Pietiek ar vienu skatienu, lai par cilvēka šābrīža aktualitātēm varētu pateikt visai daudz, jo ikviena doma un rūpe tūlīt fiksējas noteiktās ķermeņa vietās. Piedāvājam vietnes "Econet.ru" gatavoto interviju ar ārsti Irinu Globu. Uzreiz jāpiebilst – šī saruna nav domāta, lai diagnosticētu tuviniekus, bet gan, lai padarbotos pats ar sevi.
Kā ķermenis atspoguļo mūsu stāvokļus? Kāpēc tā notiek? Kur sakarība?
Ķermenis ir inerts. Tas ļoti ilgi atminas un glabā cilvēka pārdzīvojumus. Daļa no tā ir dzimtas programmas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
Piemēram, ģimenē visiem ir skolioze, un, ja agrā bērnībā par tās rašanos atbildīgās programmas netiek izmainītas, pastāv liela iespēja, ka bērns arī cietīs no skoliozes. Tas nenozīmē, ka viņam noteikti būs skolioze, taču viņa mugurkaulam programmas ietekmē būs tendence izliekties.
Ir ātrās programmas – neizšļakstītās emocijas, kas uztrauc neilgu laiku. Piemēram – atnāci uz darbu un sastrīdējies ar šefu – tā ir ātrā programma.
Ātrās programmas ir viegli atsekot un attiecīgi tās ātrāk var noņemt.
Ja problēma uztrauc ilgāku laiku, bloks ķermenī var kļūt hronisks. Radot fonu tavā vibrāciju laukā, tāds bloks pievelk situācijas, kuras līdzinās problēmai, kura to radījusi. Līdzīgs pievelk līdzīgu.
No hroniskiem blokiem brīvs ķermenis ir lielisks instruments jebkurai praksei, jo pa to daudz vieglāk plūst enerģija. Tas ir jaunāks, veselīgāks.
Bet tālāk viss atkarīgs no tā, kā darbojas tavas domas un tavas jūtas. Viss ir savstarpēji saistīts.
Pēc ķermeņa par cilvēku var saprast pilnīgi visu. Piemēram? Ja cilvēkam ir kādas problēmas, viņam uzreiz sakumpst mugura. To taču zinām mēs visi! Pat tad, ja tā ir balerīna, kura pieradusi staigāt taisna kā stīga, – kaut mikroskopisks, bet salīkums būs.
Katra ķermeņa daļa glabā blokus, kas atbilst par dažādām dzīves jomām un pārdzīvojumiem. Bloku klātbūtne dažādās ķermeņa vietās arī veido kopainu par konkrēto cilvēku.
Bet kāpēc rūpes mugurkaulu saliec?
Nu, tā problēmu nasta uz pleciem uzguļas. Katra ķermeņa vieta atbild par kaut ko, tie ir somatiskie principi.
Vai varat īsumā aprakstīt, kas par ko atbild?
Lūdzu! Piemēram, kājas atbild par došanos uz priekšu – tas tā, kopumā, detaļās neiegrimstot.
Uz iekšpusi ieliekta pēda runā par to, ka cilvēks pats aizslēdz sev ceļu, nav gatavs izmantot visas iespējas, ko dzīve piedāvā. Kreisā pēda runā par privāto dzīvi, labā – par sociālo jomu. Izņēmumi ir, bet galēji reti. Ja cilvēks čāpo stipri greizi, tad vai nu viņš ir pārmēru atklāts un izstāstīs visiem visu, vai arī ļoti noslēgts. Uz iekšu iegrieztas pēdas izraisa ānusa, nieru, jostasvietas un iegurņa sažņaugšanos – gaita nevar būt atslābināta.
Ja cilvēks sēžot stipri izpleš kājas, tas liecina par atklātāku dzīves pozīciju (pamatā – seksuālo), un otrādi.
Ja sieviete cieši saspiež ceļgalus un augšstilbus (tā notiek bieži), tas vēsta, ka viņa neprot seksuāli atbrīvoties vai ir ļoti stingri audzināta. Vispār iegurņa locītava ir saistīta ar seksuālo jomu.
