Ņem vērā - ja divas enerģijas, pretējas enerģijas, ir tik līdzīgas, tad ir ļoti viegli tikt no tām vaļā, jo tās cīnās un bremzē viena otru, un tu neesi nevienas apkampienos.
Tavas skumjas un tavas dusmas ir piecdesmit pret piecdesmit, vienādas enerģijas, tādējādi tās viena otru ‘atceļ’.
Bet, ja skumjas ir septiņdesmit procentu un dusmas - trīsdesmit procentu, tad tas ir ļoti grūti. Trīsdesmit procenti dusmu pret septiņdesmit procentiem skumju nozīmē, ka četrdesmit procenti ...skumju joprojām paliks, un tas nebūs iespējams; tu nespēsi viegli tikt prom. Šie četrdesmit procenti saglabāsies.
Tavas skumjas un tavas dusmas ir piecdesmit pret piecdesmit, vienādas enerģijas, tādējādi tās viena otru ‘atceļ’.
Bet, ja skumjas ir septiņdesmit procentu un dusmas - trīsdesmit procentu, tad tas ir ļoti grūti. Trīsdesmit procenti dusmu pret septiņdesmit procentiem skumju nozīmē, ka četrdesmit procenti ...skumju joprojām paliks, un tas nebūs iespējams; tu nespēsi viegli tikt prom. Šie četrdesmit procenti saglabāsies.
Tāpēc tas ir viens no iekšējo enerģiju pamata likumiem - vienmēr ļaut pretpoliem nonākt vienādā statusā, un tad tu spēsi tikt no tiem vaļā.
Tas ir tā, it kā divi cilvēki kautos, un tu vari aizbēgt. Viņi ir tik aizņemti paši ar sevi, ka tev nav jāuztraucas, un tu vari aizbēgt. Neiesaisti prātu. Vienkārši padari to par vingrinājumu. Tu vari to padarīt par ikdienas vingrinājumu.
Skumjas ir pasīvas dusmas, bet dusmas ir aktīvas skumjas.
Skumjas nāk viegli, tāpēc šķiet, ka dusmas ir grūtas, jo tu esi pārāk labi pielāgojies pasīvajam.
Skumjam cilvēkam ir grūti dusmoties. Ja tu vari sadusmot skumju cilvēku, viņa skumjas acumirklī pazudīs.
Dusmīgam cilvēkam būs ļoti grūti skumt. Ja tu spēj viņu saskumdināt, viņa dusmas tūlīt izgaisīs.
Visās tavās emocijās vienmēr pastāv pamata pretrunas - vīrietis un sieviete, vīrišķais un sievišķais, iņ un jaņ. Dusmas ir vīrišķas, skumjas ir sievišķas.
Tādējādi - ja tu draudzējies ar skumjām, ir grūti pāriet uz dusmām, bet man gribētos, lai tu to dari. Vienkārši uzspridzināt tās sevī – tas diez ko nepalīdzēs, jo tu atkal meklē, kā varētu palikt pasīvs. Nē. Izgāz tās uz āru, izspēlē tās. Arī tad, ja tas izskatās muļķīgi. Kļūsti par ākstu pats savās acīs, bet gāz tās ārā.
Ja tu spēj brīvi slīdēt no dusmām uz skumjām un otrādi, abas kļūst vienlīdz vieglas. Tu pacelsies tām pāri, un tad tu vērosi.
Tu varēsi stāvēt aiz ekrāna un vērot šīs spēlītes, un tad tu varēsi pārvarēt abas un iet tālāk. Bet vispirms tev viegli jāpārvietojas starp šīm divām. Citādi tu kavējies skumjās, un, ja tevī ir smagums, ir grūti pacelties augstāk.
http://garavasara.com/articles/dusmas-un-skumjas
Dusmas un skumjas ir viens un tas pats.
