Šie vārdi pieder slavenajam vācu filosofam, psihoterapeitam un teologam Bertam Hellingeram.
Lielai mīlestībai ir varens spēks. Un tas ir nezēlīgs. Lēta mīlestība ir maiga, un nav spējīga pārciest ciešanas. Dažkārt cilvēks nav spējīgs paciest lielas mīlestības intensīvo spēku un sāk raudāt. Tad kāds cits neiztur un iet pie šī cilvēka to mierināt. Viņš to mierina ne jau tāpēc, ka tas tam ir vajadzīgs. Viņš mierina tāpēc, ka šī mierināšana ir nepieciešama viņam pašam. Tāda mīlestība ir vāja. Tā iejaucas otra cilvēka Dvēseles dzīvē, neņemot verā to, kas kalpo tā Dvēselei.
Mums jaiemācās pārciest otra cilvēka ciešanas neiejaucoties.Tam Bībelē ir lielisks piemēŗs. Dievs smagi satrieca Ījabu. Visi viņa bērni nomira. Viss viņa ķermenis bija klāts brūcēm, un viņš sēdēja milzīgas mēslu kaudzes vidū. Viņa draugi atnāca to mierināt. Un ko viņi darīja? Viņi apsēdās netālu no viņa un septiņu dienu laikā neizdvesa ne vārda. Tā bija mīlestība, kurā ir spēks.
Ja ārsts operē un operācijas laikā izplūst asarās, tad, lai arī viņš ir ļoti maigs, taču operēt viņš vairs nedrīkst. Lai palīdzētu lielās ciešanās, mums jānonāk daudz augstākā attīstības līmenī. Šajā līmenī mums nav emociju, bet mēs esam piepildīti ar mīlestību. Labi operējošs ārsts nav pakļauts emocijām, bet ir pilns mīlestības. Tāpēc var operēt. Palīgam, kurš patiesi vēlas palīdzēt, ir jāprot pārvarēt ciešanas, neļaujot sevi tajās ievilkt. Ja viņš tās pārvar, tad dod otram spēku, kaut arī neiejaucās.
Tas, kuram ir problēma, var to nest, pie kam – tikai vienatnē. Ja otrs to grib nest viņa vietā, tad pirmais kļūst vājš. To mēs, piemēram, varam redzēt pie sevis: arī es to atpazīstu sevī, ja redzu, ka otram kaut kas kaiš, un noteikti vēlos viņam kaut ko pateikt, es noturos un nesaku, tas prasa manu spēku. Spēks, kuru šī noturēšanās prasa man, kļūst par viņa spēku
Pēkšņi viņam ienāk prātā tas, ko es viņam vēlējos teikt. Un tieši tāpec, ka šī doma pie viņa pati atnāca, viņš var to pieņemt.
Ja es neizturu un tomēr ļoti vēlos viņam kaut ko pateikt, es izjūtu atvieglojumu, ka esmu to pateicis. Taču tā es atņēmu spēku viņam. Pat tad, ja tas, ko vēlējos teikt ir pareizi, viņš nespēj to pieņemt, jo tas nāk no tā, aks manī. Tā kā šāda spēja noturēties nepateikušam, ir cieņas un mīlestības pamats.
Autors: Berts Hellingers “Gara Mīlestība”
Avots: http://happy-philosophy.ru
Tulkoja: Ginta FS
