ceturtdiena, 2011. gada 14. jūlijs

Vai Montekjū Kīns patiešām atgriezies no mirušajiem?

Has Montague Keen Really Returned From the Dead?



Paranormāli & neizskaidrojami,


Written by Danny Penman


Kad Karaliskajā Mākslas biedrībā ieradās ātrā palīdzība, tad bija jau par vēlu. Montekjū Kīna dvēsele bija atstājusi viņa ķermeni un līķis, gulēdams uz grīdas, pamazām atdzisa.




Montekjū bezspēcīgi noskatījās kā viņa ķermenis tika iekrauts ātrās palīdzības mašīnā. Viņa sieva, Veronika, stāvēdama skatījās, asaras plūda pāri sejai. Viņas draugi čukstēja cerību pilnus vārdus, bet sirdī viņa juta, ka viņas vīrs ir miris.




Dažus mirkļus pirms savas nāves Montekjū bija kaislīgi debatējis par paranormālām lietām. Tas bija viņa mūža darbs un dzīves piepildījums līdz pat pēdējam elpas vilcienam.




Dzīvei aizslīdot, 78 gadus vecais vīrietis vēlreiz apstiprināja reiz savai sievai doto solījumu. Abi bija solījušies viens otram, neskatoties uz to, kurš nomirs pirmais, tas arī turpinās darbu no gara pasaules, lai pierādītu to, ka dzīve turpinās arī pēc nāves. Tā bija romantiska apņemšanās, bet Montī bija stingri nolēmis turēt doto solījumu.




Un tagad, Amerikas zinātnieki varētu būt atklājuši neapstrīdamus pierādījumus tam, ka Montekjū dvēsele patiešām ir pārdzīvojusi fizisko nāvi un turpina strādāt no gara pasaules, lai izpildītu Veronikai doto solījumu.




Arizonas Universitātes profesors Garijs Švarcs saka: „Montī joprojām eksistē. Viņš arī uzvedās tieši tā kā zinātnieks, kurš atrodas otrā pusē. Viņš nodod informāciju caur garīgiem mēdijiem.




Kā zinātniekam man jābūt neitrālam un objektīvam katrā lietā un jautājumā. Es atrodos uz robežas starp abām pusēm. Bet fakti, ko mums sniedzis Montī, mani ir nobīdījuši uz vienu pusi. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka dvēseles izdzīvošana pēc fiziskās nāves ir vienīgais izskaidrojums, kas kaut kā izskaidro saņemto informāciju.




Man ir pilnīgi skaidrs- Montī turpina darbu no otras puses.”




Montekjū Kīns nomira 2004.gada 15.janvārī ar sirdslēkmi. Visu dzīvi viņš interesējās par paranormālām lietām, kalpojot Psihisko Pētījumu Sabiedrībai 55 gadu garumā.




1980.gados viņš pētīja zīmējumus labības apļos un secināja, ka neskatoties uz to, ka bija arī neīsti, daudzi tomēr bija kādu ļoti augsti attīstītu fizisku spēku radīti.




1990.gados viņš bija galvenais pētnieks Skoulas mēdiju grupā. Šie mēdiji dzīvoja Skoulas Norfolkas ciemā un saņēma vēstījumus, kā arī materializēja priekšmetus no gariem. Pēc daudzu gadu pacietīga darba, Montī secināja, ka mēdiji bija ģeniāli, bet nebija pilnīgi drošs par to, vai to spēks nāca no cilvēka prāta psihiskajiem spēkiem vai no gara pasaules.




Pateicoties daudzajiem ierakstiem un apkopotajiem pētījumiem, daudzi paranormālo lietu pētnieki ticēja- ja vien kāds var atgriezties no gara pasaules ar kaut kādiem pierādījumiem par dzīves esamību pēc nāves, tad tas var būt Montekjū. Un ilgi viņiem nebija jāgaida.




Jau sešas dienas pēc savas nāves parādījās pirmais taustāmais pierādījums par Montī garīgo izdzīvošanu. Esot nomoda stāvoklī, mēdijs Dineš Solanki pēkšņi ieraudzīja Montekjū stāvam blakus televizoram, seju rotāja plašs smaids. Dinešs saka, ko Montekjū vareni priecājies par to, ka Dinesh bijis nomodā. Pēc dažiem brīžiem blīkšķēdama no sienas nogāzās kāda glezna.




Nākošo dienu un nedēļu laikā, mēdiji visā pasaulē sāka saņemt vēstījumus no nezināma gara. Sākumā tie šķita nedaudz dīvaini, bez jēgas. Vārdi bija nedaudz kroplīgi, tā it kā bērns mācītos runāt. Bet pavisam ātri domas un ziņojumi kļuva skaidri un konkrēti. Acīmredzami darbojās kāds ļoti spēcīgs prāts.


Dinešs bija viens no pirmajiem, kurš saņēma sakarīgu vēstījumu.