Bet tālāk viss līdzīgi čakrām, tas ir, centrālā čakra – sociālā dzīve, bailes, aizvainojumi, tas viss tur ir.
Sirds – mīlestība pret sevi, mīlestība pret pasauli, mīlestība uz Dievu.
Rokas – pirmām kārtām, komunikabilitāte. Plaukstas – te nozīmju ļoti daudz, bet pēc rokām tūlīt var redzēt cilvēka maigumu vai "cietumu", pēc noteiktām kustībām var noteikt, cik cilvēks ir skops vai devīgs.
Pleci parāda tieši emocionālo problēmu nastu. Kaklam ir daudz aspektu – dzīves ceļš, spēks utt.
Bet vai ar pozas nomaiņu un sekošanu savām kustībām var izmainīt stāvokli?
Viennozīmīgi! Ar kustību palīdzību ātri vien var izmainīt noskaņojumu. Izpildot noteiktas kustības, var sevi noskaņot uz to, kas tev nepieciešams. Piemēram, tev nepieciešams iet uz furšetu. Viens tādā furšetā tekalēs pa zāli un ar visiem runāsies, cits – stāvēs kaktā un gaidīs, lai pie viņa pienāk. Ja tev raksturīgāk stāvēt kaktā, bet pienāktos komunicēt, tad ar fizisku vingrinājumu palīdzību 15 minūšu laikā vari novest sevi stāvoklī, ka tu pa zāli burtiski lido.
Ar ilgāku nodarbību palīdzību var aizvākt jebkuru sindromu – bloks no ķermeņa "noņemas" pamazām. Kad bloks noņemts, var būt sajūta – tu pildi vienkāršu vingrojumu, bet sajūta, it kā vagonus lādētu. Var būt smagi un karsti, bet, kad bloks pilnībā noņemts, uz smadzenēm nāk atgriezeniskais impulss, un cilvēks tās pašas lietas sāk uztvert citādi, bet, kad mainās attieksme – pievelkas citādas situācijas. Līdzīgs pievelk līdzīgu – viss ir vienkārši.
Jūs minējāt vingrojumu kompleksu, kas palīdzētu iepazīties ar visiem furšetā.
Ja cilvēkam ir neērti komunicēt, viņš piespiež rokas pie ķermeņa, uzrauj plecus, ieņem slēgtās pozas. Ķermeņa augšdaļa automātiski saspringst. Viena no kustībām šās zonas atbrīvošanai – visvienkāršākās vējdzirnavas ar palēcieniem, roku apļošana uz sāniem, lēkāšana uz vietas ar paceltām rokām.
Un pašorganizācija?
Ar pašorganizāciju ir grūtāk, jo "jāizbūvē" centrālā ass – jāpārbauda un jānoregulē mugura, jāstiepjas augšup (tas ir kā tiekties pēc labāka, augstāka "es"). Un pēc tā panākt, lai pie stingra "kodola" būtu atbrīvots ķermenis. Tas ir garāks process. Ir lietas, ko iespējams izdarīt ātri un bez profesionāļa palīdzības. Un ir tādas, kas jākārto, ņemot vērā cilvēka individualitāti.
Vai varat pastāstīt, kā dažādi negatīvi stāvokļi, (piemēram, bailes, pārslogotība, nogurums, nedrošība) parādās ķermenī?
Kā likums, sažmiedzas kāds no centriem.
Ja tas ir nogurums, pārslodze, emocionālas problēmas – tad muguras augšdaļa, ja sirdslietas (tā notiek bieži), dabiski, saspiežas sirds centrs.
Ja cilvēks apvainojies uz kādu ģimenes locekli – attiecīgais centrs pievērsies. Ja tam ir saistība ar sociumu – aizvēršanās būs augstāk, sociuma centrā.
Ja problēma ir seksuāla, būs problēmas gūžu locītavās. Piemēram, spilgts simptoms tam, ka cilvēks jūtas bezpalīdzīgs, – viņš "atšaus pēcpusi". Turklāt tieši cilvēks pats priekš sevis nolemj, jūtas viņš šajā situācijā bezpalīdzīgs vai nē, kaut gan dažkārt tā var būt bērnības vai dzimtas programma.
