Mūsdienā cilvēka vidējais mūža ilgums tiek pielīdzināts 70–75 gadiem.
Ja regulāri no organisma izdzen parazītus, cilvēks jūtas par 15–20 gadiem jaunāks.
Ja pēc 35 gadu vecuma regulāri uzturā lietojam želatīnu vai agaru (galerts, želejkonfektes, aveņkaulu tēja – tas viss eļļo mūsu locītavas), iegūstam vēl 10–15 gadus.
Lielu daļu gaisa mēs uzņemama caur ādu, tāpēc viegls apģērbs un regulāra (2–3 reizes dienā) norīvēšanās ar rupju dvieli ļauj mums paildzināt mūžu par 30–40%.
Dzīvojot harmoniskā vidē, t. i., vidē, kuras vibrācijas atbilst svētvietām, – plus 30%. Nekādas mistikas – tīra fizika. Šeit ir runa par Šūmana rezonansi vai kraniosakrālo ritmu, kas raksturīgs svētvietām – videi, kura pati atveseļo.
Izvairoties no stresa – ziņu pārraidēm, filmām, regulāri meditējot, – iegūstam vēl 30%.
Summējam. Izrādās – lai pagarinātu mūža ilgumu teju divkārt, mums tikai regulāri jāievēro daži noteikumi!
Un tagad vēl viens fakts, kuram tā uzreiz netika pievērsta uzmanība, – pat neatsakoties no tādiem kaitīgiem ieradumiem kā smēķēšana un alkohola lietošana (pie noteikuma, ja lietotās baudvielas ir kvalitatīvas), cilvēks var nodzīvot līdz 140 gadiem!
Pārtika. Daudzi strīdās par gaļas ēšanu vai neēšanu. Normālai cilvēka smadzeņu darbībai ir nepieciešami tikai 10 grami dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu dienā. Un to var viegli nodrošināt, pat lietojot tikai piena produktus! Taču – jo tālāk no ekvatora mēs dzīvojam, jo vēlamākas ir gaļas piedevas uzturā.
Vispār mēs esam pieraduši par enerģijas avotu uzskatīt tikai ēdienu. Bet cilvēks uzņem enerģiju arī no gaisa, kuru elpo, tai skaitā arī ar ādu, no ūdens, kuru dzer, un pat no Saules gaismas!
Paanalizēsim šos faktorus mazliet sīkāk.

Saules gaisma

Mūsdienu zinātne to uztver tikai kā vērtīgu vitamīnu avotu. Nestrīdēšos, ar to vien jau pietiek, lai regulāri uzturētos svaigā gaisā.
Patiesībā saules gaisma mums dod nesalīdzināmi vairāk, bet kāpēc sarūgtināt zinātniekus, stāstot viņiem par "dažādām mistiskām lietām", par kurām viņiem nav sajēgas, jo vēl nav izdomāti pietiekami gudri aparāti un pietiekami gudri zinātnieki, lai to atklātu?...

Ūdens

Ūdens veido 75–95% cilvēka ķermeņa masas. Un šis ūdens ir strukturēts!
Tas kalpo par lielisku enerģijas avotu mūsu organismam, ja, to pārstrādājot, organismas patērē mazāk enerģijas nekā saņem no paša ūdens. Tātad šeit būtisks jautājums ir ūdens kvalitāte. Ko tik ar nabaga ūdeni nedara – filtrē caur kapilāriem, lai tas strukturētos līdzīgi tam kā bērzu sulās un asinīs, saldē, lai strukturētu un aizvāktu no ūdens smagā ūdens piedevas... Izmaina skābju–sārmu līdzsvaru, dalot dzīvajā un nedzīvajā ūdenī vai pievienojot korļkalciju. Uzlādē, turot piramīdās. Laiž caur septiņiem sietiem, lai novāktu kaitīgo informāciju, kas uzkrājusies ūdenī.
Vispār jau tas viss tiešām dod pozitīvu efektu, pat ļoti, taču šie paņēmieni radušies no mūsu slinkuma un nevēlēšanās dzīvot tuvāk dabai!

