Neērtā vēsture 1/3

Neērtā vēsture.1. (turpinājums sekos)

 

Māris Pelēkais
Neērtā vēsture vai ...

Ievads.
Kad es uzsāku savus pētījumus, kas ir šīs grāmatas pamatā, man ne prātā nebija nācis par to kaut ko rakstīt. Es vienkārši meklēju atbildes uz 3 jautājumiem:
1. Ja latviešu valoda mums pazīstamajā formā radās ap 18.gs. sākumu, tad kā
Latvju Dainās var būt aprakstīti astronomiskie notikumi, kuri notika pirms 65 000 gadiem?
2.Vai pirms mūsu civilizācijas uz mūsu Zemes vēl ir bijusi kāda augsti attīstīta
civilizācija?
3. Kāpēc visi, kas meklē svēto Grālu agri vai vēlu pievērš savu uzmanību Latvijai?

Un pēkšņi šie 3 jautājumi kļuva par vienu. – Vai patiešām mūsu dzīslās rit pašu dievu asinis? Vai mēs esam Baltās Dievietes – Inanas – Saulesmeitas – Māras –  Austras tiešie pēcteči? Šī hipotēze šķita tik neprātīgi traka ka... var izrādīties arī patiesa. Katrā ziņā dažus simbolus uz pašreizējā Latvijas ģerboņa tā ļauj ieraudzīt pavisam citā gaismā.

Anunaki – zvaigžņu kuģu komandieri pie dzīvības koka.

Latvijas ģerbonis.

 

Par ko tad ir šī grāmata? Par dažiem mūsdienu zinātnei „neērtiem” faktiem. Es
nepretendēju uz to, ka šos faktus esmu izklāstījis detalizēti – drīzāk tikai izlicis ceļa rādītājus, kur meklēt manuprāt interesantu informāciju. Patīk mums tas vai nepatīk, bet liekas ka uz Zemes pirms mums ir bijusi vēl kāda civilizācija, kuras attīstības līmenis nav zemāks par mūsējo! Vai tas ir bijis citplanētiešu iebrukums, kā to uzskata Denikens un Zaharijs Sitčins? Varbūt seno Atlantu vai lemūru civilizācijas kā uzskata Muldaševs? Kas to lai zin, taču daudzām, šķietami primitīvām tautām un ciltīm piemīt zināšanas, kādas mūsu „augsti attīstītā” zinātne spēja iegūt tikai 20.gs. beigās. Pieņemsim, ka šamaņi tās ņēmuši no kopējā energo informatīvā lauka, bet kur viņi var izmantot precīzu dienu skaitu Venēras gadā, ja paši dzīvo palmu lapu būdiņā un gana savus vēršus?

Es tīšām izlaižu ķīniešu mītu par dzelzs laivu, kas lidoja pa debesīm un par zēnu un meiteni -Nuivu un Fusi, kas izglābās pēdējā brīdī, laivai krītot, iekāpjot „ķirbī”...
Un daudziem citiem, ne mazāk dīvainiem faktiem.

Sākotne meklējama Sietiņa zvaigznājā?
Ar Amerikā dzīvojošo Barbaru Marcinku 1988. g. esot sazinājušies sūtņi no
Sietiņa zvaigznāja. Pret informāciju, kuru Barbarai pavēstīja šie sūtņi varētu
protams izturēties, kā pret jeb kuru citu „šķīvīšu ķērāju” apšaubāmo tekstu, taču ja šajā tekstā parādās paralēles ar citiem tekstiem, kuri radušies citā laikā un nāk no citiem avotiem. Salīdzinot tālāk minētā informācija vairs nešķiet tik fantastiska.

Apmēram pirms 500 000 gadiem Zemi ir apdzīvojusi civilizācija ar ļoti augstu
attīstības līmeni – šķiet citos avotos tos dēvē par „lemūriem”. Apmēram pirms 300000 gadiem šajā civilizācijā sākās kaut kādas problēmas. Okultajā literatūrā tas pazīstams, kā periods, kad Dievus- radītājus nomainīja Dievi – karotāji. Visos šajos faktos ir viena mulsinoša detaļa – vēsturnieki šo laika periodu ( pirms ledus laikmeta – ja tāds ir bijis, jo dažas hipotēzes apstrīd pat šo faktu) attiecina uz mezolītu – tātad uz senāko akmens laikmetu un nekādas lielas civilizācijas paliekas no tiem laikiem šķiet vēl nav atrastas. 

Vienīgā vieta kur kaut kas līdzīgs ir rakstīts – ir Ernesta Muldaševa grāmatās – atskaitēs par Tibetas ekspedīcijas rezultātiem. Muldaševa atradumi ļauj mūsdienu zinātnieku viedokli salīdzināt ar H. Blavackas un N. Reriha darbos izklāstītajiem faktiem. Jāsalīdzina arī ar Grigorija Grabavoja pētījumiem un torsiona lauka teoriju ( Akimova un Šipova pētījumi). 

Savu artavu iegulda arī Seržs Kahili Kings – Polinēzijas šamaņu vadītājs. Lūk viņa 7 maģijas pamatlikumi (it kā aizgūti vēl no seno lemūru civilizācijas) izteikti mūsdienu zinātnes terminoloģijā:

7 maģijas principi.
1. Pasaule ir tāda kādu Tu to iedomājies. Viss ir tikai sapnis un visi sapņi ir
līdztiesīgi. Visuma pastāvēšanai nepieciešams, lai noteiktā posmā tanī rastos novērotāji. Jeb kurš objekts materiālajā Pasaulē sastāv no kvantiem. Visi kvantu objekti atrodas iespējamo stāvokļu pozīcijā un tikai novērotāja apziņa liek šiem objektiem pāriet noteiktā, konkrētā stāvoklī.

2. Robežu nav – jebkuras robežas ir ērta ilūzija. Visums kā faktoriālu telpa –
faktoriāls ir veidojums, kuram katra tā daļa atkārto veselo, tikai mazākos mērogos.
Piemēram – zars ir koka faktoriāls. Pēc faktoriālu principa būvēta ir cilvēku
asinsrites sistēma ( un lielākā daļa citu orgānu). Visumu veido energo lauku
hirarhija. – Tas ir kā matrjoška. Viss ir savstarpēji saistīts ar enerģētiskajām
saitēm dažādos līmeņos. Šī realitātes „zirnekļu tīkla ” lomu Visumā izpilda
torsionu lauks, kas nodrošina acumirklīgus sakarus starp dažādiem visuma
slāņiem. Piemēram – cilvēku savstarpējās nesaskaņas rada plankumus uz
Saules, kuri, savukārt izsauc zemestrīces un vētras. Zemestrīce vienā
Zemeslodes pusē var izsaukt vētru otrā. Šajā Pasaulē viss ir iespējams. Daudzas negatīvas situācijas pievelk cilvēku bailes, tāpēc brīvība no bailēm ir vislabākā aizsardzība.

3. Enerģija seko uzmanībai (un uzmanība seko skatienam). Viss ir enerģija!
Apziņai iedarbojoties, piemēram, uz gaismu, kura arī ir enerģija var likt gaismai kondensēties par matēriju. – Tā notiek materializācija. Patiesā realitāte nav matērijas, bet gan apziņas Pasaulē. Koncentrētība ir iedarbība!!! Ikvienam objektam ir fiziskā un enerģētiskā struktūra. Enerģētiskā struktūra satur sevī organisma attīstības programmu. Šo programmu var izmainīt ar domu palīdzību...
Šādi radot ģenētiskas mutācijas. Dzīvojot agresīvā un garīgi neveselā vidē cilvēks projicē uz saviem pēcnācējiem ģenētiskās izmaiņas, saskaņā ar apkārtējās vides uzspiesto domāšanas veidu.

4. Tagad ir spēka moments! Viss ir relatīvs – pagātne un nākotne. Pagātne ir jau pagājusi un izmainot to mēs varam nejauši iznīcināt savu nākotni, bet nākotne – tā ir tikai mūsu izdarīto izvēļu summa. Izvēli mēs varam izdarīt tikai tagadnē. Tātad, tikai dzīvojot tagadnē mums piemīt spēja veidot jeb kuru , sev vēlamo nākotni!

5. Mīlēt – nozīmē būt laimīgiem kopā. Viss šajā Pasaulē spēj sajust un reaģēt, tāpēc mēs varam teikt ka viss ir dzīvs un ik viena būtne vai lieta spēj mīlēt! Tā kā viss ir savstarpēji saistīts mēs varam apgalvot ka: „Viss ir viens un viens ir viss!”
Jebkuram ļaunumam piemīt pašiznīcinošas tieksmes. Pie mīlestības
instrumentiem pieder komplimenti un uzslavas. Uzslavai avansā – ir īpašs
nosaukums – „svētība”. Dusmas nosodījums un kritika sagrauj mīlestību. Tātad lāstu var uzskatīt par „nosodījumu avansā.”

6. Spēks nāk no iekšienes. Spēks tā ir spēja varēt. Visam piemīt spēks. Mācīt
nozīmē dot (cilvēkam) jaunas iespējas, dāvāt viņam spēku. Iekšējā spēka avoti ir ticība- zināšanas – pārliecība. Tāpēc vārdi jāizrunā autoritatīvā tonī!

7. Efektivitāte veidojas no taisnīguma izjūtas. Mācies būt elastīgs, vienmēr meklē citu, jaunu pieeju. Vienmēr var atrast apkārt ceļu. Uztver dzīvi kā satraucošu un patīkamu piedzīvojumu, bet sevi... kā vērotāju!

Tātad Apmēram pirms 300 000 gadiem ... Dievi - (ie)karotāji pārtiek no naida un bailēm tos visādi vairojot, piemēram, piespiežot cilvēci karot. Cīņa kura esot notikusi pirms 300 000 gadiem esot notikusi par vienu no lielākajiem enerģiju portāliem („Zvaigžņu vārtiem”, „Laika lūkām” ), kuri atrodas virs senās Divupes (tagadējās Irakas teritorijā). Kā mēs varam atcerēties no vēstures – tieši šī vieta irvairāku pasaulē plaši izplatītu reliģiju šūpulis.

Ir pienācis laiks, kad dievi - (ie)karotāji slēpjoties aiz dažādām maskām ir
uzsākuši cīņu par varu/barību un vienlaicīgi dievi – radītāji ir izvēlējušies šo brīdi lai atgrieztos.

Senajā Divupē dievu– (ie)karotāju vadonis sevi dēvēja par ENIKI un viņa palīgi saucās ANUNAKI – atnācēji no debesīm (vēl tie tiek dēvēti par milžiem,
gigantiem, jotuniem, rakšausiem arī par enģeļiem un dēmoniem. Tie bija prasmīgi magi un ģenētiķi. Uzdodoties par cilvēces glābējiem, tie meklēja arvien jaunus veidus kā cilvēkus paverdzināt. Un solītā Zelta laikmeta vietā katrs jauns laikmets nesa tikai vēl izsmalcinātākas ciešanas.

Cilvēcei tika atņemtas senās zināšanas. Taču ne uz visiem laikiem. Viens no
vispieejamākajiem veidiem, kā atvērt pieeju Kosmiskajai informācijai ir ... orgasms vai seksuālā ekstāze. Orgasma laikā notiek saplūsme ar kosmiskās informācijas krātuvi un uz mirkli cilvēkam kļūst pieejamas visas Kosmosā esošās zināšanas.

No mūsdienu cilvēka viedokļa absurda situācija, bet ja šo sistēmu kuru
aprakstījuši alķīmiķi un tantristi, slavinājuši trubadūri attīstīs .Sistēma par kuru es runāju ir mistiskais sekss.
Pieredze ir domu atspulgs un nevis otrādi! Jūsu domas visu laiku veido jūsu
Pasauli. Jo Viss ir tikai sapnis un visi sapņi ir līdztiesīgi. Līdzīgs pievelk līdzīgu
upuris – citus upurus, bet uzvarētājs – citus uzvarētājus. - Tātad pie kā noved
upurēšana Dievam? Un kāds būs „Dievs” kuru var pielabināt ar upurēšanu.

Visi, kas nelīdzinās mūsu domāšanas stilam „izkrīt ” no mūsu Pasaules, jo kamēr mēs kaut ko uzskatam par grūtu vai sarežģītu tas tāds arī ir. Mūsu ir tilts uz izmainītas apziņas stāvokļiem kuru palīdzību var ieskatīties citās dimensijās. Ja pietiekoši daudz cilvēku censtos radīt vienotu, jaunu realitāti un darītu to apzināti, tie var radīt jaunu Pasauli. Jautājums ir tikai cik liels grūdiens, lai izmainītu cilvēces apziņu.

Viņu „realitāte” var pārlekt uz citu laika vektoru, kurā būs cita Zeme. Varbūt ka tieši tā ir aizgājuši cilvēki no seno maiju pilsētām, kuras plauka un zēla 3 – 4 tūkstošus gadu un pēkšņi vienā dienā tika pamestas. Protams tam var atrast daudz ticamāku izskaidrojumu – seno cīņu paliekas džungļi aprij ātri un uz visiem laikiem un tomēr...

Namtara –Erškigallas pirmā burvja un uguns priestera grāmata saukta arī par
„Septiņu dēmonu grāmatu”.
Tad zini viņš teica – Jauno dievu (anunaku vai dievu (ie)karotāju) spēks ir burvība un atceries ka senie dievi (dievi – radītāji) vienmēr tevi kārdinās atkāpties no varenības ceļa un tu sajutīsi spēka plūsmu, kas nāks no tava ķermeņa. Tie nāk no Tiamatas ( Baltā Dieviete, Māte – radītāja, Pasaules Čūska/Pūķis, šai vārdā senie šumēri vai haldejieši sauca arī planētu Fajetonu burtiskā nozīme – „Tā kura dod dzīvību”) un Kingu (viņas vīrišķais aspekts vai laulātais draugs) asinīm – no seno dievu asinīm, kas rit tavās dzīslās. Kas ļaujas šai balsij nostājas Haosa pusē...

Tad zini viņš teica – Tiamatas kalpi ir visur. Viņi izskatās kā cilvēki, bet viņos ir zvēra zīmogs, tāpēc viņi viegli pieņem zvēru formas. Tos atpazīst pēc smakas no viņiem ož pēc zvēra un aizliegtām kvēpināmām zālēm. Un viņu Grāmata ir haosa grāmata – kapeņu un ēnu grāmata. Ar to var satricināt Zemi un pārplēst Debesis, pavēlēt ugunij un ūdenim. Ar šo grāmatu var uzmodināt Maskimu karapulkus vai Guļošos un Gaidošos....

Viņi ir septiņi, septiņi (Plejādes vai Sietiņa zvaigznāju arī šumēri dēvēja par
„Septiņiem” un ziņas par karu pirms 300 000 gadiem nāk no grāmatas, kuru
piedēvē Sietiņiešiem 
viņi ir tie ir dzimuši kalnos, tos izsauca burvis.
Pazemes kambaros viņi mīt.
Dievi (anunaki) par viņiem nezina neko;
viņiem nav vārdu ne Debesīs, ne uz Zemes (vārda zināšana deva varu pār vārda īpašnieku).
Pār stikla kalnu viņi auļo un rītausmā viņi raud.
Nekur viņus nepazīst – ne Debesīs, ne uz Zemes,
jo šai pasaulē viņiem nav vietas.
Starp četrām debesu pusēm (citā dimensijā?) viņi guļ,
lai uzbruktu pēkšņi kā lietus no debesīm krītot,
kā migla no Zemes paceļoties.
Durvis nespēj tos apturēt.
Kā čūskas cauri durvīm, kā vēji caur logiem.
Viņi ir septiņi, septiņi viņi ir.
Viņu mājas ir tur kur cilvēks nav spēris savu kāju!...

Vai šos fragmentus var uzskatīt par vienu no senākajiem vilkaču pieminējumiem rakstu avotos (konkrēti Ninēves māla bibliotēkā atrastās plāksnītes)?
Par seno dievu – radītāju (matriarhālo dievību ) pretiniekiem dieviem –
(ie)karotājiem (patriarhālajiem dieviem) amerikāņu izcelsmes orientālists Zekērija Sitčins apgalvo ka anunaki, debesu zvaigžņu pazinēji (viņu zināšanas par zvaigžņotajām debesīm nav mazākas kā mūsu civilizācijai 20. gs. sākumā.) esot atnācēji no kādas tālas zvaigznes. Šķiet E. Muldašovs savā grāmatā „Dievu pilsētas meklējumos” šo teoriju nenoliedz. 

Pārtulkosim pirmo anunaku uzcelto pilsētu nosaukumus: 
Eridū – „Tālu no dzimtenes uzceltais nams”, 
Badtibira –„gaišā vieta” (metalurģijas centrs), 
Laraku – „Tālu redzamais spožums” (bāka?),

Sipara – „Putnu pilsēta”(kosmodroms?), 
Šurupaka – „Augstākās labsajūtas vieta”(medicīnas aprūpes centrs?).

Tā vai citādi ir bijusi cīņa starp divām civilizācijām matriarhālo un patriarhālo vai tā ir bijusi pirms 300 000 gadiem vai, kā māca pašreizējā zinātne pirms 7000 gadiem ? Atbildes vēl nav, bet šķiet ka kultūra kas radīja vilkačus vismaz sākotnēji piederējusi pie matriarhālo kultūru grupas.

Zu leģenda.
Galvenais avots no kura ņemta šī leģenda ir Mesopotāmijas eposs „Inanna un
Eniki” , kurā rakstīts, ka civilizāciju veido 100 elementu, un katra tā funkcionēšanu nodrošina savs „Me”, kā
Piemēri minēti me sekojošām funkcijām: ķēniņa varai, priesteru dienestam,
gudrībai, mieram, pareģošanai, tiesnešu amatam, mākslai, mūzikas
instrumentiem, ieročiem un pilsētu iznīcināšanai... ( kā te neatcerēties Muldāševa aprakstītās harati zelta plāksnītes.) „Mītā par Zū” Zu tiek minēts kā Eniki kalpotājs, tā paša Eniki, kam Enils uzticēja me glabāšanai. Zu kādas galma revolūcijas laikā cenšās iegūt kontroli pār „Likteņa akmeņiem” vai „likteņa plāksnītēm” – me, kuras (Dievs) Enils atstājis bez uzraudzības. Taču rūpīgāk papētot un salīdzinot ar senās Grieķijas mītiem kur 3 brāļi Aids (vecākais) , Poseidons un Zevs savā starpā sadalīja Pasauli.- Salīdzinām Debesu dieva Anu ,– Enlils – Zemes valdnieks un trešis lielais šumēru dieva Ea vai Eniki- ūdeņu pavēlnieks. Paliek vēl Nanna (Nannar- mirdzošais) Anu pirmdzimtais, kas valda arī pār saprātu un Mēnesi. Tātad viņa personifikācija ir arī Mēness dievs Sīns (SU– EN vai cityā versijā ZU – EN , bet EN – ZU tulkojas kā Zu kungs.), kura bērni –dvīņi ir Inanna un vīņas brālis Utu (planēta Venēra un zvaigzne Siruss, kurus mūsu senči dēvēja par Saules meitu un Ausekli). Viņam pienākās tituls „gudrais”- šumēru valodā tas skan – Zu. Un tieši Zu, lai atgūtu savu likumīgo daļu, sagrābj vienu no šīm likteņa plāksnītēm. Tas vismaz uz brīdi nodrošina viņam kontroli pār anunakiem ( „debesu enģeļiem”) un visu cilvēci. Precīzi tulkojot no šumēru valodas me nozīmē „vārds” un sasaucās ar analogu jēdzienu kristīgajā pasaules uzskatā.

Taču šumērirm tam bija vēl cita nozīme un funkcijas – kā mūsdienu datorčipiem vai mobīlajiem telefoniem.

Senās Šumēras pilsētas.

Bet varbūt šādi? – Kosmisko kuģu nosēšanās sektors, kādu to redz Zahārījs
Sitčins.
Enils sargāt Ekūru, savu „diženo namu” ( templi) Nibruki (Nipūra) pilsētā uzdeva nevis „vienkāršam kalpotājam”, bet savam vecākajam brālim no dieva Anu dēlam, jo tur atradās noslēpumaina telpa, Dirga. Taču Zū nespēja pārvarēt kārdinājumu, jo dienu no dienas viņam bija jānoraugās uz „Duranki dieva varas instrumentiem”.
Nanna ir bagādās Ūras pilsētas valdnieks. Ūras iedzīvotāji Nanu no visas sirds, jo visas viņa valdīšanas laikā pilsētas iedzīvotāji nebija zinājuši, kas ir trūkums. Un tā Kādu dienu Zū paņēma „zaļo akmeni” – smaragdu kausa formā. Šī varenā artefakta tēls Eiropas tautu mitoloģijā cieši sasaistījies ar svētā Grālu. Tieši šo akmeni meklē Templieši. Bet Zū ? – Ar vārdu Zū viņš vēl satiekams ķīniešu mitoloģijā, kā cilvēces aizstāvis pret ļauniem dēmoniem, kā Prometeju viņu pazina Grieķijā, kristieši viņu dēvē par Luciferu kritušo Dieva (gaismas) eņģeli. Viņa piekritēja pēdas var atrast Venēcijā Sanmartino salā un drūmo asins alķīmijas piekritēju – Drakona ordeņa sekotāju vidū. Ēģiptiešu mitoloģijā viņu var sazīmēt kā Setu... Spriežot pēc visa – runa ir par vēsturisku personību.

Inanna kā Jāņu māte ar paceltiem brunčiem apstaigā druvas, lai veicinātu to
auglību.
Pēc Nanna Zu bēgšanas Ūrsa ekonomika strauji sabrūk, bet uzplaukst pilsēta uz kuru viņš tiek izraidīts – Harrana. Kuru viņš pameta pēc daudziem gadsimtiem.
Atliek tikai pieminēt faktu, ka valdnieks Ašurbanapals bija liels Sīna piekritējs, bet viņa pēctecis Nabunaids, kuram pie varas nākt palīdzējis pats Sīns, pasludina Sīnu par savas valsts galveno dievību.

