Dzīve atrod daudz dažādus veidus kā palīdzēt mums pašizpētē un pašrealizācijā. Un viens no tādiem veidiem, par kuru tu noteikti esi dzirdējis…..ir cilvēki mūsu dzīves Ceļā. Īpaši – mūsu partneri. Jā, pareizi, atbilde nav tālu jāmeklē, tā ir blakus.
Viņi ir mūsu atspulgi. Dažādu mūsu rakstura īpašību atspulgi.
Savā dzīvē ar cilvēkiem mēs mijiedarbojamies gan īslaicīgā laika periodā, gan – ilglaicīgā. Ar īslaicīgajām attiecībām viss skaidrs – tie ir cilvēki darbā, uz ielas, sabiedriskajā transportā un citur. Tie ir tie cilvēki, ar kuriem kopā pavadām mazu daļu sava laika un pārāk bieži par viņiem nedomājam. Taču, ja uzmanīgi pavērosim, arī šādas, īslaicīgas tikšanās mums ļoti daudz ko interesantu pastāstīs par mums pašiem.
Pastāvīgas attiecības ar cilvēku nozīmē to, ka ilglaicīgā periodā tiekamies katru dienu, katru nedēļu, regulāri, vai arī – retāk, un tomēr, katrā no šiem gadījumiem saglabājam emocionālu saikni. Kad mēs par viņu domājam, tas izsauc noteiktas emocijas. Ja tās ir pozitīvas, lieliski, bet ja šajā cilvēkā tev kaut kas nepatīk, tas nozīmē, ka arī emocijas ir ne īpaši patīkamas.
Liktenis/Visums/Dzīve (vajadzīgo pasvītrot) sūta pie mums tos cilvēkus, no kuriem mums kaut kas jāiemācās, lai apzinātos, lai kaut ko jaunu atklātu, lai notiktu mūsu personības izaugsme. Un, jo tuvāks mums ir šis cilvēks, jo specīgāk tas mūs emocionāli aizskar, jo lielāka ir viņa loma mūsu Dzīvē.Un, iespējams, tāds cilvēks visspēcīgāk mums atspoguļo to, par ko mums pirmkārt būtu jāaizdomājas.
Visspēcīgāk un spilgtāk mūs atspoguļo mūsu partneri. Un tie cilvēki, ar kuriem kopā mēs pavadām visvairāk sava laika. Un te nu pati Dzīve ir ielikusi savu ilgtermiņa plānu pašrealizācijā. Mums kaut kas viņos var patikt, vai nepatikt. Iespējams, ar kādu cilvēku mēs nemaz nevēlamies komunicēt, taču Visums ir ideāls. Viss dzīvē notiek ar kādu noteiktu iemeslu. Un ikvienā no cilvēkiem, kurus satiekam, ir daļiņa mūsu pašu.
Tu, iespējams, strīdēsies un man nepiekritīsi, sakot – šis cilvēks ir tāds un šitāds, slikts un vēl sliktāks, un tevī nav nekā no tā, kas tev viņā nepatīk! Starp citu, ir gadsimtiem ilgi pārbaudītas frāzes: “Iemīli savu ienaidnieku kā sevi pašu” un “Cita acī skabargu redzi, savā baļķi neredzi.” Un tālāk tiek piedavāts risinājums: “Sākumā izņem baļķi no savas acs un ieraudzīsi, kā izņemt skabargu no otra acs.”
Līdzīgs pievelk līdzīgu. Tas, kas tev sevī jāizmaina, lai kļūtu labāks, laimīgāks, harmoniskāks…., rezonēs ar otra cilvēka līdzīgu rakstura iezīmi. Un tās pretenzijas, kas tev bija pret citiem cilvēkiem, patiesībā vērsīsies pret tevi. Kādas tās ir?Pirms lasi tālāk, paņem papīru un pieraksti tas īpašības, kuras tevi tracina citos cilvēkos. Pieraksti, ne – padomā. Ja tevi neapmierina kāda cilvēka kāda rakstura īpašība, tad zemapziņā tu esi neapmierināts ar šo rakstura īpašību sevī, tikai neapzinies to.
