piektdiena, 2016. gada 25. novembris

Eneagramma


http://luteradraudze.lv/draudzes-dzive/regularie-notikumi/eneagramma/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=say&utm_campaign=post_1673874254


Eneagramma

Eneagramma apraksta deviņus mūsos atkārtojošos domāšanas, sajūtu un rīcības modeļus, vienā no kuriem katrs no mums esam ieslodzīti. Lai to pārvarētu, vispirms ir jāsaprot, kas tieši tur ir ieslodzīts. Eneagramma palīdz labāk saprast savas reakcijas, iekšējās tieksmes, to, kas mēs esam. Eneagramma palīdz apzināties, uz ko tiecamies un uz ko fiksējamies. Bet vēl vairāk tā māca mūs redzēt to, ko nemanām un neapzināmies.

Eneagrammas vakari

Otrdienās, 29.11., 27.12. plkst. 18.00 – 19.00, Rīgas Lutera draudzes centrā notiks eneagrammas vakari, kuros aicināti piedalīties tie, kuri vairāk vai mazāk ir pārliecināti par savu piederību kādam eneagrammas raksturam. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, dalība bez maksas.

Par eneagrammu

Simbols_ar_teliem
Cilvēka izturēšanos sagrupēt ierobežota skaita rakstura tipos ir mēģinājušas daudzas tipoloģijas. Psiholoģijas zinātnē runā par ciklotīmiskiem, šizotīmiskiem, orāliem, anāliem, falliskiem, mazohiskiem, šizoīdiem, narcistiskiem, pasīvi feminīniem, psihopātiskiem u.c. raksturiem. Visi šie modeļi dažādos veidos mēģina parādīt, ka cilvēki ir atšķirīgi, taču vienlaikus pastāv noteikti tipi, kuri ir uzkrītoši līdzīgi. Katra no šīm tipoloģijām ir salīdzināma ar karti, kuras mērķis ir palīdzēt orientēties cilvēku raksturu tendencēs un izturēšanās veidos.
Cilvēciskās uzvedības likumsakarību atklāšanai ir jēga, ja tā arī parāda pārmaiņu iespējas un atbrīvošanos no determinētības žņaugiem. Šī iespēja eneagrammā atklājas sevišķā veidā. Tā palīdz atraisīties no konkrētā tipa fiksācijas, lai gaismā nāktu ne ar ko nesajaucamais un vienreizējais oriģināls. Līdzīgi citām tipoloģijām, arī eneagramma apraksta atšķirīgus rakstura veidus. Ar “raksturu” eneagramma saprot rakstura musturu: noteiktu uztveres, domāšanas, izjūtu un izturēšanās veidu, kas ir kļuvis par cilvēka paradumu un tāpēc tiek uzskatīts par “normālu”; tas ir automātisks, saaudzis ar cilvēku kopā. To veido bērnībā izveidojušās vajadzību apmierināšanas un izdzīvošanas stratēģijas jeb piespiedu risinājumi.

Resursi