attiecību rezultātā. Kad tās sakārtojam, visi lāsti no cilvēka nobirst paši, jo nav vairs spēka, kas tos baro: nepiedošanas, aizvainojumu. Bet, kamēr cilvēks šīs graujošās emocijas sevī nēsā, viņš baro visu maģijas ķēdīti.
– Tad ko īsti dara tie, kuri teic, ka noņem lāstus, ļaunas acis, noskaudumus?
– Uz kādu laiku ierobežo lāsta iedarbību. Ja bez tā viņi noskaidro arī lāsta cēloni, paskaidro cilvēkam, ka viņam jāpiedod pāridarītājam – viss kārtībā. Ja dziednieks tikai noņem lāstu, īsti nezinot, kāpēc tas uzlikts, tad viņš cīnās ar sekām, kas ir tas pats, kas dzert zāles, neārstējot slimības cēloni.
– Atveseļošanās ilgstot tikpat ilgi kā saslimšana.
– Viss atkarīgs no katra gribas un apņēmības strādāt savā labā, no  atveseļošanās procesam veltītās uzmanības. Piemēram, vai koncentrējamies meditācijai, vai paralēli tai skatāmies televizoru. Ja sākam sevis dziedināšanu, pret to jāizturas ar vislielāko nopietnību.
Tagad ļoti daudzi dziednieki noņem lāstus, lai gan pamatproblēma ir attiecības, jo lāstus saņemam tikai sliktu attiecību rezultātā. Kad tās sakārtojam, visi lāsti no cilvēka nobirst paši. (Foto: Rojs Maizītis)
– Ar ko pēc diagnozes noteikšanas sākt ārstēšanos – ar ārstu izrakstītajām zālēm vai pievēršanos sevis sakārtošanai?
– Ja cilvēks domā virspusēji, viņam pieņemamāks variants ir ārsts un zāles. Savukārt, ja viņš jau izaudzis līdz līmenim, kad saprot, ka problēmu cēlonis varētu būt nepareizas domas, greizas attiecības, nekontrolētas emocijas, viņš sāks strādāt ar sevi – sevis iepazīšanu un izzināšanu. Piemēram, aknām par glāzi vīna daudz vairāk kaitē sevī nēsātas dusmas, naids, aizvainojums. Tikai vairākums to nesaprot.
– Pozitīvi tendētiem, labiem cilvēkiem daudzas vainas iet secen.
– Būtībā visi cilvēki kā garīgas būtnes ir labi, tomēr katrā no mums ir sava tumšā puse. Tas tāpēc, ka pasaule, kurā dzīvojam, ir fiziska anomālija, un mums dots uzdevums to pētīt. Protams, daļa tās – ļaunums, kas vispār ir kosmiska anomālija, – iekļūst arī cilvēkos, un mums jāiemācās to transformēt.
– Radītājs ar mums spēlē savu datorspēli?
– Drīzāk teātri, kurā katram ierādīta sava vieta, un katra loma, kuru Radītājs mums uztic spēlēt savās iestudētajās izrādēs, ir kārtējā dvēseles mācībstunda.

Dievam visatbilstošākais vārds būtu Placebo

– Cik liela loma atveseļošanās procesā ir ticībai?
– Ļoti liela. Ticība darbojas pati par sevi, cilvēku iekšēji spēcinot, atverot  programmai – man tiks palīdzēts! To var stiprināt arī ar kādu ticības objektu. Placebo efekts darbojas tieši pēc šā principa, un, ja Dievam vajadzētu iedot vārdu, tad Placebo būtu visatbilstošākais.
– Dziedniecība attīstās līdzi laikam – tagad ne tik daudz runā par smērītēm un tējiņām, kas izdziedinās dažādas kaites, cik par enerģētisko bloku likvidēšanu. Reiki, kuru jūs apguvāt, nodarbojas tieši ar to.
– Reiki enerģija tiek virzīta ar rokām, bet tagad tas laikam ir vienīgais, kas apvieno tos, kuri teic, ka nodarbojas ar šo dziedniecības sistēmu. Par pārējo vairs neesmu pārliecināts, jo tagad visi, kas strādā ar kaut kādām enerģijām, sevi sauc par reiki dziedniekiem. Kārē pelnīt reiki ir izvazāts, nodeldēts tiktāl, ka, manuprāt, viss iet uz beigām, tikai tas nenozīmē, ka šī dziedniecības sistēma ir pilnīgi nederīga un nevienam nepalīdz. Līdzīgi mūsu pasaulē notiek ar visām labām lietām, garīgām praksēm, jo ļaunums iekļūst visur un visu kopē. Tieši tāpēc es nesekoju nevienai mācībai vai reliģijai, nevienam skolotājam – meklēju un pētu pats.
