Īsumā
- Desas nevajadzētu iekļaut ikdienas uzturā
- Ja tomēr tā darāt, tām vajadzētu būt kvalitatīvām
Ja vien iespējams, labāk ēst svaigi pagatavotu gaļu,
nevis apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes desas. Tomēr, ja pērkat desas, Latvijas
Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāja Laila Meija intervijā portālam
TVNET ieteica meklēt tās, kurās ir vairāk gaļas un mazāk dažādu piedevu.
Iegādājoties desas un citus rūpnieciski gatavotus
gaļas izstrādājumus, vispirms jāpievērš uzmanība uz iepakojuma aprakstītajam
sastāvam, un pirmkārt jau gaļas daudzumam produktā. Nereti tikai puse no desu
sastāva ir gaļa.
Pārējais ir daudz nekvalitatīvu tauku, arī soja,
ciete, milti.
Tāpat desām pievienots daudz sāls un dažādas
ķīmiskas piedevas, lai palielinātu to svaru, uzlabotu garšu un padarītu desas
acīm tīkamākā krāsā.
Ar ko desas sliktākas par
gaļu?
Salīdzinot desu un gaļas sastāvu, P.Stradiņa
klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja norādīja, ka
desās parasti ir salīdzinoši vairāk kaloriju, tās ir treknākas nekā liesa gaļa.
Turklāt, ja desas ir stipri kūpinātas, tajās var būt benzopirēns un citas
kancerogēnas vielas.
Desām pievienots milzīgi daudz dažādu
piedevu.
«Desās ir nitrīti, nitrāti, mākslīgās krāsvielas.»
Tāpat desās parasti pievieno vairāk sāls, kas, lietota lielos daudzumos, var
radīt dažādus veselības sarežģījumus.
Pēc uztura speciālistes viedokļa, desu lietošana ir
pieļaujama, taču tad tiem jābūt kvalitatīviem izstrādājumiem, kas parasti nav
lēti, un tāpēc vairums cilvēku tos ikdienā neēd. «Tad tos vairāk ēd kā našķus,
nevis pamatēdienu.»
Lētākajos izstrādājumos labo vielu ir ļoti
maz.
«Cilvēkam ir jāpadomā – ja desa maksā daudzreiz lētāk
nekā gaļa, tajā ir daudz pievienotu sastāvdaļu. Gaļa, termiski apstrādājot,
saraujas. Piemēram, cūkgaļa cepot vai vārot zaudē aptuveni 40% sava apjoma.
Tādējādi labām desām vajadzētu būt dārgākām nekā svaigai gaļai, ja apstrādes
procesā tā saraujas.
Taču, ja desa maksā trīs reizes lētāk nekā gaļa,
tajā ir daudz nevajadzīgu vielu. Parasti tie ir nekvalitatīvi tauki, dažādas
piedevas, kā arī liels daudzums sāls, daudz ūdens. Kopumā labuma no desām ir
maz. Pilnīgi noteikti nevajadzētu desas uzskatīt par ikdienas ēdienu.»
Ir arī pieņemamas desas,
taču tās nav lētas
Meija atzinīgi izteicās par jaunajiem Latvijā
ražotajiem cīsiņiem, kuros gaļas ir ir vairāk par 70%. Tiem ir arī samazināts
sāls daudzums un sastāvā nav nitrātu un nitrītu, bet gan dabīgā krāsviela. Tāpat
šo desu ražošanā neesot izmantota saldēta gaļa.
«Tiem mēs nevaram «piekasīties». Pret tādu
izstrādājumu kā alternatīvu ēdienkartes dažādošanai mums nav nekādu lielo
iebildumu,» viņa teica un atgādināja, ka šie izstrādājumi maksā divreiz dārgāk
par gaļu un daudzreiz dārgāk nekā daudz citu desu.
Paskatieties sastāvu arī
eko desām
Speciāliste vērsa uzmanību, ka šādu – labu un
kvalitatīvu – desu Latvijas tirgū patiesībā ir ļoti maz un arī ekoloģisko desu
ražotāju produktos mēdz būt nevajadzīgas piedevas.
«Pat ja lops audzis labā un dabiskā vidē, to nodod
tajā pašā desu fabrikā kā pārējos. Tā gaļai pievieno visus tos pašus
konservantus kā pārējai gaļai. Bieži viņi nepūlas saražot labāku produkciju. Tai
tāpat ir pievienoti nitrīti, nitrāti un ļoti daudz kas cits.»
Desa par latu – slikta,
bet tā, kura maksā piecus latus?
Meija atturējās nosaukt cenu, par kuru nopērkamās
desas būtu labākas nekā pārējās: «Loģiski kvalitatīvam gaļas izstrādājumam būtu
jāmaksā dārgāk nekā gaļai, jo gaļa apstrādes rezultātā ievērojami saraujas,
turklāt jāmaksā arī par apstrādi.» Viņa uzsvēra, ka
dārga desa ne vienmēr nozīmē arī labu desu.
Arī nekvalitatīvam produktam var būt noteikta mānīgi
augsta cena, lai pircēji domātu, ka tā ir labāka.
Tāpat patērētāji nevar būt droši, ka ekoveikalos iegādājamās desas automātiski būs
labas un veselīgai nekaitīgas. «Iesaku cilvēkiem pašiem pētīt sastāvu un domāt
līdzi.»
Ja iespējams, iztiksim bez
«mehāniski atdalītas gaļas»
Nav ieteicami arī izstrādājumi, kuros ir mehāniski
atkaulotā gaļa, jo tā visbiežāk ir nekvalitatīva gaļa, kopā ar atgriezumiem,
skrimšļiem, ādu, cīpslām, maziem kauliem. Šādu gaļu aizliegts iekļaut bērnu
uzturā mācību iestādēs.
Šķiņķi nav tik
nevainīgi
Ārste arī mudināja pircējus pētīt ne tikai desu, bet
arī kūpināto, žāvēto vai cepto gaļas gabalu sastāvu – tas ne vienmēr ir tik tīrs
un nevainīgs.
Ir šķiņķi, kuriem pievienots vairāk nekā desmit E
vielu.
«Cilvēkam šķiet, ka viņš ēd tīru gaļu, bet, uzliekot
šo šķiņķi uz pannas, redzams, ka iztek krāsains šķidrums.«Šķiņķi ir sašpricēti
pilni ar nitrātiem un nitrītiem. Piedevas iekrāso šķiņķi patīkamākā krāsā un
padara to smagāku.»
Tādējādi produktā ir daudz mazāk gaļas, nekā sver
nopirktais gabals. Lai palielinātu gaļas svaru, ar ūdeni bieži «uzpilda» arī
jēlu gaļu.
Vēl daktere atgādināja kādu, iespējams, sen
aizmirstu patiesību – gaļa, termiski apstrādājot, kļūst pelēcīga, brūngana,
nevis saglabājas spilgti sarkana, kādi bieži vien ir veikalos nopērkamie
apetelīgie šķiņķi. Tādējādi katrs pats var secināt, ka
sarkanīgajiem kūpinājumiem pievienotas
krāsvielas.
Tāpat kvalitatīvām desām un citiem gaļas produktiem,
kuriem nav pievienots daudz E vielu, derīguma termiņš parasti ir īsāks nekā
līdzīgiem ļoti saķīmiķotiem izstrādājumiem.
Vienkārši runājot, desu sastāvā vajadzētu būt pēc
iespējas mazāk E burtiem un vairāk gaļai.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/422956-patiesiba_par_desam
