Ārsts Vollks "Mirušie ārsti nemelo"

Ārsts Vollks

Mirušie ārsti nemelo

 

 

Tas, ko jūs izlasīsiet šajā brošūrā var pilnībā pārvērst jūsu uzskatus par veselību un mūsdienu medicīnu, kā arī radikāli mainīt jūsu un jūsu tuvinieku dzīvi.

Ārsts Vollks ir ļoti populārs Amerikā. 1991. gadā viņš tika izvirzīts Nobela prēmijai.

Brošūrā izmantota ārsta Vollka lekcija. Tulkotājs centies saglabāt autora stilu un leksiku.

 

 

Esmu uzaudzis fermā Sentluisas grāfistes rietumos. 50. gados mēs sākām gaļas lopu audzēšanu. Ja jūs esat pazīstami ar mājlopu audzēšanu, jūs, droši vien, zināt, ka vienīgais ceļš, kā lauksaimniecībā nopelnīt naudu, ir pašiem izaudzēt savu lopbarību, savu kukurūzu, savas pupas un sienu. Dzirnavās mums mala kukurūzu, pupas un sienu un pievienoja tiem daudz dažādu vitamīnu un minerālu. Tā mēs sagatavojām barību lopiem.

 

Pēc 6 mēnešiem šos lopus jau varēja nosūtīt uz tirgu un mēs veicām atlasi, lai sev atstātu labākos eksemplārus. Interesanti, ka veicot visus šos pasākumus lopiem, mēs paši nelietojām minerālus un vitamīnus, kaut gan mēs bijām jauni un gribējām nodzīvot 100 gadus bez slimībām un sapēri.

 

Tas mani ļoti uztrauca un es jautāju tēvam: „Tēt, saki, kāpēc tu arī mums nedod to pašu ko govīm?" Un tad tēvs uzdāvināja man kādu ļoti gudru domu – viņš teica: „Paklusē, puis, tev jānovērtē tas, ka katru dienu tu ēd svaigus produktus, kas ražoti fermā. Es ceru, tu to saproti?" Es, protams, atkāpos, jo nevēlējos palikt bez pusdienām un vakariņām. Pēc tam es iestājos lauksaimniecības skolā un ieguvis zinātnisko grādu kļuvu par lopkopības, lauksaimniecības un augkopības speciālistu. Pēc tam es divus gadus strādāju Āfrikā. Tur piepildījās mans sapnis - es strādāju kopā ar Mauru Parkinsonu. Daudzi atceras viņa grāmatas. Tas ir dižens cilvēks. Pēc diviem gadiem es saņēmu telegrammu ar ielūgumu strādāt Sentluisas zoodārzā. Nacionālās Veselības institūts piešķīra zoodārzam 78 miljonu dolāru aizdevumu un zoodārzam bija vajadzīgs veterinārārsts, kurš veiktu dabiskajā nāvē mirušo dzīvnieku sekcijas. Es piekritu un atbraucu. Man, protams, nācās secēt ne tikai šajā zoodārzā mirušos dzīvniekus. Manos pienākumos Ietilpa ne tikai secēt tos dzīvniekus, kuri miruši dabiskajā nāvē, bet arī atrast un novērot īpatņus, kas ir īpaši jūtīgi pret apkārtējās vides piesārņojumu, jo 60. gadu sākumā neviens vēl neko īpaši nezināja par ekoloģiskajām problēmām un katastrofām. Tā, izmeklējot cilvēku un dzīvnieku nāves, esmu veicis 17 500 sekcijas un lūk pie kāda secinājuma esmu nonācis:

 

„Katrs dzīvnieks un cilvēks, kas miris dabiskajā nāvē, miris no nepilnvērtīga uztura, t.i., no barības vielu deficīta."

 

Ķīmisko un bioķīmisko analīžu rezultāti dokumentāli precīzi rāda, ka dabiskā nāve iestājas nepareiza uztura rezultātā. Un mani tas tā pārsteidza, ka atgriezos pie gadījuma ar govīm. Es uzrakstīju 75 zinātniskos rakstus un darbus, 8 mācību grāmatas kopā ar citiem autoriem un vienu grāmatu patstāvīgi. To pārdeva par 140 dolāriem medicīnas studentiem. Es publicējos 1700 laikrakstos un žurnālos, uzstājos televīzijas pārraidēs un daudzās citās vietās. Taču toreiz, 60. gados, mani darbi par uzturu maz kuru interesēja. Kas man cits atlika darīt? Nācās atgriezties pie mācībām un kļūt par ārstu. Tas man ļāva izmantot visas tās zināšanas par uzturu, kuras biju ieguvis lauksaimniecības skolā.