Jāpaskaidro, ka enerģētiskos blokus rada nepieņemšana, proti, cilvēks saņem kādu informāciju, bet to atgrūž – nepieņem, nosoda, negrib saprast, ka tā var būt, bet šī informācija viņā tomēr iesēžas. Tāpēc jāiemācās visu nevajadzīgo, traucējošo, traumējošo laist cauri – konstatē faktu, bet nedod tam novērtējumu: tas ir labi vai slikti, pareizi vai nepareizi. Ja sevī paturēsim tikai noderīgo, pozitīvo informāciju, bet pārējo pieņemsim – ir tā, kā ir –, tad nekādi bloki neradīsies. Nu, nav nekādas jēgas uztraukties par zemestrīci Japānā vai teroraktu Amerikā un katru vakaru, klausoties ziņas, šo negāciju radīto uztraukumu sevī krāt arvien lielāku, jo tas var novest pie stresa, savukārt tas – pie slimībām. Visi šādi satraukumi ir anomālijas iedarbība – ļaunums, kas šajā pasaulē ir visur klātesošs, būtībā to pārvalda, un visas dvēseles, kuras šobrīd iemiesojušās uz Zemes, lielākā vai mazākā mērā ir pakļautas tā ietekmei.
– Nepakļauties ļaunumam nozīmē dzīvot paļāvībā Radītājam?
– Jā. Kā arī saprast, ka būtībā vienīgais, ko varam mainīt, ir pašu dzīve, un to darīt ir mūsu pienākums – cilvēkam jāattīsta sava dvēsele, jāaug. Līdzko tas notiek, mainās attieksme pret pasauli. Turklāt tas ir vienīgais veids, kā varam ietekmēt līdzcilvēkus un līdz ar to – pasaulē notiekošo. Brīnumi nav jāgaida, mēs paši esam brīnumu autori!
– Kā zināms, darbs ar sevi ir vissmagākais pasaulē...
– Nenoliedzami, darīt fizisku darbu ir daudz vieglāk.
– Ja Radītājs redz, ka cilvēks ļoti cenšas, viņš palīdz? Vismaz mazina savu dusmību pret grēcīgo cilvēku?
– Tas Radītājs, kā daļa esam, dusmas nepazīst. Garīgajā pasaulē valda simtprocentīga pieņemšana un beznosacījumu mīlestība. Dievam visi bērni ir vienādi, un viņš redz visu viņu kļūdu cēloņus un sekas, bet uz paša radīto dusmoties ir bezjēdzīgi.

Ļaujiet sev būt laimīgiem

– Tiek izteiktas dažādas versijas, no kurienes uz Zemi atnākusi dzīvība. Kāda ir jūsējā?
– Konkrētas savējās man nav, bet esmu pārliecināts, ka Zeme nav izredzētā, uz kuras kādu apstākļu sakritības dēļ tā radās. Ja dzīvība ir visur, tad tā arī visur var pārvietoties. Un kas teicis, ka zinātniekiem nav informācijas par būtnēm no citām planētām, ka ar viņiem netiek uzturēti kontakti? Būtībā mēs dzīvojam diezgan noslēgtā kastītē un tiekam apgādāti ar informāciju, kas apmierina visus tos, kuri dzīvo ritmā: mājas, darbs, veikals, izklaide. Bet tāda ir lielākā daļa Zemes iedzīvotāju. Un viņi arī neko vairāk negrib zināt, viņi nemeklē atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem. Viņi ir sekotāji, nevis meklētāji, un es uzskatu, ka tas ir ļoti liels mīnuss, nopietna problēma.
Savukārt meklētāji patiesības graudus ierauga un uzlasa visur. Piemēram, uz "Palazzo Ducale" sienām un griestiem Venēcijā ir gleznojumi, kuros skaidri attēlots viss, kas uz Zemes reiz noticis. Kosmosa kuģi, agrāk Zemi apdzīvojošie milži, kas, starp citu, minēti arī Bībelē, cilvēki ar savādām cepurēm un dažādiem mums nepazīstamiem objektiem rokās. Šo šifrēto informāciju lasīt ir ļoti aizraujoši, bet lielākā daļa cilvēku gleznojumus uzlūko tikai kā gleznojumus. Un cik daudz ir tādu, kuri pazīst simbolus un zina to nozīmi? Daudzi simboli no agrāk valdošo ģimeņu ģerboņiem un māju sienām pārceļojuši uz baznīcu sienām, un arī šis fakts par daudz ko liek aizdomāties. Es domāju, ka pasauli pārvaldošo loks jau sen zina metodes, ar kādām var vadīt lielas cilvēku masas, likt pielūgt Dievu un pašiem apsēsties Dieva vietā.
