No kā rodas nabadzība?
Vai iespējams, ka tās cēloņi meklējami mūsos pašos? Pēterburgas biznesa
trenere, psiholoģe un lektore Natālija Greisa savās grāmatās sniedz atbildi uz
šo jautājumu. Viņa ir pārliecināta, ka pastāv ģenētiskās nabadzības likums –
iemesls, kādēļ ļaudis paši sevi programmē nabadzībai. Izrādās, ka to ietekmē
tikai četri faktori. Piedāvājam ar tiem iepazīties. Tajos bieži vien
atpazīstama mūsu arvien vēl postpadomiskā domāšana.
Šie stāsti, kas kas maina viedokli par nabadzību, publicēti
Natālijas Greisas grāmatā "Greisas likumi". Tie parāda dzīves sīkumus, ar
kuriem mēs katrs varam sākt, lai padarītu savu dzīvi mazliet gaišāku.
Mentalitāte
Bērnībā, kad vecāki neredzēja, mēs bieži vien ar
skolasbiedriem lēkājām pa dīvānu. Mums patika atsperes, sajūsmināja putekļi,
kas no palēcieniem tā vien lidoja pa gaisu. Ir pagājuši daudzi gadi, bet,
apciemojot sen neredzēto skolas biedreni, viņas mājās ieraudzīju to pašu veco
dīvānu.
Tas nebija pārlieku mainījies, cik spēju atcerēties, taču
tagad mani pārsteidza iekārtojuma pieticība. Es prātā parēķināju, cik varētu
izmaksāt jauna dīvāna iegāde, nospeķoto krēslu nomaiņa, jauns spogulis sasistā,
ar šokolādes papīru aizlīmētā vietā. Kamēr pļāpājām, es domās balsināju
griestus un mainīju tapetes. "Bet ja nu švaki ar naudu?" – es
nodomāju… Taču prāts pretojās un ieteica nopirkt kaut vai nedārgu līmplēvi un
aplīmēt veco galdu. Lai kur neskatījos, mans skats atdūrās pret vecām mantām un
netīrumiem.
Prāts man jautāja: "Kā tu domā, kāpēc tur, kur ir
nabadzība, vienmēr ir arī netīrība?" Pat, ja vārdu "vienmēr" nomaina
pret "gandrīz vienmēr" vai "bieži", no tā labāk nepaliek.
Netīrība nav naudas trūkuma, bet mentalitātes pazīme. Un tā kā naudas trūkums
un netīrība ir kaimiņi, tad arī nabadzība ir sava veida mentalitāte.
Trūkums rodas
nemazgātā galvā.
Mietpilsoniskums
Man skolā bija brīnišķīga literatūras skolotāja, gudra un
vērīga sieviete. Reiz viņa pateica frāzi, kas man palikusi prātā uz mūžu. Kāds
viņai jautāja, ko nozīmē mietpilsoniskums, un viņa atbildēja: "Mietpilsoniskums
ir dzert no vecas, aplupušas krūzes, kad jaunā stāv aiz stikla". Tas
raksturīgs īpaši vecākajai paaudzei: nebaltai dienai nauda iekrāta, baltai
dienai jauna krūzīte trauku skapī stāv, tikai baltās dienas ir reti, bet ar
nebaltajām pilna dzīve. Kurš dzīvo nākotnes gaidās, tam tā nekad nepienāks. Un
tad es sapratu, ka kauns būt nabagam un netīram. Kauns, ja galvā ir juceklis,
kurš neizbēgami atspoguļojas gan dzīves telpā, gan mūsu bērnu mentalitātē.
Dzīve nākotnes
gaidās noved pie posta.
Pelnrušķītes komplekss
Pazīstu kādu sievieti, kas vairāk nekā 20 gadus krāja
naudu, lai nopirktu māju. Viņa viena audzināja divas meitas. Meitenes dzīvoja
pusbadā, un vecākā man stāstīja, cik viņai ļoti bijis kauns iziet pagalmā
vecajās, izdilušajās velveta biksēs. Meitene auga, un līdz ar viņu auga arī
bikses. Centimetru pēc centimetra tika atlaista iešūtā apakšmala. Tā nebija tik
izbalējusi kā pārējais staras gabals un tas nodeva šo nabadzības viltību.
Nav jāstāsta, ka valstī ne visi var pienācīgi nopelnīt. Es
nelamāju sistēmu, bet pelējumu smadzenēs. Par vienu un to pašu naudu var
izskatīties gan pieklājīgi, gan pēc nabaga. Kad māte beidzot nopirka māju, jau
paaugušās meitenes neizrādīja par to ne mazāko interesi, bet pastāvīgi pārmeta
mātei, ka tā nav iemācījusi viņām, kā ir būt sievietei. Viņām bija izveidojies
Pelnrušķītes komplekss. Pieradušas redzēt izsēdētos krēslus un vecos traukus,
izdilušos dvieļus un septiņgadīgos mēteļus, izaugušas viņas baidījās tērēt
naudu sev.
Katru reizi, kad viņas kaut ko pirka, viņām bojājās
garastāvoklis: viņas it kā juta, ka nav jaunu un labu lietu vērtas. To arī sauc
par ģenētisko nabadzību. Tā ir jau apziņā, šūnās un kaulu smadzenēs.
Bailes tērēt sev
naudu padara jūs par nabagiem.
Zemapziņas programmēšana
Bērni, kas redz aplupušos kaktus, neapzināti tiek programmēti
nabadzībai. Jau pusaudžu gados viņi sāk apzināties tās smagumu. Jau Antons
Čehovs ir teicis, ka aplupušas sienas un netīri koridori ietekmē studentu spēju
mācīties.
Nabadzība un netīrība nomāc cilvēku, ierastais nabadzīgās
apkārtnes skats programmē kļūt par neveiksminieku.
Jūs varat man iebilst, ka naids pret nabadzību dažus
cilvēkus stimulē attīstīties un pelnīt naudu, taču es jums atbildēšu, ka daudz
lielāks cilvēku skaits lūzt zem nepanesamās nabadzības nastas. Man patīk frāze "Bagātība
ir prāta stāvoklis". Un arī nabadzība ir prāta stāvoklis.
Bagātība un nabadzība – tas ir jūsu prāta un domu stāvoklis.
Bagātība un nabadzība – tas ir jūsu prāta un domu stāvoklis.
Rakstā izmantoti fragmenti no
Natālijas Greisas grāmatas "Greisas likumi"