Skumjas ir pasīvas dusmas, bet dusmas ir aktīvas skumjas. Skumjas nāk viegli, tāpēc šķiet, ka dusmas ir grūtas, jo tu esi pārāk labi pielāgojies pasīvajam. Skumjam cilvēkam ir grūti dusmoties. Ja tu vari sadusmot skumju cilvēku, viņa skumjas acumirklī pazudīs. Dusmīgam cilvēkam būs ļoti grūti skumt. Ja tu spēj viņu saskumdināt, viņa dusmas tūlīt izgaisīs.
Visās tavās emocijās vienmēr pastāv pamata pretrunas - vīrietis un sieviete, vīrišķais un sievišķais, iņ un jaņ. Dusmas ir vīrišķas, skumjas ir sievišķas. Tādējādi, ja tu draudzējies ar skumjām, ir grūti pāriet uz dusmām, bet man gribētos, lai tu to dari. Vienkārši uzspridzināt tās sevī – tas diez ko nepalīdzēs, jo tu atkal meklē, kā varētu palikt pasīvs. Nē. Izgāz tās uz āru, izspēlē tās. Arī tad, ja tas izskatās muļķīgi. Kļūsti par ākstu pats savās acīs, bet gāz tās ārā.
Ja tu spēj brīvi slīdēt no dusmām uz skumjām un otrādi, abas kļūst vienlīdz vieglas. Tu pacelsies tām pāri, un tad tu vērosi. Tu varēsi stāvēt aiz ekrāna un vērot šīs spēlītes, un tad tu varēsi pārvarēt abas un iet tālāk. Bet vispirms tev viegli jāpārvietojas starp šīm divām. Citādi tu kavējies skumjās, un, ja tevī ir smagums, ir grūti pacelties augstāk.
Ņem vērā - kad divas enerģijas, pretējas enerģijas, ir tik līdzīgas, piecdesmit pret piecdesmit, tad ir ļoti viegli tikt no tām vaļā, jo tās cīnās un bremzē viena otru, un tu neesi nevienas apkampienos. Tavas skumjas un tavas dusmas ir piecdesmit pret piecdesmit, vienādas enerģijas, tādējādi tās viena otru ‘atceļ’. Pēkšņi tu esi brīvs - tu vari no tām atbrīvoties. Bet, ja skumjas ir septiņdesmit procentu un dusmas - trīsdesmit procentu, tad tas ir ļoti grūti. Trīsdesmit procenti dusmu pret septiņdesmit procentiem skumju nozīmē, ka četrdesmit procenti skumju joprojām paliks, un tas nebūs iespējams; tu nespēsi viegli tikt prom. Šie četrdesmit procenti saglabāsies.
Tāpēc tas ir viens no iekšējo enerģiju pamata likumiem - vienmēr ļaut pretpoliem nonākt vienādā statusā, un tad tu spēsi tikt no tiem vaļā.
Tas ir tā, it kā divi cilvēki kautos, un tu vari aizbēgt. Viņi ir tik aizņemti paši ar sevi, ka tev nav jāuztraucas, un tu vari aizbēgt. Neiesaisti prātu. Vienkārši padari to par vingrinājumu. Tu vari to padarīt par ikdienas vingrinājumu.
...kādas kuro reizi emocijas ir, tādas tās ir. Pieņem tās un ļauj tām nākt – ļauj tām nostāties tavā priekšā. Patiesībā nepietiek tikai pateikt: 'Neapspied!' Es drīzāk gribētu sacīt: 'Sadraudzējies ar tām!' Tu jūties skumji? Pieradini skumjas. Jūti tām līdzi. Arī skumjas ir esamība. Ļaujies tām, apsveic tās, sēdi tām līdzās, sadodies ar tām rokās. Esi draudzīgs. Mīli tās. Skumjas ir skaistas! Tās nav nekas slikts. Kurš tev ir teicis, ka ļauties skumjām ir nepareizi? Patiesībā, tikai skumjas tev piešķir dziļumu. Smiekli ir sekli; laime ir virspusēja. Skumjas iespiežas līdz pat kaulam, līdz kaulu smadzenēm. Nekas neiespiežas tik dziļi kā skumjas.
