Filmu, multfilmu un datorspēļu ietekme
uz cilvēku prātu un uztveri.
Televīzija
Mūsu pasaulē ir ļoti daudz visādu lietu, kas ir
saistītas ar tumsu un Gaismai ir grūti izlauzties caur tādu biezu tumsas plīvuru
un miglu, kas ir cilvēku Sirdīs un Dvēselēs. Tas tāpēc, ka tumšie ir izdomājuši
daudz paņēmienu kā likt cilvēcei ticēt ilūzijām un mānīt sevi. Bet pašas
cilvēces problēma ir tā, ka viņa nevēlas no šīm ilūzijām šķirties un tā saaugusi
ar tām, ka nespēj sevi un pasaules uzbūvi iedomāties bez tā visa.
Kāpēc joprojām ir ļoti populārs varoņa-pasaules
glābēja tēls? Skaidrojums tam ir vienkāršs: neapzināti tāda tipa filmas,
multfilmas, stāsti programmē cilvēkus ticēt, ka vienā skaistā dienā ieradīsies
kāds, skaists un balts, kas izglābs visu pasauli, atbrīvos no tām problēmām un
šausmām, kas tagad notiek. Tas ir pārāk naivi un tas ir tas ko vēlas tumšie: lai
cilvēki ticētu šim naivumam un neko nedarītu savas Garīgās attīstības labā un
būt tādiem kādi ir. Ir jāsaprot, ka cilvēces un katra cilvēka attīstība ir viņi
pašu rokās. Paši cilvēki izvēlas ceļu pa kuru iet un par katru savu izvēli un
lēmumu atbild Augstāko priekšā. Bet tā bija mūsu izvēle: naivi ticēt un cerēt,
ka gan jau kaut kad viss nokārtosies un lai kaut kas mainītos neko nevajag
darīt. Un piedevām, ne visi vēlas uzņemties atbildību, ne visi grib saprast, ka
ir jāsāk ar sevi, nevis mainīt apkārtējo pasauli atbilstoši mūsu iegribām un
pašiem domāt un rīkoties pa vecam kā ir ierasts. Un tas ir bijis tumšo mērķis:
atņemt cilvēkiem atbildību par visu ko mēs darām. Ka mēs esam daļa no Visuma un
jebkas ko mēs darām atspoguļojās ne tikai mūsos, mūsu pasaulē, bet arī Visumā.
Jo Dievišķajā ir visu laiku jāstrādā ar sevi, ir jāattīstās, bet tumšie
piedāvāja vieglāko variantu. Nevajag Garīgi atradāt, nevajag domāt par pārējiem,
vienkārši sēdi un atpūties, bet mēs visu izdarīsim tavā vietā un iedosim to
gatavu, un tas ko mēs izdarīsim tev ļoti patiks. Tas pats ir arī ar
hero-pasaules glābēja variantu. Bet cilvēki un cilvēce kopumā ir paši sava
likteņa kalēji. Supermens neieradīsies un netīrīs aiz mums, bet mēs joprojām
varēsim mēslot gan fiziskā, gan garīgā līmenī.
Tāpat filmās, multenēs, datorspēlēs bieži tiek
attēlots, ka ļaunums ir ļoti spēcīgs un varens, tas ir dižs un neuzveicams, bet
tie kas pretojas tam ir nožēlojami un sīki. Pie tam, ļoti daudzās filmās un
datorspēlēs nobeigums vai nu ir ar bēdīgām sekām, kad ļaunums tik un tā uzvar
vai arī pēc "uzvaras" pār to ir piebilde ka tas tik un tā eksistē un
atgriezīsies atpakaļ. Abos divos variantos jau uzreiz tiek liktas programmas
cilvēku prātos, ka pastāvošā tumsa ir neuzvarama, ka tumšie ir vareni pasaules
valdnieki, bet cilvēki ir nožēlojami, labāk lai nelien ārā, jo tik un tā neko
nevarēs izmainīt, bet ja kāds izlīdīs, to viņiuzreiz arī piežmiegs. Tas ir viens
no paņēmieniem kā mūs kontrolēt un pārvaldīt. Lai apspiestu mūs un rastu
ilūziju, ka mēs tiešām esam nekas salīdzinot ar viņiem, lai mēs pasīvi peldētu
pa straumi un ļautu tumšajiem darīt ar sevi ko viņiem iegribās. Bet ir jāsaprot,
ka tumsa būs spēcīga tik ilgi, kamēr mēs to pieļausim savos prātos un sevī,
kamēr mēs pakļausimies tās ilūzijām. Kamēr mēs baidāmies no tās, tikmēr tā ir
neuzveicama.
