Tas bija 1881.gadā. Kāds profesors uzdeva studentam
jautājumu, vai Dievs bija tas, kurš radīja visu eksistējošo?
Students atbildēja: Jā.
Profesors tad jautāja: Un kā ar ļaunumu? Vai Dievs radīja
arī ļaunumu?
Students apklusa. Bet pēc brīža jautāja, vai viņš varot
uzdot jautājumu profesoram?
Profesors atļāva.
Students iesāka: Vai eksistē aukstums?
Profesors skaidri atbildēja: Jā! Vai tad tu nesajūti aukstumu?
Profesors skaidri atbildēja: Jā! Vai tad tu nesajūti aukstumu?
Students atbildēja: Es atvainojos, ser, bet jūs kļūdāties. Aukstums
ir absolūts siltuma trūkums... Aukstuma nav, pastāv tikai siltuma trūkums.
Un turpināja: Vai eksistē tumsa?
Profesors atkal apstiprināja: Jā!
Students savukārt teica: Jūs kļūdāties, ser. Nav tādas
lietas kā tumsa. Tumsa ir gaismas trūkums, gaismas neesamība. Ser, mēs taču nodarbībās
mācāmies un pētām gaismu un siltumu, nevis aukstumu un tumsu. Un tieši tāpat
neeksistē ļaunums. Patiesībā mums trūkst pārliecinātība par Dievu, Mīlestība un
Ticība.
Studenta vārds bija Vivekananda...