ASV vēlēšanu sistēma - kā zaudētājs var uzvarēt?
Šis ir patiešām interesants video un tas, ko tajā stāsta dotais kungs - būdams ASV jurists un bijušais Baltā nama amatpersona. Un saka viņš to visu pirms vēlēšanām, tēmējot uz to, ka šoreiz kaut kas tāds patiešām var notikt.
Tie, kas saprot oriģinālu, noklausieties. Bet tiem, kas nesaprot, īsos vārdos pastāstīšu domu. Tātad daudzi no mums jau nedaudz ir iepazinušies ar ASV vēlēšanu sistēmu, sekojot līdzi Trampa gaitām pirms 4 gadiem un vēl jo vairāk tagad. Zinām to, ka tā sauktais 'popular vote' jeb cilvēku balsojums nav pa tiešo par kandidātu, bet vairākums tikai deleģē katra štata elektorus pēc mēneša nobalsot par populārāko kandidātu.
Un ne vienmēr viņi dara tā, kā pieņemts - ASV vēsturē ir 164 gadījumi, kad elektori nav balsojuši par uzvarētāju savā štatā - arī 2016. gadā tādi bija veseli 7. Tik tālu viss šķiet saprotams.
Taču izrādās, ka ne mēs, ne droši vien liela daļa pašu amerikāņu līdz galam nesaprot savu arhaisko sistēmu. Un tagad ir pārsteigums - izrādās, ka viens no galvenajiem demokrātijas ievērošanas mehānismiem jeb varas nodošana uzvarējušam kandidātam nav fiksēts ne Konstitūcijā, ne vispār likumdošanā.
Runa ir par tā saukto atkāpšanās runu - kad zaudējušais kandidāts pēc 'popular vote' atzīst, ka piekāpjas, apsveic otru un runā ierastās lietas - parasti tā vienmēr notiek, jo līdz šim vēlēšanas ir risinājušās bez tik dramatiskiem pavērsieniem, kā šogad - ja viens normāli uzvar, tad visiem skaidrs, ka nav vairāk jēgas neko darīt, partija samierinās un tās kandidāts saka šo runu, kas tālāk iekustina pārējos procesus līdz elektorātu vēlēšanu dienai pēc mēneša. Ar šo runu zaudējušais arī nomierina tos miljonus, kas par viņu balsoja un neapmierinātos, lai tie neiet ielās. Tāda ir ASV tradīcija. Tas ir brīdis, kad visas valsts liktenis atrodas vienas personas rokās - ja viņš mierīgi nodod varu nākošajam, tad viss notiek normāli un neviens ielās neiet.
Taču spridzeklis ir tajā, ka nekur nav noteikta obligāta tās ievērošana. Tas nav apstiprināts Konstitūcijā un nekur citur - tā prasa visas vēlākās procedūras, kas seko šai runai, bet ne pašu runu. Nu lūk - ja kandidāts atsakās padoties un ir pietiekoši iemesli turpināt cīņu, tad viņam tas arī nav jādara - tad var uzsākt tiesvedību, prasīt balsu pārskaitīšanu, anulēšanu, štatu izslēgšanu no balsojuma un daudzas citas lietas, ja ir tādi pierādījumi apvērsumam, kādi ir šobrīd, tas ir vairāk kā pašsaprotami.
Tieši to Tramps arī dara - atsakās teikt šo runu un iedarbina visus tos procesus, kas ir tiesiski iespējami. Ar to palīdzību viss process var nonākt lemšanai Kongresa Pārstāvju palātā un šeit seko vēl viens brīnums - Kongresam absolūti nav jāņem vērā ne cilvēku, ne elektoru balsojumi. Tas ir brīdis, kad viss tiek anulēts. Tālāk seko vēlēšanas šajā palātā, turklāt ne individuāli katrs kongresmenis, bet pa štatiem -respektīvi, jo vairāk štatus kontrolē kāda partija, jo vairāk balsis viņi var dabūt par savu kandidātu.
Un atkal veidojas paradokss - kaut arī šobrīd vairāk iedzīvotāju ir zilajos štatos, tad sarkano štatu ir skaitliski vairāk
Tā īsumā izskatās šī sistēma, kurā gluži tiesiskā ceļā tas kandidāts, kurš ir sākotnēji zaudējis gan 'popular vote', gan elektoru balsojumu, tik un tā var tikt atzīts par prezidentu. Pēdējo reizi tāds precedents bija ASV pašos pirmsākumos, 1800. gadā.
Acīmredzot, ka Tramps šo visu labi zina un tieši tas ir ceļš, ko viņš šobrīd iet- kā nekā Klintone stingri piekodināja Baidenam nepadoties nekādā gadījumā - grūti gan spriest, kādus argumentus tad liktu galdā demokrāti, ja zaudētu par spīti visām miroņu balsīm, bet tā kā viņi visus 4 gadus nodarbojas ar Trampa sunīšanu un impīčmentu, tad kaut ko jau izdomātu.
Savukārt Tramps dara savu darbu, izmantojot tiesiskos procesus un visu šo sistēmu savā labā, pie reizes parādot visai pasaulei, kas par noziedzniekiem ir šie demokrāti. CNN jau izplata viltus ziņas, ka Melānija gribot šķirties, ka znots Kušners gribot pierunāt Trampu padoties, ka republikāņi novēršas - viss tas ir muļķības - visa partija ļoti labi saprot, ka padoties tagad un pieļaut šāda mēroga afēru, tas nozīmē, ka nekad vairs netiks ievēlēts republikāņu prezidents, jo pie jebkuras daudz maz līdzīgas cīņas demokrātu miroņi vienmēr izšķirs visu par labu viņiem. Tas taču ir acīmredzami.
Bet kas daudziem nav bijis acīmredzami, ir tas, ka ASV demokrātija un vairākuma vara patiesībā ir mitoloģiska - visu šo likumdošanas īpatnību dēļ pilnīgi likumīgi pie varas var nonākt arī sākotnējais mazākums, pilnīgi neņemot vērā vēlēšanas kā tādas.
