Kā dzīvē justies labāk?

Kā dzīvē justies labāk?
Kā nonākt labākā iekšējā stāvoklī?
Ar ko sākt?
Sākums
Ar apstāšanos. Ar iepauzēšanu. Ar situācijas izvērtēšanu uzmanību pievēršot sev, savam iekšējam apziņas stāvoklim.

JEBKURĀ dzīves brīdī mēs esam, atrodamies un dzīvojam tikai VIENĀ no diviem esības stāvokļiem.
Viens no tiem ir spriedzes jeb ciešanu stāvoklis.
Otrs - skaistā esība jeb skaistas apziņas stāvoklis.
Vai nu mēs dzīvojam un esam ciešanu un spriedzes stāvoklī vai skaistas apziņas stāvoklī.
Pirmais esības stāvoklis nav tikai stress, bailes un dusmas, bet tas ir jebkurš iekšējais stāvoklis, kad pieredzam neapmierinātību, emocionālas sāpes, iekšēju nemieru, trauksmi, uztraukumu, vientulību, skumjas, nedrošību, depresiju, aizkaitinājumu, vilšanos un citas nepatīkamās sajūtas.
Otrā spektra galā atrodas skaists stāvoklis, skaists apziņas stāvoklis, esība skaistā apziņā, kurā pieredzam prieku, mieru, rāmumu, mīlestību, atvērtību, savienotību (kontaktu) ar visu apkārtējo. Augot savā apziņā, šis stāvoklis sniedz tādas sajūtas kā svētību, laimību, vienotību ar visu apkārtējo, ar visu dzīvo, nedzīvo…šis spektrs tikai turpinās, attīstās un aug.

Tas nozīmē, ka jebkurā dzīves brīdī mēs esam un dzīvojam vai nu ciešanu stāvoklī vai skaistā esībā. Mēs vai nu barojam iekšēji sevī ciešanu stāvokli vai vairojam un izkopjam skaisto esību.
Mēs nevaram teikt, ka tas, kas notiek manī iekšēji attiecas un skar tikai un vienīgi mani, ka nevienam gar to nav daļas. Nē. Mēs ESAM savienoti un savstarpēji vienotas būtnes. Mēs esam savienoti apziņā. Tam, kas notiek katra mūsu apziņā, piemīt milzu ietekme tajā realitātē, ko paši pieredzam savās dzīvēs. Tam ir ietekme uz mūsu tuvajiem un mīļajiem, uz visiem ar ko mēs tiekamies un sastopamies.

Tāpēc radinām un veidojam sevī ieradumu apstāties un iepauzēt, uzdodot sev iekšēji jautājumu: kādā apziņas stāvoklī es patlaban atrodos?

Kā dzīvē justies labāk?
Kā nonākt labākā iekšējā stāvoklī?
Ar ko sākt?

Pirmais turpinājums
Tas, ko redzam un piedzīvojam ārējā pasaulē, ko sajūtam kā ārējās pasaules daļu, (kari, cīņa, miers, mīlestība, kopība, korupcija, laimīga, harmoniska vai nelaimīga sabiedrība utt.), tas viss sākas un veidojas no mūsu pašu apziņas stāvokļa. Tas, ko redzam ārējā pasaulē, ir mūsu iekšējais esības stāvoklis.

Vissvarīgāko lēmumu un nodomu īstenošanās un rezultāti ir atkarīgi no tā, kādā esības stāvoklī tie ir radīti un tiek pieņemti. Kādā stāvoklī mēs paši dzīvojam.

Patlaban uz planētas dzīvo tāda civilizācija, kas NEPIEVĒRŠ uzmanību savam iekšējam stāvoklim. Mēs esam tādi, kas uzmanību vairāk pievērš ārēji notiekošajam. Esam fokusēti uz ārējo. Tas nav ne slikti, ne nosodāmi, bet tikpat līdzvērtīgi svarīgi ir pievērst uzmanību arī tam, kas notiek iekšēji, savai iekšējai pasaulei.

Jo! Mūsu apziņas stāvoklis ir pamatā tam, kādu mēs veidojam savu dzīvi. Mūsu apziņas stāvoklis ietekmē mūsu emocijas, rīcību, uzvedību, lēmumus un to, kā dzīvojam savu dzīvi. To, kāds ir mūsu liktenis.
Visi vēlamies sev, saviem bērniem, tuvajiem un mīļajiem, savai tautai un visam uz planētas laimīgu dzīvi. Bet šī laimīgā dzīve sākas no iekšējā stāvokļa. Kāds ir iekšējais stāvoklis kādā mēs dzīvojam savu dzīvi?