Vēl kas filmās, multfilmās vai datorspēlēs tiek
izmatots ilūziju un izkropļojumu veidošanai cilvēkos, ir tas ka viss ir jāiegūst
ar cīņu, nav nozīmes kādu, fizisku vai garīgu. Bet tikai ar cīņu, ar karu ,ir
iespējams kaut ko sasniegt, ka uzvar tikai stiprākais "ejot pāri līķiem",
apspiežot vājākos, tikai tā un ne savādāk. Un tas tiešām strādā, piedevām, pat
uz cilvēkiem, kas garīgi attīstās. Ka lai ietu uz Gaismu, ir jācīnās ar
tumšajiem. Ka viņi ir gaismas bruņinieki kas vicinās ar zobeniem. Patiesībā tie
ir maldi. Protams ir jāprot aizstāvēties ja tumsa uzbrūk un mēģina iebiedēt (kas
ļoti bieži notiek, jo tumšie galīgi nav ieinteresēti savas varas zaudēšanā pār
cilvēku), bet nav nekādā gadījumā jācīnās. Karš nav Dievišķi nekādā nozīmē.
Dzīvi nevajag uztvert kā kara lauku un ka virzīšanās uz priekšu (nav nozīmes vai
runa iet par Garīgo, vai praktisko attīstību) ir nepārtraukta karošana. Bet
tikai jautājums: ar ko ir jācīnās? Ar tumsu? Ar tādu uztveri cilvēks nevis
pārvar tumsu, bet tieši otrādi-pakļaujas tai atrodoties pilnīgā tās varā,
dzīvojot ilūzijā, ka cīnās ar to. Tāpēc izklaides industrijā arī visu, kas ir
saistīts ar cīņām tiek taisīts ļoti iespaidīgi, žilbinoši, skaļi un aizraujoši.
Ka cīņas momenti ir visgarākie un labāk izstrādāti detaļās. Tas viss ir
izveidots ar mērķi iedarboties uz cilvēka psihi un domāšanu.
Tas pats ir, ja runa iet par kaut kāda veida ieročiem
(ierocis var būt zināšanas, informācija)un spējām (gan tiešā, gan pārnestā
nozīmē). Ka, ja cilvēkam ir ierocis vai spējas, tad viņš ir varens un ir spējīgs
stāties pretī tumsai. Tā arī ir kārtējā ilūzija, maldi ko mums ir iebarojušie
tumšie. Jā Dievišķajā ir spējas, bet ieroči netiek izmantoti, jo tajos nav
nepieciešamības. Bet spējas tiek uztvertas kā palīglīdzeklis, lai labāk paveiktu
darbu, nevis kā galvenā prioritāte, lai izceltos citu priekšā. Tāpat ir arī ar
informāciju. Dievišķajā ar to dalās bez jebkādiem noteikumiem, ļoti viegli un
vienkārši. Visspēcīgākais ierocis pret tumsu un tumšajiem esam mēs paši. Mēs
paši esam spējīgi izstarot Gaismu, Spēku un Gribu pret tumšajiem un tumsu kas ir
mūsos un atteikties no visa nedievišķā. Nevajag neko, kas ir no malas, jo viss
nepieciešamais ir mūsos Radītāja ielikts.
Vēl viena izplatīta kļūda cilvēku domāšanā runājot
par tiem pašiem ieročiem (kā jau tika minēts, ierocis var būt zināšanas,
informācija) un spējām, ir tas ka mūsu uztverē, apzināti vai neapzināti, tas
nozīmē varu un prioritāti citu priekšā. Ka tas kam tas ir dots, ir augstāks nekā
pārējie. Tas arī ir izkropļojums, ilūzija, kas ir tumšo ielikts. Dievišķajā nekā
tāda nav, neviens neceļ degunu citu priekšā, jo visi ir vienlīdzīgi. Tas ir
viss, ko mums neapzināti iebaro filmas, multfilmas, datorspēles un c. Tajā visā
ir papilnam lamatu, ilūziju, programmu, sistēmu un vēl visa kā, kas iedarbojas
uz cilvēkiem.
