Vispirms iekšējā BRÎVĪBA ir jārada pašam sevī. UN Sākt vajadzētu ar sevis atbrīvošanu no nevajadzīgiem kompleksiem, novecojušu skatu uz dzīvi, piepildot sevi ar pavisam jaunu skatu uz dzīvi.
Ja partneri veido savienību, lai aizpildītu savu iekšējo TUKŠUMU un aizbēgtu no vientulības bailēm un vēlmes augt, ja atbildība par apmierinātību ar savu dzīvi tiek novelta uz partnera pleciem, tad jēdziens „brīvība” NAV šajā rakstā.
Kad cilvēks pieņem un saprot, ka galvenais motīvs, la...i veidotu ģimeni, ir cilvēka IZAUGSME, iespēja atklāt savas labākās īpašības, spējas un iespējas, radošo potenciālu – tad, kad caur mīlestību, kas tiek justa vienam pret otru attīstās spēja mīlēt visus, vairojot laimi un prieku uz zemes – tad, kad attiecību kvalitāte tiek mērīta nevis pēc to statusa vai ilguma, bet gan tā, kā notiek izaugsme šajās attiecībās – tad un tikai tad pāris un ģimene spēj izjust patiesu prieku no kopdzīves.
Ja partneri veido savienību, lai aizpildītu savu iekšējo TUKŠUMU un aizbēgtu no vientulības bailēm un vēlmes augt, ja atbildība par apmierinātību ar savu dzīvi tiek novelta uz partnera pleciem, tad jēdziens „brīvība” NAV šajā rakstā.
Kad cilvēks pieņem un saprot, ka galvenais motīvs, la...i veidotu ģimeni, ir cilvēka IZAUGSME, iespēja atklāt savas labākās īpašības, spējas un iespējas, radošo potenciālu – tad, kad caur mīlestību, kas tiek justa vienam pret otru attīstās spēja mīlēt visus, vairojot laimi un prieku uz zemes – tad, kad attiecību kvalitāte tiek mērīta nevis pēc to statusa vai ilguma, bet gan tā, kā notiek izaugsme šajās attiecībās – tad un tikai tad pāris un ģimene spēj izjust patiesu prieku no kopdzīves.
Tāds briedums notiek pakāpeniski vai nenotiek vispār nekad.
Patiesību sakot, tas ir atkarīgs no paša cilvēka: ciest dzīvojot iluzorā sapņu pasaulē, kurā ir milzum daudz nepiepildītu cerību vai arī dzīvot, izbaudot laimīgos brīžus jau tagad.
Vīrieši un sievietes netiekas vajadzības vai mazvērtības dēļ. Viņi tiekas „radīt- vēlmes” dēļ.
Cilvēka būtība ir vēlme radīt. Vīrieši un sievietes tiekas, jo viņu enerģijas ir „pluss” un „mīnuss”. Tikai šādā savienībā var rasties, kas jauns.
Nejau disharmonija pievelk vīrieti pie sievietes un otrādi, bet gan viņu IEKŠĒJĀ HARMONIJA KATRAM SEVĪ.
Jo harmoniskāks viņš ir kā vīrietis, bet viņa kā sieviete, jo spēcīgāka ir viņu pievilkšanās un labāka viņu kopējā radītspēja visās dzīves sfērās.
Brīvība pāra un ģimenes attiecībās
http://garavasara.com/articles/briviba-para-un-gimenes-attiecibas
Kā saglabāt brīvību, dzīvojot kopā?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, iesākumā ir jāsaprot, kādi ir pamatprincipi un motīvi, kas veido saskanīgu pāri un laimīgu ģimeni.
Ja partneri veido savienību, lai aizpildītu savu iekšējo tukšumu un aizbēgtu no vientulības bailēm un vēlmes augt, ja atbildība par apmierinātību ar savu dzīvi tiek novelta uz partnera pleciem, tad jēdziens „brīvība” viņu uztverē visticamāk būs, kas pilnīgi cits, nekā šajā rakstā.
Kad cilvēks pieņem un saprot, ka galvenais motīvs, lai veidotu ģimeni, ir cilvēka izaugsme, iespēja atklāt savas labākās īpašības, spējas un iespējas, radošo potenciālu – tad, kad caur mīlestību, kas tiek justa vienam pret otru attīstās spēja mīlēt visus, vairojot laimi un prieku uz zemes – tad, kad attiecību kvalitāte tiek mērīta nevis pēc to statusa vai ilguma, bet gan tā, kā notiek izaugsme šajās attiecībās – tad un tikai tad pāris un ģimene spēj izjust patiesu prieku no kopdzīves.