Kur palika atlikušie 99 me? – Tos paņēma Inanna – Rīta Zvaigzne pavedinot visu vareno Enilu ar tīri sievišķīgiem līdzekļiem. „Tajās dienās Eniki namā Eridū ienāca jaunā Inanna: svētā Inanna viena pati.Tajās dienās to zināja viens gudrais, kurš pazina Debesu un Zemes me, kurš no savas dzīves vietas pazina dievu sirdis, ka nāk Inanna uz viņa templi Eridū.” Eniki skaistajai apmeklētājai sagatavoja peldi vēsā ūdenī, tad piedāvāja viņai sviesta kūkas un alu: „Eniki un Inanna abi kopā dzēra alu, baudīja vīnu, lika plūst pāri bronzas traukiem.” Kad Eniki beidzot bija savaldzināts, kā viņa to vēlējās, viņa gribēja iegūt mē. Eniki vieglprātīgi un ar plašu žestu tos viņai dāvina: „Savas varas vārdā es nododu svētajai Inannai, savai meitai me, pret ko neviens nedrīkst iebilst...” „Svētā Inanna paņēma visus šos me, iekrāva savā laivā un aizbrauca ar savu debesu laivu.” Atmodies no skurbuma Eniki trakoja, taču bija jau par vēlu. Ne 50 Jahumas briesmoņi (šķiet nevis kaut kādi mistiski nezvēri, bet anunaku specvienība, jo anunaku kuģos esot bijušas tieši 50 vietas), ne „Arakas sardze”, kuras sūtīja viņai pakaļ nespēja Innanas debesu laivu apturēt. Viņa laimīgi piezemējās Arakā (Urukā), kur viņu apsveic
laimīgā tauta un priesteri. Uruka kļūst par šumēru galveno pilsētu.


Nemazāk interesants ir stāsts par viņas dvīņu brāli Utu – pazīstams cituviet kā Oziris/Usirs vai Auseklis. Šumēru Dievs – likumu glabātājs Šamaš, kļūdaini
uzskatīts par Saules dievu. Interesanti ka Kalna sprediķis Jaunajā derībā ļoti
līdzinās Utu kodeksam vai Utu gudrības plāksnītei. Kalna sprediķī ir minēti visi tiepaši principi, kuri jāievēro, lai iegūtu Utu labvēlību.

Čeroki leģenda.
Čeroki kādreiz bija skaitliski lielākā cilts ASV Dienvidos – Dienvidaustrumos. Paši sevi viņi dēvē par „Ani Junvijja” – kas nozīmē galvenie ļaudis. Pēc viņu leģendām viņu senči nākuši no „citas zemes”. Kaimiņu ciltis sauc viņus par „čeroki” – kas nozīmē „cilvēki, kas runā dīvainā mēlē” . Vai viņi būtu anunaku pēcteči?
No citām indiāņu cilšu valodām čeroki valoda ievērojami atšķirās. Augšup un lejup plūstošas skaņas intonācijas tiek izrunātas ar tikko jaušamām lūpu kustībām kā indiešu mantras vai skandināvu ram rūnas. Čeroki valodā jēdzieni „runāt” un „dzīvot” tiek apzīmēts ar vienu un to pašu vārdu.

Čeroki leģendas vēsta, ka viņu senči atnākuši uz Zemes no Sietiņa zvaigznāja
pirms 250 000 gadiem. Šo zvaigznāju čeroki valodā sauc par „senčiem”, bet
planētu Zemi dēvē par „bērnu planētu”. Čeroki šamaņi pārsteidzoši prot strādāt ar kalnu kristāliem. (Atcerēsimies - me arī bija akmeņi.) Kristāli viņiem ir svēti.

Ar šo kristālu palīdzību viņi prot dziedināt. Zižļu garums ir 15 – 20 cm. Šamaņi
prot vadīt šajos kristālos uzkrāto enerģiju un noturēt to stabilā līdzsvarā.
Čeroki leģendās ir minēti 12 galvaskausi no kalnu kristāla. Tie esot precīzi cilvēka galvaskausa lieluma kopijas pat ar kustīgiem žokļiem un tie esot pratuši runāt un dziedāt.

Harlijs Ātrais Briedis – čeroki šamanis zināja stāstīt, ka 12 galvaskausi esot
novietoti aplī ap trīspadsmito - galvas kausu no ametista, vēl šī maģiskā apļa
iekšienē esot bijuši 8 cilindri, no kalnu kristāla, ar kuriem atzīmētas debespuses.
Galvas kausi sevī glabā noslēpumus – kā radies cilvēks, kā tas uzbūvēts un kāpēc cilvēki radušies. Un pienāks diena, kad no jauna tiks savākti kopā visi galvaskausi, lai no jauna tie runātu ar cilvēci.

Kosmosā esot 12 cilvēku apdzīvotas planētas un katrai no tām atbilstot viens
galvaskauss.
Pirmo no galvaskausiem atrada 1927. gadā Karību jūras krastā starp Meksiku un Hondurasu izdarot izrakumus maju pilsētas Labuanatuma drupās. Izrakumus izdarīja Frederiks Mitčels – Hedžs ( 1882. – 1959.). Labuanatuma pilsēta aizņēma 6 kvadrātjūdzes un tās centrā atradās milzīgs templis. Ekspedīcija vēl atrada piramīdas un amfiteātri 10 000 skatītājiem.

Galvaskauss tika atrasts centrālajā templī. Galvas kausa izmēri: 124mm plats 147mm augsts un 197mm garš un sver 11mārciņas, 7 unces. (apmēram 5kg). Uz doto brīdi ir atrasti jau 2 galvaskausi. Veicot pētījumus ar galvaskausiem tika konstatēts ka noteiktos apstākļos ap to veidojas īpaša aura un atskan skaņa, kura atgādina klusu daudzbalsīgu kora dziedāšanu. Sīkāk par to var izlasīt Ričarda M. Garvina grāmatā „Kristāla galvaskauss” (latviešu valodā nav tulkota).

1970.g. kristalografiskajā ekspertīzē, kas tika veikta firmas „Hjulett - Pekkard”

elektronikas laboratorijā Santa Klāras pilsētā Kalifornijā konstatēja, ka
galvaskauss, kas pagatavots no kalnu kristāla, kopē sievietes galvaskausa formu, galvas kauss un tā kustīgais žoklis izslīpēts no viena kalnu kristāla monokristāla nelietojot akmeņkaļa instrumentus. Tā kā kalnu kristāls ir tikai mazliet mīkstāks par dimantu pat mūsdienu tehnoloģijas nespētu izgatavot šādu priekšmetu ar tik lielu precizitāti. Taču tas vēl nav viss! Laborotorijas pētījumi pierādīja, ka cilvēku domu starojums spēj ierosināt kristāla galvaskausā atbildes procesus un galvaskauss sāk izstarot vēl nezināmu (1970. gads un viena no ASV vadošo elektronikas firmu laborotorijām) starojuma veidu, kurš cilvēkam izraisa vīzijas.

Grēku plūdi.
Pirms 6000 g. bija grēku plūdi. 1929.g. Leonards Vēlijs angļu arheologs. Plūdu
nogulšņu slānis bija vairāk nekā 3 m biezumā. Visdrīzākais tik biezs nogulu slānis
nevarēja rasties lokālu plūdu rezultātāBritu muzeja līdzstrādnieks Džordžs Smits
1876.g.Ninēves ķīļrakstu bibliotēkā atklāja ķīļraksta plāksnītes no valdnieka
Ašurbanapala laikiem. Šajās plāksnītēs bija teksts, kurā aprakstīti grēku plūdi.
Mums Ašurbanapals pazīstams kā apgaismots valdnieks, kam paticis lasīt pirms
plūdu literatūru un ... valdnieks, kas padzina mūsu senčus kimēriešus no Divupes.
Starp citu somu zinātnieki pētot cilvēces gēnus arī citu apliecinājumu šim stāstam
– ir gēns kurš raksturīgs tikai divupes iedzīvotājiem un ... baltu tautām.
Šajās plāksnītēs bija stāsts par Šumēru varoni Zišudru, akādiešu tekstos viņš
minēts kā Utnapišti, bet no Bībeles mēs viņu pazīstam kā Noasu. Plāksnītes
stāsta kā Enils sadusmots par to ka cilvēki sākuši vairoties ātrāk nekā bijis
plānots, ka anunaki „ar cilvēku meitām dzemdinājuši dēlus un meitas”, kuriem
anunaku maģijas zintis tikušas nodotas daudz pirms tām atvēlētā laika, un sūtījis
plūdus. Taču Mēness dievs Nanns, un kā mēs zinām, viņš arī Zu centās paglābt
cilvēci iepriekš brīdinot Zisudru un liekot tam būvēt šķirstu.”300 elkoņus garu, 50
elkoņus platu un 30 elkoņus augstu...” – katram , kas kaut mazliet ir pazīstams ar
kuģu būves principiem uzreiz top skaidrs – tas nevar būt kravas kuģis! Pēc
proporcijām Noasa „šķirsts” ir trauksmaina un strauja kara fregate vai kreiseris.
. Leģendas par plūdiem sastopami visā pasaulē. Japānā, Indijā, Ķīnā un starp
Amerikas indiāņiem – visi stāsta vienu to pašu – par grēka plūdiem un

progresoriem- cilvēkiem, kuri drīz pēc grēku plūdiem ieradās dažādās zemeslodes
vietās un mācīja cilvēkus. Tie varēja būt izdzīvojušie Atlantīdas priesteri. Varēja...
Muldaševs ir izteicis hipotēzi ka paralēli strādājušas divas komandas Atlantu /
Lemūru progresoru grupa un anunaku progresori.
Pirms grēku plūdiem šumēri dzīvoja akmens laikmetā, bet pēc plūdiem „ķēniņa
valsts nokāpa no debesīm... ” Anunaki – atnācēji no debesīm pēc plūdiem
šumēriem pazīstamo pasauli sadalīja 4 daļās. Eridū, kas līdz tam bija dievu
kolonija, tika cilvēkiem. Vēl cilvēki saņēma Indiju un Ēģipti. Tikai 4. apgabals –
palika dieviem. Tur Libānas kalnos Balbekū pilsētā tapa jaunais kosmodroms. Par
celtniecības vērienu var liecināt apmēram 2000 tonu smagais „Dienvidu akmens” –
23m garš, 5m augsts un 4m plats. – Vēl šodien nav tāda ceļamkrāna, kas spētu
šādu akmeni pārvietot. Šis akmens palicis no slavenās Balbeku terases būves.
Zem šīs terases ir 2 perpendikulāras ejas Ziemeļu – Dienvidu un Austrumu –
Rietumu virzienos. 1962.g. padomju fiziķis m. Agrests šo celtni klasificēja kā
kosmodromu. Kanaāniešu tekstos teikts, ka šo terasi būvējis Enila dēls Baals,
šeit tikuši uzglabāti 5 no tiem me, kuri vēl saglabājušies. – Šķiet ka me bija tik
varenas ierīces ka anunaki nav pratuši tos atjaunot. Ar šo me palīdzību tika
uzturēti sakari ar „debesīm”.
Taču arī mirstīgo valdnieks Šennu – Kin(s), kurš slavens ar to ka ielaidies mīlas
dēkās ar pašu Inannu, steidz būvēt pats savu kosmodromu. – Bābeles torni. Nav
izskaidrojamas anunaku dusmas par to ka tika būvēts Lielais Zikurāts, ja tas būtu
tikai „templis dievu godam”, bet ja tas ir jauns kosmodroms, kurš ļauj pašiem
sasniegt debesis un pielīdzināties dieviem...
Šennu – Kin(s) vēl ir ievērojams ar to ka izveidoja pirmo profesionālo armiju 600
000 vīru sastāvā. Ar tās palīdzību viņš iekaroja visu Divupi izņemot Sinaja pussalu.
Acīm redzot dievu teritorijā ieiet viņš tomēr neuzdrīkstējās.
Akādas valdnieks Naramsins ( 2254. – 2218. gads pirms Kristus) iet tālāk.
Pasludinot sevi par dzīvu Dievu uzliek sev galvā „anunaku ragaino kroni un izrotā
sevi ar zvaigznes zīmi”. Šķiet ka valdnieku kroņus pirmais būs ieviesis viņš.
Naramsīns 360 000 vīru lielas armījas priekš galā iebrūk Balbekā un noposta to.
Vēlāk viņš lielās: „Dievi bēga kā iztramdīti sikspārņi...” Tikai – dievu vai vienkārši

anunaku atriebība seko ātri – anunaki nolīdzina Akādas pilsētu līdz ar zemi – tik
pamatīgi, ka vēljoprojām nav atrastas tās drupas.
Akiti projekts.
Par Akiti projektu tiek dēvēts anunaku Zemes kolonizācijas projekts. Visvairāk
faktu par to var uzzināt no Enoha grāmatas. Par to ka nefelīni ( tie paši anunaki)
ņēmuši par sievām cilvēku meitas un mācījuši šīm sievietēm aizliegtās mākslas –
maģiju, medicīnu, dziedniecību, farmacētiku . Nebija jau tā, ka Enils šīs zināšanas
būtu aizliedzis nodot cilvēkiem, tikai tās tika nodotas priekšlaicīgi. Cilvēku rokās
pat nonākuši daži no me – debesu noslēpumu akmeņiem. Zinot ka Zemei tuvojas
kārtējā lielā katastrofa un lai saglabātu šīs zināšanas, Mēness Dievs Sīns
izraugās starp cilvēkiem taisnāko, kura pēcteči pārdzīvos plūdus un kurš ir cienīgs
mācīt anunaku zintis jaunajai cilvēcei. Šo cilvēku mēs pazīstam kā Bībeles pravieti
Enohu. Viņam tad anunaki uzticēja visas me gudrības. Tā Enohs kļuva par „visu
zināšanu tēvu”. Ar kādiem vārdiem vēl mēs viņu varam atpazīt cilvēces vēsturē?
Korānā viņš ir minēts kā Idris, Ēģiptieši pazīst kā dievu Totu un dēvē par Hermesu
Trismegistu. Tots esot sarakstījis 42 grāmatās, no kurām 36 ietver visu cilvēces
zināšanu vēsturi, bet atlikušās 6 medicīnu.”Viņš sadalīja dienu 12 stundās,
sastādīja 1. kalendāru, mācīja cilvēkus rēķināt, rakstīt un mērīt zemi.” Lai viņa
zināšanas plūdos neietu bojā viņš tās pierakstīja uz diviem stabiem. Par Hermeja
stabiem sauc Lielās Gizas piramīdas. Tās esot celtas 300 gadus pirms grēka
plūdiem. Hermesam/ Enoham esot piederējusi slavenā smaragda plāksnīte –
akmens , kas glabā visu Pasaules noslēpumu atslēgu. Grāls?
Šumēri Enohu sauc citā vārdā Enmeduranki – Mē valdnieks, kas savieno debesis
ar zemi. En meduranki ir putnu pilsētas Siparas valdnieks. Enohs – 7. Bībeles
patriarhs, bet Enmeduranki – 7. ķēniņš pirmsplūdu Šumerā. Salīdzināsim:

Bībele. Šumēru ķēniņu saraksts.
Ādams Alulims
Sets Alagars
Enošs En me luanns
Kanaāns En me galanss
Mahalaleēls Dumazi
Iarēds En sipaziani
Enohs En me duranki.
Enmeduranki vārds pirmo reiz minēts 5000 gadus vecā ķīļraksta plāksnītē. –
Tātad Enoha grāmatas sākotnējai versījai ir vismaz 5000 gadu. No Enoha
aizsākās Bābeles patriarhu līnīja – me glabātāji. Ievērojamākie no tiem Enohs ,
Noass, Ābrams, Mozus. Interesantas pārdomas rosina fakts ka krievi par
neaptverami seniem laikiem saka ka tas esot bijis vēl cara zirņa laikā „Pri care –
Garohe” – šim caram ir arī vārds „Anoha” – Enohs? Un kā paliek ar Antiņu, kurš
jāja stikla kalnā?
Senās Eiropas mistēriju kultūra.
No psiholoģijas viedokļa eksistē tikai 2veidu reliģijas – mistiskās nu masveida t.i
plaši izplatītās konfesiojas. Šķiet tieši to būs domājis apustulis Pāvels runājot par
šauro un plato ceļu. Mistiskais ceļš kurš ved pie Dieva un platais ceļš... kurš uz
elli bruģēts.
Šīs dažādās pieejas reliģijai balstās uz dažādu smadzeņu pusložu darbību. Labā
puslode atbild par emocijonalajām un fiziskajām piecu maņu orgānu sajūtām un
sesto sajūtu – intuīciju.
Bet kreisā puslode par valodu , attēliem. Tātad var teikt ka misticisms ir reliģija,
kas balstās uz labās puslodes jutekliskās apziņas, bet masveida reliģijas – uz
kreisās puslodes verbālajām konstrukcijas. Tā ir būtiskākā atšķirību starp divu
reliģiju veidiem. Psihoterapeite Anita Serma laikrakstā „Burtnieks” 23/24. rakstā
„Mūsu smadzeņu noslēpumi” piemin interesantu faktu. – „Skatiena novirze pa
labi kādas garīgas darbības laikā, liecina, ka aktivizējusies kreisā smadzeņu
puslode, bet skatiena novirze pa kreisi rāda, ka darbojās labā smadzeņu
puslode... Ir konstatēts, ka slimiem ar šizofrēniju dominē acu kustības pa labi, bet

veseliem cilvēkiem – pa kreisi. Secinājums – šizofrēnijas slimniekiem ir
paaugstināta kreisās smadzeņu puslodes darbība.” – Reklāmas, iespaidojot
cilvēka brīvo, gribu bloķē labās puslodes darbību. Visa mūsu civilizācija virzās uz
šizofrēniju?
Misticisms atbalsta visu veidu juteklisko pieredzi, bet masu konfesijas – apspiež
jutekliskumu.
No masveida reliģiju viedokļa garīgā Pasaule ir iedomāta pasaule, abstrakta kurā
dzīvo vienradži, fejas, Santa Klaus, raganas, velni, dievi, dievietes dzīvo paši savā
visai elastīgā realitātē. Šāda pasaule ir konceptuāla, lai pēc iespējas lai pēc
iespējas vairāk cilvēku dzīvotu šajā iztēlotajā pasaulē. Masveida reliģijas cenšas
noliegt labās puslodes jutekliskās saites ar fizisko pasauli. Tāpēc šo reliģiju
konfesijas metodiski noliedz seksu, bet garīgais sekss viņu izpratnē vispār nav
sekss. Visu kas saistīts ar mistisko seksu šīs konfesijas uzlūko no paranoidāla
naidīguma viedokļa un tiek paciests tikai tāpēc ka neviens to vairs neuzņem
nopietni. Seksuālā atturēšanās, kuru propogandē masveida reliģiskās konfesijas,
ja tā padomā ir diezgan ekscentriska savas seksualitātes izteikšanas forma.
Tad kāpēc masu reliģijas ir tik apsēstas ar seksu? Vai tas ir paņēmiens ar kuru
kontrolēt masu? Kontrolēt dzimstību, atpūtu, baudu, cilvēku vērtību skalu un
mīlestību? Cilvēku dzimumdzīves kontrole ir kā riņķis vērsim degunā ar kura
palīdzību var vadīt lielas ļaužu masas sev vēlamajā virzienā. Ja kā teicis Kārlis
Marks (pilns citāts): „Reliģija ir zāles pasaulei un opijs tautai”, tad sekss ir viena
no aktīvākajām šīs narkotikas sastāvdaļām.
Kas ir garīgā pasaule no mistiķu viedokļa? – Tas ir fiziskais visums – reāla
enerģijas un matērijas pasaule, kuru mēs varam sajust tieši ar sajūtu un intuīcijas
palīdzību. Misticisms uztur mūsu kopības sajūtu ar Dabu. Mīlētāju vienotība
seksa laikā - mistiķu iemīļots paņēmiens, lai aprakstītu vienotības sajūtu ar
Visumu. Tā paša iemesla dēļ, kura masveida reliģijas aizliedz seksu mistiķi to
atbalsta.
Pie mistiskās tradīcijas tādas reliģijas kā daoisms Ķīnā, tantrisms Indijā, bet
senajā Grieķijā mistēriju tradīcija, bet vēlāk gnosticisms, kas evolucijoneja par
alķīmiju un bruņniecību.

 

Mistiskās reliģijas iesaka seksu, kā dabīgu formu , kas ļauj sajust vienotību ar
Visumu (ar to kas „nav es”. Un ne tikai seksu, bet arī citus izmainītās apziņas
pieredzes formas: dejas, alkohols, mūzika – visu kas tieši saistīts ar jutekliskām
jutekliskās jaunrades sajūtām. Mistiskajā tradīcijā neeksistē svēto rakstu,
neeksistē priesteru kārta kā tāda – katrs var kļūt par reliģisku autoritāti, katrs kurš
balstās uz personīgo pieredzi. Balstoties uz iepriekš sacīto var apgalvot, ka visa
zinātniskā, pieredze, viss zinātnes progress... sakņojas misticismā. Lielākie
uzplaukumi kultūras un mākslas dzīvē saistīti ar mistiski erotisko renesansi. Visa
veida jaunrade- ir jutekliska funkcija, kura raksturīga labās puslodes domāšanai.
Senākās zemes civilizācijas bija mistiskas t.i. labās smadzeņu puslodes
orientētas uz labās smadzeņu puslodes darbību, šīs civilizācijas sagrāva
patriarhālās vai kreisās puslodes domāšanas civilizācijas – āriešu un semītu
ciltis. Labās puslodes vai matriarhālās civilizācijas Eiropas Āfrikas teritoriju. No
laika posma kā minimums 5000. gadus pirms Kristus un šī civilizāciju sasniegusi
ievērojumu progresu – lauksaimniecībā, metalurģijā, astronomiju, matemātikā. Ja
pavisam godīgi viņu sasniegumus mēs sākām pārspēt tikai pārspēt tikai 19. g.s.
beigās. Šo gadu tūkstošu laikā – šī civilizācija izplatījās pa jūras ceļiem apdzīvojot
visas lielākās salas un visas kaut cik nozīmīgu upju grīvas ( Britānija, Malta, Kipra,
Japānas arhipelāgs, Indas, Tigras un Eifratas, Janczi un Huanhē piekrastes).
Tautas, kas veidoja šo civilizāciju nebija līdzīgas, bet tām bija daudz kopēju
iezīmju. – Labi attīstīta lopkopība un zemkopība, sarežģīta sarunu valoda,
hiroglīfiskā rakstība un matemātika (Ķīnā un Ēģiptē) tika izmantota, lai izteiktu
sarežģītus vispārinātus principus. Plaši izplatīta bija izsmalcināta metālliešanas
un apstrādes prakse. Gan apstrādājot varu, sudrabu, zeltu, alvu, svinu, cinku u.c.
Parādās megalītiskie akmeņu veidojumi – Lieldienu salas, ciklopiskās būves
Indijā, Āfrikā Vidus jūras zemēs : Stounheidžs Britānijā , piramīdas Ēģiptē un
Dienvidamerikā, Korejā. Daudzi matemātiskie noslēpumi, kas attiecas uz šiem
veidojumiem tikuši atšifrēti tikai pēdējos gadu desmitos. Var teikt ka šai kultūrai
bijusi kopēja reliģija tā kuru mēs tagad dēvējam par „pagānismu” un kas kalpoja
par bāzi visai mistiskajai tradīcijai. Šīs reliģijas piekritēji nepielūdza Dievu kā
augstāku būtni tādā nozīmē, kādu mēs šiem vārdiem piešķiram mūsdienās. Šī
reliģija ietvēra sevī mīlestību pret Dabu un tās principu izzināšanu, kurus ērtības
labad personificēja.