Ja tas, kādā stāvoklī esam pavadījuši piemēram pēdējo gadu, tagad atspoguļotos turpmākajos 10-20 gados, vai mēs būsim laimīgi cilvēki šos turpmākos gadus? Vai varam būt laimīgi dzīvojot ciešanu stāvoklī? Tāpēc arī pienācis laiks vērst uzmanību savam iekšējam stāvoklim.

Mums trūkst spēju, prasmju un iemaņu ieskatīties sevī. Patlaban esam tādi, kas fokusēti uz ārpusi un uz darīšanu, nevis iekšpusi un esību.

Kādā noteiktā līmenī mēs paši vien esam atbildīgi par haosu, ko redzam apkārtējā pasaulē. Ja dzīvojam skaistā stāvoklī, miera, rāmuma, prieka esībā, tad mūsu rīcība būs tāda, kas neveicinās haosu un šķelšanos, bet radīs lielāku kopības sajūtu.
Kad dzīvojam ciešanu stāvoklī, tad jūtamies atdalīti, atšķelti, nodalīti un vientuļi. Kad dzīvojam šajās atvienotības un separācijas sajūtās, tad radām tālāku atdalītību, šķelšanos, separāciju arī ārējā pasaulē.

Atskatoties savas dzīves notikumos un pieņemtajos lēmumos, kurus varbūt nožēlojam un uzskatām par neveiksmīgiem, tad redzam, ka daudzi tie tikuši radīti no ciešanu stāvokļa.
Ja atskatāmies pagātnē un atceramies kādu notikumu, kas ļāvis mums justies labi, piepildīti un pilnīgi, tad tas bija stāvoklis un brīdis, kad jutāmies savienoti un kontaktā ar citiem un pasauli.

Kā dzīvē justies labāk?
Kā nonākt labākā iekšējā stāvoklī?
Ar ko sākt?
Otrais turpinājums
Kas ir tas, kas atdala mūs vienu no otra, no notiekošā, no pasaules? Kas ir tas, kas liek justies savienotam? Kas padara dzīvi nepatīkamu? Kas liek rīkoties tā, kā pašiem mums nepatīk? Kas liek rīkoties labi un saskanīgi?
Atbilde - tas ir apziņas stāvoklis.

Kad ciešam, tad esam atdalīti. Kad esam skaistā apziņas stāvoklī, tad pieredzam kopību, savienotību, kontaktu, izplešanos, izaugsmi. Tad svarīga kļūst arī apkārtējo labsajūta un mēs neatdalām sevi no apkārtējā un citiem.

Dusmu, nedrošību, baiļu stāvokļi - ja vien spējam tad sevī vērst uzmanību!- tajos mēs katrs pats atdalām sevi no apkārtējiem cilvēkiem un pasaules. Viss sākas no tā - no kāda apziņas stāvokļa mēs darbojamies.

Daudzi no mums patlaban dzīvo “strespilnu pienākumu apziņā”. Sākot ar modinātāja zvanu, rīta kafiju, ceļu uz darbu utt. viss tiek veikts sasteigtā steigā. Laika nepietiek. Neko nespējam izbaudīt- ne siltu dušu, ne kafiju, ne ziedu smaržu, ne maltīti- jo domājam par visko citu.

Sabiedrībā joprojām valda uzskats: ja gribu ko sasniegt, tad jābūt stresā un saspringumā. Daudzi domā, ka dzīvi var dzīvot tikai tad, kad sajūt šo iekšējo steigu. Patiesībā tas ir maldīgs priekšstats. Mēs varam būt arī mierīgi, rāmi un veiksmīgi “sasniedzēji” un veiksminieki. Stresa un steigas stāvoklis nepalīdz ne iekšēji, ne ārēji, ne ķermeņa veselībai, ne smadzeņu darbībai. Nekam.

Agrākos laikos cilvēks nonāca stresā jeb satraukumā tad, kad viņam uzbruka lācis, tīģeris vai vilks. Tagad ikdienā nesastopam ne uzbrūkošus lāčus, ne tīģerus, ne vilkus. Bet dzīvojam nepārtraukta stresa sajūtā! Spriedze mūs vairs nepamet. Tā tikai vairojas. Lācis un tīģeris tagad mums ir mūsu priekšnieks, dažkārt partneris, citi cilvēki.

