Kas ir ļaušanās?
Kā būt padevīgam, paļāvīgam un ļauties?
“Kad sakām – ļaušanās - tad ir jāsaprot viena lieta. Cilvēka
prāts nevar reāli būt padevīgs; ir jānonāk tur, kur prāts vairs nesniedzas. Ja
cilvēks nonāk aiz prāta radītajām robežām, tad šī ļaušanās ir tā, ko saucam par
padevību, paļāvību, ļaušanos. Cilvēka prāts ir ierobežots un nav jēgas tērēt
laiku, iesaistot te prātu - tas tikai rada šķēršļus un problēmas.
Tiklīdz cilvēks to saprot, tā prāts rimstas iejaukties. Un,
kad tas notiek, tad var teikt, ka cilvēks ir paļāvīgs. Tas ir viss. Tā nav
nekāda verdziska padošanās. Tas tā nav. Dievam nevajag un nav vajadzīga jūsu
pakļaušanās kā vergam, verdziska pakļaušanās. Viņš galu galā ir jūsu draugs. Un
tā, kad lietojam vārdu “ļaušanās”, tas nozīmē, ka malā noliekam prātu, zinot tā
ierobežojumus.
Cilvēks atklāj paļāvību tad, kad sajūt bezpalīdzību. Kad
sajūt, ka ir absolūti bezpalīdzīgs, tad cilvēks sev atklāj ļaušanos. Un, tad
pāri līst Svētība. Iedomājieties, ka esat iesprūdis starp dzelzceļa sliedēm un
jums tuvojas vilciens. Pavisam noteikti, kādā brīdī ļausities!
Lielākā cilvēku daļa paļaujas tikai šausmu brīžos. Tāpēc
brīnumi viņiem notiek tikai tādos brīžos.”
Šrī Bagavāns
Facebook Saules templis