Toties tajā visā tiek pastiprināti izrādīts, ka
tumsas pārstāvjiir spēcīgi un vilinoši, ka būt kopā ar viņiem ir forši un
cienījami. Ka tumsa nav ļauna, bet skaista, ka nekā slikta no tā, ka, ja ir
sakari ar tumšajiem, nav, ka veikt tumsas darbus ir labi. Šīs lamatas un
ilūzijas pat nav nomaskēti, tas ir redzams pa gabalu, bet tik un tā milzīgs
daudzums cilvēku uz tā iekrīt pat līdz ekstremāliem variantiem. Tas ir saistīts
ar to, ka filmās, multfilmās un datorspēlēs kur jau tā pārsvarā dominē negācijas
un nedievišķas darbības (slepkavība, vardarbība un tt.) arī viss tiek taisīts ar
vērienu, ar praktiski anatomisku smalkumu, asu emociju izbaudīšanai. Taja visā
ir īpaša veida sistēmas un programmas, kas atslēdz cilvēkos sirdsapziņu un
saprātu. Ar katru reizi noskatoties vai nospēlējot tāda veida filmu vai spēli,
tas viss tiek ielikts aizvien dziļāk un tiek nostiprināts. Piedevām cilvēki tiek
piesātināti ar tumšo, nedievišķo enerģiju (kā agresijas pastiprināšanās vai
parādīšanās ir tikai viens no piemēriem).Pietiek jau ar vienu noskatīšanās vai
spēlēšanas reizi, lai šīs sistēmas un programmas tiktu ieliktas un nostiprinātas
vairākos smalkajos līmeņos. Tas izskatās kā sietveida zirnekļu tīkls, kas aptver
uzreiz ļoti daudzas cilvēka daļas neļaujot tām normāli funkcionēt, bet dažos
gadījumos vispār tās atslēdzot vai pārraujot saikni ar tām. Tas pārsvarā skar
saprātu, prātu, apziņu, sirdsapziņu un sirdi. Un tas viss ir brīvi pieejams arī
bērniem un pusaudžiem, kuri ne enerģētiski, ne arī psiholoģiski vēl nav
pietiekami ne izpratuši, ne arī ir bijuši gatavoti tam, ko redzēs un ar ko
saskarsies. Lūk, kāpēc filmu, multfilmu un spēļu industrijas ir tik ļoti
ieinteresēti jaunatnes "vervēšanā". Tā ir daļa no tumšo plāna kā cilvēkus jau no
mazotnes turēt savos grožos, ilūziju pasaulēs.
Šis siets iedarbojas arī uz visu pārējo, kas tika
augstāk minēts. Piedevām, tas ir globāls, aptinot un turot savā varā visu
cilvēci. Šis siets ir tikai viens piemērs tam, kas tiek salikts iekšā cilvēkā,
ja viņš pieņem visu to, kas tiek pasniegts filmās, multfilmās un
datorspēlēs.
Ja runā konkrēti par datorspēlēm. Datorspēles ir
tieši domātas tam, lai cilvēku pilnībā izvestu no realitātes (to dara protams
arī filmas un multenes), lai viņš sēdētu visu laiku cita izdomātā pasaulē un
velti izšķērdētu savu laiku un enerģiju. Kāpēc? Tāpēc, ka šo enerģiju izmanto
tumsa. Tumšie nav spējīgi eksistēt no Dievišķiem avotiem tāpēc parazitē uz
citiem, kas to atļauj. Enerģija, emocijas, domas ko mēs izstarojam, tā visa ir
pārāk daudz nekā ir nepieciešams, ir domāts tumšajiem. Mēs viņiem esam slaucamās
govis un katru reizi viņi izdomā jaunu veidu kā efektīvāk noslaukt no mums
enerģiju. Datorspēles pagaidām ir visefektīvākais veids.
Masu mēdiju ietekme uz cilvēku prātu
un uztveri.
Masu mēdiji, ko mēs esam pieraduši klausīties,
skatīties vai lasīt pilda līdzīgu lomu kā filmas, multfilmas un datorspēles. Bet
šī sistēma strādā nedaudz savādāk.
Līdzīgi kā datorspēlēs vai filmās masu mēdijos
pārsvarā runa iet par negatīvajām lietām, bet ar tādu atšķirību, ka tas viss it
kā atspoguļo reālo pasauli. Vai arī par slavenību dzīvi un vēl visu ko. Un ar
kādu mērķi? Ar mērķi, lai cilvēki arī izstarotu konkrētas zemas frekvences
enerģiju. Bet tas vēl nav viss. Ziņās rādītie kari, nemieri ,terorisms,
katastrofas un tt. tiek rādīts apzināti, lai cilvēkus turētu nepārtrauktās
bailēs un spriedzē, lai izplatītu neuzticību, stereotipus vienam pret otru. Lai
cilvēki būtu sašķelti un redzētu pastāvošo realitāti melnbaltos toņos. Līdz ar
ko tiek uzliktas programmas, sistēmas kas iedarbojas uz psihi un saprātu, lai
radītu iespaidu, ka pastāvošā realitāte ir briesmīga, draudīga un tt. tas viss
tiek veidots apzināti, lai manipulētu ar cilvēces apziņu, lai virzītu cilvēku
dzīves stilu un domāšanu atbilstoši tumšo iegribām. Lai mēs domātu, ka apkārt ir
tikai narkomāni, bomži, teroristi un vēl vesels bars mošķu, lai mēs nespētu
saskatīt labo un pozitīvo mūsu dzīvē un cilvēkos apkārt.