Trīs principi uz kuriem balstījās pagānisms:
Rituālie svētki – lai sasniegtu izmainītu apziņas stāvokli tika izmantota mūzika,
dziesmas, dejas, maskotie gājieni, ēšana un dzeršana kas sniedza prieku. Dejas
notika grupās bez noteikta partnera. Šie svētki varēja pieņemt erotisku rotaļu un
mistiskā seksa formu, jo sekss ir ne tikai veids kā turpināties pēctečos, ne tikai
veids kā gūt baudu, bet arī veids kā transcedentāli saprasties ar mīļoto šādi
sasniedzot izmainītās apziņas stāvokli. Un šie rituāli sniedzās daudz tālāk par
vienkāršiem auglības rituāliem.
Cenšanās iegūt Dievu labvēlību ar rituālu, lūgšanu un upurēšanas palīdzību ir
raksturīga masveida reliģijām, bet pilnīgi sveša misticismam. – Mistēriju būtība bija
izjust, pārdzīvot izmainītu apziņas stāvokli un Dabas godināšana fiziski ar to
saplūstot.
Bruņniecība – vēl joprojām romantiskajā literatūrā bruņniecība simbolizē mīlestību
un pielūgsmi ko vīrietis izjūt pret sievieti. (Pat patriarhālās sabiedrības kontekstā).
Bruņinieki atzīst nedalāmu savstarpēji līdztiesīgu nepieciešamību vīrietim pēc
sievietes un sievietei pēc vīrieša. Tas ka senajās kultūrās sievietēm bija vienādas
tiesības ar vīriešiem patriarhālo iebrucēju acīm raugoties šķita ka sievietēm šai
sabiedrībā pieder noteicošā loma. Tāpēc šādas kultūras vēsturiski ir pieņemts
uzskatīt par matriarhālām.
Sievišķais princips ir saistīts ar labās puslodes domāšanu – ir intuitīvais, radošais,
slēptais, tumšais, apvienojošais, jutekliskais, spontānais.
Vīrišķais princips vai kreisās puslodes domāšanu tiek raksturots kā : loģiskais,
teorētiskais, likumīgais, noteikumiem sekojošais, uz konkrētu misiju un
sacensībām orientētais.
Atšķirība starp dažādu pusložu domāšanas veidiem nerodas piedzimstot, bet
attīstās dzīves laikā. Bērnībā mēs visi dzīvojam labās puslodes režīmā. Un viens
no misticisma mērķiem ir šādu stāvokli atjaunot. Tas arī tiek domāts ar vārdiem :
„atrast sevī bērnu” vai „iemīlēt savu iekšējo bērnu”.

Jaunrade –Tā zinātne, kādu mēs to tagad pazīstam ir radusies uz Bakhaistisko
mistēriju bāzes. Lietu uztvere nepastarpināti ar maņu orgānu palīdzību.
Neļaušanās aizspriedumiem – tas ir tieši tas, ko mēs uzskatam par empīrisku,
zinātnisku objektivitāti. Un zinātnieki to neslēpj – gluži pretēji, viņi paši reklamē
faktu ka viņi pieturas tieši pie šādiem principiem.
No otras puses – vienkārši analizējot akmeņu izvietojumu megalītiskajās celtnēs
mēs varam secināt, ka matriarhāta laika kultūra, kura tos radījusi ir pazinusi
sarežģītu , augsti attīstītu matemātiku, ģeometriju un astronomiju. Savās būvēs
viņi plaši pielietojuši gan skaitli „pi”, gan zelta griezumu.
Mākslai un matemātikai tuvinoties un attīstoties glezniecībā parādījās mācība par
perspektīvi un kompozīciju, bet mūzikā – skaitļu kodi. Lai arī oktāvu un harmoniju
pamatā ir matemātikas likumi tai pašā laikā skaņa nav aprakstāma ar vārdiem – to
var tikai dzirdēt.
Matriarhālās civilizācijas noriets.
Ap 2800. – 1800.g. pirms Kristus. Šī civilizācija tika pakļauta patriarhālo cilšu
iekarotāju iebrukumam - no Ziemeļiem ienāca āriešu, bet no Dienvidiem –
Dienvidaustrumiem semītu ciltis. Indoeiropiešu ciltis bija - heti, indoirāņi , grieķi,
latīņi, ķelti. Šīs ciltis veda klejotāju lopkopju dzīves veidu un pielūdza patriarhālos
dievus. Sabiedrība viņiem dalījās pēc kastu principa, viņu valodas bija cēlusies no
kopējas indoeiropiešu valodu saimes. Mums zināmie rakstu avoti, kuri slavē
indoeiropiešu iebrukumu ir Mahabharata un Iliāda.
Semītu ciltis bija: asīrieši, babilonieši, feniķieši, jūdi, aramieši u.c. . Tie runāja pie
Afroaziātu valodas saimes piederošās valodās. Mums zināmie rakstu avoti, kuri
slavē semītu cilšu iekarojumus ir Hamurapi likumu kodekss un Bībele.
Iebrucēji centās aizgūt no iekarotajām tautām ko vien varēja. Pirmām kārtām –
tehnoloģiskās zināšanas – rakstību un metalurģiju.
Reliģijā – rituālajiem svētkiem (mistērijām), bruņniecībai un jaunradei zinātnē un
mākslā patriarhālā kultūra pretstatīja jūtu apspiešanu, askētismu, kastu sistēmu,
sieviešu apspiešanu un reliģijas izmantošanu politiskos mērķos. Visādi tika

nosodītas izmainīto apziņas stāvokļu praktizēšana. Tika aizliegts alkohols, dejas,
dziesmas, mūzika un it īpaši sekss – izņemot dzimtas turpināšanas vajadzībām.
(Vai esat ievērojuši ka dažādu tautu folkloras dziesmas tika iekļautas baznīcas
dziedājumos, lai ar no iekšpuses pakļautu tautas garu. Tā vasaras Saulstāvju
dziesma „Zaļās lapas” kļuva par ziemas Saulstāvjiem atbilstošo Ziemas svētku
korāli „Kas ir šis bērns”. Ko mēs šeit novērojam? Dziesmai vieta gada enerģiju
cirkulācijas ciklā tiek nomainīta uz pretējo , lai nedod Dievs vecās ticības –
druīdisma dievībām neatlektu kāda kripatiņa enerģijas un šī zagtā – sauksim lietas
īstajos vārdos- enerģija tiek novirzīta pa taisno uz iekarotāju egregora enerģijas
krātuvi. Bet kā mēs varam novērot Latvijā – mūsu tautai netika atļauts pat tas.
Dūdas kas Livonijas laikos vēl bija izplatīts mūzikas instruments, bet Skotijā vēl
tagad tā pat kā skotu kilti ir kaut kas līdzīgs nacionālai vizītkartei, pie mums
Latvijā tika aizliegtas kā velna instruments. Par iespējām ieiet baznīcā tautas
tērpā , vai dziedāt tur Latviešu tautas dziesmas – lai man piedod normālie
kristiešu mācītāji, bet starp viņu kolēģiem bija tādi kas no šīs domas vien vēl
pēdējās atmodas laikā krita gar zemi un vārtījās putas pa muti laižot kā velna
apsēsti. Kā latviešu „bauri ” iedrošinās ienākt kristiešu Dieva namā un uzskatīt
savu tautu par kaut ko vairāk nekā par vergiem!? Nu tā tāda „liriska atkāpe” mazliet
sabiezinātos toņos. Un tomēr – kāpēc?)
Patriarhālajā sistēmā sievietes tika pielīdzinātas vergiem t.i. kustāmajam
īpašumam. (Skat Veco Derību). Kara (un miera) laikā vardarbība pret sievieti tika
uzskatīta par pašsaprotamu parādību , sievietei nebija tiesību ņemt dalību
politiskajos un reliģiskajos pasākumos. Sievietes gods tika viennozīmīgi saistīts ar
viņas paklausību savam īpašniekam (sauksim lietas savos vārdos). Jeb kuras
vardarbības gadījumā pret sievieti – vainīga protams bija ... tikai un vienīgi pati
sieviete. Piemēram vēl mūsdienās izplatītā krievu tautas paraža – vīram sist sievu,
kas to nezin – varu pateikt sakņojas verdzības psiholoģijā. „Saimnieks ir labs, viņš
vergu nepadzen, bet māca- tātad viņš mīl savu vergu un grib to padarīt labāku”
salīdzināsim ar krievu teicienu : „ja sit , tātad mīl”. Uz citu tautu piemēra mums šīs
parādības ir vieglāk atsekot to absurdumu, bet baļķi savā acī...

Cilvēks kā Visuma centrs un Radības Kronis. Seno patriarhālo dievu pantenoni
atspoguļuja sabiedrisko iekārtu uz Zemes. Matriarhāta vīrišķā dievība Šiva (Indijā)
kļuva par iznīcības un nāves dievu, Dioniss – viņa grieķu analogs kļuva par Dievu –
neprāti un alkoholiķi. Viņi abi ir „mazo tautu” t.i. rūķu vai elfu valdnieki. No tā mēs
varam izdarīt secinājumu ka viņu latviskais analogs būs Ūsiņš/ Puškaitis –
bārzduku pavēlnieks.
Rangu zemāk par patriarhālajiem dieviem atradās varoņi – Dieva dēli – Herākls,
Krišna, Buda, Kuhulins. Šie varoņi savas dzīves laikā pulcēja ap sevi piekritējus,
bet pēc savas nāves bieži tika pasludināti par dieviem.
Tā kā patriarhāts bija pārņēmis varu daudzi matriarhāta kultūras glabātāji bija
spiesti noiet pagrīdē – tā sāka veidoties slepenās biedrības. Šajās biedrībās tad
arī sakņojās tādas mācības kā tantrisms Indijā, Daoisms – Ķīnā, mistērijas –
senajā Grieķijā. Lai piekļūtu šo biedrību slepenajām zināšanām nācās izpildīt
virkni iesvētīšanas procedūru vai vingrinājumu, kurus Eiropā dēvēja par mistērijām
un no kurām tad radies pats vārds „misticisms”. Ja ņem vērā ka šīs biedrības
sludināja patriarhālai sabiedrībai nepieņemamu seksuālo brīvību – skaidrs no
kurienes varēja rasties nostāsti par masonu ložu iesvētīšanas rituālu
homoseksuālo dabu.
Ap 500 gadu pirms Kristus sākās matriarhālās kultūras renesanse, kas savu
augstāko virsotni sasniedza Maķedonijas Aleksandra valdīšanas laikā ( ap 300. g
pirms Kristus). Ar Maķedonijas Aleksandra nāvi patriarhālā kultūra sāka atgūt
savas pozīcijas. Ap 200. g p.k . Ķīnā masveidā tiek dedzinātas grāmatas. Eiropā
parādās Ptolemaja „karte” kurā attēlota plakana Zeme. Kaut arī tā laika izglītotie
cilvēki jau sen zināja, ka Zeme ir apaļa. Bet patriarhālās reliģijas ideologi gatavojas
laist apgrozībā jaunu ideju. Briest jauna super varonīga masu reliģija, kuras elks ir
brīnumdaris, pusdievs (Dieva dēls), glābējs un aizstāvis. Vesela slāņa profesionālu
garīdznieku vadībā tiek pārstrādāta virkne reliģiozu tekstu un iedvesta doma ka
cilvēka dzīves mērķis ir ticēt, ciest un PAKĻAUTIES! Par šāda kulta centrālo
personu tiek izvēlēts kāds no vietējo kultūru varoņiem ( Herākls, Krišna, Mitra),
kurš miris pirms gadu desmitiem, vai labāk pirms gadu simtiem, bet kuram vēl
joprojām ir daudz ir daudz piekritēju. Tā Ķīnā tiek izveidots konfuciānisms, Indijā –
budisms un Krišnaītisms, Romā – Mitraisms, bet tuvajos Austrumos – Islams.

Šo reliģiju pirmsākumi liek uzbangot tautu masām un kā katra viļņošanās, kas
skar lielas tautu masas – virspusē kā putas tiek uznesti daudzi netīrumi. Kas
noved pie tā ka nākošie gadsimti kļūst par pagrimuma, sociālās izdzimšanas,
māņticības un personīgās brīvības zaudēšanas laiki kurus Eiropas vēsturē iegājuši
ar nosaukumu „Tumšie gadsimti”, kas Eiropā turpinājās līdz 1000. gadam pēc
Kristus, kad uzplauka jauni matriarhālās kultūras nesēji kā bruņniecība, alķīmija,
kabala. Uz vēstures skatuves iznāk Templieši, Rozenkreiceri, Sionas priorija un
Trubadūru ordenis. Žēl , tikai ka laiks kas visur citur Eiropā ievadīja kultūras
atdzimšanu mums nesa vienu vienīgu postu.
Latviskā tantra?
Tantrisms meklē harmoniju starp garu un matēriju, fizisko realitāti un iekšējo
pasauli. Vārds „tantrisms” cēlies no sanskrita vārda „tan”- paplašināt saknes. Tas
ir cilvēka apziņas tālākas attīstības ceļš, kurš atmodina cilvēkā snaudošos garīgos
spēkus un ļauj tos izmantot praktisku uzdevumu risināšanai. Skandināvi par
taniem sauca savus kara kungus – zemju paplašinātājus. Viens no variantiem kā
tika saukts skandināvu dievs Odins ir vārds Votans ( VO- TANS).
Tantrisma prakse cenšas savienot garu ar matēriju, kur vīrišķais spēks darbojas
statiski, bet sievišķais- kā kinētiskā enerģija radīšanas impulss no kura rodas un
attīstās jūtu pasaule. Sāk mazliet atgādināt mūsu sistēmu Ozols – Liepa? Tantrisma mērķis ir integrāli savienot šīs polaritātes. Atcerēsimies Senās Grieķijas dievus un dievietes - viņu mūžīgās mīlas dēkas, kas simboliski ataino to kā Pasaule visā savā krāšņumā rodas apvienojot vīrišķo principu ar sievišķo. Sakārto Pasauli apvienojot garu ar matēriju. Tantrā šos principu pilnībā realizē kundalini enerģija – kosmisks spēks kas snauž cilvēka ķermeņa lejas daļā, bet pat snaudošs tas nosaka visu cilvēka psihofizisko būtību. Šo spēku pamodina ar rituālām darbībām, kas pazīstamas zem nosaukumiem : „mistiskais sekss”, „Platoniskā mīla”, „aizkavētais dzimumakts”. Kundalini ceļas pa ķermeni augšup no apakšas uz augšu, līdz augstākās apziņas slāņiem, ļaujot cilvēka iespējām pilnībā atvērties un fiziski realizēties. Tā spēcīgi sapurinot visas snaudošās smadzeņu zonas. Šīs enerģijas pacelšana notiek īpašā jogas asanā (pozā), kurā vīrietis savienojas ar sievieti. – Tā grieķu dievu pārspīlētās mīlas dēkas pārvēršas... garīgās pilnveides ceļā., kas spēj attīstīt visas viņu spējas. Kundalini enerģiju simbolizē čūska ( latviešu pasakās odze un zalktis). Kurš no grieķu dieviem nēsāja čūsku simbolus? – Atēna, Dēmetra, Dioniss, Zevs, Asklēpijs, Pifija, Kirke... Iesākumam pietiks. Salīdzināsim ar to cik bieži čūskas simboli parādās latviešu ornomentos un rotās.Roberts fon Ranke – Graves ir izteicis hipotēzi ka pirms klasiskā laikmeta Grieķijā visi vīrišķie dievi bijuši pakļauti galvenajai Dievietei, kuras mīļākais bijis viņas pašas dēls, kurš attēlots gan kā čūska, gan kā ...dzīvības zvaigzne. (Atcerēsimies par mūsu Ausekli – Debesu līgavaini). Actekiem –

Kacalkoatls – spalvainā čūska. Arī čūska farona galvas segā var simbolizēt kundalini enerģiju. ( Analogi farona čūskai ir arī latviešu zīme ...)Tantristi savos rituālos izmantoja arī apziņu paplašinošās vielas (somu un bharingu), kā arī ierīvējušies ar sadedzinātu narkotisko augu sodrējiem – mazliet atgādina raganu smēres. Ir arī tāda hipotēze ka satīri un kentauri savu gaišredzību un pārdabisko seksuālo potenci ieguvuši kožļājot mušmires vai kādas īpašas sēnes , kuras audzētas uz govju mēsliem un kuras augot tikai vietā, kurā zibens iespēris.Dionisa čūsku kronis rotā indiāņu sēņu dievības Tlaloka galvu un arī krīvu krīva ģērbonī mēs redzam... līdzīgas čūskas. Visur mītos blakus tiek minēta erotika un reibinošas dziras. Mīts ir tie diegi no kuriem dvēsele auž mūsu sapņus un tam kas grib izprast cilvēka dvēseli laatmin mītos apslēptās mīklas. Var teikt ka mitoloģija ir kolektīvā psiholoģija. Otra sižetu līnija, kuru varam vērot Pasaules mītos ir patriarhālo dievu (ie)karotāju cīņa ar matriarhālajiem dieviem – radītājiem. Kura no sižetu līnijām ir galvenā erotiskā vai karš starp dieviem ? Patiesībā tā ir viena un tā pati sižeta līnija tikai no dažādiem skatu leņķiem.Kur lai meklē ziņas par latvisko tantras variantu – protams dainās. Nerātnajās?! – Nekā – drīzāk kosmoloģiskajās vai kā tās vēl sauc – par mitoloģiskajām. Tikai tur šīs zināšanas ierakstītas simbolu valodā.
Mēness Dēli.
Šķir ,Dieviņi manu ceļuRaisi manu valodiņu,Es iesāku maz puisītisTumšā naktī ceļu iet.
Turpinot stāstu par dainās slēpto simbolu atšifrēšanu un latvisko tantru, latvisko pasaules uzskatu un dievestību, lūk ko man izdevās uziet:LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu profesors Vasilijs Sinaiskis „Latvju tautas dainu ” 1928. gada izdevuma 1. sējums izd. ”Literatūra” Rīgā izsaka orģinālu hipotēzi par latvisko pasaules uzskatu un dievestību. Ar šodien zināmajiem materiāliem un mūsdienu uzskatiem var atrast argumentus gan par , gan pret V.Sinaiska hipotēzi, tāpēc es vienkārši nolēmu ņemt dažus, interesantākos citātus no viņa raksta un pievienot savus komentārus ļaujot lasītājam secinājumus izdarīt pašam... (Mani secinājumi turpmāk pievienoti kursīvā.)

Tautas dziesmās daudzināt daudzina Sauli, Mēnesi un zvaigznes. Netrūkst arī vērojumu par Pasaules iekārtu. Tomēr visu sakāmo par šo lielisko materiālu zinātnieki vēl nav pasacījuši. Liels kavēklis bija tas , ka latviešu tauta bijusi bez politiskas patstāvības.... Bet ir vel otrs kavēklis, kas traucējis tautas dziesmu pētītājiem atminēt daudzu dziesmu noslēpumu. Šis kavēklis ir aizraušanās ar socioloģiskajiem un vispārmateriālistiskiem uzskatiem, kas tik raksturīgi pagājušā gadsimteņa otrajai pusei un šī gadsimteņa pirmajam ceturksnim (rakstīts 20. gs divdesmitajos gados) Nereti tautas tradīcijas rauga saprast vai vienīgi pēc sadzīves, praktiskās dzīves faktoriem un tīri nacionālā rakstura, pavisam aizmirstot cilvēcīgās kultūras vienību un cilvēka dvēseli, kas unversālos motīvus pārdarina par nacionālajiem. Cilvēka dvēselē vienmēr ir divi motīvi: viens visiem kopīgs un otrs katram cilvēkam īpatnējs. Tā jau arī saprotama neapjaušāmi bagātās cilvēces kultūras dažādība, ka vispārējie motīvi sazarojas atsevišķajos indivīdos. Tautas dziesmas un sakas (teikas) pāriet no vienas zemes otrā/ .../ Bet tāda tradīciju ceļošana un tautu tuvināšanās nenotiek tikai tamdēļ, ka te runa ir par skaistiem mākslas

darbiem, kas interesē dažādu zemju ļaudis. Saku klejošana klejošanu no vienas tautas pie otras var izskaidrot arī tā , šo saku satura galvenie momenti ir visām tautām kopīgi /.../ Mongoļi, šumēri , semīti, babilonieši, krētieši, ēģiptieši, indieši /.../ dzīvoja un dzīvo zem vienas debess, un tālab tad arī universālie motīvi, kas saistāmi ar debesīm ir tik tuvi mūsu zemes cilvēkiem /../ Kosmiskās pasaules vienība ir paraugs psiholoģiskās pasaules vienībai. Astrālā (šeit ar nozīmi „zvaigžņu” ) pasaule kļūst par cilvēka psihisko pasauli. Bet tāpat kā viena un tā pati melodija, uz dažādiem instrumentiem spēlēta, iegūst raugoties pēc instrumenta, katru reizi savu, īpatnēju skanējumu, tā arī kosmisko parādību un psihisko pārdzīvojumu pasaulei ir nacionālās un induviduālās izpausmes.Tad arī latviešu tautasdziesmu pētītājiem būtu pirmām kārtām jānošķir universālie momenti- kosmoloģiskie un psiholoģiskie/.../ no nacionālajiem momentiem. Še ir tikai neliels raudzījums pieiet šādam uzdevumam kaut cik tuvāk./.../Vispirms , nemaz nepārspīlējot, jāsaka – latviešu kosmiskā dziesma lielāko tiesu ir Saules dziesma. Saules dziesmu būs tuvu ap 2327, Mēness dziesmu 27 ( 1928.gada dati) bet zvaigznes pieminētas 61 dziesmā.

