svētdiena, 2020. gada 7. jūnijs

Evolūcija krīzes laikā- 41- harmonija un pienācīga cieņa




Evolūcija krīzes laikā – 41

Harmonija un pienācīga cieņa

 

Tas, ko tu patiesībā meklē, ir harmonija un pienācīga cieņa, bet tas ceļš, ko izvēlies, rada tikai tālāku šķelšanos. Kā tas notiek?

 

Harmonija un pienācīga cieņa

Vai pastāv tāda lieta kā pareizs naids? Nav tāda naida, kas ir pareizs. Tu, protams, vari attaisnot to kā taisnīgu naidu un no tā izrietošu taisnīgu vardarbību. Tu jūties taisnīgs nīstot, jo reiz tiki sāpināts un baidies tikt sāpināts atkal. Un tieši tā pārvērt savu naidu un bailes vardarbībā. Bet, lūdzu, iepauzē un saproti, ka naids dedzina tevi vispirms, tas dedzina arī tavu ģimeni un tavu nākotni. Protams, naids nomoka arī to cilvēku, kuru tu nīsti, tas nomoka viņa ģimeni un arī viņa drošību. Naids pasauli var padarīt par milzu krematoriju, par ghat (līķu kremēšanas vietas Indijā).

Ja tu šobrīd manī klausies, tad iepauzē un pajautā sev- kam vajadzīga vardarbība? Lūdzu, pajautā sev:

Vai vardarbība tev ir veids kā sodīt tos, kuri tevi ir sāpinājuši?

Vai vardarbība tev ir veids kā iedvest bailes tajos, kuri tevi var sāpināt nākotnē?

Vai arī vardarbība ir tavu apspiesto sāpju un baiļu izpausmes veids?

·         Ja tava vardarbība ir sods, tad zini, ka kādu sodot, tas netiek transformēts. Tas tikai liek tiem ienīst tevi vēl vairāk un liek gaidīt īsto brīdi līdz var tev atdarīt.

·         Ja tas ir tāpēc, lai otru iebaidītu un tas nekad tev neuzdrošinātos atdarīt, tad zini, ka bailes rada tikai tālāku šķelšanos, tālāku separāciju.

Tas, ko tu patiesībā meklē, ir harmonija un pienācīga cieņa, bet izvēlētais rīcības veids rada tālāku šķelšanos. Kā tas notiek?

Ja naids rodas no apspiestām sāpēm, tad dusmu vai naida izpausme spēj sniegt tikai īslaicīgu atvieglojumu. Patiesībā tas trenē tavas smadzenes un apziņu tālākai vardarbībai.

Atceramies, ka ir tikai viens ceļš kā izkļūt no grūtībām, neskatoties uz to, vai esi upuris vai agresors. Cilvēcei ir jāatveras masveida sevis apzināšanās kultūrai un līdzjūtībai. Sevis apzināšanai un līdzjūtībai ir jāpārklāj visa pasaule un jāsasniedz katra tauta, organizācija, ģimene. Citādi mēs sevi sadedzināsim ar vardarbību un karu.

Varas un autoritātes cilvēku dzīvē par daļu no viņu apmācības ir jākļūst apziņas izglītībai un meditācijai- vai nu tie ir policisti, militāristi, tiesu varas pārstāvji, valdību vadītāji vai politiķi.

Nevar dot varu cilvēkam, kurš nav atmodies līdzjūtībai.

Nevar piešķirt kontroli un varu pārvaldīt cilvēku masas tam, kurš nav apklusinājis savus iekšējos dēmonus.

Tas jāpaveic ārkārtēji ātri!

Mums jāapzina savi aizspriedumi, mūsu vājās vietas, mūsu reakcijas uz visu, kas ir citādāks nekā mēs, kas atšķiras no mums krāsā, izskatā, uzskatu sistēmā. Tu nedrīksti salauzt otra kaklu tāpēc, ka viņa ādā ir vairāk pigmenta, bet daba vienlaikus tev devusi mazāk svētības.

Mums jāsaprot, ka mēs esam kā sūkļi uzsūkuši aizspriedumus. Šie aizspriedumi mūsos mīt jau paaudžu paaudzēs un turpinās plūst arī nākamajās paaudzēs. Tam ir jābeidzas tagad.