Tāpēc neuztraucies. Paliec tajās, un skumjas aizvedīs tevi līdz tavai dziļākajai būtībai. Tu vari tās izmantot savā labā, un tu uzzināsi šo to jaunu par savu būtību, ko tu nekad agrāk neesi zinājis. Tās ir lietas, ko var uzzināt tikai skumjā stāvoklī, tās nekad nevar atklāt, esot laimīgam. Arī tumsa ir laba, un arī tumsa ir svēta. Ne tikai diena ir no Dieva, arī nakts ir no viņa. Manuprāt, tāda ir reliģioza attieksme.
Jebkuram ir skaidrs, ka pamest visu un vienkārši apsēsties zem koka un justies laimīgam - nav grūti. Neko nedarot, tu vari būt brīvs, visu ko darot, tu kļūsti atkarīgs. Bet, kad tu dari visu UN paliec nesaistīts, kad tu ej kopā ar pūli pasaulē, un tomēr viens, tad tiešām notiek kas īsts.
Runa nav par to, ka tu nedusmojies, kad esi viens. Kad tu esi viens, tu neesi dusmīgs, jo dusmas ir attiecības, tām vajag kādu, uz ko niknoties. Ja vien tu neesi sajucis prātā, tu nedusmojies, kad esi viens; dusmas ir tevī, bet tās nemeklē ceļu uz āru.
Kad tuvumā ir otrs cilvēks, lūk, TAD nedusmoties ir kaut kas. Kad tev nav ne naudas, ne mantas, ne mājas, - ja tu neesi nekam piesaistīts, kādas gan tad ir grūtības? Bet, kad tev viss ir un tad tu paliec nesaistīts - kā nabags greznā pilī, - tad ir sasniegti patiesi dziļumi.
(...)
Kad tu redzi dusmas citos, ej un roc sevī, un tu atradīsi dusmas tur; kad tu redzi par daudz ego citos, tikai ieej sevī, un tu atradīsi tur sēžam ego. Tava būtība darbojas kā projektors; citi kļūst par ekrāniem, un uz šiem ekrāniem tu sāc redzēt filmas, kas patiesībā ir tevis paša nospiedumi.
Vienīgā grūtība ar skumjām, izmisumu, dusmām, bezcerību, nemieru, ciešanām un bēdām ir tā, ka tu gribi no tām tikt vaļā. Tas ir vienīgais traucēklis. Tev vajadzēs ar tām sadzīvot. Tu nevari vienkārši aizbēgt. Tās jau veido pašu dzīves fonu, kurā tai nākas iekļauties un augt. Tie ir dzīves izaicinājumi. Pieņem tos. Tās ir svētības, kas maskējušās. Ja gribi no tām aizbēgt, ja tu kaut kā gribi tikt no tām vaļā, tad rodas sarežģījums - jo, ja gribi no kaut kā tikt vaļā, tu nekad neskaties tam tieši virsū.
(...)
Iegaumē: Nav nekā pareiza un nav nekā nepareiza. Ja tu dusmosies, priesteris tev sacīs, ka dusmas ir nepareizas, un lai tu nedusmojies. Ko tu iesāksi? Tu vari apspiest dusmas, vari kaut vai sēdēt tām virsū, tu vari tās burtiski norīt, bet tās iesūksies tevī, tavā ķermenī. Norij dusmas, un tu iedzīvosies kuņģa čūlā, norij dusmas, un agrāk vai vēlāk tevī ieperināsies vēzis.
Norij dusmas, un tās tev radīs tūkstoš un vienu problēmu, jo dusmas ir inde. Bet ko tu iesāksi? Ja dusmas ir nepareizas, tev tās nākas norīt.