 

http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=9695565

http://www.urantija.lv/lv/component/content/article/20-saruna-ar-lastju/790-70-saruna.html

Skaidrīte   Aleksejeva

Galaktiskā rītausma ir sākusies!

Raksta satura rādītājs

o              70. saruna. Galaktiskā rītausma ir sākusies!

o              Galaktiskā rītausma ir sākusies  

o              I daļa

o              Patiesā pasaka (Tumsas pasaules vēsture)

o              Patiesā pasaka (Gaismas pasaules vēsture)

o               Duālisma hronoloģija

70. saruna. Galaktiskā rītausma ir sākusies!

Mīļie Urantijas mājas lapas lasītāji!
Ir pagājuši vairāk kā divi gadi no laika, kad regulāri Jūs uzrunāju un stāstīju par jaunāko Kosmiskajos Gaismas ciklos, enerģijās un par to, kā tas praktiski ietekmē cilvēku dzīves. Ja neskaita, ka ik pa brīdim kāds no žurnālistiem veidoja intervijas, publicēšanās darbs bija apstājies kopumā. Tomēr praktiskais darbs, saskaņā ar evolūciju, atbilstoši Gaismas plānam, Urantijā pa šo laiku ir padarīts milzīgs. Paradoksāli ir tas, ka pēc Urantijas gandrīz sabrukšanas 2010.gadā, es biju morāli salauzta, taču atjaunotās komandas nostiprināšanās, saliedēšanās un „jaunu virsotņu” sasniegšana ir atzīmēšanas vērta. Man ir iespēja salīdzināt šā brīža Urantijas kolektīvu ar  tiem, kuri Urantijā darbojā iepriekš: intrigoja, kašķējās, konfliktēja, manipulēja, piesavinājās Urantijai piederošo informāciju, darba un meditāciju materiālus utt., citiem vārdiem sakot - vairāk risināja savas privātās intereses kā centās veidot harmonisku kolektīvu, tāpēc biju spiesta Urantiju no viņiem atbrīvot. Stāsta, ka viņi joprojām turpina „spļaut Urantijas akā”, no kuras kādreiz paši veldzējušies.

Bezgala lielu pateicību izsaku jaunveidotajai komandai, jo viņi paši centās veidot saliedētu, darbīgu un uz Dievišķās ētikas principiem atbilstošu kolektīvu un „atdzīvināja” arī mani. Paldies mīļie, kuri palika kopā ar mani brīdī, kad fiziskie un enerģētiskie spēki bija izsīkuši!

Pateicoties šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem un mūsu kopējam darbam ir tapis šis raksts. Kaut arī raksts ir tapis pilnībā, tā publicēšana notiks ar turpinājumu pārtraukumiem. 

Iespējams, ka šis raksts izraisīs divējādus emociju viļņus. Vieni būs pateicīgi, citi – agresīvi noskaņoti. Esmu jau ar to savā pieredzē sastapusies neskaitāmas reizes. Atceros reakciju no cilvēku puses pēc pirmā, tagad atskatoties, pat nedaudz panaivā raksta par to, ka cilvēkos ir enerģijas forma, kuru sauc par bailēm, ka bailes ir daudzu slimību un neveiksmju cēlonis. Toreiz zākāja agresīvi tērgājošo bars, kuri nekad mani nebija redzējuši  un mani nepazina, apsmēja mani ik katrā iespējamā vietā. Tomēr tagad neviens dziednieks pat nespēj iedomāties dziedināšanu bez pieskaršanās baiļu tēmai.
Otrais raksts, kurš nebija manis rakstīts, bet gan intervija ar mani un žurnālistiem raksturīgā sensacionālā un šokējošā manierē apraksts par smalko ķermeņu enerģētiskajiem parazītiem. Pēc šīs intervijas ažiotāžu sacēla, pēc savas sākotnējās izcelsmes būtības ķirzakveidīgie, kuri ir iemiesoti cilvēku ķermeņos. Pati gan neesmu lasījusi, bet stāsta, ka internetā apmelojumi, ņirgāšanās un riebeklības sita augstu vilni. Varat necensties! Tas laiks, kad es raudāju un lēnām miru no pasaules ļaunuma, ir garām. Mani tas neinteresē un pat nespēj radīt ne mazāko emocionālo spriedzi, jo labi saprotu, kas tie ir par ļautiņiem no kuru mutēm gāžas ārā ļaunums, zemiskums un tas, no kā viņi sastāv. Tikai no tumsas izcelsmes cilvēkiem nāk lamas, ļaunums un zākāšanās! Tādējādi viņi atklāj savu patieso dabu. Lai tik turpina atklāties, bet Jūs skatieties, klausieties un vērtējiet, un pēc katra darbiem spēsiet viņus atpazīt.

Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Tāpēc ar smaidu skatos reklāmās kā dziednieki sludina to, ka spēj atbrīvot cilvēkus no smalko ķermeņu parazītiem. Re, pateicoties minētajam rakstam,  dziednieku kvalifikācija ceļas! Jautājums gan paliek – kuri dziednieki to patiesi dara un kuri tikai domā, ka to dara...

Tagad piedāvāju nākošo garīgās attīstības apzināšanās un attīstības pakāpi. Tās ir zināšanas, kuras savā laikā bija noslēptas, bet tās 20.gadsimta sākumā atklāja arheologu grupa Ēģiptes kapenēs par Zemei naidīgo civilizāciju ekspansiju uz planētas Zeme. Lai šī informācija neizpaustos, viņi samaksāja ar savām dzīvībām. Mistiski gāja bojā viens pēc otra no arheologu grupas. Pamēģināju „pieslēgties” pagātnes notikumiem un pētījusi šo cilvēku aiziešanu, tomēr viņu nāvē nav nekādas mistikas. Tās bija organizētas pasūtījuma slepkavības. 

Raksts ir paredzēts tam, lai pielietojot domu un gribas spēku, Gaismas cilvēki iemācītos atbrīvoties no ciešanu pārņemto vergu statusa, samsāras riteņa un atgūtu atbrīvota cilvēka un atbrīvotas dvēseles statusu JAU TAGAD. Ir brīnišķīgi dzīvot cilvēka fiziskajā ķermenī un būt par savas dzīves veidotāju.  Šīs iespēju robežas ir atkarīgas no daudziem faktoriem, tai skaitā no zināšanām un prasmes pielietot šīs zināšanas, tāpēc lielākās iespējas un atklājumi mums visiem vēl tikai priekšā.

GALAKTISKĀ RĪTAUSMA IR SĀKUSIES

„Cilvēks ir domu būtne:

par ko viņš šajā dzīvē domā,

par to nākamajā kļūst.”

V.un T Tihoplavi

Ievads
2007.gadā caur Gaismas spēku vēstījumiem sākām pietuvoties zināšanām par izpratni, ka cilvēku fiziskajos ķermeņos mīt dažādas izcelsmes formas dvēseles. Tas nozīmē, ka kaut ķermeņa forma mums visiem ir vienāda, tomēr tajos kā sākotnējās būtības pirmsākumi ir ļoti atšķirīgi. Tas nav noslēpums, ka cilvēku ķermenis ir pārejoša parādība, jo „no zemes pīšļiem tu esi cēlies un par to tu arī paliksi”. Fiziskais ķermenis sastāv no 5 stihiju enerģiju apkopojuma: zeme, ūdens, uguns, gaiss un vitalitāti nodrošinošais ēters no prānas. Varenā alķimiskā izgudrojumā Dievi – radītāji apvienoja visus šos elementus un radās cilvēka ķermeniskā forma. Tā ir blīvā izpaušanās.

Sākotnēji Gaismas - dievi radītāji bija paredzējuši, ka siltasiņu ķermeņu formās ienāks Gaismas Dzīvības dzirksts dvēseles aspekts pieredzes apgūšanai un skaistuma radīšanai kopējai Kosmiskai harmonijai. Lucifera eksperiments šim evolūcijas posmam piešķīra lejupejošo vektoru, kas raksturojas ar vardarbību harmonijas vietā. Vareni bijuši tumsas valstības dievi – radītāji, jo izdomāja viltīgu plānu kā ieslēpt „vilkus avju ādā”. Tāpēc šobrīd cilvēku ķermeņu formās ir ne tikai Gaismas Dzīvības dzirksts būtnes (humanoīdi u.c.), bet tumsas radītie monstri: reptiļi jeb ķirzakveidīgie, drakonveidīgie, pelēkie (mazie zaļie ar mandeļveida acīm), tumsas intelekts un replikatori. Iespējams, ka ir vēl kādi, kurus neesam iemācījušies atpazīt vai nav nācies ar tiem sastapties. Piemēram būtnes, kuras mēs nosaucām par „replikatoriem”, esam redzējuši tikai divus. Viņi uzradās Urantijā 2010.gada vasarā ar piedāvājumu apgūt senās Atlantīdas zināšanas caur simboliem un kodu šifru. Esmu pateicīga Gaismas skolotājiem, jo momentā tika sūtīti briesmu signāli mūsu intuīcijai. Tajā pat mirklī atteicāmies no vilinošā piedāvājuma. Jau ar tagadējo pieredzi un to, ka bez pārtraukuma Kosmiskās vibrācijas sūta vibrāciju celšanās enerģijas, dodot iespēju kļūt ar katru mirkli viedākiem, pārskatot „replikatoru” iespējamā piedāvājuma sekas – šermuļi noskrien. Tā ir smadzeņu pārprogrammēšanas metode, kur Gaismas būtnes cilvēks tiek pārvērsts par paklausīgu zombiju. Diemžēl daudzās tā saucamajās atpestītāju, pasaules glābēju un gaismas viļņa organizācijās šī programma jau strādā pilnā jaudā.

Tomēr Kosmiskie cikli un struktūra ir stiprāka par jebkuru tumsas lokāli iedibināto kārtību.

Iedomājieties nakts laikā divas  tumšas telpas. Jūs iededzat vienā telpā Gaismu. Durvis ir vaļā uz otru telpu, kurā ir tumšs. Kura no enerģijām ienāk un pārņem otru telpu, ja vienā ir ieslēgta Gaisma un otrā joprojām tumšs? Vai tumsa iespiežas gaišajā telpā? Vai Gaisma izgaismo tumšo telpu?
Ir daudz dažādu scenāriju par to, kā attīstīsies planēta Zeme. Katram grupējumam (reptiļiem, drakoniem, pelēkajiem un dažādajiem viņu atzariem) ir savs redzējums par planētas evolūciju, notikumiem un pat bojā eju. Tā kā katrs no šādiem Zemei naidīgo civilizāciju lielākiem vai mazākiem vadoņiem un grupu „vadonīšiem” turpmāko evolūciju veido pēc diktatoriskā piramīdas principa, tad viņi arī saprot, ka tas ir tikai laika jautājums viņu eksistencei, tāpēc ka, agri vai vēlu, bet Kosmiskā Gaismas kopiena atjaunos Gaismas kārtību, bet ļaunos, agresīvos un vardarbīgos noslaucīs no kopējās evolūcijas skatuves. Viņi apzinās savu bojā eju, vienīgi katram grupējumam ir savs redzējums par brīdi kad tas notiks. Tāpēc ir tik dažādi pareģojumi par pasaules gala datumiem. Dīvaini, bet tikai Gaismas dvēseļu iemiesotajiem cilvēkiem nav sava apzināti izstrādāta kopīgā plāna par planētas Zeme nākotnes  evolūciju un to, ka planēta ir mūžīga, ka planēta evolucionē „ilgi un laimīgi”.  

2012.gada decembra reptiļu plāns neizdevās. Ieplānotais pasaules karš Ziemassvētkos ir pārcelts uz 2013.gada pavasari, taču, ja mums visiem kopā izdosies izdzēst no Dievišķās matrices planētas Zeme personīgā segmenta nākošo viltīgo plānu par karadarbību, vardarbību un asinsizliešanu, tad līdz ar to viņiem neizdosies radīt un noturēt Zemi zemajās vibrācijās.

Arī smalkajos līmeņos notiek cīņas starp Gaismas un tumsas spēkiem. Negaidītais un ne no kurienes uzradušais Čeļabinskas meteorīts un līdzīga meteorīta nokrišana Amerikā (28.03.2013.), Sanktpēterburgā 2013.gada aprīļa sākumā ir šo cīņu atklāšanās arī mūsu frekvenču līmenī no tiem frekvenču līmeņiem, kas mūsu ierobežoto maņu dēļ mums nav redzams. Tumsas vara jau ir sagrīļojusies un sākusi grīļoties tumsas pārvaldes un hegemonijas piramīda.

Ir kādi viltus čenelingi, kuros ir teikts, ka: „…pēdējā laikā starp reptiļiem ir sākuši dzimt Jaunie bērni, kuru sirdīs sākotnēji dzīvo mīlestība”… Absurds!!! No kurienes viņos var dzīvot mīlestība, ja viņu ģenētika ir reptiļu ģenētika, kurā pēc uzbūves pamatformulas nav paredzēts mīlestības pirmsākums! Ja jūs iesējat gurķu sēklu – gurķis arī izdīgs. Ja sēj reptiļu sēklu – reptilis arī piedzims! Saprotiet taču, ka aukstasiņu (zilo asiņu) ķirzakām vai drakonveidīgajiem sitasiņu kaķēns nekad nevar piedzimt!!!!!! Ar mīlestības pirmsākumu dzimst tikai Gaismas dvēseles! Mīlestības pirmsākumam vajadzīga Dzīvības dzirksts un Sudraba pavediens ar Virsbūtību un Centrālo Sauli! Vai vēl absurdāks apgalvojums: „Reptiļi, daži no viņiem (reptiļiem) ir spējuši nodibināt saikni ar saviem Augstākajiem „Es” septītās dimensijas līmenī”. Jājautā par kādu septīto reptiļu dimensiju vēstījuma saņēmējs runā, ja reptiļu vibrācijas atbilst tumsas pasaules izcelsmei, kurai nekad nav iespējas būt augstāk par 4 dimensiju? Pie tam 7 dimensija dod pilnīgu iespēju materializēt nodomus – tad kādēļ daļa no viņiem (reptiļiem) joprojām atrodas, kā čenelingā teikts, iesprostoti astrālajā vai paralēlajā līmenī un kādēļ Zemei naidīgās civilizācijas sūta žēlabainus saucienus pēc apžēlošanas un viņu izlaišanas no iesprostojuma? Atbilde šeit ir vienkārša: vispirms čenelingos tiek doti „ sirdi plosoši” atzīšanās un reptiļu rīcības vainu apzināšanās stāsti, bet pēc tam apelēšana pie Gaismas cilvēku sirdsapziņas. Un tad kā parasti: Gaismas dvēseles vēlas palīdzēt „nelaimē nokļuvušajiem” un parādot savu labo stāju - apžēlojas un līdz „azotē sasildītā čūska” parādīs savu dabu. Šādu un līdzīgu čenelingu ir bez sava gala, gan par reptiļu nedienām, gan par šķīsto, nu jau balto un pūkaino Luciferu. Šos vētījumus čenelingu saņēmējiem sūta „preses dienests” no tumsas hierarhijas. Pie tam, liela daļa no vēstījumu čaklajiem skribelētājiem pieder paši pie reptiļu sugas. Gaismas dvēseļu cilvēki, vai esat aizmirsuši viedo parunu „klausieties manos vārdos un neskatieties manos darbos”? Tas nenozīmē, ka es Jūs saucu uz atklātu karu, tas nozīmē – esiet viedi un pārtrauciet būt par „cērpjamām aitām”!

Gaismu nesošie cilvēki! Jūs taču zinat, ka lai izmainītu pasauli vajag izmainīt tikai vienu cilvēku: pašam sevi! Mudinu Jūs uz aktīvu rīcību: sāciet ar mazumiņu – sakārtojiet sevi un atbrīvojieties no tumsas un maldu verdzības.

 Tad, ja vēlēsieties, varat pievienot labo gribu un pozitīvo domu enerģiju kopējai Gaismas plūsmai uz Zemes, jo šajā pārmaiņu laikā tas ir vienīgais Gaismas dvēseļu Zemes un Kosmiskais uzdevums. Lai to varētu labāk izprast, iesaku izlasīt grāmatu „Visuma Valdnieki”.

Mēs pārstāvam Gaismas kopienu un Urantijai lojālie cilvēki ir no Izplešanās Virsbūtības daļas, tāpēc jau nav nekāds brīnums, ka esam tik populāri pie tiem, kuri pārstāv tumsu, Luciferu un Zemei naidīgās civilizācijas. Esmu dzirdējusi bezgala daudz apmelojumu par Urantiju pat no tādiem cilvēkiem, kuri mani nekad nav redzējuši. Mums ir bijuši pārmetumi, ka par dziedināšanu ņemam naudu(!), bet kuriozākais, ko esmu dzirdējusi, ka no mums pie cita dziednieka ir aizgājis dziedināmais tāpēc, ka esam paņēmuši „par dziedināšanas seansu par maz naudu”!? Ja gribēja, varēja maksāt arī vairāk! Nedaudz pat uzjautrinoši, ja nebūtu tik skumji par šo cilvēku tumsonību.

Šobrīd notiek tāda kā dvēseļu „noslāņošanās”. Dvēseļu grupas, kuras ir radniecīgas pēc Gaismas vai tumsas izcelsmes, sāk „pulcēties”  vienkopus interešu grupās, darba vietās, saietos, „tusiņos” un citādos „burziņos”. Tas daļēji notiek stihiski un neapzināti prāta līmenī, bet dvēseļu enerģētiskajos līmeņos tas notiek pēc Gaismas plāna. Protams, ir vēl pietiekoši daudz tādu cilvēku, kuri joprojām maldīdamies meklē „garīgās prakses” vietu vai pat to nedara nemaz un noliedz nemateriālās pasaules esību un svarīgumu. 

Sākot ar to brīdi, kad planēta Zeme pārgāja uz četru dimensiju izpausmes formu (paskaidrojums būs turpmāk), UZ ŠĪS PLANĒTAS PRIMĀRAIS IR ENERĢIJAS un tās nosaka to, kas notiek redzamajā pasaulē un nevis otrādi!

Ar 2013.gada martu uz Zemi sāka plūst enerģiju fotonu plūsma, kura aktivizē piecu dimensiju frekvences. Tas arī izsauc dažādas jukas cilvēku personīgajās dzīvēs nesakārtotajās smalko līmeņu enerģētiskajās sfērās un tas atsaucas uz cilvēku fizisko dzīvi. Jukas ir sākušās tiem, kas nebija enerģētiski un garīgi gatavi šim laikam. Daudzas dvēseles pieņem lēmumu atstāt fiziskos veidolus un doties uz dvēseļu mājvietu.

Svaraga rīts un līdz ar to Gaismas enerģiju fotonu plūsma, kas aktivizēs 5 un augstāku dimensiju frekvences, ar 2013.gada martu ir sākušas plūst. Šī enerģiju plūsma ar katru mirkli pieņemsies spēkā līdz sasniegs 9 miljonus lielāku enerģijas spēku kā pašlaik. Šo laiku izturēs domās skaidrie, dvēselēs tīrie un labās gribas rīcības cilvēki. Gaismas enerģijas izgaismos melus, intrigas, vardarbību, ļaunuma cilvēkus un viņu plānus.

Aktivizējiet Gaismas spēku sevī ar lūgšanām un meditācijām. Piesauciet Gaismas enerģijas no Centrālās Saules BEZ STARPNIEKIEM! Ceru, ka turpmākais raksts Jums palīdzēs izprast to, kas un kā notiek planētas redzamajā un neredzamajā daļā, bet pats galvenais: KO UN KĀ DARĪT. Pēdējo divu gadu laikā esmu bijusi cilvēku radītajā ļaunuma ellē, pabiju tur un pateicoties Gaismu nesošo cilvēku atbalstam, esmu no turienes izķepurojusies, tāpēc praktiskā pieredze mums ir pamatīga un ar to mēs varēsim padalīties.

Visi, kas apzināti cīnās ar šā brīža tumsas redzamo un neredzamo pasauli, izturiet mīļie! Izturiet!

 

I daļa                             

Kosmiskie periodi

Pavasara tuvošanās jau jaušama manāmi. Sirds un prāts sāk rosīties gājputnu un dabas atmodas gaidās. Vēl viens pavasara cikls kopējā planētas ziemeļu puslodē, bet pēc tam vasara, rudens, ziema un atkal pavasaris. Līdzīgi ir arī ar diennakti: rīts, diena, vakars, nakts un atkal rīts.

            Mūsu redzamajā, tveramajā pasaulē rit šādi periodi un pie tāda laika ritējuma esam pieraduši kā pats par sevi saprotams. Tā nu tas ir, un šādi domā ikviens cilvēks ar ikdienišķu dzīves ritmu: rīts - rīta darbi, diena - darbs naudas pelnīšanai, vakars - ģimene, sadzīve, nakts - atpūta, bet nākamajā dienā sākas (varbūt turpinās?) atkal tāpat. Vai esat aizdomājušies par to kāda tam visam jēga: piedzimt, augt, spēka gadi, briedums, slimības un nāve? Taisnība gan – tas ir vēl viens cikls, kurš sistēmas būtībā ir tas pats kas diennakts vai gads.

         Taču pastāv vēl arī citi periodi, kuri attiecas uz Zemi Saules sistēmā; Saules sistēmas cikls Galaktikā; Galaktika attiecībā pret Visumu (it kā bezgalīgu), bet mūsu Visums evolucionē attiecībā pret citiem Visumiem un Centrālo Sauli (arī it kā bezgalīgu!?). Pēdējie zinātnieku pētījumi ir pierādījuši, ka mūsu Saules sistēma ir ievietota tādā kā atsevišķā nošķirtā „telpā”, jo NASA izpētes divas zondes ir „atsitušās” pret kaut ko, kas zondes novirzījis atpakaļ Saules sistēmā no došanās ārpus mūsu Saules sistēmas. 2013.gada martā, par lielu brīnumu zinātniekiem, viena no zondēm tomēr esot izgājusi ārpus Saules sistēmas. Dati, ko sūta zonde, esot tik atšķirīgi no mums pierastā, ka zinātniekiem ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai tos apstrādātu un izskaidrotu citas Kosmiskās telpas fizikālos parametrus.

