Vai laulības ir obligātas, Bagavān? Vai bez precēšanās
nevar? Un, kā mums izvēlēties dzīves partneri?
Šrī Kalki
Bagavāns:
“Jūs varat arī
neprecēties. Te ašramā mēs rietumniekiem esam rīkojuši kāzas. Vai zināt, cik
gados viņi precas? Neviena nav bijusi jaunākiem par 60 gadiem. Līdz tam vecumam
viņiem ir draugi un draudzenes, dzīvo kopā un tā tālāk. Tas atnāks arī pie mums
uz Indiju. Arī jūs varat tā darīt. Bet laulības ir vislielākais izaicinājums. Ja
to pārvarat, tad apgaismība (Mukti) un vieta Satjalokā ir garantēta.
Kas attiecas uz
dzīves partneri, tad tāds cilvēks, kurš pamana jūsu labās īpašības un cildina
jūs, ir tas labākais. Es jums ieteiktu sešus mēnešus draudzēties un tikai tad
precēties; atrast tādu partneri, kurš jūs iedrošina, un tikai tad precēties. Protams,
ka visas lietas pēc kāzām var arī mainīties. Garantijas nav nekādas. Tāpēc jau
arī sakām, ka laulības ir vislielākais izaicinājums.
Kādu dienu viena no
dasu meitenēm bija galīgi saskumusi. Viņa bija brīnišķīgs mūks 11 gadus. Kad parunājāmies,
tad ieteicām viņai doties atpakaļ uz savu ģimeni. Pirms kļūt par dasu, viņu
bija bildinājis kāds vīrietis, bet viņa noraidīja bildinājumu un kļuva par
dasu. Pēc 11 gadiem, viņa atkal atgriezās savā ģimenē un saņēma no tā paša
vīrieša atkārtotu bildinājumu. Viņš viņu bija gaidījis. Viņi apprecējās un
tagad ir ļoti laimīgi.
No likteņa nevar
izvairīties.”
Vienotības universitāte