Es nesaku, ka dusmas ir nepareizas. Es saku, ka dusmas ir enerģija – tīra enerģija, skaista enerģija. Kad pārņem dusmas, centies notiekošo saprast, un tu ieraudzīsi brīnumu. Kad uznāk dusmas, apzinies to, un, kad tu būsi to sapratis, tevi gaida pārsteigums; vari būt drošs par to - varbūt lielākais pārsteigums tavā dzīvē – tu redzēsi, ka tad, ja tu dusmas apzinies, tās izgaist. Dusmas pārvēršas.
Dusmas kļūst par tīru enerģiju; dusmas kļūst par līdzcietību, dusmas kļūst par piedošanu, dusmas kļūst par mīlestību. Un nav vajadzības tās apspiest, un tu nebūsi ne ar kādu indi saindēts. Un tu vairs nedusmojies, tāpēc tu nevienam nedari pāri. Abi ir pasargāti: otrs cilvēks, tavu dusmu objekts, ir pasargāts, un tu pats esi pasargāts. Iepriekš vai nu abiem bija jācieš, vai arī tev bija jācieš.
Tas, ko es pūlos pateikt – nevienam nav vajadzības ciest. Tikai apzinies, centies saprast. Dusmas radīsies, bet tās iznīcinās sapratne. Tu nevari dusmoties ar izpratni, un tu nevari būt alkatīgs ar izpratni, un tu nevari būt greizsirdīgs ar izpratni. Izpratne ir tā zelta atslēdziņa.
Pacenties saprast, kāpēc tā notiek, no kurienes dusmas uzrodas, kur tām ir saknes, kā tās darbojas, kā tās tevi pārņem, kā tu kļūsti traks no dusmām. Dusmas tevi ir piemeklējušas agrāk, un tas notiek arī tagad, bet tagad ievies tajās jaunu - sapratnes elementu, – un to raksturs izmainīsies. Tad tu pamazām sāksi pamanīt - jo labāk tu saproti dusmas, jo mazāk tu dusmojies. Un, kad tu pilnīgi tās izpratīsi, tās pazudīs. Sapratne ir kā karstums. Kad karstums sasniedz noteiktu punktu – simt grādus – ūdens izgaist.
Viņi teic, ka dusmas ir sliktas. Visi tev teic, ka dusmas ir sliktas, bet neviens tev nav stāstījis, kā pazīt dusmas. Visi teic, ka sekss ir slikts, viņi māca un māca, ka sekss ir slikts, bet neviens nepateic, kas sekss ir un kā to pazīt. Pajautā savam tēvam, un viņš sajutīsies neērti. Viņš teiks: “Nerunā par tādām sliktām lietām!” Bet šīs sliktās lietas pastāv. Pat tavs tēvs nav varējis no tā izvairīties; citādi tu nebūtu piedzimis. Tu esi dzīvs pierādījums. Un nav nozīmes, ko tavs tēvs saka par seksu, viņš nevarēja no tā izvairīties. Bet viņš jutīsies neveikli, ja tu viņam jautāsi, jo neviens viņam nav to stāstījis; viņa vecāki nekad nav viņam teikuši, kāpēc sekss ir slikts.
Kāpēc? Un kā to pazīt? Un kā tajā iedziļināties? Neviens tev to nepateiks, viņi vienkārši turpinās šķirot: šis ir labs, bet tas ir slikts. Tāda marķēšana rada postu un elli.
Tāpēc galvenais, kas jāatceras un jāsaprot ikvienam meklētājam, patiesam meklētājam, ir: paliec pie tā, kas ir tavs, centies to iepazīt. Neļauj, lai sabiedrība tev uzspiež savu ideoloģiju. Neskaties uz sevi ar citu acīm. Tev pašam ir acis; tu neesi akls. Un tev tava iekšējā dzīve ir kā uz delnas.
Izmanto savas acis! Vēro un centies saprast. Un, ja TU saproti, tad grūtību nebūs.
