ceturtdiena, 2018. gada 24. maijs

Ceļot ar pievienoto vērtību


https://sirdscels.blogspot.com/2018/05/celot-ar-pievienoto-vertibu.html?utm_source=feedburner&utm_medium=twitter&utm_campaign=Feed%3A+SirdsCe+%28Sirds+Ce%C4%BC%C5%A1%29

Ceļot ar pievienoto vērtību!

Atvērt pasauli citādāk, ceļot jēgpilnāk, sajust Zemes enerģijas citos līmeņos, atrast gabaliņu pašam no sevis, sadzirdēt savu iekšējo balsi, sasmelties spēku un  iedvesmu tai sekot...

Pirms sākas atvaļinājumu sezona, es vēlējos pieskarties ceļošanas tēmai no mazliet cita skatu punkta..

Tūrisma firmā iegādāts ceļojums kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem, pēc kāda izstrādātas programmas
un ritma, der tiem, kas vēlas uz nedēļu izslēgt domāšanu, atkal sajusties kā bērnudārzā, kur kāds visu izlemj tavā vietā, gana, lai laikā dabūtu autobusā, ved pa ''obligāto programmu'', izlemj tavā vietā, kur un cik ilgi jābūt un, ko tur jādara... Esmu tā ceļojusi pāris reizes un tas nav man.
Kad ceļoju ar draugiem vai ģimeni, tad vienmēr plānojam paši, īrējam mašīnu un ļaujam, lai zeme un paša sajūtas mūs ved un vada...
Kad kopā ar grupu dodos ceļā, tad šādos braucienos ir daudz virsmērķu- redzamu un neredzamu. 
Jau 7 gadu vairākas reizes gadā dodos ceļā un nav tādas reizes, vai tādas grupas, kurā nenotiktu kās īpašs.
Ne es viena vedu šādas grupas, kurās cilvēki pievelkās uz grupas vadītāja enerģijām un tām enerģijām, kas caur šo cilvēku plūst. Savienojumā ar konkrētās vietas un visas grupas enerģijām, rodas ārkārtīgi spēcīgs enerģētiskais lauks, kurā notiek dziļi procesi, pēc kuriem katrs cilvēks patiesībā (bieži vien sajūtu vadīts) ir patiesībā devies.
Katra zeme, mijiedarbojoties ar mums, iniciē atšķirīgus procesus.
Atceros, kā mums gāja Krimā. Krima ir ļoti īpaša vieta, kas sevī slēpj mega spēcīgu enerģiju, spēka vietas, pazemes piramīdas, ārkārtīgi senu civilizāciju mistiskas būves un artefaktus.
Kopā ar mani strādāja cilvēks, ko pēc tam arī uzaicināju Latviju, kas palīdzēja man radīt transformējošo telpu... Jāsaka, ka es neko tādu negaidīju...
Bija tik daudz mistisku gadījumu, situāciju...arī es pati piedzīvoju gan samaņas zaudēšanu, gan panikas lēkmi, gan laimes lidojumu un dvēseles atvēršanos...
Atceros, ka Ruslans bija kopā ar mums pirmās 4 dienas, bet pārējās mēs bijām iecerējuši pavadīt, apskatot Krimu arī ar tūristu acīm un izbaudot jūru un pludmali. 
Pārbrauciena dienā, kad paaicināju vietējo gidi, kas tik aizrautīgi un interesanti stāstīja par zemi, mēs staigājām pa kanjoniem, vērojām ūdenskritumus... Bet, lielākā daļa grupas bija iekšā procesos un slaucīja acis zem tumšām brillēm... Ap pusdienas laiku gide man pienāca klāt un prasīja: kas notiek, vai viņa dara kaut ko ne tā? :):):) 
Tik spēcīgas emocionālā plāna transformācijas notika pirmo reizi.
Krimas kalni zināmā mērā ir Kaukāza kalnu turpinājums, un, kā jau kalnos, tur šī Gara enerģija bija spēcīgi jūtama. Atņemot Ukrainai Krimu, Krievija enerģētiski smagi to ievainoja (ne tikai stratēģiski, politiski un ekonomiski), jo atņēma tai vīrišķo daļu. Ukrainā pašā dominē sievišķās enerģijas, bet Krima bija tā, kas deva JAŅ. Tā ir atsevišķa un dziļa tēma, kas notiek, ar zemēm, valstīm, enerģētiskajā plānā, mainoties to ''saimniekam'', un ne par to ir mūsu stāsts.
Kaukāza kalni vispār ir ar ļoti raksturīgu enerģiju un to apliecinās ikviens, kas tur ir bijis. Īpaši ja viņš ir bijis arī citos kalnos. Bildēs tie var būt par ļoti līdzīgi, bet sajūtās, kas tajās rodas, pavisam atšķirīgi. 