Gaiss un higiēna

Kalnu gaiss, meža gaiss, gaiss, kas jonizēts ar jūras sāls palīdzību, mākslīgie ozonatori un tā tālāk... Tas nav slikti, bet jāsāk ar to, ka mums jābeidz traucēt savam organismam elpot! Mazgāties vajag!
Turklāt – aizmirsti par ziepēm! Mazgājies ar ūdeni! Dezinfekcijai var izmantot arī etilspirtu, ziepes lietojam pēc iespējas mazāk! Regulāri mazgājot matus sar sodu un izmantojot par kondicionieri citronu sulu vai etiķi, tu pēc dažiem mēnešiem ievērosi, ka mati ir pietiekami tīri, pat mazgājot tos tikai (!!!) reizi mēnesī! Taču, tā kā mēs tik un tā norīvējamies 2–3 reizes dienā ar mitru rupju dvieli, lai attīrītu ādas poras, nu cik tur tā darba, veltīt matiem arī savu daļu uzmanības?
Nekādas sintētiskās smaržvielas, nekādus sintētiskos mazgājamos līdzekļus! Itin drīz tu ievērosi, ka visādi "alpu svaigumi", kurus pievieno veļas pulverim, smird tā, ka elpa raujas ciet un acis asaro.
Drīz ievērosi arī, ka tavs sadzīves ķīmijas saraksts sarucis līdz etiķim, sodai un veļas ziepēm. Tā tiek saudzēta daba, tā tiek saudzēts tavs maks un veselība!

Gaisma un vitamīni

Ja runājam par gaismu kā enerģijas avotu, par vitamīniem – jau minēju, ir vēl citi aspekti: izvairīšanās no naksnīgā dzīvesveida – būt nomodā dienā un gulēt naktī. Lielākā daļa cilvēku, kuri dzīvojuši ilgu mūžu, ir maz ceļojuši. Precīzāk, visbiežāk viņi nav attālinājušies no savām mājām vairāk par 150–200 kilometriem, bet, ja ceļojuši, tad lielus attālumus veikuši pašu kājām. Kad jautāju par šo efektu savam Skolotājam, viņš man atbildēja, ka ātri pārvietoties ir kaitīgi. Un lietoja šadu līdzību – iztēlojies, ka laiks ir pavedieni, kas stiepjas no Zemes Kosmosā, tāda kā birste. Jo ātrāk mēs starp šīs "birstes sariem" kustamies, jo ātrāk tā noberž no mums mūsu mūžam atvēlēto laiku. Šis efekts attiecas tiklab uz lidojumu lidmašīnā, kas vienkārši graujoši iespaido mūsu bioritmus, kuri nepaspēj pārkārtoties jaunos apstākļos, kā arī uz pulksteņu griešanu turp un apakaļ pēc "ziemas" un "vasaras" laika.

Pārtika

Par ko mēs piemirsām? Par pārtiku – cieto barību.
Pirmais – tai jābūt dabīgas izcelsmes, pēc iespējas retāk jālieto konservēta pārtika, jāpārtiek no tā, kas tajā gada laikā dabīgi ir pieejams. Mūsu klimatā tas rada visai dīvainu efektu, piemēram, ziemā. Bet, ja gribam pievērst uzmanību savai veselībai, ne tādas dīvainības vien mums nāksies paciest.
Kā pareizi uzņemt barību? Nesteidzoties!
Paņemam krīta stienīti, uz īsu brīdi iemērcam to krāsainā šķidrumā, piemēram tintē, ļaujam tam nožūt un pārlaužam krītu. Ko mēs redzam? Krāsainu gredzenu un baltu vidiņu. Kāpēc es to stāstu? Mūsu gremošana balstās uz ķīmisku reakciju, reaģē vielas virsma. Tātad daudz svarīgāks ir uzņemtās barības summārais laukums, nevis masa.
Ja masu kārtīgi nesakošļā un nesagatavo gremošanas reakcijai, ko mēs iegūstam? Tukšu, pūstošu masu, kas bezjēdzīgi ceļo cauri mūsu organismam "tranzītā", tikai lieki noslogojot organismu un patērejot, nevis dodot mums enerģiju! Ilustrācijai: kāds vīrs bārā pasūta kausu alus, paņem to un izlej tualetē, pasūta nākošo un atkal tāpat. Bārmenis viņam jautā – jums kaut kas iebilstams pret mūsu alu? Vīrs smagi nopūšas un atbild – nē, vienkārši apnicis būt par starpnieku...
Lūk, es arī ceru, ka tu sāksi ēst apzināti un pārstāsi būt par starpnieku