http://gaismasvirziens.blogspot.com/2016/09/keizargrieziena-traumu-dziedesanas.html
Dabas dziedinošais spēks
Dabas dziedinošais spēks jeb biofīlijas efekts (Bio-philia effekt)
Dabas dziedinošais spēks jeb biofīlijas efekts (Bio-philia effekt)
Gandrīz katram latvietim ir skaidrs, ka šad tad vajag doties uz mežu, lai atgūtu spēku un enerģiju. Tāpēc daudzi ar prieku dodas gan sēņot un ogot, gan makšķerēt, gan vienkārši pastaigāties vai skriet pa mežu. Tā parasti ir neapzinātā, intuitīvā gudrība, kas mūs vedina šādi atjaunot savu veselību un resursus. Taču mūsdienās pasaulē tiek veikti arī dažādi zinātniski pētījumi par cilvēka imūnsistēmas darbību, par apkārtējās vides ietekmi uz imunitāti un veselību.
Viens no šādas izpētes ceļā radītiem jauniem jēdzieniem ir biofīlijas efekts, kas liecina par cilvēka un dabas mijiedarbību un dabas pozitīvo ietekmi uz veselību.
Šo jēdzienu radīja Harvardas universitātes profesors Edvards Vilsons[1] (Edward O.Wilson) Viņš izvirzīja hipotēzi par cilvēka iekšējo nepieciešamību būt saskarsmē ar citām dzīvām būtnēm.
Jau 1984.gadā dabaszinātņu žurnālā “Science”[2] tika publicēts profesora Rodžera Ulriha (Roger Ulrich) pētījums, kurš parāda, ka jau skats pa logu uz dabu un kokiem krietni paātrināja atveseļošanās procesu pēc operācijām. Profesors turpināja savus pētījumus par koku ietekmi uz pacientu veselību un secināja, ka “koku grupas” pacientiem pēc operācijām bija nepieciešama mazāks daudzums pretsāpju līdzekļu un to iedarbība bija ilgstošāka. Šiem pacientiem bija arī mazāk komplikāciju pēc operācijām[3]. Profesors Ulrihs pierādīja, ka labvēlīga ietekme uz slimniekiem ir ne vien kokiem un dabas videi tiešā tuvumā, bet arī istabas augiem un dabas ainavām aiz loga.
Savukārt japāņu profesors, mežu medicīnas virziena pārstāvis Qing Li[4] ar pacientu urīna analīzēm pierādījis, ka meža atmosfēra krietni pazemina stresa hormonu kortizola (cortisol) un adrenalīna līmeni. Viena diena mežā vīriešiem pazemināja adrenalīna līmeni par 30 %, bet otrajā dienā par 35%. Sievietēm adrenalīna līmenis pirmajā dienā pazeminājās par vairāk nekā 50% un otrajā dienā par 75% salīdzinājumā ar sākuma datiem. Kuri medikamenti gan spēj to panākt? Salīdzinājumam – atvaļinājuma pastaiga pa pilsētu sākotnējos datus vispār neizmainīja.
Bez tam ir pierādīts, ka meža atmosfēra aktivizē vagus – cilvēka miera un reģenerācijas nervu. Tas ir saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu un atbild par atslābināšanos, kā arī par cilvēka fizisko un garīgo rezervju atjaunošanu.
Japānas zinātnieki izpētījuši, ka šī meža iedarbība notiek ar terpēnu palīdzību. Tās ir molekulas, kas ir kā komunikācijas līdzekļi, ko mēs saņemam no augiem.
Ar komunikācijas molekulām augi sazinās arī savstarpēji. Ar smaržu un sakņu veidoto skaņu palīdzību augi spēj nodot ļoti sarežģītu informāciju. To pētījis Vilhelms Bolands (Wilhelm Boland)[5], Organiskās ķīmijas profesors no Maksa Planka ķīmiskās ekoloģijas institūta. Viņš cer, ka varēs reiz atšifrēt galvenos augu saziņas noslēpumus. Šobrīd ir fiksētas jau 2000 smaržu zīmes, kas nāk no 900 augu sugām.
Arī aromaterapija pierāda augu ietekmi un spēju dziedināt ar savu klātesamību, pat bez to izmantošanas pārtikā vai ārstniecības līdzekļos.
Augu iedarbības rezultātā tiek stiprināta cilvēka imūnsistēma un krietni pavairotas cilvēka aizsargspējas.
Austriešu biologs Klemens Arvei (Clemens Arvey)[6] ar kolēģiem ir pierādījis, ka meža gaiss satur antikancerogēnas un imūnstiprinošas vielas, un to ieelpošana iedarbojas kā dziedinošs līdzeklis. Viena diena mežā pavairo mūsu imūnsistēmā mītošās dabiskās aizsargšūnas par vairāk nekā 50%. Ne velti Japānā ārstniecības iestādes arvien biežāk tiek ierīkotas mežos un dārzos.
Tāpēc ļausimies senajai latvieša sajūtai, ka spēkus atgūt jādodas uz mežu vai kur citur pie dabas. Izbaudīsim gadalaiku krāšņās nianses un lasīsim dabas sūtītās zīmes!
Šis rakstiņš publicēts arī. žurnālā “Ieva” (17.08.2016.) līdzās intervijai ar V.D. Štorlu.
[1] http://www.hup.harvard.edu/catalog.php?isbn=9780674074422&content=reviews
[2] https://mdc.mo.gov/sites/default/files/resources/2012/10/ulrich.pdf
[3] http://www.scientificamerican.com/article/nature-that-nurtures/
[4] https://www.novapublishers.com/catalog/product_info.php?products_id=28205
[5] http://q-more.chemie.de/q-more-artikel/77/pflanzenfluesterer.html
[6] http://blog.weltbild.at/der-biophilia-effekt-clemens-g-arvay/