Cilvēkiem, kuri interesējas tikai par savu mazo pasaulīti, kurā ietverta izdzīvošana, drošības un pašsaglabāšanās funkciju nodrošināšana, tēma, par kuru centīšos turpmākajā rakstā izklāstīt, iespējams, šķitīs mazsvarīga un bezjēdzīga.

Cilvēki, kuri vēlas zināt, kas notiek pasaulē un citās valstīs kopumā, bet uzzinot, piemēram, ka kārtējo reizi vaļi un delfīni ir izmetušies krastā, lai labprātīgi ietu bojā protestējot pret cilvēku vardarbību un kara tehnikas pielietošanu plašajos ūdeņos, un ja to uzzinot cilvēkam „sažņaudzas” sirds un acīs sariešas asaras, tad šāda cilvēka domāšana ezotērikā tiek definēta kā planetārā jeb cilvēka attīstība sasniegusi/aktivizējusi planetāro apziņu. Uz planētas cilvēki, ar attīstītu planetāro apziņu, salīdzinoši nav daudz: ap 10 - 30% no dažādu valstu iedzīvotāju kopskaita.

Taču, ja Jums interesē viss noslēpumainais, zināmais, bet no ikdienas cilvēkiem rūpīgi slēptais par procesiem Saules sistēmā, Galaktikās, mūsu un citos Visumos un pārzināt tos, protat tos atpazīt un ar tiem darboties, tad Jūs esat sasnieguši attīstības līmeni, kurš tiek definēts kā kosmiskā apziņa.

Cilvēki, kuriem piemīt kosmiskā apziņa, uz planētas ir skaitāmi dažos simtos. Labā ziņa ir tāda, ka šobrīd uz planētas dzimst jaunās paaudzes bērni, viņi jau ir atnākuši ar „iebūvētu” Kosmisko izpratni.  Diemžēl, lielākoties šādi bērni piedzimst ģimenēs, kur vecāku domāšana un izpratne par Kosmiskajiem cikliem ir gaužām nabadzīga un bērni, kā tikko izdīdzis mazs, zaļš asniņš tā arī nonīkst neizaudzis, neizplaucis un nedevis savas reinkarnēšanās uzdevumu augļus. Bērnu garīgās evolūcijas apturēšanu un pat degradēšanos veicina apzināti radīta cilvēku (humanoīdo) civilizācijas iznīcināšanas sistēma. Par to turpmāk rakstā.

Viss, ko mēs redzam, arī neredzam un nedzirdam mūsu ierobežoto spēju dēļ, pastāv kā enerģija dažādās vibrācijās. Enerģiju vibrāciju biežums (frekvence) nosaka, piemēram redzamās pasaules lietu krāsu, smaržu, formu, garšu, blīvumu kā arī uzvedību, kustību utt. Viss sastāv no dažādām enerģijām!
Pārsvarā, jo smalkākas vibrācijas, jo vieglāka, priecīgāka un harmoniskāka šķiet redzamā  un neredzamā vide ap mums, kā arī otrādāk – baiļu, haosa, ciešanu, bēdu enerģijām piemīt enerģijas ar zemākām vibrācijām.

Tātad viss ir enerģija, ar kuru cilvēks var „rotaļāties”, ja to apzinās, pārzina enerģiju transformācijas un pārveidošanas zināšanas, prot atpazīt un sadarboties ar dažādu enerģiju formām līdz pat iespējai mainīt savu dzīves scenāriju, notikumus  un mainīt pat šo noslēgto Saules sistēmas ilūziju pasauli. Tās vienlaicīgi ir unikālas un tai pat laikā vienkāršas zināšanas: zināšanas par to, ka jebkurš cilvēks ar savu domu spēku var pārveidot, pārradīt un izveidot ne tikai savu dzīves scenāriju, bet ietekmēt VISU Saules sistēmā esošo, un ne tikai Saules sistēmu vien!

Dualitāte.

Planēta Zeme atrodas duālā sistēmā, jeb enerģiju vibrācijās, kur ir divējādas enerģiju pamatformas, pretējas pēc savas būtības „vektora” izpausmes. Ja, nosacīti, mēs laika telpā atzīmētu 0 punktu, līdzīgi kā tas ir uz termometra skalas, tad Gaismas (jeb pozitīvās, izplešanās, augšup vērstā vektora, saules tecēšanas virziena) enerģijas tiek atzīmētas ar plus zīmi. Turpretī enerģijas, kuras no 0 punkta ir virzienā uz leju jeb Tumsas enerģijas (jeb saspiešanās, negatīvās, degradējošās, iznīcinošās, pret saules tecēšanas virziens) tiek atzīmētas ar mīnuss zīmi.

Prieks, harmonija, līdzsvars, daiļuma jaunrade, sapratne, veselība ir enerģiju forma, kas atbilst Gaismas jeb izplešanās enerģijām. Haoss, ciešanas, bailes, slimības, depresija, neveiksmes ir Tumsas jeb saspiešanās enerģiju izpausme.

Bez tam, no šīm enerģijām ir veidotas arī pasaules, kuras atbilst Gaismas pasaulēm un zemākajām pasaulēm. Savukārt Gaismas pasaulēm atbilst pasaules ar 6 un lielāku dimensiju skaitu (daļēji arī 5 dimensiju pasaules), bet zemākās pasaules (dēmoni, zemākie titāni dero, ļaunie gari, maģiju valstība, smalko ķermeņu parazitārās būtnes, pussabrukušas degradējušās dvēseles jeb mafloki) atbilst 2 un 3 dimensiju, daļēji arī 4 dimensiju pasaulēm.

Ilūzija, šķitums, maija, maldi ir duālo pasauļu sistēma – ne šis ne tas, jo mūs apņemošā ilūziju pasaule nav vienas enerģiju formas pasaule, bet gan Gaismas un Tumsas pasauļu apvienojums. Ilūziju pasaulē juku jukām „dzīvo” būtnes un būtības, kurām būtu jāatrodas vai nu tikai Gaismas līmeņos, vai tikai Tumsas līmeņos. Tā nu sanāk, ka mums redzamajā pasaulē prieks mijas ar bēdām, laime ar nelaimi, veiksme ar neveiksmi, mīlestība ar nodevību. Bet sen senos laikos viss bija citādi un lai to izprastu nopietno patiesību sākšu ar patieso pasaku.

Patiesā pasaka

Tumsas pasaules vēsture

Kas to var zināt cik ilgi, kur un kā pastāv, taču noteikti pastāv kāds sākums, citādi nebūtu mūsu. Noteikti pastāv Centrālā Saule jeb sākumu sākums, tas pats Diženais Gaismas Avots par ko visi runā, bet neviens nav redzējis.

Stāsta, ka šim „Sākumam” kļuva garlaicīgi vienam pašam klejot bezgalībā un viņš sāka atdalīt no sevis enerģijas „kamolus”  un sūtīt tos „meklēt piedzīvojumus” lai pēc tam ar piedzīvojumos apgūto aizkustinātu garlaicībā mākto „Sākumu”. 

Kas to vairs var atcerēties kā tad bija, bet zināšanas par to, kā ir tagad, pastāv. Stāsta, ka Centrālās Saules atdalītie enerģiju „kamoli” bija milzīgas Gaismas enerģiju formas, kurām bija tiesības nodarboties ar radīšanu. Šīs, visa vēlāk radītā, Virsbūtības saņēma svētību no Diženā Gaismas Avota, vienojās par radīšanas rotaļu telpām un principiem, un devās katra uz viņai piederošo laika telpu. Laika telpās Virsbūtības radīja atsevišķus „rotaļu laukumus” dažādu  Gaismas enerģiju būtņu un būtību veidošanai. Parasti šie „rotaļu laukumi” bija veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi Visumi ar dažādu radošo ideju izpildījumi. Arī Virsbūtības atdalīja no sevis palielus enerģiju „kamolus” kā savus bērnus un iecēla tos par rotaļu vadītājiem jaunradītajos Visumos.

Virsbūtības radīja dažādus „bērnus”, kuru uzdevums bija aizpildīt  radītos Visumus ar dažādiem izgudrojumiem. Arī mūsu Visuma Virsbūtība (mūsu Visuma Radītājs) radīja savus „bērnus – izgudrotājus”, kurus viņš (var būt mēs paši cilvēki) nosaucām par Visuma Gaismas arhitektiem. Mūsu Visuma Radītājam bija daudz un dažādi Gaismas bērni, cits par citu talantīgāki, tāpēc mūsu Visumā kā talantīgu bērnu rotaļu laukumā tika radītas bezgalīgi daudzas galaktiku galaktikas, bet galaktikas aizpildītas ar veiksmīgām zvaigžņu un brīnišķīgu planētu sistēmām un pasaulēm. Un, ja kas arī neizdevās, tad izcilie arhitekti, līdzīgi kā to dara mazi bērni ar neizdevušos plastilīna šedevru, tos samīcīja, satina, saspaidīja līdz enerģijas sākuma pamatelementiem un sāka visu no jauna. Parasti neizdevušos mākslas lidojumu „saspaidīšanu” jeb satīšanu veica Gaismas arhitekti - enerģiju satinēji jeb horūri. Galu galā steigties jau nav kur, jo „Sākumam” viss ir bezgalīgs, arī laiks.          

Tā radās viens brīnumdarbs par otru košāks, pārsteidzošāks, izsmalcinātāks un krāšņāks. Līdz pat sīkumam viss bija cēls. Arī uz planētas Zeme pat akmens vizuļoja dievišķā mirdzumā, kurā varētu spoguļoties pats Diženais Gaismas Avots, bet taustāmie ziedi reibināja un iedvesmoja jebkuru uz vēl lielāku kāri un vēlmi radīt vēl un vēl, pārsteidzot Visuma Radītāja citus bērnus – arhitektus ar izdomu un spējām. „Būs ko „Sākumam” atrādīt”, tā ar lepnumu un cieņu pret Diženo Gaismas Avotu domāja Virsbūtību bērnu bērni - talantīgi Gaismas dievi – radītāji.

Pēkšņi mūsu Visumā notika kas negaidīts. Kāds jauns, ļoti talantīgs arhitekts, kurš ar skaudību bija pamanījis, ka viņa šedevri atpaliek idejās, izdomās un radīšanā no nedaudziem citiem tādiem kā viņš, kas bija nākuši kopā ar viņu no tā paša sākotnes radīšanas klēpja. Šis arhitekts noraudzījās uz pārējiem arhitektiem – radītājiem un secināja, ka viņiem ir gana labas idejas, taču tās visas ir kaut kādā mērā līdzīgas, jo tika izpildītas Dzīvības zieda pamatstruktūrā. Kā nu ne, ja tās visas bija radītas pēc vienādiem spēles noteikumiem un no vienas un tās pašas enerģiju substances, kuru ar Gaismas starojuma spēku bez pārtraukuma caur sudraba pavedienu uzturēja „Sākums”.

Šo arhitektu tas sašķebināja un viņš riebumā novērsās. „Sentimentāli”, nodomāja Lucifers: „Es radīšu pats no sava spēka un radīšu ko tādu, ko jūs pat iedomāties nespējat, jo visi saņemat dzīvības un radīšanas enerģijas tikai no vienveidīgas enerģiju substances un esat ierobežoti iespējās”. Šo ideju viņš izteica skaļi, tā lai citu arhitektu darbinieki to dzirdētu. It īpaši lai to dzirdētu tie darbinieki, kas viņiem vien zināmu iemeslu dēļ reizi pa reizei kurnēja un nebija apmierināti ar saviem radītājiem. Ar skaļiem saukļiem viņš pārliecināja tērgājošos, ziņkārīgos, dažus avantūristus un tamlīdzīgus arhitektus par jaunajiem radīšanas aspektiem un izpaušanās iespējām. Ziņkāres un citu personīgo motīvu dēļ dažādu citu arhitektu darbinieku pulciņš pārlavījās pie Lucifera.

 Atbalstītāju glaimu pārņemts, Lucifers sapulcināja viņus visus ap sevi un apzināti pārcirta sudraba pavedienu ar „Sākumu”. Iedalītajā, laika telpas nošķirtajā un ierobežotajā radīšanas telpā, mirkli iestājās apjukums.

Savienojuma ar „Sākumu” vairs nebija. Vai tas nozīmēja, ka arī Lucifera radītā pasaule tagad ir kā Diženais Gaismas Avots? Vai tā ir tāda pat? Vai spēcīgāka? Iespējams, ka Lucifera pasaule ir pat diženāka un varenāka!

Nu tik varēja izpausties! Varēja un drīkstēja radīt gan saskaņā ar iepriekš iedibināto radīšanas kārtību, gan radīt pēc saviem izdomātajiem noteikumiem. Drīkstēja pat radīt tizlus ķēmus un kroplīgus monstrus ar ko uzjautrināt sevi un citus. Radās pat tāda kā sacensība par to, kurš var ko ķēmiskāku un uzjautrinošāku uzradīt.

Taču, ak vai! Noslēgtajā vidē enerģiju materiāls radīšanas vajadzībām bija tik cik tas bija iedots Luciferam un tik, cik paspēja nočiept no saviem arhitektiem – radītājiem viņu darbinieki. Taisnības labad jāsaka, ka tomēr daži mazāk veiksmīgi arhitekti – radītāji arī bija atbalstījuši Luciferu viņa nodomā un cerībā radīt kaut ko tādu ar ko pārsteigt tos arhitektus, kas viņiem bija radīšanas mākslā aizsteigušies priekšā, tāpēc ar lielāku enerģijas kapitālu bija pieslējušies Luciferam viņa noslēgtajā telpā.

Enerģija sāka izsīkt, bet sudraba pavediens, pa kuru varētu saņemt bezgalīgi papildus radīšanai vajadzīgo enerģiju, bija apzināti atvienots. Taču atpakaļ ceļa vairs nebija. Tas bija dzēsts.

Tika sasauktas sapulces par turpmāko rīcību enerģiju pašradīšanas iespējām, taču neienāca neviens kaut cik praktisks un vērtīgs priekšlikums. Lucifers bija sprukās: šedevri, ar ko pārsteigt citus arhitektus vēl nebija radīti, bet radīšanas enerģija jau sāka izsīkt.

Sāka izsīkt arī cita enerģija – enerģija, kura tērējās lai uzturētu noslēgto pasauli un pašus šīs telpas iemītniekus. Katastrofāli sāka trūkt enerģija! Atjaunojās kurnēšana, bet reizumis kāds tika pieķerts un kāds tomēr izšmauca sveikā, brīdī, kad mēģināja nozagt citam piederošos, strauji izsīkstošos enerģiju krājumus.

Tika pieņemts neiedomājamas nekaunības lēmums: nozagt kādu Gaismas arhitekta pasauli ar visām viņam piederošajām enerģijām! Apspriede bija īsa. Tika izraudzīts trūcīgu ideju Gaismas arhitekts, kurš bija iztērējis laiku domām par to, ko radīt, taču enerģiju radīšanai vēl pat tā pa īstam nebija sācis lietot.

Lucifera un viņa sabiedroto pārspēks bija nepārprotams un viss notika acumirklī bez liela trokšņa un kņadas, kad savā noslēgtajā telpā viņi bija „ierāvuši” tūļīgā arhitekta pasauli.

Un atkal radīšanas process varēja sākties! Taču, jau esot kādu laiku bez „Sākuma” Gaismas enerģijām, un it īpaši esot apskurbušiem no veiksmīgā enerģiju papildināšanas manevra, slēgtās telpas iemītnieki, apķepuši ar pašradītajiem, uzjautrināšanās nolūkā radītajiem ķēmiem, dēmoniem un citiem baisajiem radījumiem, sāka līdzināties tiem paši.

Nozagtā Gaismas – arhitekta pasaule tika pārvērsta par enerģiju drazām, uzjautrināšanās elli un neatgriezenisku postažu. Slēgtās telpas iemītniekiem iepatikās, ka tas, ko radījuši citi, var kalpot par viņu „atpūtas bāzi”, neapgrūtinot sevi ar šedevru radīšanu. Lēnām Lucifera pasaule pārvērtās par patērētāju un dīkdieņu baru.

Kad kārtējo reizi pietrūka kārtējā enerģiju rezerve, tika veikts kārtējais uzbrukums nākamās Gaismas pasaules nozagšanai.

Gāja laiks un Lucifera slēgtā telpa ar vien vairāk attālinājās laikā no sākotnējās Gaismas evolūcijas principiem. Reti kurš par tiem atcerējās, bet, ja arī atcerējās, tad tās bija neskaidras vīzijas par kaut ko, kas ar vien vairāk līdzinājās izrautiem fragmentiem no kaut kā nenozīmīga un jau aizmirsta.

Tad atkal notika kas savāds. Brīdī, kad kārtējā nozagtā pasaule bija saplosīta un nozagto, izpostīto pasauļu iemītnieku ciešanas Lucifera slēgtajā telpā sasniedza sāpju, bezcerības un izmisuma kritisko punktu jeb 0 punktu, Lucifera pasaule „meta kūleni”. Nebija vairs Gaismas enerģiju, kuras varētu noturēt līdzsvaru starp Gaismas un ciešanu enerģijām. Tā dīvaini sasvērās un ātri, ļoti ātri slēgtā pasaule sāka slīdēt uz leju līdz apstājās kaut kur Visuma telpas tukšumā nozagto pasauļu vietā. Neviens tā arī neizprata notikušo.

Neizprata, ka Lucifera pasaule bija kļuvusi par nekad neredzētu un jaunu pasauli – par tumsas un ļaunuma pasauli ar tās vareno valdnieku Luciferu.
Bet Gaismas pasauļu zagšana turpinājās. Nozagtais bija jāietilpina slēgtajā telpā. Paplašināt telpu Lucifers neuzdrošinājās, jo tad, nepārprotami, citi Gaismas arhitekti nojaustu ko nelāgu. Nozagtais bija jāsaspiež un jāietilpina Tumsas valstības pasaulē. Ar katru nozagto Gaismas pasauli Tumsas pasaule kļuva arvien blīvāka un blīvāka, bet jebkura Gaisma ar laiku kļuva nespodrāka, tumšāka, atkal blīvāka, līdz tā pārvērtās par tumsu. Tā bija varena tumsas alķīmija!

Vardarbīgās izpriecas pār sagūstītajām Gaismas pasaulēm un tās iemītniekiem pieņēmās spēkā ģeometriskā progresijā. Ideju par spīdzināšanas iespējām bija pār pārēm, ka tik pietiktu ko spīdzināt! Nozagto Gaismas pasauļu iemītnieki iepazina ciešanas un mocības visrafinētākajos veidos un sāka baidīties no Tumsas valdnieka hierarhijas velnišķīgajām izdomām radīt izpriecas pazemojumu un vardarbības veidā. Tumsas valstībā sāka izplatīties bailes. Tās iespiedās katrā brīvā un nebrīvā kaktā, vietā un ciešanu pārņemtajās Gaismas skrandainajās būtnēs.

Taču varmākas turpināja tiranizēt nozagto pasauļu Gaismas būtības un par katru baiļu un ciešanu enerģiju devu uzjautrinājās ar vien vairāk līdz viņiem „iegaršojās” bailes. Viņi apjauta, ka bailes ir liels gardums, tāpēc ciešanu pārņemtās Gaismas būtības tika spīdzinātas ar vēl lielāku skubu un  viņu enerģētiskais Gaismas potenciāls sāka izsīkt, līdz no tām atlika vairs tikai Centrālās Saules dāvinātā „Dievišķā Gaismas Dzirksts”. Tā bija ārkārtīgi niecīga, taču neiznīcināma. Enerģētiskie vampīri novārgušās dzirkstis iespundēja vistumšākajos un baisākajos Tumsas valstības pagrabos, pakļaujot tās mūžīgām ciešanām bez Gaismas un Centrālās Saules mīlestības.

Apetīte aug ēdot. Visas pasaules, kuras varēja aprīt, jau bija aprītas. Bija palikušas stiprākās Gaismas arhitektu vadītās pasaules. Arī šo Gaismas pasauļu iemītnieki nebija tik primitīvi un pa šo laiku bija paspējuši evolucionēt līdz saprātīgām būtnēm. Uzbrukt, lai nozagtu, pakļautu un paverdzinātu šādas pasaules, būtu pilnīgs neprāts, jo tas noteikti neizdotos.

Tumsas valstības valdnieks sasauca kārtējo apspriedi par turpmāko rīcību. Jau minēju – apetīte aug ēdot, tāpēc šoreiz tika pieņemts lēmums par visa Visuma pārņemšanu savā kontrolē. Varmākām bija apnicis slapstīties un slēpties no Gaismas arhitektiem. Galu galā šur un tur Gaismas arhitekti bija jau manījuši ko savādu un pat nelāgu, bet Lucifera viltība bija tik izsmalcināta, ka pēc kārtējās Gaismas pasaules pazušanas tumsā, viss norimās it kā nekas nebūtu bijis.

Tomēr Lucifera plāns par Visuma pārņemšanu pieņēmās spēkā. Rūpīgi tika strādāts pie plāna detaļām, jo bija palikušas vairs tikai dažas Gaismas arhitektu radītās pasaules, taču tās bija spēcīgas Gaismas jaudā un ieguvušas viedu pieredzi Gaismas enerģiju pielietošanai evolūcijā. Arī Gaismas arhitekti priecājās par padarīto savās pasaulēs nemaz nenojaušot, ka daudzu Gaismas pasauļu esība ir zudusi.