– Ko, jūsuprāt, nozīmē mīlēt sevi?
– Ļaut sev būt laimīgam – darīt visu, kas padara priecīgāku, labāku. Ja cilvēks šīs sajūtas rod, apgūdams zināšanas, tad lai to dara. Ja vajag kaut kur aizbraukt, lai gūtu jaunas emocijas, tad lai dodas ceļā, kad vien iespējams.
– Dažkārt gadās situācijas, kad sakām: tas jānogriež kā ar nazi, ar to domājot atteikšanos no ieradumiem, netikumiem, traucējošām attiecībām.
– Ja kaut kas no ierastā pārstāj kalpot mūsu augstākajam labumam, tad tā arī vajag darīt. Piemēram, ja organisms vairs nepieprasa gaļu, tad to neēd. Nogriezt kā ar nazi attiecības ar reiz tuvu cilvēku būs sarežģītāk, jo tā jau ir smalkā matērija, kurā izveidojusies saikne starp cilvēku smalkajiem ķermeņiem. Tātad, pirms attiecības nogriezt, tās būs jāsakārto. Varbūt pietiks ar piedošanu, bet, ja paša emocijas vēl dzīvas, būs grūtāk, jo nevar nogriezt daļu no sevis. Lai no tām atbrīvotos, tās jāiemācās transformēt – caur apziņu. Sava emocionālā ķermeņa sakārtošana, miera avota atrašana un atvēršana prasa daudz ilgāku laiku nekā fiziskā ķermeņa sakārtošana.
–    Ar ko sākat darbu ar cilvēku?
– Vispirms viņam jāpastāsta par savām problēmām – kas nomāc, sāp visvairāk. Tad palūdzu informāciju no sava augstākā Es, kuru nolasu ar svārstu, tikai esmu izstrādājis savu metodi informācijas iegūšanai. Sajūtu to arī intuitīvi, kā arī izmantoju ciparu kodus. Informācija man tiek dota tieši šādā veidā, un man ir ciparu atšifrējuma skala. Kur to ņēmu? Izstrādāju praksē. Parasti informācija ir ļoti pareiza, precīza, līdz ar to manam darbam ir ātrs un labs rezultāts. Tad seko informācijas apstrāde, analīze, un mēs visu sākam pārrunāt. Lai problēmu atrisinātu, šo procesu vajag manifestēt caur vārdiem. Es pasaku priekšā afirmācijas, apgalvojumus, piemēram: “Es transformēju par gaismu, mīlestību, harmoniju visas baiļu enerģijas.” Cilvēks to atkārto, un es šo procesu atbalstu, veicinu ar enerģiju, nododot to viņam caur rokām. Skaitot šādu afirmāciju, cilvēks aktivizē savu garīgo dabu, kuras spēku viņam izskaidroju jau sarunas sākumā. Tātad tas vienlaikus ir gan dziedināšanas, gan apmācības process. Seansa beigās lūdzu pastāstīt par pārmaiņām, kādas cilvēks sajutis. Galvenais, ka rezultāts ir sasniegts šeit un tūlīt, nav jāgaida nekāds kaut kad pēc brīža, vēlāk. Smagumu sirdī rada dažādas piesaistes cilvēkiem, ar kuriem nav sakārtotas attiecības, bet, kad tas izdarīts, smagums nokrīt, uzreiz vieglāk elpot.
– Lieliski, bet kas ar šo cilvēku notiek pēc seansa?
– Sākas harmonizācijas, atveseļošanās process. Ja cilvēks seko maniem ieteikumiem – meditē, piesauc savu augstāko Es –, viņš pats aktivizē, rada spēku, kas arī visas turpmākās negācijas transformē pozitīvā enerģijā. Un pat tad, ja viņš to nedara, viņā tagad ir dzīvības spēks, kas tiek patērēts, lai pārveidotu negācijas, kas turpina līst laukā no zemapziņas. Pilnīgi visas jau neizlien, tikai tik, cik katrs var pavilkt. Ja visas uzreiz gāztos laukā, cilvēks pat varētu nomirt. Emocionālās attīrīšanās process notiek gadiem ilgi. Sākumā jāatrisina sāpīgākās problēmas, tad kādu laiciņu jāļauj atjēgties. Kad uzpeldēs nākamās un pats ar tām galā netiks, varēs atnākt vēl uz kādu seansu. Bet ir cilvēki, kuri uzreiz noķer īsto vilni – līdzko kas, tā sāk meditēt un, pateicoties tam, problēmu sevī neielaiž.