Tāds briedums notiek pakāpeniski vai nenotiek vispār nekad. Patiesību sakot, tas ir atkarīgs no paša cilvēka: ciest dzīvojot iluzorā sapņu pasaulē, kurā ir milzum daudz nepiepildītu cerību vai arī dzīvot, izbaudot laimīgos brīžus jau tagad.
Kas priekš tā ir nepieciešams?
Galvenais iemesls, kas rada grūtības pāra kopdzīvē ir īpašumtiesību sajūta pret otru. Daudziem cilvēkiem zīmogs pasē, kopīgi bērni kļūst par „mūžīgās mīlestības” un nesalaužamas ģimenes garantiju. Pārliecība, ka statuss „vīrs” un „sieva” dot tiesības rīkoties ar otra dzīvi, padara viņu par vegu, atņemot sajūtu par izvēles brīvību, patiesu atbildību un iznīcinot prieku par savstarpējo saziņu un kopdzīvi. Tā vietā rodas tikai nereālas cerības, pienākuma apziņa, greizsirdība un aizdomas.
Īpašnieciskums un izjūta, ka kaut kas ir „MANS”, ir pati lielākā cilvēku problēma. Vīriešus burtiski „silda” īpašnieka izjūta, kas ir izaugusi līdz tādiem apmēriem, ka viņi zaudē savu vīrieša būtību.
Ar savu īpašnieciskuma sajūtu mēs pretojamies evolūcijai. Pasaule ir vienota, nav iespējams kādu tās daļu atdalīt un būt laimīgam. Tiek pārkāpti Visuma likumi. Jo vairāk cilvēks cenšas kādu noturēt, atdalīt un piesavināties sev, jo vairāk pasaulē viss sakārtots tā, lai noturētu robežas un „tas ir mans” nevarētu pastāvēt, jo tas gluži vienkārši ir pretdabiski.
Tikai nobriedušā savienībā sieviete un vīrietis var radīt vietu mīlestībai savās attiecībās, nekrītot panikā un saprotot, ka katram ir savas intereses, ieradumi. Galvenais, kam ir jāsaista pāri – tā ir dzīves pozīcija, skatījums uz pasauli, kopīgs mērķis. Visā citā, katram var būt savas intereses, sapratne, neveidojot sadursmi ar otru un neuztverot citādāku skatījumu uz lietām kā nodevību vai ne pietiekamu vēlmi otru izprast un draudu attiecībām. Tikai uzticoties otram, izprotot patieso pieķeršanos, iespējams pārvarēt bailes no pārāk lielas personības un interešu dažādības.
Sieva – tas nav robots vai Pelnrušķīte, vai lelle, kas paredzēta izpriecām. Sievietei ir brīva miesa (būt ar vīru intīmās attiecībās vai nē, ir viņas izvēle, arī „laulāto pienākums” savā būtībā mūsdienās vairs nestrādā), gan finansiāli, gan sociāli. Kad sieviete ir apgarota, viņa spēj atbalstīt arī vīra garu, kopā radot lielas lietas. Vīrieša garam brīvība ir pamatbūtība – tas ietver viņa darbu, viņa lidojumu. Sievietei to vajadzētu saprast un dot cilvēkam tiesības uz savu brīvo laiku, ko veltīt, piemēram, draugiem vai hobijiem.
Mīlestības telpa sastāv no diviem elementiem – mīlestība un telpa, kurā mīlestība var izplatīties (tā arī ir brīvība). Patiesai brīvības izpratnei ir nepieciešama dziļa gudrība, briedums, citādāk ir viegli attapties pilnīgā juceklī un visatļautībā. Attiecību mēraukla starp vīrieti un sievieti ir mīlestība un brīvība, turklāt šie elementi viens bez otra nevar pastāvēt.
Pagaidām mūsdienās ir vērojama nesapratne par to, cik brīvība ir nepieciešams elements laimīgai ģimenei, kā arī pārprasts ir pats brīvības jēdziens. Ne-brīvības, pat verdzības līdzpastāvēšana dzīvē ir viegli ieraugāma caur dažādām psiholoģiskām un garīgām slimībām, nabadzību, sociālu nepiepildījumu, dažādām atkarībām un sodāmām darbībām, kas nodarītas kādam no pāra.
