Nu, re! Latviešu sentēvu ķiploka kūre būs vislabākā metode palikt veselam.
Iz Pētera Apiņa ieteikumiem....
Iz Pētera Apiņa ieteikumiem....
Ko darīt lai nemirtu no koronavīrusa?
Kustēties un sportot katru dienu. Tas, kas katru dienu skries vai ātri soļos ar vai bez nūjām pusstundu vai labāk stundu gar jūru vai pa mežu (Šmerli, Mežaparku, kaut vai gar Mārupīti), tas no koronavīrusa nemirs un smagi no kronavīrusa necietīs. Neviens valdības karantīnas pasākums nav tik efektīvs kā ātra kustība svaigā gaisā.
Vingrot un vingrināt krušukurvi. Koronavīruss mēdz iemājot tieši elpceļu epitēlijšūnās vai alveolārajās šūnās. Vislabāk vīruss jūtas tur, kur gaisa plūsma maza – proti plaušu augšējos segmentos plecos un lejas segmentos pie diafragmas. Jebkurš rehabilitologs vai fizioterapeits parādīs vingrinājumus kā elpošanu uzlabot šajos segmentos. Šeit vērts piebilst, ka vietās ar mazāku ventilāciju ir saradušās arī dažādas baktērijas, kuras vīrusa izraisīto slimību ātri pārvērtīs bakteriālā pneimonijā un sepsē. Arī šīs baktērijas ir jāizventilē ar pareiziem elpošanas vingrinājumiem. Gluži tāpat kā ventilēt plaušas, ventilēt dzīvojamās un darba telpas.
Aiziet pie sava ģimenes ārsta pirms sastapšanās ar vīrusu. Ja jums ir 2. tipa cukura diabēts – lietot ārsta nozīmētos medikamentus. Lietot ārsta nozīmētos medikamentus pret augstu asinsspiedienu un pret paaugstinātu asinsspiedienu. Jāapbēdina cilvēki ar lieko svaru – koronavīruss viņiem ir bīstamāks. Pret svaru vislabāk līdz kustības kombinācijā ar daudzēšanas ierobežojumiem.
Nelasīt reklāmas, kas iesaka lietot pretvīrusu vitamīnus un citus uzturbagātinātājus pret vīrusu. Izslēgt radio tad, kad atskan šādas muļķīgas reklāmas.
Atcerēties, ka koronavīrusu var pārnēsāt ne tikai ar gaisa pilieniem, atrodoties viens otram tuvāk par 1.8 metriem, bet arī bučojoties un seksa laikā. Šis priekšlikums gan nav populārs, par to nemēdz runāt, bet šis ir laiks, kad būtu ierobežojams seksa partneru skaits.
Neklausīt ieteikumiem lietot alkoholu kā zāles pret vīrusu. Stingri turēties pie profesora Andreja Ērgļa ieteikuma – maksimāli drīkst lietot vienu alkohola devu (glāzi vīna 50 g stiprā dzēriena) dienā, bet nedrīkst šīs devas apvienot vienreizējā lietošanā, teiksim, ballītē izdzert visas septiņas nedēļas devas uzreiz. Alkohols netieši atver vīrusam elpceļu vārtus, jo nomāc organisma aizsardzību.
Nomest smēķēšanu tūlīt. Ķīniešu pētījumi liecina, ka atšķirība starp vīriešu un sieviešu mirstību korelē ar izsmēķēto cigarešu daudzumu.
Uzturā lietot iespējami daudz fitoncīdus saturošus augu produktus – ķiplokus, lokus, salātus, spinātus utt.
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām un gados veciem pacientiem izsvērt nepieciešamību vakcinēties ar pneimokoku vakcīnu. To plaušu karsoni, ar ko var nomirt, izraisa pneimokoki, kas jau atrodas mūsu elpceļos, bet sāk inficēt vīrusu skartās šūnas. Samazinot pneimokoka iespējas, samazinās iespējas vīrusa pneimonijai pārvērsties jauktā pneimonijā un sepsē. Lēmumam – veciem un hroniskiem pacientiem vakcinēties ar pneimokoku vakcīnu vai ne, jāpaliek jūsu ģimenes ārsta ziņā.
Mazgāt rokas pirms ēšanas, bet īpaši pēc lielveikala, sabiedriskā transporta un tualetes apmeklējuma.