Mēs zemieņu iedzīvotāji šo enerģiju kāri dzeram kā dzirkstošu šampanieti, kas modina garu un lidojuma sajūtu. Reaģē ne tikai dvēsele, kas pat fiziski nonāk tuvāk debesīm, bet arī ķermenis un visas mūsu maņas, kas ikdienā nav pieradušas redzēt pasauli no putna lidojuma: ne tikai uz augšu un priekšu, bet arī uz leju... 
Viennozīmīgi, lai arī Kaukāzā ir dziedināšanās vietas, šeit tomēr izteikti notiek  iekšējās transformācijas, atbrīvošanās no tā, kas traucē sadzirdēt sevi. Tas ir galvenais un primārais. Sadzirdēt sevi, sajust sevi, saņemt atbildes, savienoties ar Garu.
Šeit es pirmo reizi 2012.gadā Zvartnocas templī saņēmu skaidru informāciju meditācijā, kad atvērās kanāls un tā sāka plūst, pavisam atšķīrīga no tās pateicības meditācijas, ko savā prātā biju sagatavojusies vadīt. Tajā nāca info par Armēnijas zemi, par katra grupas locekļa saistību ar to, par to, kādēļ mēs esam šeit nonākuši un, kāda ir mūsu abu zemju enerģētiskā saistība...
Kopš tā brīža, es zinu, ka vismaz pāris cilvēkiem, īpaši dodoties Spēka vietu braucienos un tajās meditējot, asot, atvērsies viņu spējas: kādam kanāls, kādam enerģija rokās, kādam kāda informācija vai prakse tiks iedota...
Iepriekšējā rakstā es īsi pieskāros tai pieredzei, kas bija ar iepriekšējo grupu, bet bloga ceļojumu sadaļā beigās ir arī citi raksti, ko esmu rakstījusi par piedzīvoto citos ceļojumos...
Ļoti daudziem cilvēkiem vairs neder ceļošana svešu cilvēku barā, viņiem ne tikai ir nepieciešama pievienotā vērtība, bet arī viņu Dvēseles un Gars mudina, meklē iespējas noļūt vietās, kopā ar līdzīgajiem, kur viņi var gan atgūt daļiņu sevis paša ( dvēseles daļas), un kopradīto (Zeme, vadītājs, grupas biedri) enerģiju rezultātā pacelt sevi pašu un savu dzīvi citu vibrāciju līmenī.
Lai arī man ir bijuši brīži, kad pēc kārtējās grupas, no enerģētiskā darba 24/7 daudz dienu garumā, ir šķitis, ka - viss, pietiek!Tomēr tas, ka cilvēku plūsma, kuri pievelkās uz šīm enerģijām, palielinās, liekot man domāt par papildus grupām un to, ka tomēr šie ceļojumi ir kaut kas, ko nevar dabūt nekur citur un nekādā citādā veidā.
Man daudzi jautā, kāpēc es biežāk braucu uz Armēniju nevis uz šodien tik populāro Gruziju. Es mīlu abas šīs zemes. Un, ekonomiskās, tūristiem draudzīgā puses ziņā, Gruzija pa šiem gadiem, viennozīmīgi ir apsteigusi Armēniju. Lai arī ir daudz līdzīgā- viesmīlība, atvērtība, supergaršīgā virtuve, drošā vide, skaistā daba... Ir būtiskas atšķirības enerģētikā...
Armēnija, kas tiek uzskatīta par mūsu civilizācijas šūpuli, ir ne tikai pirmā kristīgā zeme, bet tajā esošās spēka vietas, ir ar enerģijām, kuras nekur citur neesmu jutusi. 
Piemēram, viņu ''stounhedža'', jeb sena observatorija- Karahunča (Zorac Kareer) ir 7500 gadu sena, kamēr Stounhedža- 3500. Pilnīgi mistiska vieta...kur enerģiju nomaiņas katrā akmeņu aplī sajūt ikviens...
Īsumā Armēnijā kristietība ir tik maiga, tik pagāniska, ja tā var teikt, tik ļoti sadarbojas ar senajām praksēm un rituāliem, ka ir ļāvusi šīm senajām vietām un tajās esošajam spēkam palikt dzīvam.
Armēnijā ir daudz skarbāka daba, mazāk piemērotu zemju saimniekošanai, tauta ir daudz cietusi un vēl joprojām viņiem neiet viegli. Tas viss licis viņiem iet dziļumā, garīgumā...
Man grupās ir bijuši vairāki redzoši cilvēki, kas Gruzijā valdošo, ļoti spēcīgo pareizticības egregoru, redz kā tādu kupolu, kas neļauj saklausīt visas tās senās enerģijas, kas reiz ir bijušas tik pat dzīvas un spēcīgas.
Arī uz Gruziju ir vērts braukt, lai sajustu kalnos esošo Spēku, pietuvotos Debesīm, ielaistu šo spēku sevī. No tautas mācītos spēju priecāties un pateikties par mazumiņu, neiespringt un svinēt dzīvi. Uz Gruziju ir jābrauc pēc prieka. Mazliet gan žēl par to, ka pamazām tūristu pūļi un vēlme nopelnīt, samaitā šos tik tīros, devīgos cilvēkus ar plašajām sirdīm... 
