Ik pa laikam diskutējot ar kolēģiem par to, kas gan mūsdienās kļūst par biežāko partnerattiecību izjukšanas iemeslu, minēti tiek tādi notikumi kā nozīmīgas pārmaiņas kāda partnera profesionālajā dzīvē, bērnu dzimšana un grūtības, kamēr tie vēl mazi, bērnu pieaugšana un aiziešana no mājām, darba zaudēšana, sānsolis. Tie ir stresa pilni notikumi, kas izsauc šķiršanās impulsus, taču pārsvarā realizējas attiecībās, kurās jau tā valdījusi neapmierinātība, vilšanās un aizvainojumi.
Runājot par stresu, parasti izdala divus tā veidus – mikrostress, ar ko tiek domāta ikdienas spriedze, un makrostress, kas ir intensīvi, dziļi dzīvi ietekmējoši notikumi. Pēdējie vai nu pāri satuvina vēl vairāk vai arī abus partnerus šķir. Ikdienas stress vājina visas partnerattiecības, un visvairāk no hroniskas spriedzes ikdienā cieš pāri vecumā starp 30 un 50 gadiem. Pētījumi ir parādījuši, ka nereti šai sarežģītajā posmā izšķiras pat tie, kas citādi ir bijuši ar attiecībām apmierināti, taču stresa spiediens uz tām izrādījies izšķirošs.
Hronisks stress noved pie tā, ka partneriem vienam priekš otra vairs nav laika, viņiem nav kopīgu piedzīvojumu, kas spēcinātu viņu attiecību biogrāfiju. Katrs dzīvo savu individuālo dzīvi, tādējādi vājinās MĒS-sajūta, kas ir izšķiroša veiksmīgām pāra attiecībām. Laika trūkums maina arī komunikāciju. Mēs ātrāk uzvelkamies, ātrāk izsakām sarkastiskas piezīmes, biežāk noklusējam labo, jo tam it kā vairs nepietiek spēka. Retāk pārrunājam, kas mūs tiešām nomāc, meklējot ātrus risinājumus katrs pats ar sevi.
Sievietes bieži pārmet vīriešiem, ka viņi neklausās, kas nereti seko tam, ka piedzīvoti pārmetumi, sūdzēšanās un aizvainojošas piezīmes. Nepatīkamo sajūtu iespējams aizkavēt pazūdot treniņā, darbā vai pie televizora. Sievietes tad sūdzas vēl vairāk. Un vīrieši vēl retāk viņās klausās.
Stress skaidrāk parāda katra negatīvās īpašības. Partneri kļūst dominējoši un iestrēgst garlaicīgos un neefektīvos grūtību risinājumos. Negatīvais attiecībās pieaug, pozitīvajam nav laika un spēka.
Ja pāris secina, ka ir atsvešinājušies, tā vienmēr ir nopietna zīme, ka attiecību kvalitāte ir kritusies. Stresa apstākļos pāri diemžēl to nepamana ilgstoši. Sievietes vai citkārt vīrieša sūdzēšanās par attiecībām ir būtisks indikātors – tieši attiecībās, kur neviens savu neapmierinātību nepauž, ir visaugstākais šķiršanās risks. Kamēr vismaz viens no abiem runā par to, ka vēlas pārmaiņas, lai justos attiecībās labāk, tas ir attiecību veselīguma rādītājs.
Drosmi attiecībās vēlot,
Vita Kalniņa
ģimenes psihoterapeite