Sper soli sevī bez jebkādiem aizspriedumiem, bez jebkādiem pieņēmumiem un ieraugi, kas ir dusmas. Ļauj, lai pašas dusmas tev atklāj, kas dusmas ir. Neuzspied tām savus priekšstatus. Un tai pašā dienā, kad tu ieraudzīsi dusmas tik kailas, cik kailas vien var būt, tik neglītas, cik neglītas vien var būt, kad tu redzēsi to dedzinošo liesmu, to nāvējošo indi, tu pēkšņi atklāsi, ka esi izkāpis no tām ārpus. Dusmas būs pagaisušas! Ar visām citām nosliecēm var apieties tieši tāpat – lai kādas tās arī būtu. Process ir viens un tas pats, jo slimība ir tā pati, tikai nosaukumi citi.
Ošo. Emocijas
Ošo grāmatas latviešu valodā: Izdevniecība "Sētava"
Tas ir tā, it kā divi cilvēki kautos, un tu vari aizbēgt. Viņi ir tik aizņemti paši ar sevi, ka tev nav jāuztraucas, un tu vari aizbēgt. Neiesaisti prātu. Vienkārši padari to par vingrinājumu. Tu vari to padarīt par ikdienas vingrinājumu.
Skumjas ir pasīvas dusmas, bet dusmas ir aktīvas skumjas.
Skumjas nāk viegli, tāpēc šķiet, ka dusmas ir grūtas, jo tu esi pārāk labi pielāgojies pasīvajam.
Skumjam cilvēkam ir grūti dusmoties. Ja tu vari sadusmot skumju cilvēku, viņa skumjas acumirklī pazudīs.
Dusmīgam cilvēkam būs ļoti grūti skumt. Ja tu spēj viņu saskumdināt, viņa dusmas tūlīt izgaisīs.
Visās tavās emocijās vienmēr pastāv pamata pretrunas - vīrietis un sieviete, vīrišķais un sievišķais, iņ un jaņ. Dusmas ir vīrišķas, skumjas ir sievišķas.
Tādējādi - ja tu draudzējies ar skumjām, ir grūti pāriet uz dusmām, bet man gribētos, lai tu to dari. Vienkārši uzspridzināt tās sevī – tas diez ko nepalīdzēs, jo tu atkal meklē, kā varētu palikt pasīvs. Nē. Izgāz tās uz āru, izspēlē tās. Arī tad, ja tas izskatās muļķīgi. Kļūsti par ākstu pats savās acīs, bet gāz tās ārā.
Ja tu spēj brīvi slīdēt no dusmām uz skumjām un otrādi, abas kļūst vienlīdz vieglas. Tu pacelsies tām pāri, un tad tu vērosi.
Tu varēsi stāvēt aiz ekrāna un vērot šīs spēlītes, un tad tu varēsi pārvarēt abas un iet tālāk. Bet vispirms tev viegli jāpārvietojas starp šīm divām. Citādi tu kavējies skumjās, un, ja tevī ir smagums, ir grūti pacelties augstāk.
http://garavasara.com/articles/dusmas-un-skumjas
Dusmas un skumjas ir viens un tas pats.
Skumjas ir pasīvas dusmas, bet dusmas ir aktīvas skumjas. Skumjas nāk viegli, tāpēc šķiet, ka dusmas ir grūtas, jo tu esi pārāk labi pielāgojies pasīvajam. Skumjam cilvēkam ir grūti dusmoties. Ja tu vari sadusmot skumju cilvēku, viņa skumjas acumirklī pazudīs. Dusmīgam cilvēkam būs ļoti grūti skumt. Ja tu spēj viņu saskumdināt, viņa dusmas tūlīt izgaisīs.
Visās tavās emocijās vienmēr pastāv pamata pretrunas - vīrietis un sieviete, vīrišķais un sievišķais, iņ un jaņ. Dusmas ir vīrišķas, skumjas ir sievišķas. Tādējādi, ja tu draudzējies ar skumjām, ir grūti pāriet uz dusmām, bet man gribētos, lai tu to dari. Vienkārši uzspridzināt tās sevī – tas diez ko nepalīdzēs, jo tu atkal meklē, kā varētu palikt pasīvs. Nē. Izgāz tās uz āru, izspēlē tās. Arī tad, ja tas izskatās muļķīgi. Kļūsti par ākstu pats savās acīs, bet gāz tās ārā.