„Montī atnāca caur mani skaļi un skaidri” saka Dinešs. „Viņš teica, ka vēloties, lai Veronika pārvērš viņa pelnus dimantā, kuru tad viņa valkātu kakla rotā ap kaklu. Tas bija mazliet šokējoši, jo izklausījās nedaudz dīvaini.”


Veronika sastinga, kad izdzirdēja tikko teikto: „Abi ar Montī gultā pārspriedām šo jautājumu iepriekšējā vakarā pirms Montī nāves. Dinešs to nekādi nevarēja zināt. To zinājām tikai es un Montī. Man tas bija pirmais konkrētais pierādījums tam, ka Montī patiešām ir pārdzīvojis nāvi.”


Pavisam neilgi pēc šī atgadījuma, īru mēdijs Kristīne Holohana saņēma vēstījumu Veronikai no Montekjū. Vēstījums bija vienkāršs un konkrēts.


„Montī man atgādināja par pavasara miežu sēšanu” saka Veronika. Tā kā Montī agrāk bija bijis sekretārs Nacionālajā Zemnieku apvienības parlamenta komitejā, tad tā bija viņa sirdij tuva lieta.


„Tas bija visīstākais Montī, kurš raizējās par savlaicīgu graudu sēšanu” smejas Veronika. „Viņš sakontaktējās ar Kristīni pulksten vienpadsmitos vakarā un apgalvoja, ka nebūt nav par vēlu zvanīt man, jo es vēl joprojām gultā lasīju grāmatu.”


Tiklīdz Montī bija noslīpējis savas komunicēšanās prasmes, mēdiji visā pasaulē sāka saņemt vēstījumus Veronikai. Britānijas, Vācijas, Jaunzēlndes un Amerikas ekstrasensi kontaktējās ar Veroniku un teica, ka Montekjū joprojām kaislīgi mīl savu sievu un viņai ir jāturpina darbs.


„Montī aprakstīja savu nāvi vairākiem mēdijiem” saka Veronika. „Melānijai Pollī viņš teica, ka bijis sarūgtināts par to, ka miršanas brīdī es esot pastumta sāņus. Viņš nav spējis pakustināt lūpas un pateikt pēdējos atvadu vārdus.


Cilvēki domā, ka tikai jauni cilvēki spēj tik dziļi mīlēt. Tā nav patiesība. Mēs esam dvēseļu biedri, kuri nespēj būt šķirti. Mēs joprojām esam emocionāli un garīgi vienoti.


Man viņa ļoti pietrūkst. Viens no mierinājumiem ir tāds, ka viņš saka, ka nespējot vien sagaidīt to brīdi, kad varēs man izrādīt gara pasauli. Kopā apceļojām visu pasauli, tāpēc mūžība būs mūsu nākamais kopīgais ceļojums.”


Visa šī garīgā tērzēšana nonāca ausīs Arizonas Universitātes profesoram Garijam Švarcam. Profesors Švarcs ir viens no pasaulē pazīstamākajiem paranormālo lietu ekspertiem, viņa pētījumu lauks ir neticami liels un plašs. Viņš saskatīja jēgu un vērtību kontaktiem ar Motekjū Kīnu.


„Montekjū bija slavens ekstrasensu pētnieks” saka profesors Švarcs. „Ja vien kāds spētu komunicēt pēc nāves, tad tam būtu jābūt viņam.”




Profesors Švarcs uzsāka stingri zinātniski kontrolētu Montekjū šķietamās atgriešanās pētīšanu. Viņš uzsāka „dubultu” izmeklēšanu. Un tā, četriem mēdijiem lūdza sakontaktēties ar garu pasauli īpaši izstrādātos apstākļos un izpildot īpašus noteikumus.




Neviens mēdijs nezināja gara vārdu ar kuru tiem jāsakontaktējas. Tiem tika nosaukts tikai Veronikas vārds un radniecības saite ar aizgājušo. Mēdijiem tad lūdza sakontaktēties ar garu pasauli un paļauties, noticot jebkurai atnākošajai informācijai.




Šī informācija tika izmeklēta un pārbaudīta. Pēc izanalizēšanas mēdiji atkal sakontaktējās ar gara pasauli, lai ievāktu informāciju no citām būtībām. To sauc par kontroles lasījumu. Pirmajā un otrajā lasījumā gūtie fakti Veronikai tika nosūtīti anketas veidā, jautājumu veidā. Tā tika pārbaudīta Veronika, vai viņa atšķir Montekjū dotu informāciju no fona „trokšņiem” ko rada citi, kas atrodas garā.


„Un vēl, papildus iepriekš teiktajam” saka profesors Švarcs, „es nebiju iesaistīts atbilžu apstrādē. Es pazinu Montī, tādēļ nevēlējos kaut kā iespaidot rezultātu izvērtēšanu.”