Pirms pastāstu par saviem plānotajiem ceļojumiem, tēmu nobeidzot piepildīšu, ka ceļošana nav tikai atpūta, atslēgšanās no ikdienas realitātes, jauni iespaidi, redzes loka paplašināšana, citu kultūru iepazīšana. Ceļošana tā ir satikšanās ar Sevi, citām realitātēm, pavisam citos apstākļos un līmeņos.
Jauni iespaidi, atslēgšanās no ikdienas, vienmēr mūsu piepilda ar jaunu, svaigu enerģiju un bieži vien tieši šāds ceļojums, ļauj ''izvilkt'' līdz nākamajam atvaļinājumam. Tomēr ir ļoti vērtīgi atvērt sev ceļošanas papildus vērtības un iespējas!!!
Bieži vien pietiek tikai ar nodomu, ar kādu dodies ceļā. Ja nodoms ir saskaņoties ar sevi un ļauties, tad noteikti ceļojums iegūs papildus krāsas un vērtību!
Lai skaists šis atvaļinājumu laiks un, lai katra ceļojums ir arī ceļojums pie Sevis!!!
***
Kas attiecas uz manis plānotajiem ceļojumiem, tad tas, ka uz šo rudeni Kaukāza grupa ''Spēka vietas +meditācijas un pastaigas kalnos'', kas bija pilna jau pagājušā gada pavasarī, lika domāt, ko varam darīt!!! Pateicoties tam, ka Andžejs nāks palīgā, es varu ar prieku darīt zināmu, ka esam izlolojuši papildus grupas maršrutu:
25.septembris līdz 3.oktobris
''Kāpiens Aragacā+ Armēnijas spēka vietas'' ar Intu Blūmu un Andžeju Reiteru.
Pastaigas kalnos, meditācijas un  dziedāšana baznīcās (Inta), kāpiens Aragacā, Kundalini joga, sarunas par dzīvi (Andžejs), Erevāna, Ečmiadzina, Aparāna, Hor Virap. Šīs 4 dienas ir līdzīgas kā šī pavasara programmas pirmās 4 dienas (ceļojumu sadaļā ir apraksts)
Otrās 4 dienas ir Spēka vietu apmeklējumi kopā ar otru grupu. Apraksts ir no pagājušā gada rudens grupas blogā.
Tāpat ir atbrīvojušās pāris vietas uz grupu no 29.septembra - 8.oktobrim, kurai ir vienkāŗsi fantastisku cilvēku sastāvs!!!
Tā kā ir vēl visas iespējas pievienoties un pagarināt vasaru jau šoruden, kad kalni uzvelk rudens fantastisko krāsu mēteli un visi iespējamie augļi tā vien prasās tikt apēsti! :) 
Vēl šogad kopā ar Andžeju dosimies uz Indonēziju (Bali, Lomboka) ap 24.oktobri. Programma būs pēc nedēļas un to nosūtīšu tiem, kas ir pieteikušies interesentu sarakstā.
Bali enerģijas ir pavisam savādākās. Tā ir pati Māte Zeme, kas šajā vietā ir tik ļoti iemīlējusies, ka pieņem un samīļo, dziedina katru, kas tur atbrauc... Šī ir vieta, kur būt un dziedināties- pāriet stresi, raizes, pazūd bailes un šaubas, izgaist kaites, tu sajūties vienots un pasaules mīlēts tajā skaistumā, smaržās un garšās. ŠEIT UN TAGAD. Ja vien dodies turp apzināts, ar atvērtu sirdi un prātu...
Šeit būs pavisam savādāks ritms, meditācijas, nekā Kaukāza kalnos...Indonēzija ir vieta, kur sajusties dzīva, īstam, pašam, mīletam un vienotam ar pasauli! Savas sajūtas par šo zemi es nedaudz aprakstīju šajā rakstā.
Nākamgad jau pildās grupas uz:
Indonēziju martā ar mani un Andžeju
Dvēseles retrītu Kaukāza kalnos (apraksts blogā) maija sākumā- te tikai pastaigas kalnos, meditācijas, dziedāšana un klusēšana (tiem, kas izvēlas)
Baikāla ezera Mistērija kopā ar mani un Andžeju Reiteru augusta sākumā.
Vēl, fantastiskos ceļojumos ar pievienoto vērtību ved mani Krista un Kristaps (K&Kstudija, Manstreneris.lv). Šeit ir piedzīvojumi un dažādas īpašas aktivitātes. Gruzija, Armēnija, Kostarika, Vjetnama- tas ir viņu plāniņš nākamajam gadam! :)
Mīļie Savējie, brīnišķīgie mani ceļabiedri! Priecāšos, ja komentāros padalīsies ar savām sajūtām, ko nozīmē ceļot ar pievienoto vērtību! Domāju, tas noderēs daudziem!!!