Rakstu sagatavojis Māris Pīlācis
Kustēties un sportot katru dienu. Tas, kas katru dienu skries vai ātri soļos ar vai bez nūjām pusstundu vai labāk stundu gar jūru vai pa mežu (Šmerli, Mežaparku, kaut vai gar Mārupīti), tas no koronavīrusa nemirs un smagi no kronavīrusa necietīs. Neviens valdības karantīnas pasākums nav tik efektīvs kā ātra kustība svaigā gaisā.
Vingrot un vingrināt krušukurvi. Koronavīruss mēdz iemājot tieši elpceļu epitēlijšūnās vai alveolārajās šūnās. Vislabāk vīruss jūtas tur, kur gaisa plūsma maza – proti plaušu augšējos segmentos plecos un lejas segmentos pie diafragmas. Jebkurš rehabilitologs vai fizioterapeits parādīs vingrinājumus kā elpošanu uzlabot šajos segmentos. Šeit vērts piebilst, ka vietās ar mazāku ventilāciju ir saradušās arī dažādas baktērijas, kuras vīrusa izraisīto slimību ātri pārvērtīs bakteriālā pneimonijā un sepsē. Arī šīs baktērijas ir jāizventilē ar pareiziem elpošanas vingrinājumiem. Gluži tāpat kā ventilēt plaušas, ventilēt dzīvojamās un darba telpas.
Aiziet pie sava ģimenes ārsta pirms sastapšanās ar vīrusu. Ja jums ir 2. tipa cukura diabēts – lietot ārsta nozīmētos medikamentus. Lietot ārsta nozīmētos medikamentus pret augstu asinsspiedienu un pret paaugstinātu asinsspiedienu. Jāapbēdina cilvēki ar lieko svaru – koronavīruss viņiem ir bīstamāks. Pret svaru vislabāk līdz kustības kombinācijā ar daudzēšanas ierobežojumiem.
Nelasīt reklāmas, kas iesaka lietot pretvīrusu vitamīnus un citus uzturbagātinātājus pret vīrusu. Izslēgt radio tad, kad atskan šādas muļķīgas reklāmas.
Atcerēties, ka koronavīrusu var pārnēsāt ne tikai ar gaisa pilieniem, atrodoties viens otram tuvāk par 1.8 metriem, bet arī bučojoties un seksa laikā. Šis priekšlikums gan nav populārs, par to nemēdz runāt, bet šis ir laiks, kad būtu ierobežojams seksa partneru skaits.
Neklausīt ieteikumiem lietot alkoholu kā zāles pret vīrusu. Stingri turēties pie profesora Andreja Ērgļa ieteikuma – maksimāli drīkst lietot vienu alkohola devu (glāzi vīna 50 g stiprā dzēriena) dienā, bet nedrīkst šīs devas apvienot vienreizējā lietošanā, teiksim, ballītē izdzert visas septiņas nedēļas devas uzreiz. Alkohols netieši atver vīrusam elpceļu vārtus, jo nomāc organisma aizsardzību.
Nomest smēķēšanu tūlīt. Ķīniešu pētījumi liecina, ka atšķirība starp vīriešu un sieviešu mirstību korelē ar izsmēķēto cigarešu daudzumu.
Uzturā lietot iespējami daudz fitoncīdus saturošus augu produktus – ķiplokus, lokus, salātus, spinātus utt.
Cilvēkiem ar hroniskām slimībām un gados veciem pacientiem izsvērt nepieciešamību vakcinēties ar pneimokoku vakcīnu. To plaušu karsoni, ar ko var nomirt, izraisa pneimokoki, kas jau atrodas mūsu elpceļos, bet sāk inficēt vīrusu skartās šūnas. Samazinot pneimokoka iespējas, samazinās iespējas vīrusa pneimonijai pārvērsties jauktā pneimonijā un sepsē. Lēmumam – veciem un hroniskiem pacientiem vakcinēties ar pneimokoku vakcīnu vai ne, jāpaliek jūsu ģimenes ārsta ziņā.
Mazgāt rokas pirms ēšanas, bet īpaši pēc lielveikala, sabiedriskā transporta un tualetes apmeklējuma.
Rakstu sagatavojis Māris Pīlācis