Un tas, lai arī cik pārsteidzoši, nostrādāja Es pavadīju 15 gadus Torkmudā, Arizonas štatā, kur strādāju parastu ārsta praksi. Šodien vēlos ar jums padalīties savās zināšanās un atziņās, kas iegūtas šajos 10-12 gados. Ja jūs no šīs lekcijas paņemsiet tikai 10% no tā, ko dzirdēsiet, jūs pasargāsiet sevi no daudzām nepatikšanām, ciešanām, ietaupīsiet kaudzi naudas un par daudziem gadiem paildzināsiet savu dzīvi. Taču jūs neiegūsiet papildus gadus savai dzīvei, nesasniegsiet savu ģenētisko potenciālu vienkārši tāpat, bez jebkādām pūlēm no savas puses.

Tagad vēlos jums pateikt pašu galveno:

 

Dzīves ilguma ģenētiskais potenciāls ir  120-140 gadi.

 

Šobrīd var saskaitīt tikai 5 tautības, kuru pārstāvji nodzīvo līdz 120-140 gadiem - Austrumos, Tibetā un Rietumķīnā.

Šie cilvēki tika aprakstīti jau 1964. gadā* Dž.Hiltona grāmatā «Pazaudētais apvārsnis". Saskaņā ar šajā grāmatā sniegtajām ziņām, kaut gan es pieļauju, ka var būt arī daži pārspīlējumi, visvecākais cilvēks bija doktors Līno Ķīnas, kurš dzimis Tibetā. Kad viņam bija 150 gadi, viņš saņēma no Ķīnas imperatora īpašu sertifikātu, kas apliecināja, ka viņam ir 150 gadi, jo viņš bija dzimis 1677. gadā.

Kad viņam palika 200 gadi, viņš savēma otru sertifikātu. Dokumenti liecina, ka viņš ir miris 256 gadu vecumā. Kad viņš 1933. gadā nomira, par to rakstīja „New York Times", „London Times" un šī informācija bija diezgan labi dokumentāli apstiprināta. Varbūt viņam īstenībā bija tikai kādi 200 gadi nevis 256.

Austrumpakistānā dzīvoja cilvēku grupa, kurus sauca par bogaziem. Arī šie cilvēki pazīstami kā ilgdzīvotāji. Viņi dzīvoja 120-140 gadus. Bijušajā Padomju Savienībā gruzīni, kas lieto skābpiena produktus, dzīvo līdz 120 gadiem.

 

Armēņi, abhāzi, azerbaidžāņi, brīnišķīgi saglabājušies, nodzīvo līdz 120-140 gadiem. 1973. gadā žurnāla „Nationalgheographic" janvāra numurā tika publicēts speciāls raksts par cilvēkiem, kuri nodzīvojuši 100 un vairāk gadus. Šie materiāli bija brīnišķīgi ilustrēti. Es atceros trīs no daudzajām fotogrāfijām.

 

Vienā bija attēlota 136 gadus veca sieviete. Viņa sēdēja krēslā, smēķēja Kubas cigāru, dzēra degvīnu un piedalījās viesībās. Viņa brīnišķīgi izklaidējās nebūdama piesaistīta pie gultas veco ļaužu pansionātā, par kuru vēl katru mēnesi jāmaksā 2000 dolāru no sava rēķina. Viņa 136 gadu vecumā baudīja dzīvi.

Citā fotogrāfijā bija redzami divi laulātie pāri, kuri svinēja 100 un 115 gadu kāzu jubilejas. Trešajā fotogrāfijā bija redzams vīrietis, kurš Armēnijas kalnos lasīja tēju un klausījās tranzistoru. Saskaņā ar viņa metriku (dzimšanas dati, kristību zīmes, viņa bērnu dati) viņam bija 167 gadi un viņš tajā laikā bija pats vecākais cilvēks uz mūsu planētas.