Katra slimība no cilvēka pieprasa pārveidi

– Būtībā jebkura slimība jāuztver kā fiziska, garīga, emocionāla attīrīšanās.
– Tā ir. Dzerot ārstu izrakstītās zāles, tiek nobloķēti slimības simptomi, bet sastāvējušās enerģijas paliek savā vietā. Kā no aizsērējušām caurulēm knapi pil ūdens, tā sastāvējusies negatīvā enerģija jeb negatīvās emocijas bloķē dzīvības enerģijas plūsmu. Un cilvēks slimo, jo kaut kā taču tā jāizkustina – slimības gadījumā caur ciešanām. Ja sevis dziedināšanai izmanto garīgo enerģiju, dzīvības plūsmas atjaunošana jeb atveseļošanās notiek ātrāk, mierīgāk, nesāpīgāk, jo garīgā enerģija negatīvās emocijas transformē, tās izjūk. Tātad katra slimība no mums pieprasa pārveidi – tā vēsta, ka ir sakrājušās negācijas. Tas, vai un cik ātri no tām atbrīvosimies, tās pārveidosim, atkarīgs tikai no mums pašiem.
Pie manis reti nāk cilvēki, kurus nomoka slimības, lielāka daļa manu pacientu sūdzas par to, ka dzīvē neiet tā, kā vajag, kā gribētos. Viss bijis normāli, bet tad kaut kas salūzis. Vienam tās ir attiecības ar līdzcilvēkiem, citam neveiksmju ķēde. Sievietes bieži nomāc neizdevušās attiecības ar vīriešiem – vienu, otru, trešo. Visos šajos gadījumos problēmas risinu ar savu metodi, citu ceļu neredzu.
– Vai ar to var izdziedināt arī fiziskas kaites?
– Jā, bet ar noteikumu, ka mana metode ir pieņemama – pacients izprot tās iedarbības mehānismu, kas nozīmē, ka viņam jau ir augstāks apziņas līmenis. Zemākā dzīvojošie, tie, kuri baidās ielūkoties sevī un atzīt pieļautās kļūdās, maldu ceļus, pārinodarījumus citiem, pie manis vienkārši nenonāk. Viņi izvēlas iet pie ārsta vai cita dziednieka, kurš nerok tik dziļi, iesaka dzert tējas, smērēt smēres. Bet katrs pats izvēlas, kā sevi dziedināt, un to nevienam nevar pārmest.
– Jūs veiksmīgi atbrīvojot no atkarībām – alkohola, smēķēšanas. Kā to darāt?
– Gluži tāpat, kā visas citas problēmas – apzināti aktivizējot kontaktu starp cilvēcisko dabu un augstāko Es. No vienas puses, kaitīgie ieradumi ir prāta atkarība, no otras, astrālas būtnes – dēmoni, kas nāk no ēnas puses, ieperinās cilvēkā un prasa, lai tos baro. Bez piepūles no tiem neatbrīvoties. Problēma ir arī tajā, ka, atsakoties, piemēram, no alkohola, cilvēks apjūk – ar ko aizpildīt laiku, no kā gūt prieku? Ir jāpamostas, jāatrod citas nodarbes – patīkamas un aizraujošas. Cita ceļa nav. To saku kā pētnieks, kurš pats pārvarējis šāda rakstura problēmu, negatīvo enerģiju transformējot pozitīvā.
– Arī dziednieki ir tikai cilvēki, katram sava uts, gadās saslimt. Kā pats sevi uzturat pie veselības?
– Uzskatu, ka, šajā jomā darbojoties, citiem nevar palīdzēt vairāk, kā esam palīdzējuši paši sev. Nevaru citus mācīt sakārtot attiecības ar līdzcilvēkiem, ja man pašam tās nav sakārtotas; nevaru citus mācīt nedusmoties, ja manī pašā sēž dusmas. To taču jūt, un līdz ar to zūd ticamība dziedniekam. Tāpat šķībs un līks dziednieks nevar taisnot muguras un dziedināt locītavu kaites, resns un ar ziliem lokiem zem acīm nevar mācīt veselīga uztura un dzīvesveida gudrības