Ļoti spēcīgi ar materiālo pasauli saistīti pārdzīvojumi var parādīties asteskaula traumā.
Mēs runājām par to, ka ķermeņa līmenī var izmainīt stāvokli un dzīvi. Varat minēt piemēru?
Ir cilvēki, kuri ceļgalus izliec it kā uz otru pusi. Viņos ir ļoti daudz stūrgalvības. Kolīdz izliecas ceļgali, gurni tūdaļ novirzas uz aizmuguri (ar taisniem ceļiem nav iespējams noturēt taisnus gurnus). Un automātiski parādās vēderiņš (vēderpreses muskuļi pamazām atslābst, attiecīgi orgāni ar laiku noslīd uz priekšu). Un bieži, kad cilvēks ir spītīgs, tad savas spītības līmenī viņš neredz visa notiekošā plašumu, viņš spītīgi seko kaut kam un ne vienmēr tam labākajam priekš sevis.
Dažkārt ir vērts ieklausīties padomā, tos taču dod ne tāpat vien. Var pamēģināt profilaktiski pastaigāt ar nedaudz saliektām kājām un sekot, lai ceļgali būtu brīvi. Ja stāvat tādā cietā pozā, kad jums ir pilnībā taisni "izlauzti" ceļgali, pamēģiniet pēkšņi mesties skriešus. Neērti, vai ne, nākas gāzties uz deguna. Bet tagad mazdrusciņ "samīkstiniet" ceļgalus, tie nav saliekti, bet vienkārši brīvi. Pakustieties uz priekšu! Viegli? Jā. Lūk, tā arī dzīvē. Ja ceļgali izliekti, pēcpuse atšaujas – izstrādājas bezpalīdzība.
Vēl viens sindroms – gurnu izvirzīšana uz priekšu. Mazliet ielieciet ceļus un paapļojiet gurus (rumpis paliek nekustīgs). Ir sievietes, kuras to nemaz nevar kvalitatīvi izdarīt: uz aizmuguri loks sanāk liels, bet uz priekšu – gandrīz nekāds. Tas runā par to, ka zemapziņas līmenī viņa neredz sevi nākotnē laimīgu ar vīrieti (partneri) seksuālajā plānā. Daudzām vientuļām sievietēm, kurām piemīt bailes, ka nākotnē viņām nebūs vīra, būs asimetrija. Ja aplis sanāk uz priekšu un uz aizmuguri vienlīdz liels, tad ir līdzsvars.
Jūs runājāt par pamata pārbūvēšanu, kas nepieciešama visam. Varat iedot kādu tehniku?
Ir vesela vingrojumu sistēma, kas vērsta uz mikromuskuļu darbināšanu. Parasti pie fiziskām slodzēm (arī trenažieru zālē) mēs strādājam ar spēcīgākajiem muskuļiem, bet mums būtu jānostiprina mazie muskulīši, kas balsta mugurkaulu.
Vienlaikus vajadzīga mugurkaula izstiepšana, lai nebūtu protrūziju, jo zemes pievilkšanas spēku neviens nav atcēlis.
Pieņemsim, ka cilvēka lāpstiņām jākustas viegli, tās nedrīkstētu būt "piekausētas". Bieži no hipodinamijas lāpstiņa zaudē kustīgumu, bet tām jākustas par visiem 100%, jo plecam bez grūtībām jākustās visos virzienos, un tas ir grūti, ja lāpstiņa nestrādā.
Mugura – tas ir pilnvērtīgas dzīves pamats. Tai jābūt veselai, un ir dažādas metodes tās darbināšanai.
Kad jums gribas noslēpties no situācijas (jūs sēžat sapulcē vai eksāmenā, bet neesat sagatavojušies), jūs tūlīt uzrausiet plecus un izstiepsiet kaklu.
Un ja es gribētu parādīt, ka esmu tāda kareivīga un visam gatava?
Nolaidīsiet plecus apzināti, sagatavosieties tam ar kakla izstaipīšanu. Ilgi "nēsājot kamiešos" šo sindromu, kakls kļūst īsāks, rodas dubultzods.
