Miku Kozlovski daudzi pazīst kā juridiskas profesijas pārstāvi. Taču jau aptuveni piecus gadus viņš sācis iet citu ceļu: apguvis prasmi strādāt ar enerģijām, kļuvis par pirtnieku, apzinājis šamanisko pasaules uzskatu, spēj citiem dot impulsu iekšējām pārmaiņām, lai gūtu harmoniju, tādējādi palīdzot kļūt veselākiem.
Ilgi meklēju ceļu
“Es jau kādu laiku meklēju savu jauno ceļu, kaut gan tas bija nosprausts pirms pašreizējās iemiesošanās,” atzīstas Miks Kozlovskis.
Viņš jūtas tā, it kā būtu nodzīvojis vienu dzīvi un tagad iesācis otru, pavisam citādu. Notikumi kārtojās tā, lai neizbēgami nonāktu uz ceļa, pa kuru droši iet. Atskatoties uz savu iepriekšējo dzīvi, viņš šo vadību saredz skaidri.
“Nosvinēju 50 gadu jubileju, sarīkoju pamatīgu balli. Drīz pēc tam asi izjutu – vairs nekas nesniedz prieku un gandarījumu, esmu iztukšots. Lūdzu Visumam palīdzību, lai spētu rast savai dzīvei pamatu, jēgu un piepildījumu. Un piepeši viss sāka kārtoties! Radās jaunas iespējas, atradu svarīgas zināšanas, apguvu prasmes. Drīz vien aizbraucu uz Tibetu. Devos kā tūrists, neko īpašu neplānoju, zināju vienīgi to, ka man tur jānokļūst.
Tibetā vienas nakts laikā nācās tikt skaidrībā un pavēstīt visai pasaulei par sava turpmākā ceļa izvēli, to, kam esmu gatavs. Drīz vien saņēmu apliecinājumu, ka varu rēķināties ar attiecīgo spēku atbalstu un palīdzību. Saņēmu arī ziņu, ka pasaules un cilvēces likteņi izšķiras tieši Latvijā, ka mana vieta ir šeit. Pēc atgriešanās jutos tā, it kā būtu pavērušās durvis. Izrādās, aiz tām ir vēl vienas durvis, un vēl, un vēl… Es krāju zināšanas, tad sāku tās arhivēt, sistematizēt, izvilkt esenci no visa uzzinātā. Drīz vien varēju likt lietā iegūto,” stāsta Miks.
Palīgs – īpašas bungas
Nereti Mika Kozlovska vārdam pievieno apzīmējumu šamanis. Viņš apstiprina, ka atbalsta šamanisko pasaules uzskatu – viss ir dzīvs, viss ir apgarots. Apgarotība nozīmē, ka itin visam ir savs gars.
“Ieklausoties sevī, atmetot mūžam nemierīgā prāta rosīšanos, mainot apziņas stāvokli, ejam šamaniskā ceļojumā. Vairākums domā, ka šamanis noteikti ir apkāries zvārguļiem, nesakarīgi klaigā un dejo, skandina bungas. Tie ir stereotipi, kam vairs nav vietas mūsdienu pasaulē. Taču bungas man tiešām ir, pat četras un visas paša gatavotas.
Lai ādas bungas taptu, vispirms jāizlīdzinās ar zvēra garu. Dzīvo tāds spēka pilns briedis, bet pēkšņi tiek nošauts. Miesa ir nedzīva, auksta, taču viņa dvēsele nevar būt mierā, klīst apjukusi. Ja vēlas, lai bungas strādātu, dotu labumu, dzīvniekam jāizlūdzas piedošana.”
Miks veic arī šamanisku masāžu, tā palīdz cilvēku sagatavot jaunam ceļa posmam, svarīgam uzdevumam vai būtiskam lēmumam.
“Esmu apguvis prasmi strādāt ar enerģijām, tās apzināties, vadīt, kārtot. Izstāstīt, kā tas notiek, nav viegli. Tāpat kā nav viegli šo enerģiju just un sakārtot. Man ir savi palīgi, garu komanda, ar ko sadarbojos, kuri palīdz šajā veikumā.”
Visu rakstu var lasīt žurnāla 36,6 °C septembra numurā vai tā elektroniskajā versijā.
