Senie kuģotāji jau no
vikingu laikiem un stipri agrāk, lieliski pārzināja navigāciju, orientējoties
pēc zvaigžņu gaitas naksnīgajās debesīs. Viņi devās savos tālajos ceļojumos un
laimīgi atgriezās mājas, jo zvaigznes viņiem rādija ceļu.
Tāpat mūsu kurši izbraukāja Baltijas jūru līdz pat dāņu galam un kuģoja atpakaļ. Vai ir bijuši tālāki ceļojumi, skaidru ziņu nava. Un ja nu ir bijuši?
Soreiz par kuģotāju naksnīgajiem palīgiem - zvaigznēm debesīs...
Tāpat mūsu kurši izbraukāja Baltijas jūru līdz pat dāņu galam un kuģoja atpakaļ. Vai ir bijuši tālāki ceļojumi, skaidru ziņu nava. Un ja nu ir bijuši?
Soreiz par kuģotāju naksnīgajiem palīgiem - zvaigznēm debesīs...
Uguns, Saules un Pērkona krusts
Pēdējā laikā ļoti populāras kļuvušas mūsu ornamentālās rakstu zīmes. Tiek
izdotas lielas un mazas grāmatas, adītas šalles, izgatavoti piekariņi no
metāla, koka un citiem materiāliem. Tas arī rada pastiprinātu interesi par
zīmju pielietojumu un nozīmi. Tā gan ceļo no vienas vietas uz otru īpaši
nemainoties, ir visai aptuvena, reizēm neprecīza un dažreiz vienkārši izdomāta
uz līdzenas vietas, blakus stāvot.
Mēģināsim papētīt nedaudz vairāk kādu zīmi, kas ir visiem labi pazīstama un
zināmu 20. gs. notikumu iespaidā visai pretrunīgi vērtēta un pārprasta.
Sapratīsim taču beidzot, ka zīme ir ļoti sena un tai nav nekāda sakara ar teju
gadsimtu seniem notikumiem. Tās izcelsme slēpjas gadu simtus un tūkstošus senā
pagātnē.
Uguns, Saules, Pērkona, Zaru krusts – tie nebūt nav visi nosaukumi, ir vēl
arī citi. Bāzējoties uz nosaukumu lielo skaitu un tikpat lielo ornamenta
modifikāciju skaitu, daļa zinātnieku uzskata, ka zīmes pirmavots jāmeklē tiešu
Baltu zemēs kaut kur ap 3 -4 gadsimtu. Ap to laiku atrasti senākie datētie
ornamenti mūsu zemē, kurus varētu attiecināt uz minēto zīmi. Krusts
simbolizējot Sauli, Pērkonu, uguni, laimi. Tas sniedzot harmoniju, aizsardzību
un darot vēl visādas citas labas lietas, atkarībā no situācijas un stāstītāja
izdomas. Vēl zinātnieki apgalvo, ka mūsu spīdekļa Saules vainagā plazmas un
magnētiskā lauka darbības rezultātā veidojas figūras, kuras atgādina
Ugunskrusta struktūru. Vienīgi nav skaidrs, kā pirms 2000 gadiem un vēl daudz
senāk, cilvēki varēja novērot Saules vainaga struktūru un tās izmaiņas… to, ko
mēs šobrīd vērojam, pateicoties supermodernām datorsistēmām, kuras saslēgtas
kopā ar jaudīgām optiskām ierīcēm. Bet – katram jau ir savas fantāzijas,
iespējams, arī zinātniekiem. Un nevajadzētu ik katrā vietā uzreiz piesaukt
mistisko planētu Nibiru, anunakus, reptiļveidīgos un visu pārējo fantāziju tēlu
jucekli, kurus tik bagātīgi mums šobrīd piedāvā TV un internets. Mēģināsim
meklēt reālus skaidrojumus!
Ugunskrusts bija zināms Homēra apdziedātajā Trojā, to zīmēja uz māla
izstrādājumiem. Ķelti un ģermāņi izrotāja ieročus un amuletus, Indijā to zīmē
vēl tagadar sarkanu krāsu uz māju durvīm, atnākot jaungadam pavasarī. Zīme
zināma gan viedajiem tibetiešiem, gan Budas sekotājiem Āzijā. Ķīniešiem šis
simbols nozīmē bezgalību, ilgu un laimīgu dzīvošanu. Ziemeļamerikas indiāņu
ciltīm tas ir Saules un Saules ceļa simbols. Tātad zīme, kas zināma visām
Ziemeļu puslodes tautām no seniem laikiem.
Tagad pievērsīsimies šķietami daudz vienkāršākām lietām, kuras ikvienam ir
saskatāmas ar neapbruņotu aci, bez zinātnieku teleskopa – naksnīgajām debesīm!