Ar ķermeni ir jādarbojas tāpat kā ar galvu, ar domām. Cilvēki ir raduši piestrādāt pie domām, pieņemot, ka ķermeni drīkst atstāt novārtā. Bet būtība ir tajā, ka ķermenī daudz ilgāk saglabājas atmiņa par to, kas pievelk nevēlamas situācijas.
Tu pūlies pozitīvi domāt, stāsti sev, ka tev viss ir labi, bet sēž, lūk, tevī programma, ka "dzīve ir grūta, par visu jācīnās", un tur tavu muguru sakumpušu. Un problēmsituācijas birst kā no maisa. Tas tāpēc, ka ķermenis fonē. Un tikai tad, kad ķermenis neveido šo negatīvo fonu, bet domas un jūtas formē vēlamo, jūs pievilksiet savā dzīvē labas situācijas.
Ko jūs gribētu novēlēt tiem, kas lasa šo rakstu?
Līdzīgs pievelk līdzīgu, un, ja cilvēks jūtas bagāts un viņa ķermenis "neatskaņo" nabadzības programmu, viņam nauda būs vienmēr.
Kāpēc naudas kļūst mazāk? No bailēm, no nepārliecības par sevi.
Bet kā tikt vaļā no bailēm, no nedrošības par sevi? Ja mēs runājam par ķermeni – tad nodarboties ar ķermeni. Vajag būt a priori laimīgam un sajust dzīves pilnestības prieku – un tad pievilksies tas, kā jums šajā bildītē pietrūkst. Attiecīgi ķermenim jābūt atbrīvotam, lai spētu saņemt to, kas pie jums nāk.
Turklāt – tā ir jaunība, tas ir skaistums.
Jaunība ir tas, kā cilvēks jūtas. Ir vecmāmiņas, kas 80 gados var apsēsties jebkurā jogas pozā, un vectētiņi, kas var noskriet krosu 90 gados, – lūk, tas runā par jaunību! Bet sagrabējušā ķermenī veselīga gara nemēdz būt kaut vai tāpēc, ka enerģētika vairs nav tik spēcīga, nolūks nav tik spēcīgs.
Nodarboties ar sevi, būt jaunam, veselam, ielaist brīnumu savā dzīvē – un tad viss būs, naudu ieskaitot.
Ir ļaudis, kas līdz mūža galam ir aktīvi, bet ir cilvēki, kuri jau 30 gados gulšņā uz dīvāna, skatās TV un gudri muld par dzīvi. Tā ir katra paša izvēle.
Ķermenis ir inerts. Tas ļoti ilgi atminas un glabā cilvēka pārdzīvojumus. Daļa no tā ir dzimtas programmas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
Piemēram, ģimenē visiem ir skolioze, un, ja agrā bērnībā par tās rašanos atbildīgās programmas netiek izmainītas, pastāv liela iespēja, ka bērns arī cietīs no skoliozes. Tas nenozīmē, ka viņam noteikti būs skolioze, taču viņa mugurkaulam programmas ietekmē būs tendence izliekties.
Ir ātrās programmas – neizšļakstītās emocijas, kas uztrauc neilgu laiku. Piemēram – atnāci uz darbu un sastrīdējies ar šefu – tā ir ātrā programma.
Ātrās programmas ir viegli atsekot un attiecīgi tās ātrāk var noņemt.
Ja problēma uztrauc ilgāku laiku, bloks ķermenī var kļūt hronisks. Radot fonu tavā vibrāciju laukā, tāds bloks pievelk situācijas, kuras līdzinās problēmai, kura to radījusi. Līdzīgs pievelk līdzīgu.
No hroniskiem blokiem brīvs ķermenis ir lielisks instruments jebkurai praksei, jo pa to daudz vieglāk plūst enerģija. Tas ir jaunāks, veselīgāks.
Bet tālāk viss atkarīgs no tā, kā darbojas tavas domas un tavas jūtas. Viss ir savstarpēji saistīts.
Pēc ķermeņa par cilvēku var saprast pilnīgi visu. Piemēram? Ja cilvēkam ir kādas problēmas, viņam uzreiz sakumpst mugura. To taču zinām mēs visi! Pat tad, ja tā ir balerīna, kura pieradusi staigāt taisna kā stīga, – kaut mikroskopisks, bet salīkums būs.
