piektdiena, 2016. gada 5. februāris

Attiecības ar bērnu kā garīgā prakse

http://garavasara.com/articles/attiecibas-ar-bernu-ka-gariga-prakse

Agrīnās bērnības iespaidi un uzvedības modeļi atstāj nospiedumus uz visu mūsu dzīvi. Arī uz to, vai mums ir viegli meditēt, vai viegli sevi iepazīt kā esību. Kā palīdzēt bērniem izaugt laimīgiem, veseliem un vērīgiem?  Kā pārvērst savu- kā vecāku- pieredzi par atdzimšanas ceļu? Džons Kabats- Zinns un viņa sieva Maila par to ir uzrakstījuši grāmatu. Šeit būs 12 padomi no viņu grāmatas.
Ja mēs esam vērīgi, ja mēs savu uzmanību atgriežam tagadnē, bērnu audzināšana var kļūt par mūsu ikdienas meditāciju.

1. Pamēģiniet paskatīties uz šo pasauli ar sava bērna acīm, atbrīvojoties no sava personīgā skatījuma uz pasauli. Centieties to darīt katru dienu, kaut vai uz dažiem mirkļiem, lai biežāk sev atgādinātu par to, kas ir jūsu bērns un ar ko, viņš vai viņa, saskaras šajā pasaulē.
2. Iedomājieties, kā jūs uztver jūsu bērns - kādu viņš jūs redz un dzird? Piemēram, kā tas ir, ja jūs esat kā vecāks jau šodien, šajā pašā mirklī? Kādā veidā šī perspektīvas maiņa var izmainīt to, kā jūs sevi savaldāt, jūsu uzvedību un saskarsmes manieres? Kā jūs gribat izturēties pret savu bērnu tieši šajā brīdī?
3. Centieties skatīties uz saviem bērniem kā uz pilnību - uz tādiem, kādi viņi ir. Pavērojiet, vai jūs spējat uzmanīgi attiekties pret viņu patstāvību. Piestrādājiet pie tā, lai pieņemtu viņus tādus, kādi viņi ir, pat tad, kad jums ir īpaši grūti to izdarīt.
4. Esiet uzmanīgi pret tām cerībām, gaidām, kuras jūs liekat uz saviem bērniem, un tam, cik daudz tās patiesībā sakrīt ar jūsu bērna interesēm. Pievērsiet uzmanību tam, kā jūs runājat par šīm cerībām ar savu bērnu un kādu reakciju izraisa jūsu teiktais.
5. Praktizējiet altruismu: vienmēr, kad tas iespējams, lieciet sava bērna intereses augstāk par savām personīgajām. Pēc tam paskatieties - iespējams, pastāv kopsaucējs, kurā var satikties jūsu intereses ar vajadzībām. Jūs būsiet ļoti pārsteigti, kad ieraudzīsiet, cik daudz saskares punktu var atrasties, lietojot šādu pieeju. Īpaši tad, ja izrāda pacietību un tiecas uz iekšējo līdzsvaru.
6. Kad jūtaties pazaudējies vai esat neizpratnē, sastingstiet un pamēģiniet notiekošo uztvert vienotā veselumā, pārliekot visu jūsu uzmanību uz tajā brīdī notiekošo situāciju, uz jūsu bērnu, uz jums pašiem un jūsu ģimeni. Pateicoties tam, jūs spēsiet iziet ārpus lēmumu pieņemšanas robežām, pat  aiz pareizu lēmumu robežām, un varēsiet intuitīvi sajust ar visu savu būtību, kas tieši ir darāms konkrētajā brīdī. Ja situācija joprojām paliek neskaidra, iespējams, labākais, ko var darīt, ir nedarīt neko līdz tam laikam, kamēr kļūst skaidrs. Dažreiz labāk ir paklusēt.
7. Centieties iemiesot sevī klusējošu klātbūtni. Ar laiku tā attīstīsies kā no formālās, tā arī no neformālās uzmanības pieredzes, ar nosacījumu, ka jūs sekosiet savai uzvedībai un tam, ko pauž jūsu ķermenis, prāts un runa.
8. Mācieties dzīvot, būdami spriedzē, bet nezaudējot savu iekšējo līdzsvaru. Grāmatā „ Dzen un loka šaušanas māksla” Oigens Herrigels apraksta, kā viņš iemācījies bez piepūles saglabāt augstākā sasprindzinājuma pakāpi, turklāt neizšaujot bultu no loka. Vajadzīgajā brīdī bulta noslēpumainā veidā izšaujas pati. Lai cik grūtas tas nebūtu, centieties būt klāt katrā mirklī, necenšoties neko mainīt un neprasot konkrētu rezultātu. Vienkārši paceliet visu savu apziņu un klātbūtni konkrētajā mirklī. Pamēģiniet pieļaut, ka viss notiekošais ir viegli labojams - ja vien jūs esat gatavs uzticēties savai intuīcijai. Jūsu bērnam ir nepieciešams, lai jūs būtu līdzsvara un uzticības centrs, uzticams orientieris, ar kura palīdzību viņš vai viņa varēs noteikt savu personīgo virzienu. Bulta un mērķis ir nepieciešami viens priekš otra. Un ar gudru pacietību un uzmanību viņi ātrāk viens otru atradīs.
9. Vienmēr atvainojieties savam bērnam, pat tad, ja jūs pavisam nedaudz esat pievīlis viņa uzticēšanos. Atvainošanās procesam piemīt dziedējošs spēks. Atvainošanās liecina par to, ka jūs domājāt par notikušo situāciju un nonācāt pie skaidrākas saprašanas, vai, iespējams, jūs labāk izpratāt bērnu no viņa skatu punkta. Bet esiet uzmanīgi un neprasiet piedošanu pārāk bieži, citādāk jūsu atvainošanās zaudēs savu nozīmīgumu. Biežā atvainošanās var pāriet pieradumā, un tad tas var pāriet veidā, kā izvairīties no atbildības par savu rīcību. Dažreiz ēdiena gatavošana var kalpot kā labs meditācijas veids, kuras laikā nomierināt savu sirdsapziņu. Nepieņemiet lēmumu tik ilgi, kamēr ēdiens nav gatavs.
10. Katrs bērns ir kas īpašs, un katram bērnam ir savas īpašās vajadzības. Katram no mums ir savs unikālais skatījums uz dzīvi. Glabājiet sirdī sava bērna tēlu. Savāciet sevī visu viņa būtību, vēlot viņam labu.
11. Dažkārt mums ir nepieciešams izrādīt stingrību un būt prasīgiem attiecībā pret mūsu bērniem. Tam jānāk vairāk no mūsu apzinīguma, labsirdības un iejūtības, nevis no baiļu sajūtas, rupjībām vai vēlmes visu kontrolēt. Piesardzīgā bērnu audzināšana nepiedāvā paviršību, nolaidību vai vājības. Tas gan nenozīmē, ka jābūt cietsirdīgam un despotiskam.
12. Pati lielākā dāvana, ko jūs varat sniegt savam bērnam, esat jūs paši. Tāpēc daļa no jūsu darba, kā vecākiem, ir turpināt savu personīgo izaugsmi un attīstīt savu apziņu. Atliciniet pietiekami daudz laika sev meditēšanai un apskaidrībai. Mums pieder tikai tagadne, tikai šis īstenības mirklis. Maksimāli to izmantojiet, par labu jūsu bērniem un jums pašiem.
http://vnimatelnost.com

* No krievu valodas tulkoja Agnese Veldre speciāli priekš www.garavasara.com 
* Korektors: Gatis Beinars