Baiļu neirobioloģija : trauksme un panika !
13.septembrī
Trauksme
un panika ir baiļu ārējā čaula. Mums var būt bail, no savām bailēm! Var būt
dusmas uz bailēm! Bailes baidīties ?!
Baiļu neirobioloģija : trauksme un panika !
Trauksmei un tās formām ir nozīmīga loma mūsdienu sabiedrībā, komunikācijā, tehnoloģiju attīstībā, psihiskās un fiziskās veselības saglabāšanā un graušanā.
Jaunākie neirobioloģiskie pētījumi ir vērsti uz trauksmes/baiļu mājvietas noteikšanu smadzeņu struktūrās.
Bailēm ir svarīga loma evolūcijas un izdzīvošanas kontekstā, un tām var izsekot arī ģenētiskas saknes.
Trauksme un panika ir baiļu ārējā čaula. Iekšā slēpjas dažādas bailes – reālas, iedomātas un iemācītas !
Bailes var likt mums bēgt, cīnīties vai sastingt! Mums var būt bail, no savām bailēm! Var būt dusmas uz bailēm! Bailes baidīties ?!
Tas viss iedzen cilvēku apburtā lokā, no kura izkāpt paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, var arī neizdoties ! Kāpēc?
Lekcijas saturs:
Trauksmes raksturojums : panika, agarofobija, ģeneralizēta trauksme, sociālā trauksme, specifiskas ( izolētas) fobijas
Bailes izraisošu kairinājumu apstrāde : Ātrais un lēnais ceļš
Reālas bailes, kondicionētas bailes un fobijas.
Panikas ,genrealizētas trauksmes, agarofobijas, sociālās trauksmes un fobiju neirobioloģija: serotonīns, adrenalīns, dopamīns, GABA. Endokrīnā sistēma, imūnsistēma. Vai tam ir kas kopīgs ar veģetodistoniju?
Paniku izraisošās substances.
Diagnostika : instrumentālās metodes - EEG , attēldiagnostika ( MRI, PET, SPEKT)
Trauksmes un panikas ārstēšanas iespējas - medikamenti, psihofizioloģiskās u.c.metodes .To iespējas un robežas.
Lektore: Dr. Sandra Vestermane – ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre (AON, Vācija). Absolvējusi Latvijas Medicīnas Akadēmijas (Rīgas Stradiņa universitāti) medicīnas fakultāti, rezidentūru neiroloģijā Latvijas Universitātes Pēcdiploma izglītības fakultātē, atkārtoti stažējusies neiroloģijā dažādās Vācijas klīnikās. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un kognitīvā neirozinātnē. Šī brīža izaicinājums ir starpdisciplināra neirozinātnes un neirobioloģijas integrācija, gūstot praktisku pielietojumu psihoemocionālas un fiziskās veselības uzlabošanā.
Laiks pl. 17.30-19.30
Lekcija notiks: Kr. Barona 93, Rīgā, ar ieeju no Tallinas ielas, Ārstu praksē (pie ieejas jāzvana)
.
Pieteikšanās un sīkāka informācija par apmaksas kārtību e-pastā : eneirologs@inbox.lv
Kontaktiem : 29975880
Dalības maksa – 30 EUR; Vietu skaits ierobežots ; priekšapmaksa garantēs vietu seminārā.
Apmeklētāji saņems sertifikātu par lekcijas noklausīšanos.
Trauksmei un tās formām ir nozīmīga loma mūsdienu sabiedrībā, komunikācijā, tehnoloģiju attīstībā, psihiskās un fiziskās veselības saglabāšanā un graušanā.
Jaunākie neirobioloģiskie pētījumi ir vērsti uz trauksmes/baiļu mājvietas noteikšanu smadzeņu struktūrās.
Bailēm ir svarīga loma evolūcijas un izdzīvošanas kontekstā, un tām var izsekot arī ģenētiskas saknes.
Trauksme un panika ir baiļu ārējā čaula. Iekšā slēpjas dažādas bailes – reālas, iedomātas un iemācītas !
