Gaisma tuneļa galā.
Tā noteikti būs,,, neapšaubāmi. Tikai jautājums ir par to, kādi mēs šajā Gaismā iziesim? Pat ne mēs… Mums da „pie kājas”! Pēdējos 30 gados ir nomainījies tik daudz priekšstatu par šo realitāti. Nomainīsies vēl viens,, nu un?!. Tie kam ir būtiski, kādi mēs tajā Gaismā izejam – ir mūsu bērni. Esmu sapratis, ka Astroloģiskā karte neataino dvēseles īpatnības. Tajā neieraudzīt to, kas ienāk šai pasaulītē pēc pieredzes. Astroloģiskā karte ataino KARMU. Tas nozīmē – apstākļus, kuros šī dvēselīte ienāk. Tātad ieaudzināto raksturu. Un tagad padomāsim, kā tas raksturs ieaudzinās?
Vai tas ar gudriem vārdiem ieaudzinās? Arī protams! Bet vispirmām kārtām tas veidojas no tā, ko bērns redz un jūt. Un patiesībā TAS ir vienīgais iemesls, kāpēc ir „jākliedz”, kāpēc var pat īpaši neizvēlēties vārdus, var pat spļaut šos vārdus sejā (a moš tad vismaz pamanīs). Jo bērns redzot visapkārt cilvēkus maskās – sāk pamazām pieņemt to par NORMALITĀTI. Kā mēs pēc tam šiem bērniem izskaidrosim, ka tas bija tikai tāds joks. Ka tie pieaugušie onkuļi un tantes uz brīdi bija vnk sajukuši prātā. Lūk to būs ļoti grūti izskaidrot. Daudz daudz grūtāk pat par līķiem uz ielām.
Ziniet. Spānijā pietika 45 dienas, lai parādītos bērni, kuri baidās iziet ārā no mājas (jo tur taču nāvējošs vīruss)!!! Un kā priekšā tagad atbildēs Pedro Sančess par savu „Estado de Alarma”. Kurā suņus drīkstēja izvest pastaigā, bet bērnus NE. Pēc 45 dienām, kad apķērās ka iesprostotās ģimenēs darās trakonams, un atļāva uz pusotru stundu izvest bērnus pastaigāties – tie jau baidās no ielas! Un psihologiem vajadzēs daudz ilgāku laiku par 45 dienām, lai šos bērnus pārprogrammētu. Un diez vai uz visiem to psihologu pietiks.
Tieši tāpēc! Mums ir steidzami jāapstādina šis Hellovīns. Mēs vēlāk nevarēsim izskaidrot bērniem, ka mēs tikai jokojāmies transportos un veikalos. Ka tā bija tāda pandēmija briesmīga!!! Bērns nesaprot jēdzienu – Pandēmija! Priekš bērna tā būs viena no normalitātes izpausmēm! Saprotiet, viņam smadzeņu garoziņā tiek ielikta programma – kad es paaugšos, man būs jāuzvelk masku. Tieši tāda programma tur tiek iedēstīta, jo bērni mūs redz! Viņi taču redz, ko mēs darām. Viņi redz!
Da man jau apnicis bļaut, un pie kaut kā apelēt. Būs čipi vai nebūs? Būs tā Jaunā Pasaules kārtība? Un kāda viņa būs? Tas viss jau paliek nesvarīgi. Tu vienkārši jūti, kā skrien minūtes, stundas, dienas,,, un bērni lēnām programmējas. Kad mēs iziesim tajā Gaismas Spēku uzvaras laukā pēc šī drūmā tuneļa,,, mums var nepietikt psihologu.
Ar cieņu – Ivo Puriņš