Agrāk plēsējs cilvēka dzīvē parādījās šad un tad. Tādu stresu ķermenis itin labi spēj “pārstrādāt” un līdzsvarot. Un neliels asins pieplūdums mūsu sistēmām tāpat ir noderīgs. Patlaban gan spriedzē atrodamies konstanti un nepārtraukti. Mēs nepārtraukti darām pāri savam ķermenim, sirdij… tikai pateicoties spriedzei kādā dzīvojam. Un mūsu ķermeņi slimo. Lielā mērā tieši tāpēc.

Kā dzīvē justies labāk?
Kā nonākt labākā iekšējā stāvoklī?
Ar ko sākt?

Trešais turpinājums
Kad esam nemiera stāvoklī, tad patiesībā esam tādā kā riņķa dancī. Bažas nāk un iet, atkal atgriežas. Cikliski. Viena raižpilna doma atnes nākamo, tad vēl nākamo utt. Tās mēdz vēl tikai intensificēties.

Kad domas riņķo šādos ciklos, tad neatstāj vietu radošumam, jaunradei un dzīvē neielaiž skaistus notikumus.
Stresa stāvoklis posta ķermeni.
Stresa stāvoklis grauj prātu.
Stresa stāvoklis nīcina attiecības.

Attiecībām IR VAJADZĪGA savienotības un kontakta sajūta, sirds atvērtības sajūta. Bet tad, kad esam ciešanu stāvoklī, tad varam būt kopā ar visbrīnišķīgāko cilvēku uz pasaules, bet justies atdalīti un nošķirti. Vientuļi.
Statistika saka, ka aptuveni 50% precēto pāru izjūt vientulību.
Vientulība nerodas no kompānijas trūkuma. Mēs visticamāk dzīvojam zem viena jumta. Vientulība rodas no mūsu iekšējā stāvokļa, no atdalītības stāvokļa. Un ietekmē mūsu ķermeni, prātu, attiecības, radot vēl tikai dziļāku atrautību.

Valda uzskats, ka esam atsevišķi indivīdi un tas, kas ar mums notiek, skar tikai mūs. Bet mēs esam saistīti. Viss ir saistīts. Esot stresā un spriedzē, tiek ietekmēta mūsu domāšana un rīcība, lēmumi pieņemti no ciešanu stāvokļa un mēs nodarām pāri ne tikai sev un savām dzīvēm, bet arī šai planētai!

Jo esam atdalītības un separācijas sajūtās, jo radām šķelšanos arī uz šīs planētas.

Mūsu pasaulei un planētai patlaban ir vajadzīgas mūsu apziņas TRANSFORMĀCIJAS. Tās ir transformācijas, kurās mēs pārejam no dzīves stresa/ciešanu stāvoklī uz dzīvi skaistā esībā. No atdalītības uz vienotību, savienotību un kontaktu ar apkārtējo.
No separācijas uz vienotību.
Tā ir šī brīža aktualitāte un vajadzība visas pasaules mērogā.

