15. novembris, 2017 pl. 9:46,
Nav komentāru
Par brieduma gadu pārmaiņām, lai kas tas arī nebūtu. Dzīvē un dabā viss ir ciklisks un tas nav nekas jauns. Kaut kas sākas, attīstās, nobriest, aiziet noslēguma fāzē un mirst. Ar mums tas notiek vairākas reizes dzīves gaitā. Ne gluži fiziskā formātā mirstam, bet emocionāli un dvēseliski no mums tiek paģērēts nobeigt iepriekšējo ciklu un, gribi - negribi, uzsākt jaunu. Katra cikla noslēgumā ir sajūtas par to, ka viss ir beidzies, zaudējuma noskaņa, kas mijas ar tukšumu un bezcerību. Tās mēdz dēvēt par noteikta vecuma krīzēm vai sasaista ar astroloģiju un planētu cikliskumiem, vai tukšās ligzdas sindromiem. Tam pat nav īsti būtiskas nozīmes, kā to sauc. Skaidrs ir viens - tas, kas veidojis līdz šim tavu dzīvi, ir vai nu beidzies vai neder. Nav vairs iedvesmas, mīlestības sajūtas izzūd, nezini, vai kaut kas vēl kādreiz dzīvē sagādās prieku un laimes sajūtu. Nu un, protams, tumšais rudens laiks dara savu.
Ko cilvēks dara? Iekšējais izdzīvotājs izmisīgi signalizē, ka ir jābūt darbībai, izmaiņām un pavisam kaut kam jaunam. Bet prāts tam oponē un zīmē shēmas, kas jādara, vadoties no esošās pieredzes. Tu ej un dari, bet rezultāts nekāds vai galīgi švaks. Izrādās, visu darbību mērķis ir bijis iegūt emocionālu pārdzīvojumu, kurš, diemžēl, vairs nenostrādā ilgtermiņā. Jo tu aizmirsi! Aizmirsi par to, ka, jo ilgāk staigā pa šo pasauli, jo tu vairāk attīsties un prasības ir jau līmeni augstāk. Pret visu.
Meklējot piepildījumu pēc vecās formulas, rezultāts būs pliekans. Tāds attiecību formāts, kas derēja pirms cikla beigām, tagad vairs neder. Vienalga, vai stāsts ir par draugiem un domubiedriem vai par partnerattiecībām. Tikai emocijas vai pierastās izklaides vairs „neuzbudina” ilgākā laika griezumā. Hobiji un vaļasprieki arī vairs nešķiet interesanti. Jāsaka, kā ir - Tu sevi zaudē - tādu, kāds biji. Baiļu noskaņa neizbēgama.
Ir tāds teiciens - ja cilvēks spētu atcerēties savu dzimšanu, viņš no nāves nekad nebaidītos. Nebaidies pazaudēt! Laikam jau nav citu variantu, kā ļaut vecajam nogult plauktiņā un, gribi - negribi, atklāt sevi no jauna. Sākt ar vēlmju un vajadzību pārformulēšanu - ņem lapu un raksti godīgi visu, ko biji nolicis malā kā „to jau nevarēs”, tāpēc, ka bija miljoniem iemeslu, lai to nedarītu. Ieraugi savu partneri no jauna - tādu, kāds viņš ir tagad, un cilvēkus apkārt, jo, iespējams, līdz šim tam vispār nebija pietiekami laika un dominēja miljons rūpju un pienākumu apkārt. Un novērtē savu prasību līmeni - ar „ātrajām” emocijām un „vienkāršajām” baudiņām vien nepietiks, visticamāk vajadzēs vēl sajūtu par savu efektivitāti un tavu ieguldījuma vērtību (vienalga, lai kādus resursus tu tajā neieguldītu) un attīstības garšu - bez tā neiztiks! Veido savu dzīvi ar darbiem, kuros esi efektīgs, notikumiem, cilvēkiem un jūtām, kas der un iedvesmo tevi tieši šobrīd. Un radi, lai cik trakas idejas arī nenāktu prātā! Kļūdīties vienmēr ir atļauts, īpaši jaunu ciklu uzsākot! Un labākā recepte, kā panākt izcilus rezultātus savā jaunajā ciklā, ir nenormāli sarežģīta un komplicēta! 
Tā ir - saņemies drosmi un tās spēka kripatiņas, kas vēl ir, un DARI!
Tā ir - saņemies drosmi un tās spēka kripatiņas, kas vēl ir, un DARI!
Ja tomēr, tomēr ir tā, ka šķiet nevarēsi - prasi pasaulei atbalstu, runā par to un zini, katrs mēs ejam cauri kam tādam un tie, kas būs jau lūzuma punktu pārvarējuši, sapratīs tevi, tie labprāt atbalstīs ar savu pieredzi vai uzmundrinājumu. Un galu galā ir arī efektīgas metodes, kā tikt galā ar iekšējiem faktoriem, kas bremzē, biedē un ražo neticību sev.
Pasaule ir labvēlīga, īpaši - iesācējiem!
Lai izdodas viegla un vērtīga virzība!
Cieņā, Janita
http://www.spogulosana.lv/blogs/params/post/1354587/?fbclid=IwAR0nfP9r57HsEipzgvI9jXrr3wpjkCLA4KHHupwTYrQ4snVLUG-q8jvHfYw
