Ilgstoša bezmiega, sliktas dūšas, vēdersāpju, migrēnu, galvas reiboņa pamatā ne vienmēr ir fiziska saslimšana. Šie simptomi ir kaitinoši, kas var novest līdz trauksmei, nemieram, koncentrēšanās grūtībām un pat agresijai, ietekmējot darba un socializēšanās spējas. Tādos gadījumos pacienti ir tendēti ilgstoši meklēt fiziskas slimības esamību, kaut gan to atklāt neizdodas! Analīzes nav izmainītas, ārsti noliedz slimības esamību, bet ir slikti. Tādā gadījumā runa ir par stresa izpausmi fiziskos simptomos jeb somatizāciju [6].
Šādu pacientu daudzums, kas sirgst ar somatizācijas traucējumiem, veselības aprūpes iestādēs var sasniegt līdz pat 30% [1]. Pirmie simptomi parasti sākas 18-30 gadu vecumā. Biežāk saslimst sievietes kā vīrieši. Galvenās pazīmes, kas par to liecina ir bieža, atkārtota vēršanās pēc medicīniskās palīdzības, izmeklēšanas, kaut gan apskates laikā nekādu jaunu slimību atklāt neizodas un daudzi sarežģīti izmeklējumi noliedz jebkādas novirzes. Ārsta centieni pārliecināt pacientu, ka tas ir fiziski veselsun simptomu pamatā nav orgānu sistēmas bojājums, tiek ignorēta un pacients, kam palīdzētu psihoterapija, netic, ka viņam ir psiholoģiskas problēmas. Simptomi var būt daudzveidīgi un mainīgi. Tie atkārtojas gadiem ilgi. Tā nav izlikšanās par slimu. Simptomi :
- galvassāpes;
- slikta dūša;
- sāpes vēderā;
- problēmas ar vēdera izeju;
- nogurums un vājums;
- seksuāla disfunkcija;
- sāpes krūtīs;
- galvas reibonis;
- muguras sāpes [6]
Šo simptomu pamatā ir:
Cik bieži Jums bija sekojošie simptomi pēdējo 4 nedēļu laikā?
Iespējamas atbildes: 0 balles – „vispār nebija“, 1 balle – „reti“, 2 balles „bieži“.
Minimālais punktu skaits ir - 0, maksimālais - 30 balles.
Mazāk par 5 ballēm - nav somatizācijas simptomatikas;
5-9 balles – viegla somatizācija;
10-14 balles – vidēja somatizācija;
15 un vairāk balles – smaga somatizācija.
[1] Understanding Somatization in the Practice of Clinical Neuropsychology
Autori: Greg J. Lamberty
[2] Fredric N. Busch, Weill Cornell Medical College, Wiley Periodicals, Clinical Approaches to Somatization. Inc. J. Clin. Psychol.: In Session 70:419–427, 2014.
[3] https://www.psyportal.net/699/comatizaciya/
[4] https://www.psyportal.net/698/resomatizaciya-m-shur-i-dvuxfaznoe-vytesnenie-a-mitsherlix/
[5] http://www.spkc.gov.lv/ssk10/index1e60.html?p=%23119#g_119
[6] https://patient.info/health/somatisation-and-somatoform-disorders
[7] https://dukonference.lv/files/2017_978-9984-14-797-0_DU%2059%20starpt%20zinatn%20konf%20tezes.pdf
[8] http://www.alexithymia.us/test-alex.html
[9] PHYSICAL SYMPTOMS (PHQ-15) Developed by Drs. Robert L. Spitzer, Janet B.W. Williams, Kurt Kroenke and colleagues, with an educational grant from Pfizer Inc. http://www.phqscreeners.com/sites/g/files/g10016261/f/201412/English_0.pdf
[10] „РУКОВОДСТВО ПО ИСПОЛЬЗОВАНИЮ шкал “Оценка здоровья пациента” (PHQ) и GAD-7” https://newpsyhelp.ru/files/PHQ/Instructions_PHQ.pdf
1) aleksetīmija jeb apgrūtināta spēja apzināties un izteikt vārdos emocionālos pārdzīvojumus un jūtas. Cilvēks spēj saglabāt vēsu prātu un prot savaldīt sevi, bet neizpaustas negatīvās emocijas tiek kultivētas, uzkrātas un ar laiku izpaužas kā šķietami fiziskas slimības simptomi [3].
2) resomatizācija; tās pamatā ir audzināšana un komunikācijas stils ģimenē – ģimenes locekļi neuzmanīgi pacienta emocijām bērnībā [2], līdz ar ko pacientam nav izveidojušies aizsargmehānismi un tālākajā dzīvē psihotraumējošas situācijās notiek regresija jeb pieaugušais cilvēks savā emocionālajā reaģēšanā atgriežas agrīna vecuma bērniem līdzīga stāvoklī un uz stresu reaģē „ar visu ķermeni” jeb šķietami fiziskiem simptomiem[4].
3) Ar resomatizācijas teoriju ir cieši saistīta „emociju izstumšana” - emocionālais bloks psiholoģiska konflikta dēļ;konflikts sākotnēji noved pie uzvedības traucējumiem un neirotiskiem simptomiem tādiem, kā raudulība, viegla aizkaitināmība, paaugstināta jutība pret spilgtu gaismu vai skaļām skaņām, ātra nogurdināmība; cilvēks viegli apvainojas, aizsvilstas, kļūst dusmīgs;ja aizsargmehānismi kļūst nepietiekoši, tad emociju izstumšana progresē – ķermeniskā konfliktā;kura laikā rodas fiziskie simptomi;a problēma netiek atrisināta, tad neirotiskie simptomi var sākt mīties ar fiziskiem simptomiem un bieži atgriežas tad, kad fiziskie simptomi „tiek izārstēti” [4].
