otrdiena, 2020. gada 6. oktobris

Vakcīnrealitāte Latvijā

 

 

Vakcīnrealitāte Latvijā

1 October at 16:10  · 

#redaktoresblogs

 

Zelta cēlienā vēl neesmu sveicinājusi Jūs, dārgie lasītāji. Laba diena, kādi laikapstākļi iekš Jums? Ja jāatbild par sevi, tad tie ir pārmaiņu un iekšējas izlaušanās vēji.

 

Viena manas būtības daļa vēlas, lai režisētais farss beidzas, un vairs nav ne vēsts no covid un tā aktieriem; lai šī uzveduma skatuve ar visu tās masku, vakcīnu, divu metru un cilvēku brīvības ierobežošanas scenogrāfiju nogrimst jūras dibenā.

 

Taču otra būtības daļa alkst, lai notiekošais eskalējas tiktāl, ka katrs viens kļūst tik apspiests, ka vairāk vairs nav, kur. Lai jūras dibenā iekrīt ne tikai konkrētā ļaunuma skatuve, bet visa vecā pasaule ar tās materiālisma kultu, varas ļaunprātīgu izmantošanu, digitalizāciju, ģimenes vērtību izkropļošanu, farmācijas noziegumiem.

 

Diemžēl pēdējā pus gada laikā ieviestie tiesību un brīvību ierobežojumi nav pietiekami, lai 99% līdzcilvēku atkabinātos no vecās sistēmas, atmostos no savdabīgā “neredzu-nedzirdu-uz-mani-tas-neattiecas” letarģiskā miega.

Kāds Rietumeiropā dzīvojošs cilvēks vakar ierakstīja šādu ziņu: “Īsi vēlos uzsvērt: es četrus mēnešus dzīvoju valstī ar obligātām maskām. Tas ir murgs. Tumša, iebiedēta, neveselīga, negatīva sabiedrība”.

 

Tādus līdzcilvēkus tur un šeit atmodināt spēs tikai ledaini auksta ūdens šalts - pilnīga apspiešana līdz absurdam, kad iepirkties vai iepildīt degvielu drīkstēs tikai, uzrādot digitālu vakcinācijas pasi “lai jūs būtu drošs apkārtējiem”, vai kad pie katra namdurvīm klauvēs militāristu un mediķu grupējums, lai gādīgi testētu uz vīrusa esamību organismā un pie reizes piespiedu kārtā vakcinētu (ar “trojas zirgu”) Epidemioloģiskās drošības likuma ietvaros.

 

Līdz šim esmu pārliecinājusies, ka Brīvās gribas likums, kas stāv pāri visiem pasaules likumiem, funkcionē. Minēšu dažus piemērus.

Jādodas uz pieņemšanu privātā klīnikā. Administratore telefonsarunā informē, ka klīnikas telpās obligāti jāvalkā mutes aizsegs "mūsu un jūsu drošībai". Ierodos bez un manī nav ne kripatiņas vainas vai nepārliecības sajūtas, ka, atšķirībā no citiem telpā esošajiem cilvēkiem, mana seja ir brīva. Nesaņemu nevienu aizrādījumu, atgādinājumu vai lūgumu uzvilkt masku.

 

Otrs. Nākas pusdienot ēstuvē, kur ieejas zonu kontrolē darbinieks, lūdzot ikvienam dezinficēt rokas un pavērst pieri pret lāzera termometru. Vienkārši paeju visam tam garām, un ne kāds man bloķē ieeju, ne liek darīt to, ko nevēlos.

Trešais. Cilvēks dodas uz vienu no valstīm, kur lidostā notiek “obligāta” testēšana, pēc kuras aptuveni divas stundas jāgaida rezultāti. Arī šis cilvēks testēšanas galdiņam un visiem darbiniekiem vienkārši paiet garām, kamēr pārējie, bara instinkta vadīti, paklausīgi gaida rindā uz savu Covid testa kārtu.

 

Labā, ļoti labā ziņa ir tāda, ka pats laikmeta rats ļaunumam un destrukcijai piegriež skābekli. Un augstākminētie zvērīgie scenāriji var notikt tikai tikmēr, kamēr mūsu vidū ir negatīva enerģija, kas ir varas spices necilvēku un viņu līdzstrādnieku barība. Viņi pārtiek no baiļu, dusmu, agresijas vibrācijām.

 

Jaunā pasaule nenokritīs no debesīm. Tā var piedzimt tikai caur mums. No mazām ikdienas darbībām, tādām kā atteikšanās no uzpirkto mediju lietošanas; no attieksmju, domāšanas vektora un uzvedības maiņas praksē līdz lielām lietām, ko iracionālā kārtā spēj paveikt ikviens no mums.

 

Paldies, ka jau šobrīd, šajā brīdī ikvienā no mums ir viss vajadzīgais, lai rastos jaunā pasaule. Paldies, ka esam procesā. Paldies katram vienam, kurš sargā savu iekšējo Brīvību, savu bērnu Brīvību, un iestājas par mūsu visu – snaudošo un atmošanās procesā esošo cilvēku – Brīvību.

 

Priecāšos, ja komentārā padalīsieties ar piemēriem, kā Brīvību izdodas nosargāt Jums.

Kristīna Duņeca

 

Inta Bluma

Paldies Kristīn, par drosmi! Brīvība katram ir samērā subjektīvs jēdziens. Es trennējos iekšeji radīt savu realitāti, tādu, kādā vēlos dzīvot. Palielam izdodas, vēl japatrennējas radīt reisus uz Bali