Katra ķermeņa daļa glabā blokus, kas atbilst par dažādām dzīves jomām un pārdzīvojumiem. Bloku klātbūtne dažādās ķermeņa vietās arī veido kopainu par konkrēto cilvēku.
Bet kāpēc rūpes mugurkaulu saliec?
Nu, tā problēmu nasta uz pleciem uzguļas. Katra ķermeņa vieta atbild par kaut ko, tie ir somatiskie principi.
Vai varat īsumā aprakstīt, kas par ko atbild?
Lūdzu! Piemēram, kājas atbild par došanos uz priekšu – tas tā, kopumā, detaļās neiegrimstot.
Uz iekšpusi ieliekta pēda runā par to, ka cilvēks pats aizslēdz sev ceļu, nav gatavs izmantot visas iespējas, ko dzīve piedāvā. Kreisā pēda runā par privāto dzīvi, labā – par sociālo jomu. Izņēmumi ir, bet galēji reti. Ja cilvēks čāpo stipri greizi, tad vai nu viņš ir pārmēru atklāts un izstāstīs visiem visu, vai arī ļoti noslēgts. Uz iekšu iegrieztas pēdas izraisa ānusa, nieru, jostasvietas un iegurņa sažņaugšanos – gaita nevar būt atslābināta.
Ja cilvēks sēžot stipri izpleš kājas, tas liecina par atklātāku dzīves pozīciju (pamatā – seksuālo), un otrādi.
Ja sieviete cieši saspiež ceļgalus un augšstilbus (tā notiek bieži), tas vēsta, ka viņa neprot seksuāli atbrīvoties vai ir ļoti stingri audzināta. Vispār iegurņa locītava ir saistīta ar seksuālo jomu.
Bet tālāk viss līdzīgi čakrām, tas ir, centrālā čakra – sociālā dzīve, bailes, aizvainojumi, tas viss tur ir.
Sirds – mīlestība pret sevi, mīlestība pret pasauli, mīlestība uz Dievu.
Rokas – pirmām kārtām, komunikabilitāte. Plaukstas – te nozīmju ļoti daudz, bet pēc rokām tūlīt var redzēt cilvēka maigumu vai "cietumu", pēc noteiktām kustībām var noteikt, cik cilvēks ir skops vai devīgs.
Pleci parāda tieši emocionālo problēmu nastu. Kaklam ir daudz aspektu – dzīves ceļš, spēks utt.
Bet vai ar pozas nomaiņu un sekošanu savām kustībām var izmainīt stāvokli?
Viennozīmīgi! Ar kustību palīdzību ātri vien var izmainīt noskaņojumu. Izpildot noteiktas kustības, var sevi noskaņot uz to, kas tev nepieciešams. Piemēram, tev nepieciešams iet uz furšetu. Viens tādā furšetā tekalēs pa zāli un ar visiem runāsies, cits – stāvēs kaktā un gaidīs, lai pie viņa pienāk. Ja tev raksturīgāk stāvēt kaktā, bet pienāktos komunicēt, tad ar fizisku vingrinājumu palīdzību 15 minūšu laikā vari novest sevi stāvoklī, ka tu pa zāli burtiski lido.
Ar ilgāku nodarbību palīdzību var aizvākt jebkuru sindromu – bloks no ķermeņa "noņemas" pamazām. Kad bloks noņemts, var būt sajūta – tu pildi vienkāršu vingrojumu, bet sajūta, it kā vagonus lādētu. Var būt smagi un karsti, bet, kad bloks pilnībā noņemts, uz smadzenēm nāk atgriezeniskais impulss, un cilvēks tās pašas lietas sāk uztvert citādi, bet, kad mainās attieksme – pievelkas citādas situācijas. Līdzīgs pievelk līdzīgu – viss ir vienkārši.
Jūs minējāt vingrojumu kompleksu, kas palīdzētu iepazīties ar visiem furšetā.
Ja cilvēkam ir neērti komunicēt, viņš piespiež rokas pie ķermeņa, uzrauj plecus, ieņem slēgtās pozas. Ķermeņa augšdaļa automātiski saspringst. Viena no kustībām šās zonas atbrīvošanai – visvienkāršākās vējdzirnavas ar palēcieniem, roku apļošana uz sāniem, lēkāšana uz vietas ar paceltām rokām.
