http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
28. maijs
ES arvien atkārtoju, ka pasaule ir
nereāla.
Tanī pašā laikā ES to uzskatu par
vislabāko skolotāju un tāpēc tai piešķiru lielu nozīmi.
Kā šos atšķirīgos izteikumus var novest
pie viena kopsaucēja?
Lai padarītu skaidru, ko ES domāju, ES
gribētu sākt pavisam no cita redzespunkta.
Viņpasaulē ir divi būtiski atšķirīgi
esamības stāvokļi - Sūrjalōka un Čandralōka.
Pirmā ir Saules princips. To sasniegušās
dvēseles ir ieguvušas mōkšu, galīgo Atbrīvošanos un nepiedzims vairs par jaunu.
Turpretī Čandralōka, Mēness principā,
dvēsele paliek tik ilgi, kamēr iztērējusi savu labo darbu kredītu. Tad tā
piedzimst par jaunu. (Pie kam Man dažos vārdos jāpasaka, ka atsevišķas dvēseles
var piedzimt arī agrāk, piemēram, lai dzīvotu vienā laikā ar Avatāru, iegūtu
Viņa svētību un sasniegtu mōkšu).
Abām lõkām raksturīga ilgstoša
svētlaime.
Uz Zemes turpretī viss ir savādāk. Uz
Zemes viss ir atkarīgs no redzespunkta, vai kaut kas ir laime vai nelaime.
Piemēram, ja kāds nomirst, vairumā gadījumu
tas palicējiem sagādā sāpes.
Turpretī mirušajam tā ir laime.
Viņpasaulē viņš var baudīt neierobežotu svētlaimi un ar savu nāvi varbūt
izvairās no tā, ka uzkrātu sev negatīvu karmu, kas viņu varētu saistīt daudzus
mūžus.
Taču arī palicējiem nāve var būt laime:
vai nu egoistisku iemeslu dēļ, kad viņi mirušo bija jutuši kā nastu vai bija
cietuši no viņa varas vai kā līdzīgi. Citreiz iemesls var būs ES - vai nu
tāpēc, ka mirušais bija cietis lielas sāpes un nāve nāca kā atpestīšana, vai
palicēji bija spējīgi redzēt, ka nāve konkrētajam cilvēkam nozīmē atbrīvošanos.
Tev vienmēr jāapzinās, ka nevienam nekas
"nejauši neuzkrīt", kur nu vēl, ka kāds varētu nomirt aiz "tīras
nelaimes".
Katram ir savs laiks. Nekas nav nejaušs.
Šeit sākas un beidzas pasaules "nerealitāte".
Jūsu jūtas jums ir tik svarīgas, ka
dziļākas sakarības jūs neinteresē, vismaz neinteresē pirmām kārtām. Tas jūs
bieži noved pie tā, ka jūs pasauli uztverat kā brutālu un Dievu kā nežēlīgu.
Nekam pasaulē nav vērtības pašam par sevi. Viss ir pārejošs. Viss ir atkarīgs
no viedokļa un no motīviem.
Pasaule ir nereāla, jo tā Manus svētības
pilnos motīvus tā apslēpj, ka jūs varat kļūt par vieglu laupījumu savām jūtām.
Bet agrāk vai vēlāk plīvuru pacels, un
tad jūs - svētības dēļ iegūtās sakarību izpratnes rezultātā -sapratīsiet, Kas
jūs pastāvīgi ir pavadījis.
29. maijs
Rietumos izplatīts modesvārds ir tā
dēvētā "sevis transformācija". Turklāt runā par ES, bet domā ego - ES
transformācija tāpēc daudzos gadījumos ir vistīrākais "Egotrip" -
lietojot vēl vienu modesvārdu (ang. trip - apreibums ar halucinācijām).
Attiecības un sakarā ar to ģimenes šīs
pārprastās ES transformācijas dēļ ir bēdīgā stāvoklī.
Katrs māna katru, katrs pamet katru, lai
iegūtu tā dēvēto ES transformāciju.
Nav neviena solījuma, kas vēl būtu
spēkā. Nav neviena pienākuma, kas būtu tā vērts, lai to izpildītu. ES
transformācija ir Dievs, kas nosaka visu, kam viss ir pakārtots.
Un ko ar to sasniedz?
Vilšanos, asaras, ciešanas. Tas ir šīs
pilnīgi aplami vadītās ES transformācijas rezultāts.
Kad tu kaut ko pērc, tu jūti neuzticību,
ja tev kāds piedāvā daudz vairāk par daudz mazāk naudas nekā citi, vai ne?
Tas pats ir spēkā par tavu personisko
attīstību. Kā visā, tā arī šeit tu tiec tikai tik tālu, cik liela ir tava
gatavības pakāpe. Tavs pieliktais darbs nosaka tavu ceļu.
Tā sauktā ES transformācija kļūst par
"nulles tarifu". Jādara tikai tas, kas patīk.
Turpretī ES atrašana prasa daudz pūļu un
spēka.
Tā kā jūs no piepūles baidāties un mīlat
ērtības, protams, jūs viegli var pavedināt "vienkāršs" atrisinājums.
Bet ko ES nesaprotu: ja tu gribi pirkt
kurpju pāri un atrodi kādas, kas ir sevišķi lētas, tu kļūsti aizdomīgs un meklē
zemās cenas iemeslu.
Attiecībā uz kurpēm, kur runa ir par
lielāku vai mazāku naudas summu, tu to dari. Attiecībā uz savu dvēseli, kur
runa ir par tavu dzīvību, tu to negribi darīt?
Tas ir patiešām traki.
Tāpēc atsakies no ilūzijām, ka tu
attīstību vari iegūt citādi.
Tā nav. Visam ir sava cena.
Cena ES transformācijai, piemēram, ir
tāda, kā tu to vispār atzīsti.