Brīvība – tas ir prieks. Ja jūsu dzīvē nav prieka, tātad nav arī brīvības. Nebrīvība aizpilda vairākas dzīves sfēras, jo īpaši ģimenes attiecības: vīri valda pār sievām, sievas – vīriem, vecāki rīkojas ar savu bērnu dzīvi. Pie tādas nebrīvības nav iespējams veidot laimīgu ģimeni un priecāties par dzīvi. Brīvība bez mīlestības pārvēršas par anarhiju, bezatbildību un egoismu.
Bieži vien tiekšanās pēc brīvības pārvēršas par brīvības meklējumiem ārējās izpausmēs: drēbēs, savādā uzvedībā, brīvās seksuālajās attiecībās. Šāda – ārēja – brīvība visbiežāk norāda uz to, cik cilvēks ir nebrīvs iekšēji. Ko tikai cilvēki nedara, lai noturētu savu mīļoto: nodod sevi, atsakoties no savām vēlmēm un interesēm, pielāgojas, dzīvojot otra cilvēka ēnā; saslimst ar smagām slimībām, transformējot mīlestību žēlumā; visu piecieš, zaudējot sevi..
Brīvība bieži vien tiek jaukta ar neatkarību. Taču patiesībā šie jēdzieni ir atšķirīgi. Kā gan cilvēks var būt neatkarīgs no jebkā šajā Pasaulē, ja ir daļa no Visuma, kā neatdalāmas parādības? Tas, kurš tiecas pēc neatkarības, pārkāpj Visuma dabu , tādējādi kļūstot par pašu atkarīgāko cilvēku, jo pasaulē notiek tiekšanās pēc vienotības un harmonijas. Visums parādīs šādam „vientuļniekam”, ka viņš kļūdās.
Patiesa mīlestība saka: „ES VĒLU TEV TO, KO TU VĒLIES SEV PATS. IZVĒLIES TO, KO TU GRIBI. BET ES PĒC TAVAS IZVĒLES ŅEMŠU TO, KO GRIBĒŠU ES”. Tas sniedz iespēju katram no pāra izdarīt savu brīvu izvēli jebkurā situācijā. Tas ir pamats cieņai.
Patiesas iekšējās brīvības veidotāji ir spēcīga apziņa, mīlestība, tiekšanās pēc izaugsmes.
Vispirms iekšējā brīvība ir jārada pašam sevī. Sākt vajadzētu ar sevis atbrīvošanu no nevajadzīgiem kompleksiem, novecojušu skatu uz dzīvi, piepildot sevi ar pavisam jaunu skatu uz dzīvi. Katras personības pilnīga brīvība – patiesais un garīgais civilizācijas attīstības princips. Patriarhāta un matriarhāta laiki aiziet, rodot vietu vienlīdzīgām partnerattiecībām starp sievieti un vīrieti. Tā ir likumsakarīga cilvēka saprāta evolūcijas stadija, kādam tas patīk vai nē.
Sievietes un vīrieša uzdevums ir attīstīt sevi, savu interešu loku, savas spējas un iespējas, palīdzot tajā savam partnerim, nevis upurējot un tādējādi pazaudējot sevi otra dēļ. Tad veidosies harmoniskas attiecības un iekšējā pasaule. Mijiedarbības brīdī starp sievieti un vīrieti veidosies vislielākā ietekme, ar kuras palīdzību pāris viens otram spēs dot visu savu bagātību. Katrs augs, bagātinot savu iekšējo pasauli , tādējādi paplašinot pasaules redzējumu arī partnerim.
Saskaroties vīrieša un sievietes pretējām enerģijām, rodas izaugsmes impulss. Pateicoties šim impulsam rodas jauna dzīvība, jauni projekti, pavisam jauns mīlestības stāvoklis. Tikai šādā brīdī var rasties patiess radošums.
Daudzi pat necenšas sasniegt šādu stāvokli, atpērkoties ar naudu, dārgām dāvanām, mājām, vasarnīcām, mašīnām..
Vīrieši un sievietes netiekas vajadzības vai mazvērtības dēļ. Viņi tiekas „radīt- vēlmes” dēļ. Cilvēka būtība ir vēlme radīt. Vīrieši un sievietes tiekas, jo viņu enerģijas ir „pluss” un „mīnuss”. Tikai šādā savienībā var rasties, kas jauns.