Un pašorganizācija?
Ar pašorganizāciju ir grūtāk, jo "jāizbūvē" centrālā ass – jāpārbauda un jānoregulē mugura, jāstiepjas augšup (tas ir kā tiekties pēc labāka, augstāka "es"). Un pēc tā panākt, lai pie stingra "kodola" būtu atbrīvots ķermenis. Tas ir garāks process. Ir lietas, ko iespējams izdarīt ātri un bez profesionāļa palīdzības. Un ir tādas, kas jākārto, ņemot vērā cilvēka individualitāti.
Vai varat pastāstīt, kā dažādi negatīvi stāvokļi, (piemēram, bailes, pārslogotība, nogurums, nedrošība) parādās ķermenī?
Kā likums, sažmiedzas kāds no centriem.
Ja tas ir nogurums, pārslodze, emocionālas problēmas – tad muguras augšdaļa, ja sirdslietas (tā notiek bieži), dabiski, saspiežas sirds centrs.
Ja cilvēks apvainojies uz kādu ģimenes locekli – attiecīgais centrs pievērsies. Ja tam ir saistība ar sociumu – aizvēršanās būs augstāk, sociuma centrā.
Ja problēma ir seksuāla, būs problēmas gūžu locītavās. Piemēram, spilgts simptoms tam, ka cilvēks jūtas bezpalīdzīgs, – viņš "atšaus pēcpusi". Turklāt tieši cilvēks pats priekš sevis nolemj, jūtas viņš šajā situācijā bezpalīdzīgs vai nē, kaut gan dažkārt tā var būt bērnības vai dzimtas programma.
Ļoti spēcīgi ar materiālo pasauli saistīti pārdzīvojumi var parādīties asteskaula traumā.
Mēs runājām par to, ka ķermeņa līmenī var izmainīt stāvokli un dzīvi. Varat minēt piemēru?
Ir cilvēki, kuri ceļgalus izliec it kā uz otru pusi. Viņos ir ļoti daudz stūrgalvības. Kolīdz izliecas ceļgali, gurni tūdaļ novirzas uz aizmuguri (ar taisniem ceļiem nav iespējams noturēt taisnus gurnus). Un automātiski parādās vēderiņš (vēderpreses muskuļi pamazām atslābst, attiecīgi orgāni ar laiku noslīd uz priekšu). Un bieži, kad cilvēks ir spītīgs, tad savas spītības līmenī viņš neredz visa notiekošā plašumu, viņš spītīgi seko kaut kam un ne vienmēr tam labākajam priekš sevis.
Dažkārt ir vērts ieklausīties padomā, tos taču dod ne tāpat vien. Var pamēģināt profilaktiski pastaigāt ar nedaudz saliektām kājām un sekot, lai ceļgali būtu brīvi. Ja stāvat tādā cietā pozā, kad jums ir pilnībā taisni "izlauzti" ceļgali, pamēģiniet pēkšņi mesties skriešus. Neērti, vai ne, nākas gāzties uz deguna. Bet tagad mazdrusciņ "samīkstiniet" ceļgalus, tie nav saliekti, bet vienkārši brīvi. Pakustieties uz priekšu! Viegli? Jā. Lūk, tā arī dzīvē. Ja ceļgali izliekti, pēcpuse atšaujas – izstrādājas bezpalīdzība.
Vēl viens sindroms – gurnu izvirzīšana uz priekšu. Mazliet ielieciet ceļus un paapļojiet gurus (rumpis paliek nekustīgs). Ir sievietes, kuras to nemaz nevar kvalitatīvi izdarīt: uz aizmuguri loks sanāk liels, bet uz priekšu – gandrīz nekāds. Tas runā par to, ka zemapziņas līmenī viņa neredz sevi nākotnē laimīgu ar vīrieti (partneri) seksuālajā plānā. Daudzām vientuļām sievietēm, kurām piemīt bailes, ka nākotnē viņām nebūs vīra, būs asimetrija. Ja aplis sanāk uz priekšu un uz aizmuguri vienlīdz liels, tad ir līdzsvars.
