Naudas aizņēmumi, zvēresti, solījumi un citas apņemšanās. Vairāk par šo enerģijas formu. Šie vārdi visiem zināmi, bet reti kurš apzinās, kas aiz tiem stāv. No pirmā skatiena šķiet nevainīgas ikdienas lietas pie kurām visi esam pieraduši, tomēr. Tās ir enerģētiskās deformācijas kuras paši sevi radam pieņemot svešu realitāti savai apziņai no kuras tā vairs netiek laukā, kamēr “līgumu” nav izpildījusi, lauzusi vai apzinājusies kas notiek.
Kā tas strādā? Sāksim ar jautājumu, kāpē...c brīvai Dvēselei, ja tā ir brīva, būtu kaut kas Obligāti darāms. Piemēram. Aizņemoties naudu cilvēks apsola to atgriezt, tā rezultātā viņš izveido pats sev nosacījumu kuru jāpilda. Ja savu solījumu pēkšņi nesanāk izpildīt tad viņš ir pretrunā pats savai izvēlei, vienalga gribot vai negribot ko izdarījis. Esot pretrunā ar savu izvēli cilvēks ir pretrunā ar sevi, atgrūž pats savu būtību, noliedz sevi. Tādejādi deformējot realitāti ļaujot to kontrolēt citam, enerģētiski nokļūstot ne savā pasaulē. Ja pats vēlējies solīt, bet nesanāk solījumu pildīt, ir smagi, bet nav iznīcinoši. Vistrakākais ir ja cits piespiedis solīt un cilvēks negribot piekritis. Tas izmaina apziņas izpausmi pakļaujot to. Deformētās realitātes atbrīvošana prasa laiku un enerģiju. Kādam zvērēt vai ko solīt vai apņemties. Kāpēc? Pasaule ir dinamiska, viss ir mainīgs. Tas kas šobrīd šķiet pieņemams, pēc mēneša var būt savāks un otrādāk. Neiespējami pieturēties pie vecā. Jebkura vienošanās var būt balstīts tikai uz godprātības principu un ja kāda no vienojošajām pusēm nolēmusi mainīt savus nosacījumus tad viņai uz to ir tiesības. Jūs jautāsiet, bet kā tad var dzīvot šajā pasaulē kura šķietami balstīta uz solījumiem! Atbilde gaužām vienkārša. Tieši tāpat kā tagad. Ja kāds nolēmis apkrāpt tad to izdarīs ar līgumiem un solīšanām vai bez tām, bet ja kāds gribēs sadarboties, to darīs bez piespiešanas.
Piemēram, divi cilvēki, iemīlējušies, precoties, viens otram sola mūžīgu mīlestību un uzticību. Paiet laiks un dzīvē viss ir mainījies. Attiecības ir pilnībā izjukušas, bet paliek solījums. Ko ar to tagad darīt? Lauzt solījumu vai dzīvot kopā tikai dēļ šī solījuma? Tad kāda jēga bija solīt? Bet ja cilvēki mīlēs viens otru tad bez visiem solījumiem dos otram cik vien daudz laba iespējams. Atceries! Brīvā griba, godprātība un brīvā izvēle ir tas kam jāvirza šī pasaule.
Nesoli nevienam neko! Bet esi paties pret sevi un otru. Saki to ko domā vai arī klusē. Esi tas kas Tu patiesībā esi. Tad viss būs harmonisks, šķīdīs mākslīgās realitātes un Tu būsi laimīgs!
Kā tas strādā? Sāksim ar jautājumu, kāpē...c brīvai Dvēselei, ja tā ir brīva, būtu kaut kas Obligāti darāms. Piemēram. Aizņemoties naudu cilvēks apsola to atgriezt, tā rezultātā viņš izveido pats sev nosacījumu kuru jāpilda. Ja savu solījumu pēkšņi nesanāk izpildīt tad viņš ir pretrunā pats savai izvēlei, vienalga gribot vai negribot ko izdarījis. Esot pretrunā ar savu izvēli cilvēks ir pretrunā ar sevi, atgrūž pats savu būtību, noliedz sevi. Tādejādi deformējot realitāti ļaujot to kontrolēt citam, enerģētiski nokļūstot ne savā pasaulē. Ja pats vēlējies solīt, bet nesanāk solījumu pildīt, ir smagi, bet nav iznīcinoši. Vistrakākais ir ja cits piespiedis solīt un cilvēks negribot piekritis. Tas izmaina apziņas izpausmi pakļaujot to. Deformētās realitātes atbrīvošana prasa laiku un enerģiju. Kādam zvērēt vai ko solīt vai apņemties. Kāpēc? Pasaule ir dinamiska, viss ir mainīgs. Tas kas šobrīd šķiet pieņemams, pēc mēneša var būt savāks un otrādāk. Neiespējami pieturēties pie vecā. Jebkura vienošanās var būt balstīts tikai uz godprātības principu un ja kāda no vienojošajām pusēm nolēmusi mainīt savus nosacījumus tad viņai uz to ir tiesības. Jūs jautāsiet, bet kā tad var dzīvot šajā pasaulē kura šķietami balstīta uz solījumiem! Atbilde gaužām vienkārša. Tieši tāpat kā tagad. Ja kāds nolēmis apkrāpt tad to izdarīs ar līgumiem un solīšanām vai bez tām, bet ja kāds gribēs sadarboties, to darīs bez piespiešanas.
Piemēram, divi cilvēki, iemīlējušies, precoties, viens otram sola mūžīgu mīlestību un uzticību. Paiet laiks un dzīvē viss ir mainījies. Attiecības ir pilnībā izjukušas, bet paliek solījums. Ko ar to tagad darīt? Lauzt solījumu vai dzīvot kopā tikai dēļ šī solījuma? Tad kāda jēga bija solīt? Bet ja cilvēki mīlēs viens otru tad bez visiem solījumiem dos otram cik vien daudz laba iespējams. Atceries! Brīvā griba, godprātība un brīvā izvēle ir tas kam jāvirza šī pasaule.
Nesoli nevienam neko! Bet esi paties pret sevi un otru. Saki to ko domā vai arī klusē. Esi tas kas Tu patiesībā esi. Tad viss būs harmonisks, šķīdīs mākslīgās realitātes un Tu būsi laimīgs!