Kā dzīvē justies labāk?
Kā nonākt labākā iekšējā stāvoklī?
Ar ko sākt?
Ceturtais turpinājums un noslēgums
“Rāma prāta prakse”
Šī planēta ir tā iekārtota, ka ikviens un viss pieredz SPIEDIENU un arī “spiedīgas situācijas”. Katra cilvēka dzīves sastāvdaļa ir pārbaudījumi, izaicinājumi un problēmas. Nešķiet, ka augu vai dzīvnieku valsts ārējo spiedienu saglabā sevī iekšēji un ilgstoši. Toties cilvēkam ir varenas spējas ārējā spiediena radīto spriedzi nest un saglabāt sevī. Arī gadiem ilgi. Un dzīvot stresa un ciešanu stāvoklī, kas tiek uzturēts ar iekšējo dialogu. Mūsu prāts nepārtraukti runā pats ar sevi, bez mitas tas ir nodarbināts un aizņemts. Šī atrašanās spriedzē, ciešanās plus iekšējais dialogs ir tieši tas, kas atdala mūs no dzīves. Kad cilvēks rīkojas no iekšējā haosa stāvokļa, tas nespēj radīt labu rezultātu, bet vēl tikai vairo haosu šajā pasaulē.
Kā zināt un saprast, ka nerīkojamies no iekšējā haosa stāvokļa?
Ir svarīgi saprast, kas notiek iekšēji. Mēs patlaban esam raduši vairāk uzmanību pievērst ārējām, ne iekšējām lietām un norisēm. Ir cilvēki, kuri 50-60 gadus nodzīvojuši baiļu stāvoklī. Viss, kas ticis darīts, ir darīts no baiļu stāvokļa. Ir cilvēki, kuri dzīvo dusmās un vēlas nepārtraukti citiem kaut ko pierādīt. Mēs esam tik ļoti apraduši ar savu iekšējo esību, ka to pat nemanām…
Vai tikai tā varam dzīvot šo dzīvi? No bailēm, dusmām, ciešanām? No vientulības? Nē.
Dzīvi varam dzīvot arī no rāmuma skaistās esības.
Lai tas notiktu, ir jāsaprot, KĀDĀ esībā atrodamies patlaban.
Tas, izrādās, nemaz nav tik viegli. Jo neesam raduši fokusēties uz iekšējo pasauli. Mēs bieži pat nesaprotam, kādas emocijas jūtam, kādas pieredzam. Mūsu sajūtas ir kā aptumšotas.
To var praktizēt un sevī attīstīt! - Vērst uzmanību uz savu iekšējo stāvokli, esību.
3 minūšu ļoti iedarbīga “Rāma prāta prakse” palīdz vērst uzmanību savam iekšējam stāvoklim, prāta darbībai, izmaiņām un pārvērtībām- izaugsmei. Ar nelielas vizualizācijas palīdzību varam mainīt un šķīdināt esošo stāvokli un nonākt skaistā, rāmā miera esībā.
Mums ir jāmācās un jāspēj ieraudzīt to apziņas stāvokli kādā dzīvojam!!! Tas kļuvis par ieraduma stāvokli, par valdošo un noteicošo pamatstāvokli. Tiklīdz ārējā pasaule sniedz kaut mazākos pārbaudījumus vai sarežģījumus, mēs tūlīt pat esam atpakaļ ierastajā ciešanu stāvoklī! TAS IR JĀPAMANA! Jāierauga sevī. (ka esam bēdīgi, dzīvojam neapmierinātībā, dusmās utt.- jebkurā stresa formā)
“Rāma prāta prakse” veicama tad, kad nonākam satraukuma/spriedzes/stresa brīdī, kad nejūtamies labi. Tā mūs atgriež vietā, kurā redzam patiesību par sevi.
“Rāma prāta prakse”
• Aizveram acis
• Visa uzmanība elpai
• Elpojam lēni un dziļi, veicam vismaz 3 elpas
• Nosakām PRECĪZI to emociju, kādā patlaban atrodamies- dusmās, bailēs, sāpēs, greizsirdībā utt, vai arī mīlestībā, priekā, savienotībā?
• Definējam emociju, kādā atrodamies NEKO NECENŠOTIES MAINĪT SAVĀS SAJŪTĀS
• Esot šajā emocijā, atbildam sev: Vai esmu pārņemts ar pagātni? Vai tā saistīta ar nākotni? Vai esmu klātesošs tagadnē, šajā brīdī?
Vērojam un NEKO NEMAINĀM
• Vizualizējam vai redzam gaismu, kas virzās no pieres vidusdaļas uz smadzeņu centru, vidu. Redzam šo gaismu izplešamies smadzenēs
• Sākam viegli smaidīt. Smaidam.
• Kad esam gatavi, tad atveram acis.
• Paldies

Lai visu iepriekš rakstīto no uzrakstītiem un izlasītiem vārdiem pārvērstu realitātē, šī gada janvārī visā pasaulē tika uzsākti Ekam* apļi, kas notiek 1x nedēļā un katru nedēļu pasaulē virmo viena kopīga tēma. Šīs nedēļas tēma ir Pārpilnība un bagātība. Katrā tikšanās reizē saņemam gan viedas zināšanas, gan prakses, kā šīs zināšanas pielietot ikdienā. Ikreiz arī meditējam un saņemam īpašu svētību turpmākajai nedēļai.

Ekam apļi notiek Elijas 8, Rīgā, studio quantum plkst.17:00-19:00

Ekam apļus vada Māra Brante- O&O Academy (transformāciju un meditāciju skola) pasniedzēja

marabrante@inbox.lv

Ekam*- augstākais apziņas stāvoklis, ko varam pieredzēt uz Zemes