Reiz dzīvoja kāds karalis. Viņa karaliste bija ļoti bagāta
un pārtikusi. Kādu dienu karalis devās ceļojumā uz savas karaļvalsts attālu
nostūri. Atgriezies viņš sūdzējās par to, ka viņa pēdas ir ļoti nogurušas un no
garā ceļa kļuvušas ļoti sāpīgas. Tā bija pirmā reize, kad karalis bija devies
tik tālā ceļojumā un ceļš bija ļoti nelīdzens un akmeņains.
Karalis pavēlēja saviem ļaudīm visus valsts ceļus pārklāt ar
ādu. Protams, lai izpildītu šo pavēli, būtu vajadzīgas tūkstošiem govis un no
valsts kases tas prasītu krietnu naudas summu.
Kāds karaļa padomdevējs uzdrošinājās ieteikt: “Kāpēc tev,
karali, tērēt tik daudz naudas? Kāpēc gan nenogriezt nelielu ādas gabalu un
nepiestiprināt to pie pēdām?”
Karalis bija pārsteigts, bet vēlāk piekrita šim ieteikumam
un lika sev pagatavot zoles.
Šajā stāstā atrodama kāda vērtīga mācība- lai šo pasauli
padarītu par laimīgu dzīves vietu, labāk mainīt pašam sevi- savu sirdi; un
nevis pasauli.