Nejau disharmonija pievelk vīrieti pie sievietes un otrādi, bet gan viņu iekšējā harmonija katram par sevi. Jo harmoniskāks viņš ir kā vīrietis, bet viņa kā sieviete, jo spēcīgāka ir viņu pievilkšanās un labāka viņu kopējā radītspēja visās dzīves sfērās.
Pasaule ir iekārtota tā, ka mēs attīstamies kā vīrietis vai sieviete tikai mijiedarbojoties vienam ar otru. Ja pārī nepastāv privātīpašnieciskuma sajūtas, egoisma, bet ir sapratne par sievietes un vīrieša būtību, spēja saprast, ka katrs veido savu dzīvi brīvi un nevar valdīt pār otru, tad pārējos jautājumus pāris var atrisināt bez liekām grūtībām, palielinot savu spēju mīlēt sevi, citam citu un pasauli.
Autore: psiholoģe Svetlana Potenko (Потеенко Светлана)
Avots: http://top.thepo.st/527334/Cvoboda-v-pare-i-seme
* no krievu valodas tulkoja Mija Zaļūksne
Patiesību sakot, tas ir atkarīgs no paša cilvēka: ciest dzīvojot iluzorā sapņu pasaulē, kurā ir milzum daudz nepiepildītu cerību vai arī dzīvot, izbaudot laimīgos brīžus jau tagad.
Vīrieši un sievietes netiekas vajadzības vai mazvērtības dēļ. Viņi tiekas „radīt- vēlmes” dēļ.
Cilvēka būtība ir vēlme radīt. Vīrieši un sievietes tiekas, jo viņu enerģijas ir „pluss” un „mīnuss”. Tikai šādā savienībā var rasties, kas jauns.
Nejau disharmonija pievelk vīrieti pie sievietes un otrādi, bet gan viņu IEKŠĒJĀ HARMONIJA KATRAM SEVĪ.
Jo harmoniskāks viņš ir kā vīrietis, bet viņa kā sieviete, jo spēcīgāka ir viņu pievilkšanās un labāka viņu kopējā radītspēja visās dzīves sfērās.
Brīvība pāra un ģimenes attiecībās
http://garavasara.com/articles/briviba-para-un-gimenes-attiecibas
Kā saglabāt brīvību, dzīvojot kopā?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, iesākumā ir jāsaprot, kādi ir pamatprincipi un motīvi, kas veido saskanīgu pāri un laimīgu ģimeni.
Ja partneri veido savienību, lai aizpildītu savu iekšējo tukšumu un aizbēgtu no vientulības bailēm un vēlmes augt, ja atbildība par apmierinātību ar savu dzīvi tiek novelta uz partnera pleciem, tad jēdziens „brīvība” viņu uztverē visticamāk būs, kas pilnīgi cits, nekā šajā rakstā.
Kad cilvēks pieņem un saprot, ka galvenais motīvs, lai veidotu ģimeni, ir cilvēka izaugsme, iespēja atklāt savas labākās īpašības, spējas un iespējas, radošo potenciālu – tad, kad caur mīlestību, kas tiek justa vienam pret otru attīstās spēja mīlēt visus, vairojot laimi un prieku uz zemes – tad, kad attiecību kvalitāte tiek mērīta nevis pēc to statusa vai ilguma, bet gan tā, kā notiek izaugsme šajās attiecībās – tad un tikai tad pāris un ģimene spēj izjust patiesu prieku no kopdzīves.
Tāds briedums notiek pakāpeniski vai nenotiek vispār nekad. Patiesību sakot, tas ir atkarīgs no paša cilvēka: ciest dzīvojot iluzorā sapņu pasaulē, kurā ir milzum daudz nepiepildītu cerību vai arī dzīvot, izbaudot laimīgos brīžus jau tagad.
Kas priekš tā ir nepieciešams?
Galvenais iemesls, kas rada grūtības pāra kopdzīvē ir īpašumtiesību sajūta pret otru. Daudziem cilvēkiem zīmogs pasē, kopīgi bērni kļūst par „mūžīgās mīlestības” un nesalaužamas ģimenes garantiju. Pārliecība, ka statuss „vīrs” un „sieva” dot tiesības rīkoties ar otra dzīvi, padara viņu par vegu, atņemot sajūtu par izvēles brīvību, patiesu atbildību un iznīcinot prieku par savstarpējo saziņu un kopdzīvi. Tā vietā rodas tikai nereālas cerības, pienākuma apziņa, greizsirdība un aizdomas.