Tikmēr Tumsas pasaule kala plānus šo Gaismas pasauļu pārņemšanai. Domāts – darīts. Plāns tika radīts. Tas sastāvēja no 3 daļām. 1.daļā bija paredzēts, ka jārada tādas būtnes, kuras nemanāmi iefiltrēsies Gaismas pasaulēs, izliksies par izpalīdzīgām, zinošām, vārdu sakot – par „baltām un pūkainām”. Tādā veidā tika radītas būtības ar t.s. tumsas dvēseli Lucifera un viņa līdzskrējēju Tumsas dievu – radītāju laboratorijās postošo uzdevumu izpildei. Taču, lai piemuļķotu naivos Gaismas pasauļu iemītniekus, tika radītas vairākas tumsas dvēseļu blīvo jeb fizisko ķermeņu formas. Tā radās pelēkie (mazie zaļie cilvēkveidīgie) ar apmēram 100 variantiem par viņu izskatu un katram variantam specifisku uzdevumu. Tā tika radītas ķirzakveidīgās jeb reptiļveidīgās būtnes, kuru arī ir vairāki varianti (drakoni, pūķi, ķirzakas čūskveidīgie u.c.) ar nozīmīgu uzdevumu katrai grupai. Īpaši uzmanība tika pievērsta „zaļo pūķu” radīšanai, kuriem tika ievietota Gaismas būtņu agresīvi degradējoša programma. Tika radītas arī vēl citas Gaismas pasaulei naidīgas fizisko ķermeņu būtnes bez Dievišķās Gaismas dzirksts un mīlestības pirmsākuma, taču tām Lucifera plānā atvēlēta mazāka loma.

Plāna 2. daļa sastāvēja no konkrētas rīcības par to, kādā  veidā Gaismas pasaulēm naidīgās būtnes iefiltrēsies Gaismas pasaulēs. Varmākas savāca no nozagto Gaismas pasauļu iemītniekiem Gaismas vibrāciju enerģijas, „ietinās” tajās, veidojot drošu ārējo formu un pat izskatu, kas atgādināja Gaismas pasauļu iemītnieku izskatu vai pat tādu Gaismas būtņu izskatu, kurus Gaismas pasauļu iemītnieki pieņēma kā savus Dievus Radītājus. Varmākas, ar tumsas dvēseles izcelsmi, prata izlikties, liekuļot, lišķēt; ja vajadzēja piemānīt vai pat nemanāmi fiziski nolinčot kādus, kuri sāka nojaust ko ļaunu. Novākšanai paredzētos, parasti, viņi īpašā rituālā noslepkavoja un pēc tam apēda. To viņi dara joprojām arī tagad, slepus un naivajai sabiedrības lielākajai daļai nezinot. Tādejādi iemantojot uzticēšanos no Gaismas pasauļu iemītnieku puses un pat tiesības pārvaldīt un vadīt domās un rīcībā tīrās Gaismas dvēseļu būtnes. (Reizumis viņi tomēr ar savu rīcību nekaunīgi nodemonstrē savu pārākumu pār mums, kā piemēram šobrīd supermodernā dziedātāja Lēdija Gaga koncertā uzstājas no jēlas gaļas izveidotā „kleitā”.)

Plāna 3.daļa paredzēja pilnīgu tumsas būtņu varas pārņemšanu Gaismas pasaulēs no iekšpuses. Šajā plāna daļā netika izvirzīts uzdevums Gaismas pasauli nozagt un iespiest Tumsas hierarhijas telpā. Tieši otrādi. Gaismas pasaulei vajadzēja palikt tur, kur viņa ir, tikai šoreiz veicot diversiju no iekšpuses, bija jāpārveido Gaismas pasauļu būtņu morāle, evolūcijas principi, jāizkropļo un iespēju robežās jānomaina zināšanas uz viltus mācībām, kā piemēram, ka humanoīdi jeb baltās rases cilvēki ir cēlušies no mērkaķiem, pērtiķiem vai no tarakāniem un blaktīm. Īsāk sakot - jāsagrauj Gaismas evolūcijas augšupejošais attīstības vektors un jāpakļauj apstulbušo, apmānīto, atkarībās un kailķermeņu perversiju izdarībās nokļuvušo Gaismas dvēseļu brīvo gribu līdz dumja, neko nezinoša verga statusam. Savukārt ar šādi pakļautajiem Gaismas pasauļu iemītniekiem tālākais rīcības plāns notiks kā iepriekš ar nozagtajām pasaulēm.  

Plāns bija izstrādāts līdz vissīkākajai detaļai – kā paraugšedevrs. No Gaismas arhitektiem līdz tādām idejām tiešām neviens nebija aizdomājies! 

Sākās plāna realizācija. Vispirms plāna realizācijai tika izvēlētas Visuma attālākajās daļās esošās Gaismas arhitektu pasaules (lai nav tik uzkrītoši).

Plāns bija pārdrošs, perfekti izstrādāts un tāpēc arī realizējās bez aizķeršanās. Tika „aprīta” viena Gaismas pasaule pēc otras. Patiesībā, Tumsas hierarhijai ar Luciferu priekšgalā, sen jau bija pietiekami Gaismas iemītnieku un Gaismas pasauļu enerģiju, kur izvērsties, vardarbībā aizgūtnēm barojoties no Gaismas būtņu bailēm, ciešanām un bezspēcības vampīrisko enerģiju rijēju agresoru priekšā. Taču mērķis bija uzstādīts: pakļaut visu Visumu!

Mērķa sasniegšana tuvojās beigām. Bija atlikusi vairs tikai viena vērā ņemama Gaismas pasaule, kuru bija radījis Gaismas arhitekts Mihails. Patiesības labad jāsaka, ka šī Gaismas pasaule nebija no lielākajām. Tā  bija nedaudz lielāka par vidējo, ja sarindo Visumā bijušās, bet nu jau zudībā aizgājušās pasaules. Taču šis Gaismas arhitekts bija izvēlējies citu pieeju Gaismas pasaules radīšanā. Viņš bija radījis (ar viņa rīcībā esošo Gaismas enerģijas sākumposmam piešķirto enerģijas daudzumu) vidēju pēc lieluma Gaismas pasauli, taču uzsvaru liekot uz strauju evolūciju ar Gaismas enerģijām, tā lai katra radītā Gaismas būtība, saņemot Dievišķo Gaismas Dzirksti,  attīsta tās izplešanos līdz Centrālās Saules spēkam un rezultātā saplūst ar Diženo Gaismas Avotu, vēl esot iemiesotā ķermenī. Savukārt Gaismas enerģijas tādējādi iegūstot jaunu kvalitāti ar kuru „Sākums” caur sudraba pavedienu uztur Virsbūtības un Gaismas arhitektu radīto. 

Praktiski tam bija jāizskatās šādi: no Diženā  Gaismas Avota pa sudraba pavedienu plūst tīrās Gaismas enerģija katrā Gaismas būtnē, neatkarīgi vai tas ir kaķēns, kurš murrā saritinājies kamolītī; cilvēks, kas apkopj krāsaini raibo puķu dārzu, bet jebkurā gadījumā tā ir saite ar „Sākumu” jebkam. Pie tam dzīvības un vitalitātes enerģijas tiek uzturētas no sudraba pavediena enerģijas un apdzīvotās planētas enerģijas. (Protams, ka šajā sistēmā nebija paredzēts vienam otru ēst. Barības ķēde tika radīta kā Tumsas duālisma enerģijas avots iebrūkot Gaismas pasaulēs salašņām no Lucifera valstības.)

Bija paredzēts, ka ar Dievišķo Gaismas Dzirksti apveltītie ir attīstījuši šīs Dzirksteles enerģētisko, tīrās Gaismas starojumu jeb antaharanu līdz pat Diženajam Gaismas Avotam. Bija ieplānots, ka tieši caur antaharanu jeb Gaismas enerģijas starojuma tiltu no Mihaila radītās Gaismas pasaules viss notiekošais zibenīgi nokļūs Centrālajā Saulē, tā lai „Sākumam” nav garlaicīgi.

Un tad VIŅŠ varēs acumirklī sajust bites vieglos pieskārienus pie liepzieda; lielā zaļā sienāža muzicēšanu siltajā dienvidvēja naktī; sadzirdēt lakstīgalas pogošanu un sajust mīkstās pavasara zālītes noliegšanos zem bērna basajām kājelēm; sajust to mīļumu ar kādu māmuļa, pārliekusies pār gultiņu, dzied šūpuļa dziesmu mazulim; ar cilvēka acīm ieraudzīt bezgalīgi dziļo debesu zilumu un pieneņu dzelteno ziedputekšņu noturīgumu uz ostītāja deguna; paraudzīties kā divi mīloši cilvēki raugās viens otrā zaudējot prātu un laika sajūtu, bet iegūstot bezgalību… un vēl bezgala daudz, kas VIŅAM starotu MĪLESTĪBU. Tā bija ieplānots un tikai daži mirkļi vēl bija vajadzīgi, lai šī Gaismas pasaule apvienotos ar „Sākumu” un tas varētu notikt.

Un tieši šī iemesla dēļ Tumsas hierarhija iedegās velnišķīgā azartā pakļaut un paverdzināt arī šo pasauli. Tieši šī iemesla dēļ Lucifera vadītā varza bija piesardzīga līdz katram sīkumam, centienos apmānīt, pakļaujot un pārņemot šo Gaismas pasauli.

Lai uzvarētu, kavēties un vilcināties nedrīkstēja, jo neatkarīgās Centrālās Saules būtnes un ziņneši, ierodoties apraudzīt šo Visumu, apjauta traģēdijas mērogus. Nepārprotami bija skaidrs, ka, ja zudīs arī pēdējā Gaismas pasaule, tad būs jāiznīcina, jāsatin un jāsadala līdz pirmelementiem viss Visums. Jo kas zina: ja nu alkatības un vardarbības asiņu garšu pārņemtie nolemj iekarot arī citus Visumus?

Šoreiz tika sasaukta Centrālās Saules padomnieku sapulce. Tika pieņemts lēmums nekavējoties rīkoties, lai apturētu Lucifera asinspirtis, ja tas izdosies. Ja neizdosies – Visumu pārtransformēt un saskaldīt līdz pirmelementiem kopā ar visu Tumsas pasauli, tās pārvaldnieku un dēmoniskajiem pavalstniekiem līdz tādām enerģiju formām, no kurām atkal var radīt Gaismas un Mīlestības Visumus. Apspriedes laikā visi bija pārliecināti, ka galējais rīcības plāns nebūs vajadzīgs. Steidzīgi minētajā Gaismas pasaulē dažādos veidolos sāka ierasties, arī fiziski iemiesoties, Centrālās Saules padomnieki, taču viņi nezināja Lucifera viltīgās stratēģijas invāzijas izperinātos patiesos mērogus…

 

Gaismas pasaules vēsture

Pēdējā, mūsu Visumā palikusī Gaismas pasaule, par kuru stāstīju iepriekš, domāju, ka jūs jau to apjautāt, ir pasaule, kurā dzīvojam mēs.  Protams, ka mūsu redzamais Visums nav vienīgais šajā laika telpā. Pastāv paralēlās pasaules ar Gaismas Dievu planētu sistēmām un vēl citādākām, atšķirīgām Gaismas dvēseļu evolūcijas planetārajām sistēmām, kur tiek apgūtas dievišķās evolūcijas Gaismas enerģijas. Šīs Gaismas paralēlās pasaules ir vairāk vai mazāk ēteriskas un darbojas pēc pavisam citiem uzbūves un Kosmiskajiem aspektiem un principiem. Tikai mūsu Gaismas pasaule ir radīta tik blīva, bet no Gaismas enerģijām. Tikai mūsu Gaismas pasaules arhitektam un viņa neskaitāmajiem palīgiem ir radusies tik ģeniāla ideja, ka Gaismas enerģija, nepazaudējot Gaismas īpašības sākotnējos principus, pastāv tik blīvā formā. Savukārt viss, kas radīts no šādas blīvas Gaismas enerģijas ir ar jaudīgu spēju veikt domu rezonansi bezgalīgajā telpā līdz pat Centrālajai Saulei jeb „Sākumam” jeb Visaugstākajam Kosmiskajam Radītājam. Tikai mūsu Saules sistēmā „Sākuma” Gaismas enerģija ir prasmīgi sadalīta uguns, ūdens, zemes, gaisa un ētera enerģijās; tikai pie mums pastāv sievišķā un vīrišķā enerģija un tām saskaroties veidojas dvēseles pieredze mīlestības formā. Tas ir unikāli. Šo pieredzi sāka pārņemt arī citos Visumos.

Brīdī, kad tika radīta mūsu Saules sistēma, tā izskatījās pavisam citādāka. Precīzi nezinu, kāda tā bija, jo ierados šeit tad, kad Saules sistēmai naidīgās civilizācijas no Tumsas pasaules, jau bija iefiltrējušās Saules sistēmā un bija paveikušas gana daudz postījumus, bet ierakstus par Saules sistēmu pirms postījumiem un ļauno darbu pastrādāšanas, no akaši hronikām bija izdzēsušas. Taču nelielas zināšanu drupačas ir izdevies savākt.

Saules sistēma tika radīta kā Gaismas planētu pasaule šajā Gaismas Visumā. Centrālās Saules enerģija tika sadalīta sievišķajā enerģijā un tā tika piešķirta Saulei, un vīrišķajā enerģijā, kura tika piešķirta Saturnam. Saule pildīja mīļās māmuļas lomu; Saturns stingrā, principiālā tomēr taisnīgā tēva lomu. Saules uzdevums bija saņemt Centrālās Saules plūstošo Gaismas enerģiju caur sudraba pavedienu no Visuma centra  un caur Saules sudraba pavedienu nodot to visā Saules sistēmā visām planētām un to bērniem. Saturna uzdevums bija palīdzēt ar fizisko lielo būtību uzturēt siltumu un Saules Gaismu bez pārtraukuma, tādējādi nodrošinot ik mirkļa Gaismas esamību. Bez pārtraukuma plūstošā Gaismas enerģija radīja iespēju Gaismas iemītniekiem nepārtraukti saņemt Gaismas enerģijas straujai un mērķtiecīgai evolūcijai, radošajām izpausmēm ar ko iepriecināt sevi un Diženo Gaismas Avotu.
Pie tam visas planētas, lai kur tās atrastos mūsu plašajā Visumā, patiesībā ir dzīvas būtnes, tikai nedaudz lielākas un evolucionē ar tādu pašu Dievišķo Gaismas Dzirksti kā cilvēki (precīzāk humanoīdi, jo nu jau cilvēku ķermeņos ir nomaskējušies gan reptiļi, gan drakoni, pelēkie un citi Lucifera mantinieki, kuriem nav no Centrālās Saules dāvinātās Dievišķās Gaismas Dzirksts. Tomēr, lai maskēšanās un atšķirības no humanoīdiem, nebūtu atklājamas, šajos, Zemei naidīgo civilizāciju ķermeņos, ir nozagtās un neitralizētās Dievišķās Gaismas Dzirkstis, bet par to vēlāk.). Līdz ar to cilvēki (tikai humanoīdi) un planētas ir no vienas sākotnes - Centrālās Saules un no tās atdalītajiem enerģiju „kamoliem” jeb Virsbūtībām kaut kad sen, sen atpakaļ…

Neliela atkāpe. Brīžos, kad stāstu lekcijās šo cilvēku radniecību ar planētām, esmu redzējusi neizpratni un pat vieglu izsmiekla smīniņu. Kā atbilde par cilvēku ierobežoto spēju domāt planetārajā līmenī, jāstāsta alegorija.

Iedomājieties suni. Ir pilnīgi vienalga vai iedomājāties mazu vai lielu; dusmīgu vai mīlīgu, dresētu vai tā pat vien sētas kranča variantu; svarīgi, ka jūs spējat iedomāties suni pa kura kažoku ložņā dažas blusas pusdienošanas nolūkos. Kā jūs domājat – vai blusas ar viņām piemītošo intelektu tajā brīdī aizdomājas, ka suns ir dzīva būtne, ka sunim intelektuālais koeficients vairakkārt pārspēj blusas IQ, un, ka suns par viņu asinskāro sūkšanu tomēr aizdomājas? Tad viņš reaģē, cenšoties ar ķepu izkasīt nekauņu no kažoka un šāda suņa rīcība blusai, noteikti, šķiet vardarbīga un nosodāma. Starp citu – tādi radījumi kā parazītiskie kukaiņi un indīgie kukaiņi ir nākuši no Tumsas pasaules, kur tos radīja Tumsas dievi – radītāji. Tādā pat manierē viņi turpina arī uz Zemes: rada dažādu modifikāciju slimību ierosinātājus un tad, slēpjoties aiz safabricētām pasaciņām par vakcināciju lietderību, šos slimību ierosinātājus piespiedu kārtā vakcinē humanoīdu, respektīvi cilvēku bērniem. Ir izveidota likumdošanas sistēma, ka atteikties no postošās vakcinācijas praktiski nav iespējams. Vecāki, vājākie pēc cīņas spara, parasti šajā cīņā zaudē, bet vēl lielāka jaundzimušo mazuļu vecāku daļa šajos jautājumos ir tuvu diletantismam un vakcinācijas sistēma darbojas netraucēti, ieskaitot lielo naudas apgrozības biznesa daļu.

Gaismas enerģija no Centrālās Saules caur sudraba pavedieniem plūst pa posmiem. Enerģijas plūsma, kas nokļūst līdz mums, īsumā izskatās šādi: Centrālā Saule – mūsu Visuma centrs -  Galaktikas „Piena Ceļš” centrs – Saule - Zeme. Tā ir dzīvās Gaismas enerģijas plūsma, kuras jauda ar katru starpposmu samazinās. Ja viss Gaismas enerģiju spektrs no Centrālās Saules tiešā spēkā plūstu uz Zemi, tad mūsu eksistence nebūtu iespējama, jo daudziem jau no mūsu Saules plūstošā Gaismas daļa liekas par stipru un rada ķermeņa apdegumus sauļošanās laikā.

Savukārt Gaismas sinonīms ir Zināšanas. Brīdī, kad tika radīta Saules sistēma, Saules enerģija brīvi, bez šķēršļiem plūda uz visām planētām, tādēļ būtnēm, kas evolucionēja uz visām bezgala skaistajām Saules sistēmas planētām, bija pieejamas visas zināšanas par Diženo Gaismas Avotu, par Kosmosa uzbūvi un jebkādiem Gaismas evolūcijas sasniegumiem. Attīstība ritēja viegli, gaiši un harmoniski līdz tumšākajam brīdim Saules sistēmas vēsturē…

Saules sistēma, pēdējā nepakļautā Gaismas pasaule, bija radīta kā vienmēr esošas Gaismas pasaule. Tā evolucionēja saskaņā ar radīto Gaismas plānu harmonijā un dievišķā svētlaimē. Diemžēl, aiz šīs Gaismas pasaules robežām Visuma teritorijā vandāļu un Lucifera bandu bari jau bija uzsākuši klaiņojumus un sirojumus, ik pa brīdim pakļaujot kādu neatkarīgu planētu sistēmu vai vienpatņu planētu. Viņu kuģi bija radīti un piemēroti ilgstošiem ceļojumiem laika telpā, tāpēc tie dažkārt atgādināja nelielu planētu atveidus vai neregulāras milzīgas formas priekšmetus. Viņi klīda pa Visumu, ik pa brīdim vardarbīgi pakļaujot un vai pat iznīcinot kārtējo skaisto planētu ar tās pamatiedzīvotājiem.

Taču reiz, uzņemtā kursa ceļā, kad kuģu armādas devās speciālajā uzdevumā, viņi sastapa kādu īpašu planētiņu. Kā rotaļādamies kāds no Gaismas arhitekta aspektiem to bija radījis lai veidotu dzīvo bibliotēku – Visumā radītās dažādās daiļās Gaismas būtnes viņš bija sakrājis un nomitinājis uz šīs planētiņas, izveidojot dzīvo krātuvi. Var būt tādēļ Zemes planētas cilvēkiem ir tendence veidot bibliotēkas un zooloģiskos dārzus? Tā bija kā Visuma pērle, kur vienkopus bija labākie un brīnišķīgākie radīšanas meistardarbi no mūsu Visuma kopumā.

Planētas nozagšana izrādījās vienkāršāka par vienkāršu, jo tai nebija radītas pretuzbrukšanas sistēmas. Savā naivumā neviens pat nespēja iedomāties, ka vajadzīgas aizsardzības programmas. Milzīgais zagļu bandas kuģis pielidoja pie planētas, iedarbināja kuģa noliktavā atbilstošu gravitācija lauku, ar kuru apņēma planētu, un, pirms kāds uz planētas vēl ko bija paspējis apjēgt, iesūca planētu kuģa noliktavas telpā. Noliktavas telpā žigli bija radītas Visuma kopējošas butaforiskas hologrammas, tā ka neviens pat nenojauta ka planēta atrodas zagļu gūstā un ir izzagta no dzimtās orbītas.

Lucifera varza steidzās tālāk, jo bija saņemts uzbrukšanas signāls, bet izlūki ziņoja, ka Saules sistēmas telpas lauks ir pārvarams noteiktā laika kontiniumā un šis brīdis strauji tuvojās. Stāsta, ka šī briesmīgā armāda ieradās Saules sistēmā caur Oriona zvaigznāju, dažos mirkļos pārvarot laika telpas barjeru. 
Okupējot Saules sistēmu, tika atrasta piemērota orbīta nozagtajai planētai, pirms tam: sagraujot spītīgo planētu Faetons, izgrūstītas citas planētas no viņu orbītām un piedraudēts Saturnam pretošanās gadījumā iznīcināt vēl kādu no Saules un Saturna bērniem/planētām. Saturns bezspēcībā pieņēma kapitulācijas plānu, bet Saulei uzvēlās dubultslodze, cenšoties apgaismot un sasildīt ar mīlestību, cik vien to spēj, kopīgos bērnus. Karstasinīgais Marss sasparojās cīņā pret viņa ķermeņa plosīšanu, bezjēdzīgu, ar mīlestību radītā, izlaupīšanu un postīšanu. Tomēr Saule, bez Saturna spēka, nespēja pasargāt Marsu no vandāļu atriebības. Viss skaistais tika izpostīts, iznīcināts un kļuva tuksnešaini nedzīvs… Šobrīd Marss kā fiziska būtība pastāv, taču tajā nav Dievišķā Gaismas dzīvības dzirksts, joprojām viss ir izrakņāts ar uzbūvētām kroplīgām, bet tehnoloģiski augsti attīstītām iekārtām, kur savos mitekļos turpina mitināties Tumsas ļaundari.