Citiem vārdiem sakot, koncentrējoties uz ķermeniskiem simptomiem, samazinās psiholoģiskais diskomforts, ko rada nepanesamās emocijas vai aizliegtās fantāzijas [2]. Ir interesants piemērs: pētījumā, kurā piedalījās 196 studenti. Notika anketēšana, kuras laikā studenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu kuņģa-zarnu trakta simptomu biežumu un esamību. Paralēli katram studentam tika novērtēts apzinātas trauksmes līmenis pēc speciālas skalas, rezultāti statistiski pierādīja interesantu likumsakarību: jo vairāk balles ir trauksmes līmenim, jo retāk šim respondentam ir simptomi no kuņģa-zarnu trakta puses (sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, ātra sāta sajūta, pilnuma sajūta vēderā, dedzināšanas sajūta, atraugas, sliktā dūša, vemšana). [7].
Kā pazīt?
Somatizācijas noteikšanai pastāv speciāli izstrādātas aptaujas un skalas. Somatizācijas novērtēšanai tiek izmantota “The Patient Health Questionnaire - PHQ-15i” [6] (on-line var atrast šeit: https://patient.info/doctor/patient-health-questionnaire-phq-9). Aleksitīmijas novērtēšanai izmanto „Toronto Alexithymia Scale (TAS-20)” [8]: (on-line: http://www.alexithymia.us/test-alex.html)
TESTS - Somatizācijas skala: PHQ-15i.Cik bieži Jums bija sekojošie simptomi pēdējo 4 nedēļu laikā?
Iespējamas atbildes: 0 balles – „vispār nebija“, 1 balle – „reti“, 2 balles „bieži“.
- Sāpes kuņģī
- Sāpes mugurā
- Sāpes rokās, kājās, locītavās (ceļa, gužu loc.u.c.)
- Menstruālie krampji vai citas saistītas ar menstruālo ciklu problēmas (jaut.tikai sievietēm)
- Galvassāpes
- Sāpes krūtī
- Reibonis
- Samaņas zudums
- Sirdsklauves vai pārsitieni
- Elpas trūkums
- Sāpes vai citas problēmas dzimumakta laikā
- Aizcietējumi, caurējas
- Slikta dūša, vēdera uzpūšanas, gremošanas traucējumi
- Vājums, nespēks
- Miega traucējumi
Minimālais punktu skaits ir - 0, maksimālais - 30 balles.
Mazāk par 5 ballēm - nav somatizācijas simptomatikas;
5-9 balles – viegla somatizācija;
10-14 balles – vidēja somatizācija;
15 un vairāk balles – smaga somatizācija.
Somatizācijas Panaceja!
Ārstēšana bieži ir sarežģīta, jo cilvēki ar somātizācijas traucējumiem parasti neatzīst, ka viņiem simptomi irpsiholoģiski. Vēl viens faktors, kas apgrūtina somatizācijas traucējumu diagnostiku un ārstēšanu ir tas, ka šiem pacientiem vienā pēkšņi var attīstīties fiziska slimība. Dažiem cilvēkiem ar somatizācijas traucējumiem mēdz būt arī citas garīgas veselības problēmas, tādas, ka depresija un narkotisku vielu atkarība, kas arī jāārstē. Tātad, grūtākais ārsta uzdevums ir pārliecināt pacientu apsvērt iespēju, ka problēma, kas izraisa simptomus, atrodas psihiskajā līmenī. Visefektīvākā ārstēšana somatizētiem pacientiem ir psihoterapija un medikamentozā – antidepresantu - terapija, jo šis stāvoklis mēdz iet roku rokā ar maskēto depresiju vai citiem psihiskiem traucējumiem.
Informācijas avoti:[1] Understanding Somatization in the Practice of Clinical Neuropsychology
Autori: Greg J. Lamberty
[2] Fredric N. Busch, Weill Cornell Medical College, Wiley Periodicals, Clinical Approaches to Somatization. Inc. J. Clin. Psychol.: In Session 70:419–427, 2014.
[3] https://www.psyportal.net/699/comatizaciya/
[4] https://www.psyportal.net/698/resomatizaciya-m-shur-i-dvuxfaznoe-vytesnenie-a-mitsherlix/
[5] http://www.spkc.gov.lv/ssk10/index1e60.html?p=%23119#g_119
[6] https://patient.info/health/somatisation-and-somatoform-disorders
[7] https://dukonference.lv/files/2017_978-9984-14-797-0_DU%2059%20starpt%20zinatn%20konf%20tezes.pdf
[8] http://www.alexithymia.us/test-alex.html
[9] PHYSICAL SYMPTOMS (PHQ-15) Developed by Drs. Robert L. Spitzer, Janet B.W. Williams, Kurt Kroenke and colleagues, with an educational grant from Pfizer Inc. http://www.phqscreeners.com/sites/g/files/g10016261/f/201412/English_0.pdf
[10] „РУКОВОДСТВО ПО ИСПОЛЬЗОВАНИЮ шкал “Оценка здоровья пациента” (PHQ) и GAD-7” https://newpsyhelp.ru/files/PHQ/Instructions_PHQ.pdf
Autori:
ārste rezidente psihiatrijā Alina Kuzņecova,
ārsts psihiatrs Pēteris Zālītis