Ja tu spēj brīvi slīdēt no dusmām uz skumjām un otrādi, abas kļūst vienlīdz vieglas. Tu pacelsies tām pāri, un tad tu vērosi. Tu varēsi stāvēt aiz ekrāna un vērot šīs spēlītes, un tad tu varēsi pārvarēt abas un iet tālāk. Bet vispirms tev viegli jāpārvietojas starp šīm divām. Citādi tu kavējies skumjās, un, ja tevī ir smagums, ir grūti pacelties augstāk.
Ņem vērā - kad divas enerģijas, pretējas enerģijas, ir tik līdzīgas, piecdesmit pret piecdesmit, tad ir ļoti viegli tikt no tām vaļā, jo tās cīnās un bremzē viena otru, un tu neesi nevienas apkampienos. Tavas skumjas un tavas dusmas ir piecdesmit pret piecdesmit, vienādas enerģijas, tādējādi tās viena otru ‘atceļ’. Pēkšņi tu esi brīvs - tu vari no tām atbrīvoties. Bet, ja skumjas ir septiņdesmit procentu un dusmas - trīsdesmit procentu, tad tas ir ļoti grūti. Trīsdesmit procenti dusmu pret septiņdesmit procentiem skumju nozīmē, ka četrdesmit procenti skumju joprojām paliks, un tas nebūs iespējams; tu nespēsi viegli tikt prom. Šie četrdesmit procenti saglabāsies.
Tāpēc tas ir viens no iekšējo enerģiju pamata likumiem - vienmēr ļaut pretpoliem nonākt vienādā statusā, un tad tu spēsi tikt no tiem vaļā.
Tas ir tā, it kā divi cilvēki kautos, un tu vari aizbēgt. Viņi ir tik aizņemti paši ar sevi, ka tev nav jāuztraucas, un tu vari aizbēgt. Neiesaisti prātu. Vienkārši padari to par vingrinājumu. Tu vari to padarīt par ikdienas vingrinājumu.
...kādas kuro reizi emocijas ir, tādas tās ir. Pieņem tās un ļauj tām nākt – ļauj tām nostāties tavā priekšā. Patiesībā nepietiek tikai pateikt: 'Neapspied!' Es drīzāk gribētu sacīt: 'Sadraudzējies ar tām!' Tu jūties skumji? Pieradini skumjas. Jūti tām līdzi. Arī skumjas ir esamība. Ļaujies tām, apsveic tās, sēdi tām līdzās, sadodies ar tām rokās. Esi draudzīgs. Mīli tās. Skumjas ir skaistas! Tās nav nekas slikts. Kurš tev ir teicis, ka ļauties skumjām ir nepareizi? Patiesībā, tikai skumjas tev piešķir dziļumu. Smiekli ir sekli; laime ir virspusēja. Skumjas iespiežas līdz pat kaulam, līdz kaulu smadzenēm. Nekas neiespiežas tik dziļi kā skumjas.
Tāpēc neuztraucies. Paliec tajās, un skumjas aizvedīs tevi līdz tavai dziļākajai būtībai. Tu vari tās izmantot savā labā, un tu uzzināsi šo to jaunu par savu būtību, ko tu nekad agrāk neesi zinājis. Tās ir lietas, ko var uzzināt tikai skumjā stāvoklī, tās nekad nevar atklāt, esot laimīgam. Arī tumsa ir laba, un arī tumsa ir svēta. Ne tikai diena ir no Dieva, arī nakts ir no viņa. Manuprāt, tāda ir reliģioza attieksme.