Bailes var likt mums bēgt, cīnīties vai sastingt! Mums var būt bail, no savām bailēm! Var būt dusmas uz bailēm! Bailes baidīties ?!
Tas viss iedzen cilvēku apburtā lokā, no kura izkāpt paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, var arī neizdoties ! Kāpēc?
Lekcijas saturs:
Trauksmes raksturojums : panika, agarofobija, ģeneralizēta trauksme, sociālā trauksme, specifiskas ( izolētas) fobijas
Bailes izraisošu kairinājumu apstrāde : Ātrais un lēnais ceļš
Reālas bailes, kondicionētas bailes un fobijas.
Panikas ,genrealizētas trauksmes, agarofobijas, sociālās trauksmes un fobiju neirobioloģija: serotonīns, adrenalīns, dopamīns, GABA. Endokrīnā sistēma, imūnsistēma. Vai tam ir kas kopīgs ar veģetodistoniju?
Paniku izraisošās substances.
Diagnostika : instrumentālās metodes - EEG , attēldiagnostika ( MRI, PET, SPEKT)
Trauksmes un panikas ārstēšanas iespējas - medikamenti, psihofizioloģiskās u.c.metodes .To iespējas un robežas.
Lektore: Dr. Sandra Vestermane – ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre (AON, Vācija). Absolvējusi Latvijas Medicīnas Akadēmijas (Rīgas Stradiņa universitāti) medicīnas fakultāti, rezidentūru neiroloģijā Latvijas Universitātes Pēcdiploma izglītības fakultātē, atkārtoti stažējusies neiroloģijā dažādās Vācijas klīnikās. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un kognitīvā neirozinātnē. Šī brīža izaicinājums ir starpdisciplināra neirozinātnes un neirobioloģijas integrācija, gūstot praktisku pielietojumu psihoemocionālas un fiziskās veselības uzlabošanā.
Laiks pl. 17.30-19.30
Lekcija notiks: Kr. Barona 93, Rīgā, ar ieeju no Tallinas ielas, Ārstu praksē (pie ieejas jāzvana)
.
Pieteikšanās un sīkāka informācija par apmaksas kārtību e-pastā : eneirologs@inbox.lv
Kontaktiem : 29975880
Dalības maksa – 30 EUR; Vietu skaits ierobežots ; priekšapmaksa garantēs vietu seminārā.
Apmeklētāji saņems sertifikātu par lekcijas noklausīšanos.
Konsultācija
pie jums ilgstot aptuveni stundu. Jūs liekat uzsvaru uz kārtīgu sarunu?
– Jā.
Lielākoties tie nav pacienti, kas pirmo reizi nāk pie neirologa. Parasti tie ir
cilvēki, kas jau ļoti daudz kur bijuši, viņiem ir bieza mape ar izmeklējumiem,
cilvēks ir no galvas līdz kājām izmeklēts, un viņam pateikts, ka viss kārtībā,
taču uz viņa jautājumu – bet kāpēc man ir slikti? – neviens
nav atbildējis. Varbūt pateikts: «Jums ir veģetatīvā distonija…». Bet, ko ar to
darīt, nav skaidrs. Veģetatīvā distonija ir līdzsvara traucējumi veģetatīvajā
nervu sistēmā, kas līdz zināmam brīdim nav bīstami. Taču ilgtermiņā tas ļoti izsmeļ
nervu sistēmu, un cilvēks nonāk līdz trauksmei, depresijai un citiem
traucējumiem, jo nespēj sadzīvot ar hroniska stresa un iekšēju konfliktu
radītajām bioķīmiskajām un fizioloģiskajām reakcijām. Tad es mēģinu salikt pa
plauktiņiem objektīvo informāciju, ko cilvēks jau sakrājis mapītē, un
paskaidrot, kā strādā viņa nervu sistēma, kas ir veģetatīvā distonija no
neirobioloģiskā viedokļa…
