Divi Dzen mūki centās pāriet mutuļojošu kalnu upi

Divi Dzen mūki centās pāriet mutuļojošu kalnu upi. Netālu no viņiem stāvēja skaista meitene, kura arī gribēja nokļūt otrā krastā, bet baidījās spert soli. Viņa lūdza, lai mūki tai palīdz. Viens no mūkiem, klusējot, uzcēla meiteni plecos un pārnesa otrā krastā. Otrs - ne pa jokam pārskaitās. Viņš neko neteica, bet iekšēji burtiski vārījās: "Tas taču ir aizliegts! Raksti aizliedz mūkam pat pieskarties sievietei, kur nu vēl nest viņu."
Kad viņi nonāca klosterī, bija jau vakars. ...Aizkaitinātais mūks pagriezās pret pirmo un teica.
— Skaties, man jāizstāsta klostera priekšniekam šīsdienas atgadījums, es nedrīkstu klusēt! Tas ir aizliegts! Tu nedrīkstēji tā darīt!
Pirmais mūks izbrīnījies jautāja:
— Par ko Tu tagad runā? Kas ir aizliegts?
— Tu aizmirsi? — vēl vairāk aizkaitināts jautāja otrais. — Tu nesi skaistu sievieti uz saviem pleciem!
Pirmais iesmējās un atbildēja:
— Es pārnesu viņu otrā krastā un uzreiz atstāju un aizmirsu. Bet Tu vēljoprojām viņu nes!