Arī tas pats par slavenību dzīvi, kas ļoti stipri
iespaido daudzus cilvēkus, ka ir jādzīvo tieši tā, jo tā ir labāk un tā ir
moderni. Akla ticība elkiem, idealizācija un sapņošana par līdzīgu dzīvi kā
dzīvo slavenības, ir pieļaujama, bet būt patstāvīgam ir nepieļaujami. Tas liek
daudziem citus kopēt nedzīvojot savu dzīvi, nejūtot savu individualitāti,
aizstājot realitāti ar svešu pasauli.
Starp citu, masu mēdiji, filmas, multenes un
datorspēles ir viena apvienota sistēma. Piemēram, notiek kaut kāda nelaime. Kāds
kaut ko ir izdarījis datorspēļu ietekmē, jo tas nelaimīgais jau ir tiktāl
nozombēts, ka nespēj atšķirt realitāti no spēļu vai filmu pasaules. To uzreiz
izziņo ziņas, kas pastiprina klausītājos vai skatītājos negācijas, izsaucot
viņos nosodījumu nevis līdzjūtību, kas pats pa sevi nav dievišķi. Tāpat kā
filmās negatīvos notikumus, pastāvošas problēmas sabiedrībā un valstī, nelaimes
gadījumi, kataklizmas un c. pastāsta visos smalkumos, bet labie, pat ja arī
parādās, tie tiek pieminēti caurskrienot.
Tas viss tiek darīts ar mērķi manipulēt ar
sabiedrības interesēm, lai pārvaldītu un kontrolētu to tumšajiem ērtākā veidā,
radīt ilūziju, ka problēmas tiek risinātas, jo par to taču ziņas runā, tātad ir
aktuāli, bet patiesībā problēmas nerisinās, tās tiek risinātas tikai virspusēji,
bet to pamats netiek skarts. Lūk, kāpēc it kā risinot pastāvošo problēmu, tā tik
un tā nerisinās, jo patiesībā to neviens arī nerisina. Tā ir tikai vārdu
spēle.
Cilvēkiem tas viss rada nepārtrauktu domu plūsmu, ko
ir ļoti grūti apstādināt un tiek lieki tērēta enerģija uz nevajadzīgu bezjēdzīgu
domāšanu. Ar to netiek domāts, ka domāšana pati pa sevi ir slikta un
nevajadzīga. Dievišķajā loģiska sistēmātiska domāšana ir pat ļoti vajadzīga, jo
tur nekā nav lieka, bet tā tiek pielietota pavisam savādāk, nekā mēs to
izprotam. Tā ir mierīga, plūstoša un tiek virzīta konkrētā virzienā, piedevām tā
vienmēr ir pozitīva (tas nenozīmē, ka tur dzīvo rozā pasaulē, tur ļoti labi redz
kas un kā, bet uzsvars netiek likts TIKAI uz negācijām), nevis tā kā mums, kad
domas pārlec no viena uz otru, ka tās ir haotiskas mētājoties no vienas puses uz
otru kā bumba. Ka mūsu apziņa un prāts ir pārbāzti ar visu ko, kas patiesībā nav
mūsu, bet šīs drazas ir tik daudz un mēs ar to esam tik pārbāzti, ka vairs īsti
nespējam atšķirt, kur ir mūsu pasaules skatījums un kur nav.
Ikdienas ieteikumi:
- Pirms noskatīties filmu, multfilmu vai ziņas lūdziet Augstākos uzlikt visas vajadzīgās aizsardzības, specaizsardzības, filtrus un specfiltrus, kā arī lūdziet tos palīdzēt jums saskatīt patiesību dzirdētajā un redzētajā, lai lieki nepiesārņotos
- Lūdziet Augstākos mazināt filmu, multfilmu, datorspēļu un ziņu ietekmi uz jums un lūdziet attīrīties pēc ziņu vai filmu noskatīšanos, kā arī datorspēļu spēlēšanas
- Ieteicams pēc iespējas mazāk skatīties filmas un multfilmas ar negatīvo saturu, kā arī skatīties un klausīties ziņas, spēlēt datorspēles
Phoenix.
http://www.draugiem.lv/#/5.dimensija/news/?p=9934596