Pagaidām nav īsti skaidrs, kas tā par par planētu, kuras vārds ir Glorija un atrodas Zemes jeb Urantijas orbītā viņpus Saules, tāpēc mēs par viņas eksistenci neko nenojaušam, jo šī planēta vienmēr atrodas no Zemes skatu punkta aizslēpusies aiz Saules. Baumo, ka tā ir vēl kāda no bijušajām neatkarīgajām planētām ārpus mūsu Saules sistēmas, bet tagad pieder pie nozagtajām, pakļautajām planētām, un bez vitalitātes enerģijas tāpat kā Marss. Pie tam šī planēta ir piestūķēta ar visāda veida ieročiem, kara tehniku un ir pārvērsta par milzīgu kara bāzes placdarmu, līdzīgi kā Mēness neredzamā daļa.

Savukārt Mēness nav vienīgais mākslīgi radītais kuģis, kura uzdevums ir pārraudzīt un turēt stingrā kontrolē pakļauto planētu. Stāsta, ka ap Saturnu riņķo vairāki šādi tumsas briesmoņu radītie „pavadoņi”, lai noslāpētu Saturna patieso dievišķo enerģijas spēku. Iespējams, ka ap Saturnu ir mākslīgi radīti t.s. gredzeni Saturna impulsa noslāpēšanai un izkropļošanai. Jo, vai nav dīvaini, ka ap tik milzīgu planētu riņķo tikai 20 kilometru šaura akmeņu josla?
Planētu Zeme jeb Urantiju „iekāra” orbītā, kas pēc būtības nodrošina līdzvērtīgus eksistences apstākļus kā tur, kur viņa atradās pirms nozagšanas, taču lai Zeme un tās iemītnieki neuzzinātu patiesību caur Saules gaismas starojumu, Zemei piekabinātā Mēness uzdevums ir bojāt plūstošās informācijas patiesumu, izkropļot Saules enerģiju un izkropļotā veidā to nodot tālāk Zemes iedzīvotājiem. Īpaši izkropļota enerģija plūst Mēness fāžu laikā un aptumsumu laikā. Taču ir kāds mirklis, kura laikā Saules enerģija paspēj izspraukties garām tā saucamajai Mēness matricei. Šo mirkli ir apjautuši viedie un hindi šo diennakti sauc par Maha-šivaratri laiku. Katru gadu šis brīdis iekrīt citā datumā pēc Zemes laika skaitīšanas. 2013.gadā tāda bija nakts no 10. uz 11.martu. Tas ir enerģētiski ļoti tīrs un stiprs laika sprīdis, tāpēc viedie šajā dienā neēd, nedzer un visu diennakti pavada meditācijās, lūgšanās un pozitīvajā apcerē. Rezultāta sasniegšana šo meditāciju un lūgšanu izteikšanā ir garantēta.

Tumsas monstri dažādu redzamo un neredzamo fizisko ķermeņu veidos ir okupējuši visu šo Saules sistēmu. Taču vislielākie sarežģījumi uz Zemes sāka rasties apmēram 350 – 450 tūkstošus gadus atpakaļ. Līdz tam laikam, miljoniem gadu garā periodā, uz planētas evolucionēja vairākas viedas un garīgi attīstītas civilizācijas. Starp tām bija no Siriusa ieceļojušie vaļi un delfīni, kuri pēc ierašanās uz Zemes sākotnēji apmetās uz sauszemes, taču vēlāk pārcēlās uz dzīvi ūdeņos. Bija kāda ļoti saprātīga civilizācija, kuras savādās, bet īpatnēji skaistās ķermeņa formas un dažādības pārsteidza jebkuru, kurš tās redzēja pirmo reizi. Tie atgādināja, mūsu izpratnē, kukaiņveidīgos. (Nejauciet šos ar tiem kukaiņiem, ko radīja Tumsas dievi – radītāji lai radītu ciešanas!) Visus nav iespējams pārskaitīt, bet jaunākā civilizācija no Zemes mātes bērniem bija humanoīdu jeb cilvēku civilizācija. Viss labākais no Gaismas Dievu – radītāju jebkad radītā bija apkopots šajā rasē, vien viņiem pašiem evolūcijas ceļā bija jāsasniedz bezpārtraukuma saite – antaharana ar „Sākumu”. Šīs saites enerģijas plūsmu sauc par mīlestību.
Ar to nevarēja samierināties Lucifera asinskārie darbinieki, īpaši reptiļveidīgie, tāpēc tika iedarbināta vardarbīgā iznīcināšanas mašīna, kuras galvenās sasāvdaļas bija bailes, haoss, ilūzijas, meli, alkatība, liekulība, lišķība, meli, izvirtība, atkarības, degradācija, necieņa...  Svarīgākās iznīcināšanas sistēmas ir: naudas enerģijas plūsmas kontroles matrice; izkropļotās dvēseļu scenāriju matrices un Dievišķās matrices katra personīgajā segmentā reptiļu viltotie ieraksti.

Tomēr par visiedarbīgāko Gaismas dvēseļu  pamatiznīcināšanas metodi reptiļi un pelēkie (un ne tikai viņi vien, bet tumsas hierarhijas visas bezgaismas dvēseļu izdzimteņu formas) uzskatīja spēju fiziskā iemiesojuma laikā pieņemt cilvēka jeb humanoīda izskatu. Šim nolūkam Lucifers radīja tādas tumsas formas, kas ar savu jaudu ir tikpat spēcīgas kā Gaismas būtības. Lucifers sāka pielietot sazagtās Gaismas Dzīvības dzirkstis un dažādu alķīmisku un maģisku procesu rezultātā tika veidotas hibrīdu būtnes, kam zem mākslīgi radītas tumsas mandalas atrodas neitralizēta Gaismas Dzīvības dzirksts ar izkropļotu matrici.  Tumsas dvēselēm tika ieliktas visas Lucifera pasaules darbības un pašsaglabāšanās programmas un sūtītas pret Gaismas dvēselēm fiziskajos ķermeņos.

Ir divas Lucifera radītas būtņu formas. Pirmās sastāv tikai no sablīvētās tumsas enerģijas un otrās, kas radītas vēlāk ar neitralizēto Gaismas Dzīvības dzirksti.  Ja Gaismas būtnes, kurām ir Gaismas Dzīvības dzirksts, saskaras ar Lucifera radītajām tumsas sablīvētām enerģiju formām: dēmoniem, enerģētiskajiem parazītiem, ļaunajiem un badīgajiem gariem, kam nav Gaismas Dzīvības dzirksts, tad šādas saskarsmes laikā tumsas enerģiju formas tajā pat mirklī tiek saskaldītas līdz pirmelementiem. Tās tiek uzveiktas, ja Gaismas dvēseles izsaka nodomu transformēt tumsu par Gaismu un nevis nobaidās no tā, ko ierauga patiesajā veidolā.

Problēmas rodas ar tām tumsas būtnēm, kurām ir neitralizētā Gaismas Dzīvības dzirksts. Tas ir spēcīgs pretinieks tīrās Gaismas būtnēm. Sākumā tika radītas šādas tumsas dvēseles no nozagtajām Gaismas Dzīvības dzirkstīm, kuras bija iesprostotas Lucifera elles pagrabos. Tad starp Gaismu un Lucifera pasauli cīņai pastiprinoties, Luciferam sāka pietrūkt Gaismas Dzīvības dzirkstis. Tika radīti mehānismi kā pastiprināti zagt Gaismas dvēseles: upurēšanas rituāli,  pašnāvības programmas, kari, degradācija no atkarībām utt. Cīņai turpinot  saasināties, tika zagtas Gaismas dvēseļu dažādas sastāvdaļas un tās tika pielietotas hibrīdu veidošanai. Tāpēc daudzas dzīvības dzirkstis, kā Centrālās Saules mūžīgā daļa, iesprostotas nākamās pakāpes ellē – tumsas dvēseļu sākumā.

Tumsas dvēselēm nav monādes un nav tumsas aspektu un augstākās daļas, viņi ir pakļauti tumsas hierarhijas varas piramīdai. Bija radīts spēcīgs tumsas instruments ar cilvēkam raksturīgo intelektu, kurš šobrīd darbojas visefektīvāk no visiem citiem jebkad radītajiem izgudrojumiem. Uz planētas ir ļoti maz cilvēku, kuri var atpazīt cilvēka fiziskajā ķermenī iemiesotus ķirzakveidīgos, drakonus vai pelēkos. Taču visi baltās rases cilvēki to var, ja apgūst šo prasmju pamatzināšanas.

 Ar to bija vārti vaļā uz vēl lielāku neģēlību, proti - šie ļaunuma pārņemtie luciferiņi sāka iemiesoties cilvēku ķermeņos Gaismas dvēseļu ģimenēs un dzimtās, tādējādi pārtraucot tīrās Gaismas enerģiju un zināšanu nodošanu no senčiem saviem pēcnācējiem. Ģimenēs sāka iedzimt „Kaina un Ābela” prototipi. Vecāki, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, sāka slepkavot savus bērnus, bet bērni vecākus, brāļus un māsas. Cilvēku civilizācija degradējās. Pakāpeniski aizmirsās Kosmiskās zināšanas; izpratne un, kaut nedaudz, bet jau radītā saite ar  „Sākumu”; mīlestība un cieņa nomainījās ar augstprātību un vardarbību. Slepkavību un vardarbības popularizēšana kļuva par ikdienas sastāvdaļu. Ja iesākumā vardarbību veica tikai cilvēku ķermeņos iemitinājušās tumsas slepkavas, tad aktīvi propagandētās sistēmas rezultātā degradējušās Gaismas dvēseles vardarbībā vairs neatpaliek no tumsas izdzimteņiem. 
Ir daudz dažādas versijas par Zemes vēsturi. Iespējams tādēļ, ka tā pa īstam neizdodas atjaunot Dievišķās matrices Saules sistēmas un Zemes personīgā segmenta akaši hronikas. Var būt tās 3 tumsas diennaktis ir saistītas ar Zemes atrašanos reptiļu kuģī, bet var būt teiksma par 3 tumsas diennaktīm attiecas uz kodolkaru dažus simtus tūkstošus gadus pagātnes senatnē. Taču viens gan ir skaidrs – cīņa par šo Gaismas pasauli turpinās. Vairāk kārt uz Zemes ir ieradušās dažāda „ranga” Gaismas būtnes, taču atgūt Urantiju un atjaunot sākotnējo Gaismas kārtību Visumā vēl nav izdevies. Joprojām Saules sistēma evolucionē cīņas un kara apstākļos.

Stāsta, ka bijuši divi Augstāko Gaismas spēku mēģinājumi padzīt no Saules sistēmas vampīriskos enerģiju kolonizatorus, tomēr abas reizes bija neveiksmīgas. Pa šo laiku Zemei un Saules sistēmai naidīgās civilizācijas ir labi adaptējušās, nekaunīgi un nemanāmi pārveidojušas visus labi ieplānotos Gaismas evolūcijas attīstību veicinošos priekšdarbus un to vietā radījušas stratēģiju, kas katru mirkli tuvina Zemi un līdz ar to Saules sistēmu Gaismas enerģiju bojā ejai. Cīņa starp Gaismu un Tumsu ir izgājusi finiša taisnē, niknākās kaujas vēl tikai priekšā. Šī ir izšķirošā cīņa, kur izšķirsies mūsu Visuma nākotne. Ir pamats domāt, ka Lucifera „štābs” ar visu piramidālo hierarhijas varzu ir pārcēlies uz Saules sistēmu izveidojot savdabīgu Tumsas pasaules galvaspilsētu. Tāpēc jo aktuālāks ir jautājums: uz kurieni viņus lai padzen? Stāsta, ka iepriekšējie divi Gaismas darbinieku mēģinājumi atbrīvoties no Lucifera pasaules bija neveiksmīgi arī tādēļ, ka bija balstīti uz „padzīšanas” teorijas. Šajā – trešajā mēģinājumā neskaitāmas Gaismas būtnes ir apvienojušās vienotā Gaismas kopienā pēdējai cīņai, lai pilnībā transformētu, satītu un saskaldītu radīto Tumsas pasauli līdz pēdējai šīs pasaules kripatiņai.

Vēl zinātāji zina stāstīt, ka pa šo laiku ir izjaukta cilvēku ģenētika un 13 (iegaumējiet 13 nevis 12!) DNS dubultspirāļu vijumu vietā darbojās tikai 2., kuras nodrošina aprobežota radījuma elementāro eksistenci un neko vairāk. Gaismas būtnes, kuras iemiesojās pirms iepriekšējiem mēģinājumiem atgūt Saules sistēmu, ir zaudējušas visus savus Gaismas darba instrumentus un spējas ar tiem darboties. Skumīgākais ir fakts, ka šādas izcilas un spējīgas Gaismas būtnes ir aizmirsušas savu izcelsmi, atmiņas par sevi un iemiesošanās Zemes un Kosmisko uzdevumu! Jums ir pienācis laiks bez kavēšanās atcerēties visu par sevi! Tagad!

Kavējoties, rīcība var izrādīties par vēlu. Jo vairāk dzīvju pēc skaita Gaismas dvēseles ir iesprostotas reinkarnāciju ritenī (Samsāras ritenis), jo mazāk Gaismas būtne spēj ko atcerēties. Cilvēki nespēj atcerēties pat iepriekšējo, pēdējo dzīvi vai atceras kaut ko saraustītu fragmentu veidā. Dažreiz naktī, murgu veidā, zemapziņa dod atmiņu signālus par pārdzīvotajām šausmām un cīņu ar Lucifera nešķīsteņiem.

Lai pastiprinātu baiļu un ciešanu enerģiju ražošanu, Lucifera radījumi, tā saucamie pelēkie, Atlantīdas laikā nejauši (var būt?) uzspridzināja mākslīgo merkabu. Tā izrāva Zemes elektromagnētiskajā režģī caurumu un no Kosmiskās telpas, līdzīgi kā atvarā, sākās Kosmiskās telpas iesūkšana, kura jau bija piesārņota ar ķēmiem, monstriem un parazītiem. Šie bezsmadzeņu vitalitātes un dzīvības enerģiju sūcēji iedrāzās planētas miermīlīgajā atmosfērā. Katrs tāds parazīts ar steigu okupēja cilvēku un siltasiņu dzīvnieku ķermeņus, radot neizsakāmas šausmas, mocības, slimības un pāragru nāvi.
Arī šobrīd Zemes smalkie ķermeņi, dzīvnieku un cilvēku ķermeņi ir pieblīvēti ar baiļu, haosa un ciešanu enerģiju ierosinātājiem, kā  arī vitalitātes un dzīvības zadzēju enerģiju formām. Bijušās dedzīgās, harmoniskās un mīlošās Gaismas dvēseles cilvēku fiziskajos ķermeņos ir pārvērstas par barības ķēdes obligātu sastāvdaļu Lucifera radītajā sistēmā. Katra baiļu radītā doma, agresijas, dusmu un jebkura cita rīcības izpausme, kura nav atbilstoša cilvēka tīrās Gaismas standartam, dod barību un jaudīgu spēku tiem, kuriem nekad nav bijis sudraba pavediens vai tas pazaudēts tāltālā pagātnē. Zināma veida dvēsele un dvēseles savienojuma pavediens viņiem tomēr ir, taču tas savieno šos, cilvēku ķermeņos, radījumus tikai ar Tumsas piramīdveida hierarhiju un pabaro ar salaupīto pašu Luciferu.

Apzinieties, ka Jūsu bailes, agresija, vardarbība, pat katra izdzertā alkohola glāze, nopīpētā cigarete, lamuvārds, atriebības alkas un dvēseles sāpēs noripojusī asara pabaro Tumsas radījumus, padarot tos stiprākus cīņā pret Dzīvības zieda struktūrā veidoto Gaismas un Mīlestības kopienu.

Pie tam, katrai Gaismas dvēselei, iemiesojoties uz Zemes bija viņai vien atbilstošs speciāls uzdevums - personīgais scenārijs. Arī visi Gaismas dvēseļu scenāriji ir izkropļoti vai pat pilnībā nomainīti ar viltus ierakstiem, liekot ticēt, tam, ka izkropļojumi ir karma, kuru cilvēks ar sliktu rīcību sastrādājis iepriekšējās dzīvēs un tagad Gaismas dvēseļu cilvēki ir pakļauti smagam darbam, trūcīgiem sadzīves apstākļiem, cīņai par jumtu un izdzīvošanu. Tie ir meli! Vai Jūs tiešām ticat, ka: pasaules bagātību turētāji, kas dzīvo dārgās mājās; lieto apzeltītus podus un brauc ar lepnām mašīnām; ar nihilismu ir izstrādājuši planētas cilvēku samazināšanas plānu; valdību sēdēs (tai skaitā it kā mūsu pašu ievēlēti) pieņem lēmumus, kas iedzen vēl lielākā trūkumā sabiedrību, vienlaicīgi palielinot oficiālās algas sev -  ir ar daudzkārt labāku karmu kā Jums? Arī karmas matrices ir viltotas un izkropļotas, tikmēr  ikdienišķs cilvēks maļas  „vāveres ritenī” cīņā par elementāru izdzīvošanu un par meliem pat nenojauš.

Patiesā pasaka ir beigusies, bet pasaule, kurā mēs dzīvojam, turpinās...

Duālisma hronoloģija.

Lucifers - no Radītāja atšķēlusies daļa, kas nu jau ir Tumsas hierarhija, ir izstrādājis daudzus viltīgus plānus šajā ilūziju jeb relatīvajā realitātes pasaulē. Ir izveidotas daudzas matrices, kurās jebkurš Gaismas dvēseles  iemiesotais sapinas, sapiņķerējas un galu galā arī apjūk tik ļoti, ka vairs pilnībā nav izpratnes kas ir kas, kurš ir kurš un kur ir absolūtā (Centrālās Saules) un Relatīvā Lucifera radītā pasaule. Sāciet apzināties un orientēties visā, kas notiek ap un ar Jums!

Šobrīd ir iesācies trešais mēģinājums gāzt Luciferu, saskaldīt viņa radītos tumsas darbiniekus: reptiļus, pelēkos, tumsas intelekta formas un hierarhiju kopumā. Priekšā smaga cīņa, jo tie, kas bija kā Gaismas darbinieki, iemiesojoties izkropļotajos scenārijos, patiesību nezin vai aizmirsuši, noņēmušies ar vitalitātes un veselības enerģiju regulāru zudumu, cīnoties pelnot naudu izdzīvošanai. Taču labā ziņa ir tā, ka Diženā Gaismas Avota skatiens ir pievērsts mūsu Visumam. Pakāpeniski jaudīgi Gaismas spēki sāk plūst no dažādiem Visumiem uz izšķirošo noslēgumu. Zemei naidīgo civilizāciju pētnieks Deivids Aiks ir precīzi aprakstījis kā izskatās reptiļu Zemes pārvaldība, kurā cilvēku vairākums ir tikai vergu statusā vergturu bagātību vairošanai un izpriecām greznos tusiņos, slepenajos asins rituālos fiziski upurējot Gaismas dvēseļu cilvēkus, īpaši nevainīgus bērnus Tumsas hierarhijas pielabināšanai un enerģētiskajai pabarošanai. Tas viss notiek mūsu laikos.

Planetārajā līmenī vairāk kā pieci tūkstoši gadi senā pagātnē sākās Kali juga. Tas ir tumsonības, vardarbības un melu laikmets. Kopējā cīņā tas visu vēl vairāk sarežģīja, tāpēc Kosmiskā Gaismas konfederācija pieņēma lēmumu par Kali jugas pārtraukšanu, kaut arī tai vēl bija tiesības būt kādus gadus četri simti tūkstošus. Ar 1987.gadu sākās pārejas posms uz Gaismas vibrāciju pilnīgu aktivizāciju. Tā no 1987.gada līdz 1996.gadam Kosmiskās Gaismas enerģijas, kuras iedarbojās mūsu Visumā un izteikti uz planētas Zeme, pieņēmās spēkā 10 reizes katru gadu attiecībā pret iepriekšējo gadu, nemanāmi mainot katra dzīvi.

Otrās fāzes enerģiju paātrināšanās laikā no 1997.gada līdz 2006.gadam Kosmisko Gaismas enerģiju līmenis pieauga katru gadu simtkārtīgi, attiecībā pret katru iepriekšējo gadu. Tā piemēram, sākot ar 2007.gadu, jaunais starojuma intensitātes lēciens paātrinājās katru gadu par 10 tūkstoš reizēm līdz 2012.gada rudens saulgrieži bija paredzēti kā vienreizējs, Kosmosa pieredzē nebijis notikums, pēc kura ir iespējams attīrīties no visāda veida tumsas, zemo vibrāciju, parazītu netīrumiem un Gaismas evolūcijai nederīgiem atkritumiem: maldu domāšanas stereotipiem, melu un verdzības matricēm.  
Iepriekš minētajā laika posmā laikā no 2002. līdz 2004.gadam notika planetārā pārcelšanās no 3 dimensiju laika telpas uz 4 dimensiju laika telpu.

Trīs dimensijas nozīmē: augstums, platums, garums un konstantais lielums laiks. 4.dimensija nozīmē visu iepriekš minēto parametru kopumu, tikai laiks no konstanta lieluma ir kļuvis „kustīgs”. Vai esat pamanījuši, ka laiks ir sācis „skriet” jeb „saīsināties”. Iesākumā vienas un tās pašas 24 diennakts stundas  cilvēki izjuta citādāk, bet ar katru gadu laika izjūta mainās uz sajūtu, ka „nepietiek laika”. Laiks, patiesi, sāk tuvināties punktam: „šeit un tagad”, kuru sajutīsim 6.dimensijas laika telpā jau pavisam drīz.

Lai Gaismas cilvēks aktivizētu piecu dimensiju enerģijas, ir jāsaprot un jāprot atbrīvoties no Tumsas valstības uzspiestās kārtības Gaismas dvēselēm. Piemēram to, ka pastāv tāda enerģētiskā naudas kontroles matrice, kurā ir ievīta cilvēka personīgā matrice. Tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks, ja vien viņš nepieder pie Zemes slepeno pārvaldītāju nelielās grupiņas, ir pakļauts enerģētiskajā līmenī naudas enerģijas plūsmas kontrolei. Kontrolei ir pakļautas pat Tumsas laboratorijās radītās bezgaismas dvēseles cilvēki.