Jūs runājāt par pamata pārbūvēšanu, kas nepieciešama visam. Varat iedot kādu tehniku?
Ir vesela vingrojumu sistēma, kas vērsta uz mikromuskuļu darbināšanu. Parasti pie fiziskām slodzēm (arī trenažieru zālē) mēs strādājam ar spēcīgākajiem muskuļiem, bet mums būtu jānostiprina mazie muskulīši, kas balsta mugurkaulu.
Vienlaikus vajadzīga mugurkaula izstiepšana, lai nebūtu protrūziju, jo zemes pievilkšanas spēku neviens nav atcēlis.
Pieņemsim, ka cilvēka lāpstiņām jākustas viegli, tās nedrīkstētu būt "piekausētas". Bieži no hipodinamijas lāpstiņa zaudē kustīgumu, bet tām jākustas par visiem 100%, jo plecam bez grūtībām jākustās visos virzienos, un tas ir grūti, ja lāpstiņa nestrādā.
Mugura – tas ir pilnvērtīgas dzīves pamats. Tai jābūt veselai, un ir dažādas metodes tās darbināšanai.
Kad jums gribas noslēpties no situācijas (jūs sēžat sapulcē vai eksāmenā, bet neesat sagatavojušies), jūs tūlīt uzrausiet plecus un izstiepsiet kaklu.
Un ja es gribētu parādīt, ka esmu tāda kareivīga un visam gatava?
Nolaidīsiet plecus apzināti, sagatavosieties tam ar kakla izstaipīšanu. Ilgi "nēsājot kamiešos" šo sindromu, kakls kļūst īsāks, rodas dubultzods.
Ar ķermeni ir jādarbojas tāpat kā ar galvu, ar domām. Cilvēki ir raduši piestrādāt pie domām, pieņemot, ka ķermeni drīkst atstāt novārtā. Bet būtība ir tajā, ka ķermenī daudz ilgāk saglabājas atmiņa par to, kas pievelk nevēlamas situācijas.
Tu pūlies pozitīvi domāt, stāsti sev, ka tev viss ir labi, bet sēž, lūk, tevī programma, ka "dzīve ir grūta, par visu jācīnās", un tur tavu muguru sakumpušu. Un problēmsituācijas birst kā no maisa. Tas tāpēc, ka ķermenis fonē. Un tikai tad, kad ķermenis neveido šo negatīvo fonu, bet domas un jūtas formē vēlamo, jūs pievilksiet savā dzīvē labas situācijas.
Ko jūs gribētu novēlēt tiem, kas lasa šo rakstu?
Līdzīgs pievelk līdzīgu, un, ja cilvēks jūtas bagāts un viņa ķermenis "neatskaņo" nabadzības programmu, viņam nauda būs vienmēr.
Kāpēc naudas kļūst mazāk? No bailēm, no nepārliecības par sevi.
Bet kā tikt vaļā no bailēm, no nedrošības par sevi? Ja mēs runājam par ķermeni – tad nodarboties ar ķermeni. Vajag būt a priori laimīgam un sajust dzīves pilnestības prieku – un tad pievilksies tas, kā jums šajā bildītē pietrūkst. Attiecīgi ķermenim jābūt atbrīvotam, lai spētu saņemt to, kas pie jums nāk.
Turklāt – tā ir jaunība, tas ir skaistums.
Jaunība ir tas, kā cilvēks jūtas. Ir vecmāmiņas, kas 80 gados var apsēsties jebkurā jogas pozā, un vectētiņi, kas var noskriet krosu 90 gados, – lūk, tas runā par jaunību! Bet sagrabējušā ķermenī veselīga gara nemēdz būt kaut vai tāpēc, ka enerģētika vairs nav tik spēcīga, nolūks nav tik spēcīgs.
Nodarboties ar sevi, būt jaunam, veselam, ielaist brīnumu savā dzīvē – un tad viss būs, naudu ieskaitot.
Ir ļaudis, kas līdz mūža galam ir aktīvi, bet ir cilvēki, kuri jau 30 gados gulšņā uz dīvāna, skatās TV un gudri muld par dzīvi. Tā ir katra paša izvēle.