Jebkuram ir skaidrs, ka pamest visu un vienkārši apsēsties zem koka un justies laimīgam - nav grūti. Neko nedarot, tu vari būt brīvs, visu ko darot, tu kļūsti atkarīgs. Bet, kad tu dari visu UN paliec nesaistīts, kad tu ej kopā ar pūli pasaulē, un tomēr viens, tad tiešām notiek kas īsts.
Runa nav par to, ka tu nedusmojies, kad esi viens. Kad tu esi viens, tu neesi dusmīgs, jo dusmas ir attiecības, tām vajag kādu, uz ko niknoties. Ja vien tu neesi sajucis prātā, tu nedusmojies, kad esi viens; dusmas ir tevī, bet tās nemeklē ceļu uz āru.
Kad tuvumā ir otrs cilvēks, lūk, TAD nedusmoties ir kaut kas. Kad tev nav ne naudas, ne mantas, ne mājas, - ja tu neesi nekam piesaistīts, kādas gan tad ir grūtības? Bet, kad tev viss ir un tad tu paliec nesaistīts - kā nabags greznā pilī, - tad ir sasniegti patiesi dziļumi.
(...)
Kad tu redzi dusmas citos, ej un roc sevī, un tu atradīsi dusmas tur; kad tu redzi par daudz ego citos, tikai ieej sevī, un tu atradīsi tur sēžam ego. Tava būtība darbojas kā projektors; citi kļūst par ekrāniem, un uz šiem ekrāniem tu sāc redzēt filmas, kas patiesībā ir tevis paša nospiedumi.
Vienīgā grūtība ar skumjām, izmisumu, dusmām, bezcerību, nemieru, ciešanām un bēdām ir tā, ka tu gribi no tām tikt vaļā. Tas ir vienīgais traucēklis. Tev vajadzēs ar tām sadzīvot. Tu nevari vienkārši aizbēgt. Tās jau veido pašu dzīves fonu, kurā tai nākas iekļauties un augt. Tie ir dzīves izaicinājumi. Pieņem tos. Tās ir svētības, kas maskējušās. Ja gribi no tām aizbēgt, ja tu kaut kā gribi tikt no tām vaļā, tad rodas sarežģījums - jo, ja gribi no kaut kā tikt vaļā, tu nekad neskaties tam tieši virsū.
(...)
Iegaumē: Nav nekā pareiza un nav nekā nepareiza. Ja tu dusmosies, priesteris tev sacīs, ka dusmas ir nepareizas, un lai tu nedusmojies. Ko tu iesāksi? Tu vari apspiest dusmas, vari kaut vai sēdēt tām virsū, tu vari tās burtiski norīt, bet tās iesūksies tevī, tavā ķermenī. Norij dusmas, un tu iedzīvosies kuņģa čūlā, norij dusmas, un agrāk vai vēlāk tevī ieperināsies vēzis.
Norij dusmas, un tās tev radīs tūkstoš un vienu problēmu, jo dusmas ir inde. Bet ko tu iesāksi? Ja dusmas ir nepareizas, tev tās nākas norīt.
Es nesaku, ka dusmas ir nepareizas. Es saku, ka dusmas ir enerģija – tīra enerģija, skaista enerģija. Kad pārņem dusmas, centies notiekošo saprast, un tu ieraudzīsi brīnumu. Kad uznāk dusmas, apzinies to, un, kad tu būsi to sapratis, tevi gaida pārsteigums; vari būt drošs par to - varbūt lielākais pārsteigums tavā dzīvē – tu redzēsi, ka tad, ja tu dusmas apzinies, tās izgaist. Dusmas pārvēršas.
Dusmas kļūst par tīru enerģiju; dusmas kļūst par līdzcietību, dusmas kļūst par piedošanu, dusmas kļūst par mīlestību. Un nav vajadzības tās apspiest, un tu nebūsi ne ar kādu indi saindēts. Un tu vairs nedusmojies, tāpēc tu nevienam nedari pāri. Abi ir pasargāti: otrs cilvēks, tavu dusmu objekts, ir pasargāts, un tu pats esi pasargāts. Iepriekš vai nu abiem bija jācieš, vai arī tev bija jācieš.