Ja runājam par partneriem. Sākumā mēs savā partnerī iemīlamies un atrodam viņā savu labāko atspulgu. Pirmajā laikā mēs domājam par to, cik gan daudz kā laba ir viņā: skaistums, prāts, emocionalitāte, labestība, erudīcija un tamlīdzīgi. Labākās partnera īpašības – tie esam mēs paši, mūsu labākā versija. Pēc tam, pēc kāda laika, sākas pārmetumi – slinkumā, egoismā, naidīgumā, vieglprātībā u.t.t.
Pārsvarā gadījumu esam uzbūvēti tā, ka negribam vispirms paskatīties uz sevi un tikai pēc tam skaļi paust partnerim savu neapmierinātību. Labākais variants nav vienkārši klusēt un uzmest lūpu, bet gan izrunāt ar otru cilvēku visu, kas uz sirds. Godīgums un atklātība ir labu attiecību garants.
Atceries to, ka negatīvais emocionālais “āķis” turpinās būt līdz brīdim, kad abi to “atstradāsiet”.Piemēram: tu apvaino partneri slinkumā, bet pats esi aktīvs un centīgs darbaholiķis. Tev noteikti gribēsies pateikt, ka tevī šīs īpašības nav, bet viņš gan ir ļoti slinks.
Nesteidzies ar secinājumiem.
Droši vien slinkums tavā dzīvē izpaužas kādā citā jomā un veidā. Iespējams, tu slinko tad, kad vajag pieņēmt lēmumus, vai tad, kad vajag savā dzīvē kaut ko mainīt u.t.t. Vēro sevi un domā pats, bet tas 100% tā ir.
Vai arī, tu apvaino cilvēku rupjībā un pats uzskati, ka esi maiguma un labas audzināšanas kalngals. Nesteidzies arī šeit.
Iespējams rupjība no tavas puses izpaužas tajā, ka neiecietīgi izturies pret kādu cilvēku savā dzīvē un šis kāds no tā ļoti cieš. Pavēro sevi!
Šeit variantu ir tik daudz, ka saprast, kur ir kas, varēsi tikai tu pats – ja gribēsi un, ja tev tas būs svarīgi. Ir ļoti būtiski to slikto īpašību, ko redzi partnerī, identifict sevi un sākt ar to stradāt.
Un tikai tā, atsienot mezglu pēc mezgla, tu sapratīsi:
1. Ka tavi ienaidnieki patiesībā nav tev nekādi ienaidnieki.
2. Ka ar ikvienu cilvēku tu vari atrast kopīgu valodu. Bet tas cilvēks, kurš tevi tracina un ar kuru tu vēlētos pārtraukt attiecības, vienkārši aizies no tavas dzīves, vai kļūs par tavu draugu..
3. Ka lēmums pamest savu partneri, lai pēc tam atrastu kādu labāku, var būt kļūdains, jo ar to nākamo notiks tas pats, jo tevī jau nekas nebūs mainījies, ja tu pats nebūsi sevī atstrādājis sev uzliktos dzīves uzdevumus. Vai ir vērts tērēt savu dzīves laiku, mainot patneri pēc pārtnera, meklējot mistisku sapratni?
4. Ka galvenā gudrība, pie kuras mums visiem nāksies nonākt, iemācīties redzēt un iemīlēt savu partnetri, savus tuvos cilvēkus, tādus, kādi viņi ir. Ir jāiemīl sevi pašu, tad arī vieglāk būs pieņemt nevis savu labāko atspulgu cilvēkā, bet pašu cilvēku – tādu, kāds viņš ir!
Un tad tu ieraudzīsi, cik brīnišķīga un daudzveidīga ir pasaule un, ka, izrādās, dzīvot harmonijā un mierā, netērējot savu enerģiju uz strīdiem un pretenzijām, ir pavisam viegli un reāli iespējams. Un tas ir ļoti vajadzīgi un svarīgi ikvienam no mums!
Autori: Lija Izvoļskaja un Jūlija Poļežajeva
Tulkoja: Ginta FS
