svētdiena, 2016. gada 10. janvāris

Gatavojamies pa īstam BŪT - publicējusi Sarah Varcas

Gatavojamies pa īstam BŪT
Astro-Enerģētiskā prognoze Janvārim 2016
30.12.2015 … publicējusi Sarah Varcas
http://spiritlibrary.com/sarah-varcas/ja…  
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …
------------------------------------------------
2016. gads var sākties ar lēnu startu. Mums, iespējams, pat gribēsies norakstīt Janvāri, pirms vēl esam tam devuši kādu iespēju!  To nu gan nevajadzētu! Protams, tas nebūs pats optimistiskākais un iedvesmojošākais jaunā gada sākums, bet sajūta ir tāda, ka šis būs mūsu dzīves līnijas nospraušanas mēnesis, nepabeigto darbu izšķirošanas mēnesis, lai mēs būtu labi sagatavoti Februārim un aptumsumu sērijai (Pilns Saules aptumsums 9. Martā un Pusēnas Mēness aptumsums 23. martā),kad lietas sāks uzņemt apgriezienus. Šis daudzējādā ziņā būs lietu sakārtošanas mēnesis – vienalga, vai tā būtu drēbju skapja izšķirošana, aizkavēto rēķinu apmaksāšana, pieķeršanās vēstuļu rakstīšanai, vai arī izlemšana reizi par visām reizēm – ar kuru no savas dzīves jomām šogad mēs gribētu tikt beidzot pilnīgā skaidrībā. Nenovērtējiet par zemu šo šķietami necilo aktivitāšu nozīmi. Šādi mēs būsim sagatavojuši pienācīgu augsni savai turpmākai izaugsmei.

Pati būtība, atslēgas vārdi Janvāra vēstījumam ir – nesadaliet savu dzīvi garīgajā un piezemētajā, īpašajā un ikdienišķajā. VISS šeit ir Īpašs, un VISS ir Piezemēts! Itin visam, ko darām, ir SPĒKS! Ikvienam vārdam, rīcībai, domai, sajūtai un nodomam ir SVARS Visumā! Kad mēs ikdienišķos darbus, sarunas, pirkumus, uzkopšanu, un iztikas pelnīšanu, uzskatām par kaut ko mazvērtīgāku, nekā tos brīžus, kad nodarbojamies ar ’garīgajām aktivitātēm’ – mēs noliedzam Svētuma Klātbūtni sevī un savā dzīvē. Šādi rīkojoties, mums šķiet, ka mums ir kaut kas ārkārtējs jāizdara, jāapmeklē kāda īpaša vieta, jāuzvedas un jāizskatās kaut kā īpaši, vai arī jādzīvo pavisam cita dzīve, lai sasniegtu ’garīgumu’. Atribūtiem tādejādi tiek piešķirta galvenā loma mūsu vērtību skalā. Spriedumi tad tiek balstīti uz virspusējiem apsvērumiem, un nepauž lietu būtību. Garīgums tad kļūst par kaut ko tādu, kas mūs padara pārākus par citiem, un tātad kalpo ego vajadzībām, nevis Garam. Tā ir izplatīta parādība mūsdienās, kad ’garīgais tirgus’ ir pārpildīts ar svētiem materiāliem, izņemot tikai vienu lietu, kas nav nedz pērkama nedz pārdodama: izņemot Klātbūtni. Skaidra, neviltota, starojoša Klātbūtne, īsts un pamatīgs savienojums ar Avotu pieejams ir katram, vienmēr un jebkur.

2016. ir pretenziju un pieņēmumu spridzināšanas gads, atsedzot īstenību. Neviens nevarēs izvairīties no tās realitātes atklāšanās, kur SirdsPatiesības nostājas visa pamatā. Tie, kas pretendē uz garīgiem sasniegumiem, tiks pārbaudīti. Tiem, kas ieņem noteiktu pozīciju, tā būs jāpadara par savas dzīves realitāti, vai arī jāmaina savu nostāju, atsedzoties dziļākām patiesībām. Te var būt arī ļoti sāpīgi brīži, atklājoties maldiem, kam esam ticējuši, sagriežot visu mūsu dzīvi ar kājām gaisā, taču visam tam cauri noteikti vīsies Zelta Patiesības pavediens, izgaismojot visu to, kas ir patiess un īsts. Mēs vairs nevarēsim sveikā izsprukt, dalīdami pasauli daļās, kur kāda no tām, mūsuprāt, ir vērtīgāka par citām. Mums vajadzēs dzīvot ar tām visām, apskaut tās visas, un būt par tām visām. Mums pašiem visā pilnībā būs jādzīvo savā Slavā, bez jebkādas uzspēlēšanas un piekrāsošanas, parādot pasaulei mūsu patieso seju.

Un tāpat arī, ja iedomājāmies, ka pamošanās mūsu dzīvi padarīs daudz vieglāku – mēs būsim spiesti to pārvērtēt! Pamošanās nenozīmē likt dzīvei dejot pēc mūsu stabules, bet gan dejot kopā ar dzīvi tā, ka mēs un viņa patiesībā esam viens un tas pats, plūstot tandēmā caur mūžību. Nav viegli mums, cilvēciskām būtnēm, tik ļoti orientētām uz savas dzīves notikumu kontrolēšanu, uz savu mērķu īstenošanu, uz atzinības gūšanu, pieņemt to. Samierināšanās ir atslēga, tā ir gatavība atzīt, ka nezinam patiesībā neko, un ļaujam, lai dzīve mūs pārsteidz atkal un atkal. Jo viņa patiešām pārsteigs, ja mēs viņai to ļausim. Ne vienmēr tādā veidā, ko mēs būtu spējīgi novērtēt, bet vienmēr tādā veidā, lai pamodinātu mūsos arvien vairāk tās dziļās esības plūsmas, kas caurstrāvo mūs, un visu ap mums.