Daudzējādā veidā Švarca dubultie pētījumi atgādināja jaunu zāļu pētīšanu. Vienīgais, kas netika ņemts vērā, ir iespējamības ar viens pret miljonu sagadīšanās iespējām, kas padara iespējamu nejaušiem faktiem izrādīties par svētu patiesību. Bet šāds risks pastāv arī zāļu izmēģinājumos. Tikai tālākie citu zinātnieku pētījumi, kas veikti neatkarīgās laboratorijās var novērst šādus šķēršļus. Profesors Švarcs saka, ka būtu laimīgs piedalīties arī šādos tālākos pētījumos.


Kad tika izanalizēti pirmie rezultāti, tie bija pārsteidzoši, lai neteiktu vairāk. Švarcs saka, ka vairāk nekā 80% no Montī saņemtās informācijas caur mēdijiem, izrādījās pareiza.


Gars spēja precīzi aprakstīt viņa nāvi un notikuma vietu. Tāpat tas spēja pastāstīt par Montī tēva nāvi Otrā pasaules kara laikā. Montekjū precīzi norādīja arī to, ka Veronika pāris dienas atpakaļ mājās uzstādījusi jaunas žalūzijas. Iespējams, ka interesantāks būs fakts, ka Montī jau iepriekš paredzēja, ka raksts Daily Mail netieši piespiedīs kādu plaši pazīstamu paranormālo lietu skeptiķi aizstāvēt savu viedokli populārā Amerikas TV ziņu programmā.


Montekjū paredzēja, ka viņam tiks veltīts kāds liels un plašs notikums. Tas sāk pierādīties par patiesību. Veronika un Fizisko Pētījumu Savienība organizē cieņas izrādīšanas pasākumu 27.jūnijā Karaliskajā Mākslas savienībā. Vieta, kurā nomira Montī, paliks neaizņemta. Dažiem mēdijiem Montekjū ir solījis apmeklēt šo pasākumu un tie, protams, cer, ka Montī parādīs kādu paranormālu šovu visiem apmeklētājiem. Pēc satriecošajiem iepriekšējiem rezultātiem, Garijs Švarcs rakās vēl dziļāk, lai pārbaudītu, vai mēdijs var pārliecināt viņu personīgi, ka patiešām tam ir kontakts ar Montekjū. Eksperiments tika atkārtots ar dažām izmaiņām procedūras norisē. Šajā reizē vairāk par 90% saņemtās informācijas izrādījās precīza. Tika saņemta vēl specifiskāka informācija.


Profesors Švarcs saka: „Ļoti kontrolētos apstākļos kāds mēdijs teica, ka īpaši svarīgs datums ir 23.septembris. Šis datums ir Veronikas un Montekjū kāzu gadadiena.


Zinot, ka mēdijs pat nezina Montekjū un Veronikas uzvārdu, nav reālu veidu, kā iegūt šādu informāciju.”


Ja profesora Švarca darbs pierādīs savu pareizību, tad tas piedāvās fantastisku ieskatu pēcdzīvē. Viņš jau ir sācis „nopratināt” Montekjū par gūto pieredzi.


Švarcs saka: „Montī ir ļoti priecīgs par to, cik reāla ir pēcdzīve. Viņš bija pārsteigts par to, cik viegli ir sajust Veroniku un dzīvi kopumā. Tā it kā viņš atrastos mūsu vidū.


Montī saka, ka pēcdzīvē neeksistē laiks tādā veidā, kā tas ir pie mums. Viņš izjūt laiku, jo tas ietekmē tos, kurus Montī mīl, nevis tāpēc, ka laiks ietekmētu viņu pa tiešo. Viņu arī daudz mazāk uztrauc citu cilvēku viedoklis un domas par viņu. Ego ir miris, un tas ir labi, citādi debesis kļūtu par elli.”


Profesors Švarcs plāno paplašināt savus pētījumus. Ar Montekjū palīdzību, kā arī citu garu atbalstu, viņš cer uzsākt ievērojamu pēcdzīves atainojumu. Patlaban viņš izstrādā anketu ar kuras palīdzību varētu iztaujāt aizgājušās dvēseles.


Profesors Švarcs sācis pārdomāt pats savu dzīvi un to, kā šie pētījumi vislabāk sagatavotu viņu gara pasaulei.


„Pēcdzīve, kā izrādās, ir daudz krāsaināka un brīvāka nekā tas, ko pieredzam te” saka profesors Švarcs. „Atmodas iemesls pirms mēs nomirstam laikam ir tāpēc, lai ar pilnu jaudu spētu izmantot pēcdzīves priekšrocības.


Ja tas tā nenotiek, tad paliekam savu domu un aizspriedumu cietumā. To rāda mani pētījumi.”










http://galacticchannelings.com/latviesu/montague13-07-11.html


http://www.newsmonster.co.uk/paranormal-unexplained/has-montague-keen-really-returned-from-the-dead-2.html




tulkoja Māra Brante