Īpašnieciskums un izjūta, ka kaut kas ir „MANS”, ir pati lielākā cilvēku problēma. Vīriešus burtiski „silda” īpašnieka izjūta, kas ir izaugusi līdz tādiem apmēriem, ka viņi zaudē savu vīrieša būtību.
Ar savu īpašnieciskuma sajūtu mēs pretojamies evolūcijai. Pasaule ir vienota, nav iespējams kādu tās daļu atdalīt un būt laimīgam. Tiek pārkāpti Visuma likumi. Jo vairāk cilvēks cenšas kādu noturēt, atdalīt un piesavināties sev, jo vairāk pasaulē viss sakārtots tā, lai noturētu robežas un „tas ir mans” nevarētu pastāvēt, jo tas gluži vienkārši ir pretdabiski.
Tikai nobriedušā savienībā sieviete un vīrietis var radīt vietu mīlestībai savās attiecībās, nekrītot panikā un saprotot, ka katram ir savas intereses, ieradumi. Galvenais, kam ir jāsaista pāri – tā ir dzīves pozīcija, skatījums uz pasauli, kopīgs mērķis. Visā citā, katram var būt savas intereses, sapratne, neveidojot sadursmi ar otru un neuztverot citādāku skatījumu uz lietām kā nodevību vai ne pietiekamu vēlmi otru izprast un draudu attiecībām. Tikai uzticoties otram, izprotot patieso pieķeršanos, iespējams pārvarēt bailes no pārāk lielas personības un interešu dažādības.
Sieva – tas nav robots vai Pelnrušķīte, vai lelle, kas paredzēta izpriecām. Sievietei ir brīva miesa (būt ar vīru intīmās attiecībās vai nē, ir viņas izvēle, arī „laulāto pienākums” savā būtībā mūsdienās vairs nestrādā), gan finansiāli, gan sociāli. Kad sieviete ir apgarota, viņa spēj atbalstīt arī vīra garu, kopā radot lielas lietas. Vīrieša garam brīvība ir pamatbūtība – tas ietver viņa darbu, viņa lidojumu. Sievietei to vajadzētu saprast un dot cilvēkam tiesības uz savu brīvo laiku, ko veltīt, piemēram, draugiem vai hobijiem.
Mīlestības telpa sastāv no diviem elementiem – mīlestība un telpa, kurā mīlestība var izplatīties (tā arī ir brīvība). Patiesai brīvības izpratnei ir nepieciešama dziļa gudrība, briedums, citādāk ir viegli attapties pilnīgā juceklī un visatļautībā. Attiecību mēraukla starp vīrieti un sievieti ir mīlestība un brīvība, turklāt šie elementi viens bez otra nevar pastāvēt.
Pagaidām mūsdienās ir vērojama nesapratne par to, cik brīvība ir nepieciešams elements laimīgai ģimenei, kā arī pārprasts ir pats brīvības jēdziens. Ne-brīvības, pat verdzības līdzpastāvēšana dzīvē ir viegli ieraugāma caur dažādām psiholoģiskām un garīgām slimībām, nabadzību, sociālu nepiepildījumu, dažādām atkarībām un sodāmām darbībām, kas nodarītas kādam no pāra.
Brīvība – tas ir prieks. Ja jūsu dzīvē nav prieka, tātad nav arī brīvības. Nebrīvība aizpilda vairākas dzīves sfēras, jo īpaši ģimenes attiecības: vīri valda pār sievām, sievas – vīriem, vecāki rīkojas ar savu bērnu dzīvi. Pie tādas nebrīvības nav iespējams veidot laimīgu ģimeni un priecāties par dzīvi. Brīvība bez mīlestības pārvēršas par anarhiju, bezatbildību un egoismu.
Bieži vien tiekšanās pēc brīvības pārvēršas par brīvības meklējumiem ārējās izpausmēs: drēbēs, savādā uzvedībā, brīvās seksuālajās attiecībās. Šāda – ārēja – brīvība visbiežāk norāda uz to, cik cilvēks ir nebrīvs iekšēji. Ko tikai cilvēki nedara, lai noturētu savu mīļoto: nodod sevi, atsakoties no savām vēlmēm un interesēm, pielāgojas, dzīvojot otra cilvēka ēnā; saslimst ar smagām slimībām, transformējot mīlestību žēlumā; visu piecieš, zaudējot sevi..