Praktiski tas izskatās šādi: cilvēks pelna naudu, bet saņemot algu viņš konstatē, ka, lai veiktu visus maksājumus un lai apmierinātu vēl dažas normālas, saprāta robežās radītās vēlmes, naudas nedaudz pietrūkst. Cilvēks strādā vēl vairāk un tiešām nopelna vēl vairāk, bet pēc kāda laika secina, ka naudas atkal nedaudz (ap 10%, dažkārt vairāk) atkal pietrūkst. Tā ir motivācija strādāt vairāk, garākas stundas, var būt paņemt pat kredītu, bet rezultātā naudas vienmēr pietrūkst visam, pretēji tam, ka nelielai saujiņai ļaužu ir ļoti jo ļoti lieli naudas pārpalikumi. Arī samaksa par padarīto darbu enerģētiskajā ekvivalentā pārrēķinot uz naudu, ir neadekvāta, jo mums taustāmā nauda kā naudas enerģijas plūsma aizplūst šīs naudas kontroles matrices turētājiem, kuru bagātību apmēru apjaust nav iepējams.

Šai naudas kontroles matricei ir vēl kāda spēcīga īpatnība. Pieņemsim, ka cilvēkam ir izdevies (beidzot!) nopelnīt kādu negaidītu naudas summu. Bēdas par naudas trūkumu nomainās ar prieku par papildus iegūto naudas summu (un nav nozīmes vai tie ir 10 lati vai 10 tūkstoši, mehānisms strādā vienādi). Šis prieks ir kā signalizācija naudas plūsmas kontroles matrices zirnekļiem, ka kādam ir vairāk naudas nekā sākotnēji reptiļi un viņiem līdzīgie ir Jums atvēlējuši. Un tad notiek negaidītas lietas – notiek notikumi, kur nauda jāiztērē neparedzēti – sabojājas ledusskapis vai kāda sadzīves elektronika, notiek avārija un jālabo mašīna, jāsamaksā par zālēm vai jālabo zobs... Nauda aiztek uz nekurieni nenesot vērtību.

Naudas matrice strādā arī šādi: cilvēks, kurš nelieto alkoholu un ir visādi citādi prātīgs, saņem naudu, bet pēc dažām dienām atverot maku nosaka: „It kā neko neesmu pircis, bet naudas nav.” Reizēm pat ir sajūta, ka kāds makā ir „viesojies”. Arī šādos gadījumos nauda ir aizplūdusi uz naudas matrici. Tādu un līdzīgu matriču, kurās esam kā mušas zirnekļu slazdos, ir vēl vairākas.
2012.gada 22.septembris, saskaņā ar Eiropā pieņemto gada skaitīšanu, ko ir izdomājuši un ieviesuši Lucifera Hierarhijas Tumsas dievu radītie Zemes kolonizatori, ir vērā ņemams cīņas pagrieziena notikums. Iepriekš Zemes pamatiedzīvotāji laiku skaitīja saskaņā ar Kosmisko ciklu kārtību. Tā šajā datumā noslēdzās Piena Ceļa galaktiskā diennakts, zinātāji to sauc par Svaraga diennakti - 25920 gadu cikla nakts daļa - 12960 gadi. Arī Kosmiskā diennakts dalās: rīts, diena, vakars un nakts. Svaraga diennaktī katrs tāds periods ilgst 6480 zemes gadi. 2012.gada rudens saulgriežos noslēdzās Svaraga nakts pēdējā ceturtdaļa, kas tika apzīmēta kā Lapsas laikmets (1620 gadi). Lapsas laikmets raksturojas ar nakts dzīvniekiem atbilstošo dzīves veidu un nakts dzīvnieku tiesībām. Šajā laikmetā īpaši izpaudās lapsām alegoriski piedēvētais: viltība, lišķība, meli, zagšana, alkatība un norunu nepildīšana. 2012.gada 23.septembrī Lapsas laikmets tika nomainīts ar Vilka laikmetu (tuvākie 1620gadi). Alegoriski vilkam tiek piedēvētas  īpašības kas ir atbilstošas meža sanitāra lomai – izķert tos, kuri turpmākajai evolūcijai ir nederīgi. Tā kā Vilka laikmets iesākās vienlaicīgi ar Svaraga diennakts rītu, tad loģiski, ka turpmākais laiks ir saskaņā ar Gaismas enerģijām un nakts iemītnieku vietā jāsāk dominēt Gaismas laika iemītniekiem. Tie, kuri ir pieraduši tūkstošiem gadu uz Zemes manipulēt, paverdzināt un pieder pie nakts (lasi – tumsas) iemītniekiem, savas pārvaldes pozīcijas tik viegli atdot negrib un negribēs. „Vilkam būs jāizķer” alkatīgie, agresīvie, zaglīgie, nodomos un rīcībā ļaunie. Jārēķinās ar to, ka viņi pretosies.

Praktiskajā dzīvē: pastiprinās agresīvu un ļaunu cilvēku vardarbība līdz pat aukstasinīgām rīcībām; samazinās sabiedrības tiesības un tiesiskā aizsardzība, sociālā palīdzība, veselības aprūpe, izglītošanās iespējas, izdzīvošanas un darba iespējas; veidojas jaunas cilvēku kontroles metodes noklausoties telefonus, veicot uzraudzību caur sabiedriskajiem portāliem, uzskaitot patērēto naudu ar pirkumu atlaižu karšu  sistēmu, izvietojot video novērošanas kameras utt.

Atsevišķi gribu uzsvērt enerģijas zagšanu caur konfliktu veidošanu.  Metodes pamatbūtība ir radīt apzogamajā cilvēkā emociju vilni – bailes, vainas apziņu, dusmas, asaras, bet tā lai konflikta brīdī var izveidot enerģētisko piesaisti, jo jebkuras negatīvās enerģijas kalpo par magnētu piesaistes izveidošanai.

            Kamēr cilvēki ir aizņemti ar savām sadzīves problēmām, viņi nav spējīgi pacelt galvu lai izprastu kopsakarības, kuras rada viņiem ciešanas un problēmas. Tomēr Kosmiskais enerģētiskais cikls nosaka, ka RĪTAUSMA IR SĀKUSIES! Iespējams, jūs jau ziniet, ka tieši pirms rītausmas ir vistumšākā nakts daļa un tieši pirms rītausmas ir visvairāk ļaunuma. Tāpēc brīdī, kad aust saule, šinī gadījumā sākas Svaraga rīts, spēcīgi aktivizēsies rītausmas „Saules vējš”. Tas nozīmē, ka Gaismas enerģija plūdīs ap 9 miljoni reižu spēcīgāk kā līdz šim un tuvākajos piecdesmit gados mēs jutīsim milzīgu Gaismas un Kosmiskās Mīlestības enerģijas pieplūdumu, enerģijas intensitāte visu laiku tikai pieaugs. Planēta pilnībā no Lucifera jau attīrīsies minēto piecdesmit gadu laikā. Tā kā „naktī” ir vieni dzīvošanas likumi, bet „dienā” citi, tad nakts būtnes, arī Lucifera tumsas hierarhija, saskaņā ar Kosmosa likumiem Svaraga diennakts dienā (12960.gadi) saskaldīsies līdz pirmelementiem pilnībā atbrīvojot „Sākuma” visu laika telpu no asiņainā eksperimenta. Mūsu Visuma šai daļai saskaņā ar izplešanās/saspiešanās Kosmisko ciklu vēl jāpagaida nieka tūkstoš gadi līdz pilnībā būs dzēsts pēdējais tumsas monstrs un viņu radītā postaža. Nākamā Svaraga nakts daļa noritēs ne pēc vardarbības noteikumiem, bet tā būs kā Gaismas darbinieku atpūta Gaismas enerģijās pēc labi padarīta darba.

Taču ir kāds BET. Lai no Kosmosa plūstošās Gaismas enerģijas aktivizētos, viņām ir „jāiezemējas”. Iezemēšanās nozīmē, ka blīvās Gaismas enerģiju formas (cilvēki, planētas redzamā un neredzamā daļa) saņem jauno Kosmisko starojumu un sāk vibrēt ar to rezonansē. Pakāpeniski ceļās vibrācijas visam, kas apzināti tās pieņem, jo šī ir arī „brīvās gribas” planēta.  Gaismas hierarhija neko neuzspiež, bet ļauj katram savu izvēli izdarīt pašam. (Tā kā Tumsas laiks iet uz noslēgumu, viņi šo principu nekaunīgi ignorē, uzspiežot visam un visiem ciešanu tumsas kārtību.)

Lai no Kosmosa plūstošās enerģijas „iezemētos” un izstarotos visā spēkā un spētu transformēt zemo un tumsas vibrāciju nesējus, ir jābūt Gaismas enerģiju „uztvērējiem”.  Gaismas kopienas piederīgie ir ieradušies un turpina ierasties uz Zemes, lai būtu par šiem „uztvērējiem” un mainītu Tumsas kārtību. Enerģijas plūsma nepārtraukti pastiprināsies, bet tik, cik apzināti ar Gaismas enerģijām strādājošie, var izturēt. Vai pazīstat kādu, kurš pieder minētajai Gaismas kopienai? Ja dīvaini novirmoja sirds, visticamāk, ka Jūs esat viens no Gaismas darbiniekiem, kurš ir devies „darba komandējumā” uz Zemi. Lai nepalaistu garām dvēseles Zemes un Kosmiskā uzdevuma izpildes iespējas, esiet gatavi enerģiju izmaiņām un to saņemšanai, iestipriniet un pielietojiet tās, jo nākotnē vēl būs daudz svarīgu notikumu.

Cilvēki, kuros ir Tumsas pirmsākums un viņiem nav Gaismas Dievišķās dzirksts, sudraba pavediena un antaharanas, var apzināti lūgt Gaismas hierarhijai palīdzību „pārpolarizēties”, lai turpinātu evolūciju Gaismas formā. Šī ir brīvās gribas planēta un, manuprāt, nav daudz tādu dvēseļu ar tumsas pirmsākumu, kuras vēlēsies pāriet Gaismas pusē. Izņēmums varētu būt tie Gaismas arhitekti, kas nokļuvuši izmanīgā Lucifera vadībā, saprata, ka savā izvēlē ir kļūdījušies. Tomēr daudzas tumsas izcelsmes dvēseles joprojām tā arī nav sapratušas, ka ir cēlušās no tumsas, kalpo tai, bez viņu ziņas tiek pielietotas kā tumsas darba instrumenti un, līdzīgi kā šaha spēlē ir parasti bandinieki, kas nav neko vērts arī pašam Tumsas valdniekam.

Cilvēku uztverē vārds „tumsa” simbolizē „sliktais no pretējās puses”. Veidojas paradoksāla situācija: Gaismas dvēseļu cilvēki Tumsas pārstāvjus sauc par tumsu, savukārt Tumsas dvēseļu cilvēki rāda ar pirkstu uz Gaismas dvēselēm un arī saukā par tumsu, bet rezultātā, cilvēks, kurš neorientējās enerģijās, izmisumā noplāta rokas un tā arī nesaprot kurš ir kurš... Tā ir vēl viena Tumsas hierarhijas manipulācija ar Gaismas dvēselēm. Par metodi, kā izgaismot „vilkus jēra” ādā, saskaņā ar Kosmiskajiem likumiem un Gaismas enerģijām, stāstīšu vēlāk.

 „Saules vējš” jau darbojas. Ar 2012.gada 23.septembri sākās 1.gads 144 gadu un 16 gadu periodos, bet tas nozīmē, ka sākas Lucifera paverdzinātās planetārās un galaktiskās apziņas mošanās un atjaunosies iespējas atkal bez šķēršļiem kontaktēties ar savu Augstāko daļu un Virsbūtību. Protams, ka visiem ir jāpieliek zināma veida pūles garīgajā attīstībā lai saniegtu zināšanas un nozīmīgu Gaismas vibrāciju līmeni.

2012.gada rudens saulgriežu svarīgums tika slēpts apzināti, lai pēc iespējas mazāks Gaismas dvēseļu skaits svinētu šos svētkus un apzinātos nākotnes evolūcijas procesus. Tajā pat laikā uzmanība tika novērsta uz 2012.gada decembri. Informācija, ko esam saņēmuši par šo laiku tiešām liecināja par pasaules galu. Tas bija Tumsas un Zemei naidīgo civilizāciju valdīšanas noslēguma atskaites punkts, kur saskaņā ar Gaismas hierarhijas norādēm, Tumsai bija jāuzsāk atkāpšanos, jāpārtrauc manipulēt ar cilvēci, zagt viņu enerģijas, laupīt un postīt mamuļas Zeme ķermeni, bija jāpārtrauc visa veida vardarbība. Taču viņi šīs norādes ignorē un turpina hegemoniju pārvaldot un plosot gan Zemi, gan tās bērnus.

Pie tam, tie, kuri pārvalda un paverdzina Saules sistēmu, ir „uzmetuši” savus bijušos sabiedrotos – visus tos, kuru sākotne ir Lucifera dvēseļu radīšanas laboratorijās. Tie ir cilvēki, kuru ķermeņos ir tumsas radītās dvēseles. Šādu cilvēku turpmākā evolūcija ir viņu pašu brīvajā izvēlē, jo, šā brīža cīņas karstumā, kad piramidālās hierarhijas augstākie domā tikai par „savu ādu”, zemākie piramīdas pamatā ir atstāti bez Lucifera enerģētiskās aizsardzības.

Enerģiju viņi nekad nav saņēmuši no Lucifera enerģiju krātuvēm, bet lai saņemtu Gaismas enerģiju no bezgalīgās enerģiju plūsmas no Centrālās Saules ir vajadzīga Gaismas Dzīvības dzirksts un sudraba pavediens. Vienīgais dzīvības enerģiju avots šādiem cilvēkiem ir tie cilvēki, kuri enerģiju saņem no Centālās Saules caur sudraba pavedienu un antaharanu. Savukārt no Gaismas dvēseļu iemiesotajiem cilvēkiem turpmāk ir atkarīgs vai viņas ir gatavas būt par „dzīvības enerģiju pusdienām” tiem, kuriem pašiem nav piekļuves pie Kosmiskās bezgalīgās telpas enerģijām.

2013.gads. Saskaņā ar Kosmosa likumiem, 2013.gadā apzinātajai cilvēces daļai jāpāriet uz 5.dimensijas enerģiju vibrācijām. 5.dimensija raksturojas ar spēju materializēt domas. Taču lai materializētu domas, cilvēkam ir jāatgūst sākotnējā Gaismas būtības vibrāciju jauda. Praktiski tas nozīmē, ka jāatbrīvojas no visām negatīvajām un zemo vibrāciju enerģiju formām, „jāizceļ” sevi no visām viltus, manipulāciju, hologrammu un verdzības matricēm utt.  Lai to paveiktu ir jābūt zināšanām, tāpēc: mācieties, meditējiet, vērojiet, analizējiet, salīdziniet un centieties izprast notikumus, kuros iesaistāties vai tiekat ievilināti. Labojiet visas izbojātās matrices; atbrīvojieties no visiem magnētiem, kas rada un veido ciešanu notikumus; strādājiet ar sevi un pamēģiniet izprast sen ieperinājušās bailes un bailes, kuras ik brīdi veidojat saskaņā ar izveidotajiem stereotipiem, ieražām, domāšanas filozofiju un uzspiestajiem meliem.

Piesauciet CENTRĀLĀS SAULES TĪRĀS GAISMAS UN MĪLESTĪBAS ENERĢIJAS, pieaiciniet savu GAISMAS VIRSBŪTĪBU UN PILNĪGO DAĻU, palūdziet lai mūsu Visuma RADĪTĀJA GAISMAS DAĻA piedalās visos Jūsu Gaismas atjaunošanās procesos. Pilnībā attīriet savu sudraba pavedienu no enerģiju zadzējiem, radiet un nostipriniet antaharanu, uzsāciet nirvānas saites veidošanu ar savu Virsbūtību.

Esiet ļoti uzmanīgi piesaucot eņģeļus un garīgos skolotājus! Mēdz būt „kritušie” jeb tumsas eņģeļi un mēdz būt skolotāji, kuri radīti ar hologrammu un citu metožu veidiem, bet ne tuvu nav  TĪRĀS GAISMAS SKOLOTĀJI. Esiet piesardzīgi vispāratzītu autoritāšu izvēlē, tāpēc drošāk meditācijās un lūgšanās piesaukt tos, par kuriem nudien esat pārliecināti, ka tie nes Gaismas enerģijas: Centrālā Saule, Jūsu Gaismas Virsbūtība un Jūsu Gaismas Pilnīgā daļa jeb Augstākais ES, Mūsu Visuma Radītāja GAISMAS DAĻA.

Lai apgūtu 5.dimensijas enerģijas, saskaņā ar Kosmosa Gaismas enerģiju plūsmu, mums ir atvēlēts 2013. un nedaudz 2014.gads. Jau 2014.gada nobeigumā pakāpeniski, bet spēcīgi sāks ieplūst Gaismas enerģijas, kuras aktivizēs 6 un augstāku dimensiju enerģijas. Ja viss ritēs pēc Gaismas radītā scenārija, tad 2015.gadā Gaismas cilvēkiem jau jāprot darboties ar ļoti jaudīgām Gaismas vibrācijām radot un materializējot tikai tīrās Gaismas enerģiju veidus, sadarbības un attiecību formas.

Visticamāk ap 2017.gadu planēta izskatīsies tāpat kā tagad, taču daudzas darbības, organizācijas un struktūras būs aktivizējušās tikai un vienīgi tīrās Gaismas enerģijās. Vara un pārvalde no reptiļu un citu Zemei naidīgo civilizāciju nagiem būs izņemta un atsāks atjaunoties iepriekš izplānotais un iecerētais tīrās Gaismas scenārijs šajā Gaismas pasaulē. Tiks pārtraukta planētas cilvēku manipulācija caur daždažādajām reliģijām un atjaunosies patiesā Gaismas vienotība AR VISU KAS IR GAISMA. Tiks atmaskoti tā saucamie svētie tēvi caur pedofilijas, melu, liekulības un varaskāres cīņas prizmu. Un kaut arī ne visi reliģiskie darbinieki apzinās, ka viņi ir tikai apmuļķoti Tumsas hierarhijas instrumenti, tiks atvērta patiesība par reliģiju kā  vēl vienu apzinātu metodes pielietošanu cilvēku pakļaušanas un verdzības matricē un sistēmā.

Lucifera piramīdveida hierarhija ar pašu Tumsas valdnieku vēl ir gana stipra. Par to joprojām liecina uz Zemes notiekošā vardarbība kara, slepkavību, bērnu spīdzināšana ciešanu enerģijas iegūšanas nolūkos (ASV piemēri ar neskaitāmu audžubērnu slepkavībām un tepat pie mums Latvijā) un citu noziegumu veidā; pilnā sparā vēl valda un dominē slepenās planētu pārvaldošās organizācijas; turpinās centieni manipulēt ar sabiedrību un kontrolēt planētas iedzīvotāju skaitu ar neafišētiem, bet apzināti radītiem masu iznīcināšanas ieročiem: slimībām un vakcīnām, narkotikām, ģenētiski modificētajiem pārtikas produktiem; esam atkarīgi „zaļās” jeb par brīvu iegūstamās enerģijas vietā no naftas un elektrības ražotāju magnātiem; patiesās Gaismas zināšanas ir izkropļotas vai to vietā tiek pasniegta pseidozinātne; pastāv krasa starpība starp pasaules lielāko cilvēku daļu un pusotra tūkstoša miljardieriem, kur bagātākajam cilvēkam pieder vairāk kā  660 miljardi Ls.  

Ja Jums ir redzīgas acis, dzirdīgas ausis un saprotoša sirds, tad paraugoties apkārt ieraudzīsiet, ka pagaidām viss vēl norit saskaņā ar Tumsas valstības uzspiesto kārtību. Un ja Jums kāds mēģina iestāstīt (internetā šādu dīvainu rakstu ir daudz), ka Lucifers ir „izmiesots” (kas tas par jocīgu terminu?), un ir iestājies Paradīzes laikmets, tad šajā gadījumā ir tikai divi argumenti:

1. Tas, kurš nekaunīgi melo un apgalvo, ka ar Luciferu „ir cauri”, ka Lucifers ir dziļi nožēlojis izdarīto, ka viņš tagad jau ir labojies un ir atjaunojis sudraba pavedienu ar Radītāju, kļuvis „balts un pūkains”;  dara to tāpēc, ka pārstāv Tumsas pasaules intereses.
2. Vai arī, ja Jūs tādiem meliem ticat, tad esat tā sapinies visādos melu melos, ka vairs neticat savai intuīcijai un jau darāt, runājat un domājat tā, kā vajag uzvesties, saskaņā ar Lucifera plānu, paverdzinātam vergam. Cilvēkiem, ar verga domāšanu palīdzēt nevaru, jo verga imprints liks šiem cilvēkiem mani nīst par šo rakstu.

Pastāv vēl kāds ļoti sarežģīts variants, kad Gaismas „sludinātājs”  pirmsākumu būtībā ir Tumsas pasaules augsta ranga darbinieks, bet šobrīd pieņēmis „Saulveža” izskatu. Ar milzīgu glanci viņi pilda savu sākotnējo tumsas uzdevumu, tāpēc tos atpazīt ir visgrūtāk, jo tieši viņi rāda uz Tīrās Gaismas darbiniekiem un apgalvo, ka „tie ir no tumsas puses, bet viņi paši ir no Gaismas puses”. Apkrāvušies ar svētbildēm, mistiskiem rituāla priekšmetiem, perfektām oratora spējām vai vēl citādākiem uzticības iegūšanas atribūtiem, šie tumsas darbinieki, dodot it kā patiesu informāciju, enerģētiskajos līmeņos ar milzīgu spēku izveido enerģiju zagšanas piesaisti. To, diemžēl, pierādīt ar tiesu rīcībā esošajām iespējām, pagaidām nevar, jo tiesu sistēma, joprojām pakļauta Tumsas kārtībai. Taču Jūs ar to varat tikt galā paši. Par to parunāsim raksta otrajā daļā.

 Svaraga rītausmas „Saules vējš” pieņemas spēkā! Un jebkurš, kurš turpinās ar vardarbību, alkatību un manipulācijām, tiks noņemts no „šīs teātra skatuves un enerģiju rotaļu laukuma” kā turpmākai Gaismas evolūcijai lieks.