Tas, ko es pūlos pateikt – nevienam nav vajadzības ciest. Tikai apzinies, centies saprast. Dusmas radīsies, bet tās iznīcinās sapratne. Tu nevari dusmoties ar izpratni, un tu nevari būt alkatīgs ar izpratni, un tu nevari būt greizsirdīgs ar izpratni. Izpratne ir tā zelta atslēdziņa.
Pacenties saprast, kāpēc tā notiek, no kurienes dusmas uzrodas, kur tām ir saknes, kā tās darbojas, kā tās tevi pārņem, kā tu kļūsti traks no dusmām. Dusmas tevi ir piemeklējušas agrāk, un tas notiek arī tagad, bet tagad ievies tajās jaunu - sapratnes elementu, – un to raksturs izmainīsies. Tad tu pamazām sāksi pamanīt - jo labāk tu saproti dusmas, jo mazāk tu dusmojies. Un, kad tu pilnīgi tās izpratīsi, tās pazudīs. Sapratne ir kā karstums. Kad karstums sasniedz noteiktu punktu – simt grādus – ūdens izgaist.
Viņi teic, ka dusmas ir sliktas. Visi tev teic, ka dusmas ir sliktas, bet neviens tev nav stāstījis, kā pazīt dusmas. Visi teic, ka sekss ir slikts, viņi māca un māca, ka sekss ir slikts, bet neviens nepateic, kas sekss ir un kā to pazīt. Pajautā savam tēvam, un viņš sajutīsies neērti. Viņš teiks: “Nerunā par tādām sliktām lietām!” Bet šīs sliktās lietas pastāv. Pat tavs tēvs nav varējis no tā izvairīties; citādi tu nebūtu piedzimis. Tu esi dzīvs pierādījums. Un nav nozīmes, ko tavs tēvs saka par seksu, viņš nevarēja no tā izvairīties. Bet viņš jutīsies neveikli, ja tu viņam jautāsi, jo neviens viņam nav to stāstījis; viņa vecāki nekad nav viņam teikuši, kāpēc sekss ir slikts.
Kāpēc? Un kā to pazīt? Un kā tajā iedziļināties? Neviens tev to nepateiks, viņi vienkārši turpinās šķirot: šis ir labs, bet tas ir slikts. Tāda marķēšana rada postu un elli.
Tāpēc galvenais, kas jāatceras un jāsaprot ikvienam meklētājam, patiesam meklētājam, ir: paliec pie tā, kas ir tavs, centies to iepazīt. Neļauj, lai sabiedrība tev uzspiež savu ideoloģiju. Neskaties uz sevi ar citu acīm. Tev pašam ir acis; tu neesi akls. Un tev tava iekšējā dzīve ir kā uz delnas.
Izmanto savas acis! Vēro un centies saprast. Un, ja TU saproti, tad grūtību nebūs.
Sper soli sevī bez jebkādiem aizspriedumiem, bez jebkādiem pieņēmumiem un ieraugi, kas ir dusmas. Ļauj, lai pašas dusmas tev atklāj, kas dusmas ir. Neuzspied tām savus priekšstatus. Un tai pašā dienā, kad tu ieraudzīsi dusmas tik kailas, cik kailas vien var būt, tik neglītas, cik neglītas vien var būt, kad tu redzēsi to dedzinošo liesmu, to nāvējošo indi, tu pēkšņi atklāsi, ka esi izkāpis no tām ārpus. Dusmas būs pagaisušas! Ar visām citām nosliecēm var apieties tieši tāpat – lai kādas tās arī būtu. Process ir viens un tas pats, jo slimība ir tā pati, tikai nosaukumi citi.
Ošo. Emocijas
Ošo grāmatas latviešu valodā: Izdevniecība "Sētava"