Brīvība bieži vien tiek jaukta ar neatkarību. Taču patiesībā šie jēdzieni ir atšķirīgi. Kā gan cilvēks var būt neatkarīgs no jebkā šajā Pasaulē, ja ir daļa no Visuma, kā neatdalāmas parādības? Tas, kurš tiecas pēc neatkarības, pārkāpj Visuma dabu , tādējādi kļūstot par pašu atkarīgāko cilvēku, jo pasaulē notiek tiekšanās pēc vienotības un harmonijas. Visums parādīs šādam „vientuļniekam”, ka viņš kļūdās.
Patiesa mīlestība saka: „ES VĒLU TEV TO, KO TU VĒLIES SEV PATS. IZVĒLIES TO, KO TU GRIBI. BET ES PĒC TAVAS IZVĒLES ŅEMŠU TO, KO GRIBĒŠU ES”. Tas sniedz iespēju katram no pāra izdarīt savu brīvu izvēli jebkurā situācijā. Tas ir pamats cieņai.
Patiesas iekšējās brīvības veidotāji ir spēcīga apziņa, mīlestība, tiekšanās pēc izaugsmes.
Vispirms iekšējā brīvība ir jārada pašam sevī. Sākt vajadzētu ar sevis atbrīvošanu no nevajadzīgiem kompleksiem, novecojušu skatu uz dzīvi, piepildot sevi ar pavisam jaunu skatu uz dzīvi. Katras personības pilnīga brīvība – patiesais un garīgais civilizācijas attīstības princips. Patriarhāta un matriarhāta laiki aiziet, rodot vietu vienlīdzīgām partnerattiecībām starp sievieti un vīrieti. Tā ir likumsakarīga cilvēka saprāta evolūcijas stadija, kādam tas patīk vai nē.
Sievietes un vīrieša uzdevums ir attīstīt sevi, savu interešu loku, savas spējas un iespējas, palīdzot tajā savam partnerim, nevis upurējot un tādējādi pazaudējot sevi otra dēļ. Tad veidosies harmoniskas attiecības un iekšējā pasaule. Mijiedarbības brīdī starp sievieti un vīrieti veidosies vislielākā ietekme, ar kuras palīdzību pāris viens otram spēs dot visu savu bagātību. Katrs augs, bagātinot savu iekšējo pasauli , tādējādi paplašinot pasaules redzējumu arī partnerim.
Saskaroties vīrieša un sievietes pretējām enerģijām, rodas izaugsmes impulss. Pateicoties šim impulsam rodas jauna dzīvība, jauni projekti, pavisam jauns mīlestības stāvoklis. Tikai šādā brīdī var rasties patiess radošums.
Daudzi pat necenšas sasniegt šādu stāvokli, atpērkoties ar naudu, dārgām dāvanām, mājām, vasarnīcām, mašīnām..
Vīrieši un sievietes netiekas vajadzības vai mazvērtības dēļ. Viņi tiekas „radīt- vēlmes” dēļ. Cilvēka būtība ir vēlme radīt. Vīrieši un sievietes tiekas, jo viņu enerģijas ir „pluss” un „mīnuss”. Tikai šādā savienībā var rasties, kas jauns.
Nejau disharmonija pievelk vīrieti pie sievietes un otrādi, bet gan viņu iekšējā harmonija katram par sevi. Jo harmoniskāks viņš ir kā vīrietis, bet viņa kā sieviete, jo spēcīgāka ir viņu pievilkšanās un labāka viņu kopējā radītspēja visās dzīves sfērās.
Pasaule ir iekārtota tā, ka mēs attīstamies kā vīrietis vai sieviete tikai mijiedarbojoties vienam ar otru. Ja pārī nepastāv privātīpašnieciskuma sajūtas, egoisma, bet ir sapratne par sievietes un vīrieša būtību, spēja saprast, ka katrs veido savu dzīvi brīvi un nevar valdīt pār otru, tad pārējos jautājumus pāris var atrisināt bez liekām grūtībām, palielinot savu spēju mīlēt sevi, citam citu un pasauli.
Autore: psiholoģe Svetlana Potenko (Потеенко Светлана)
Avots: http://top.thepo.st/527334/Cvoboda-v-pare-i-seme
* no krievu valodas tulkoja Mija Zaļūksne