Visu cauru gadu tajās redzams zvaigznājs, kas aizņem ievērojamu daļu no
debess un ir labi saskatāms. Tas ir Lielais lācis jeb Lielie greizie
rati. Zvaigznāja kausa ārējā mala norāda mums Polārzvaigznes virzienu,
tā mēs vienmēr to varam atrast nemaldīgi un vienkārši. Polārzvaigzne iezīmē
Ziemeļus un naksnīgajās debesīs viss zvaigžņu jums un zvaigznāji rotē jeb
griežas ap to. Nu gluži tāpat kā planetārijā. Šīs nozīmīgās īpatnības dēļ
Lielais lācis zināms visām Ziemeļu puslodē mītošajām tautām jau no seniem
laikiem, gluži tāpat kā Ugunskrusts.
Sanskritā Lielo lāci dēvē par Sapta riši jeb septiņiem gudrajiem. Krievijas
ziemeļu reģionu tautas to dēvē par Brieža ragiem, Ziemeļamerikas indiāņi par
Lielo lāceni un sevi reizēm par Lielās lācenes dēliem. Ķīnieši ar zvaigznāja
palīdzību skaitījuši laiku, bet senajā japāņu reliģijā šinto, 7 spožās
zvaigznāja zvaigznes pieder visvecākajam un visspēcīgākajam dabas garam jeb
kami Amenominakanushi.
Zināms, ka grieķi jau 300 gadu pirms kristus izmantojuši zvaigznāju
navigācijas vajadzībām, bet Klaudijs Ptolemajs 2 gs. to iekļāvis savā zvaigžņu
atlantā Almagests. Te nu vietā īstais laiks un brīdis atgādināt, ka
tieši Polārzvaigznes atrašanās vieta debesīs norādīja senajiem grieķiem un
romiešiem ceļu uz ziemeļiem, uz tālajām un teiksmainajām aistu ziemeļu zemēm
pēc brīnumainā un dārgā dzintara! Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka pateicoties
mutvārdu tradīcijai, ziņas par šo zvaigznāju var stiepties pat 13 000
gadus tālā pagātnē.
Zvaigznāja valdzinājumam ļāvušies tādi slaveni pasaules literatūras klasiķi
kā Homērs, Šekspīrs un Lorka, to gleznojis pats van Gogs. Tas pieminēts arī
somu rūnu eposā Kalevala.
Un tagad laiks nonākt pie paša galvenā! Vēl gluži nesen mēs atzīmējām
pavasara saulgriežus, runājot vienkāršā tautas valodā, jeb ekvinokciju, ja
gribam būt drusku gudrāki apkārtējiem. Ja iezīmēsim naksnīgajā debesu jumā
Polārzvaigzni un visus 4 zīmīgos gada astronomiskos punktus jeb saulgriežus un
ekvinokcijas Lielajam lācim slīdot pa naksnīgo debesu jumu katrā no
gadalaikiem, iegūsim visai pārsteidzošu debesu ainu, kura laikam jau vairs
sīkākus komentārus neprasa. Te ikvienam jau pašam ir skaidrs, par ko bija šis
stāsts! Mēs iegūsim debesīs zīmi, kas atbilst Ugunskrusta ornamentam jeb zīmei.
Ja mums ir pašrocīgi būvēta naksnīga zvaigžņu lūkotava jeb observatorija,
tad pēc atzīmēm tās akmeņos vai klintājos vai vēl kā savādāk, mēs ar samērā
lielu precizitāti varam noteikt svarīgas laika norises mūsu gada ietvaros. Un
tad jau tālāk elementāri skaitot dienas, varam nonākt arī līdz citām svinamām
dienām vai svarīgām laika atzīmēm. Mums ir svarīgs atskaites mirklis un
atbalsta punkts!
Tātad Lielajam lācim rotējot ap Polārzvaigzni gada garumā, veidojas
Ugunskrusts. Ar piebildi – ja fiksējam zvaigznāju gada 4 svarīgākajos punktos.
Varbūt tā arī ir patiesā šī ornamenta un rakstu zīmes izcelsme? Katrs par to
var padomāt pats.
Tagad ikvienam mobilajā tālrunī varbūt sava GPS navigācija, bet senos
laikos cilvēki bija daudz gudrāki nekā tagad. Pēc zvaigžņu gaitas debesīs un
Saules dienā, viņi spējapārvarēt okeānu, dažādus vējus un vētras, nezināmas
ūdens straumes un beigu beigās nonākt precīzi vajadzīgajā gala ostā. Pirms
vairāk nekā 1000 gadiem vikingi aizburāja līdz Islandei, Grenlandei, atklāja Jauno
pasauli un sveiki un veseli atgriezās mājās. Tātad viņi zināja kā to izdarīt.
Viņi prata labi orientēties laikā un telpā. Un tā kā mūsu pašu kurši nebija
sliktāki jūrasbraucēji par skandināviem, tātad šis zināšanas slēpjas arī mūsu
pagātnē. Viņu kuģi bija tikpat ātri un dāņu un zviedru zemēs viņus labi pazina…
Bet Ugunskrusts joprojām rotē naksnīgo debesu jumā virs mūsu galvām
zvaigžņu miriādēs. Vienīgi mums nav laika to pavērot, jo jāslidina viedtālruņa
bildītes…
© Normunds Smalinskis