Rietumu puslodē ar savu ilgo mūžu ir slaveni Volkobandas indiāņi un Ekvadoras iedzīvotāji, kuri dzīvo Andos, Peru dienvidaustrumos, kā arī Titikakas un Mačupiču ciltīs. Titikakas vecākās cilts pārstāvji dzīvo 120 gadus.

 

Amerikāniete Margareta Pija no Virdžīnijas štata ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā visvecākā amerikāniete. Viņa mira 115 gadu vecumā no nepietiekama uztura. Pareizāk sakot, viņa nomira no sarežģījumiem pēc kritiena. Kurš var pateikt no kā viņa nomira? Pareizi, no osteoporozes. Sieviete mira no kalcija trūkuma organismā. Viņai nebija sirds nepietiekamības, vēža vai diabēta, taču trīs nedēļas pēc kritiena viņa nomira, jo viņai organismā trūka kalcija. Ļoti interesanti, ka viņas meita stāstīja, ka pirms nāves Margaretai Paijai bija izteikta tieksme pēc saldumiem. Šī slimība ir pazīstama kā Paika slimība un mēs par to runāsim vēlāk.

 

Taču parasti, ja jūs īpaši aizraujaties ar šokolādi vai saldumiem, tas nenozīmē, ka jūsu organismā trūkst hroma un vanādija. Nigērijā baue cilts vadonis nomira 126 gadu vecumā. Bērēs viena no viņa neskaitāmajām sievām lielījās, ka, lai arī viņas vīrs miris 126 gadu vecumā, viņam vēl bija visi savi zobi, un tas nozīmē tikai to, ka visi viņa orgāni pilnībā pildīja savas funkcijas.

Kāds vīrietis no Sfrijas 1993. gada jūlijā mira 133 gadu vecumā. Viņa vārds tika ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā ne tāpēc, ka viņam bija 133 gadi, daudzi nodzīvo līdz šim vecumam, kā arī ne tāpēc, ka 80 gadu vecumā viņš apprecējās ceturto reizi, bet gan tāpēc, ka pēc 80 gadu vecuma viņš kļuva par deviņu bērnu tēvu. Ja jūs parēķināsiet, ka uz katru bērnu nepieciešami 9 mēneši, gadu bērna barošanai ar krūti un gadu starp katru nākamo bērnu, jums sanāks, ka šis varonis - radītājs kļuvis par tēvu arī pēc 100 gadiem Lūk, kāpēc viņa vārds iekļuva Ginesa rekordu grāmatā.

Tā kā neskumstiet, jums vēl ir cerība!

 

Tagad nedaudz zinātnes.

 

1993. gada novembrī Arizonā tika veikts interesants eksperiments. Trīs laulāti pāri pavadīja izolācijā trīs gadus. Eksperimenta laikā viņi lietoja veselīgu uzturu, kuru paši izaudzēja, elpoja attīrītu gaisu un dzēra nepiesārņotu ūdeni. Kad beidzās eksperiments, viņus izmeklēja Kalifornijas universitātes mediķi gerontologi. Visi rezultāti, asins analīzes un citi dzīvībai svarīgi rādītāji tika ievietoti Losandželosas universitātes datorā, kurš izdeva secinājumu, ka, gadījumā, ja viņi turpinās dzīvot tādā pašā režīmā, viņiem ir iespējas nodzīvot līdz 165 gadiem. Tas viss tikai pierāda to, ka ir pilnīgi reāli iespējams nodzīvot līdz 120-140 gadiem.

 

Amerikāņu vidējais dzīves ilgums ir 75,5 gadi, bet maģistra vai ārsta vidējais mūža ilgums ir 58 gadi. Tā kā, ja jūs vēlaties atkarot dzīves 20 statistiskos gadus, nestājieties medicīnas skolās.

Ir divas lietas, kuras jums būtu jāizdara, lai nokļūtu ilgdzīvotāju sarakstā. Ja jūs tiešām vēlaties nodzīvot līdz 100-140 gadiem, atcerieties svarīgāko:

 

                                                         1)   Izvairieties no briesmām, nekāpiet uz mīnām, t.i., centieties izvairīties no bezjēdzīgām briesmām. Protams, ja jūs spēlējat krievu ruleti, smēķējat, dzerat skrienat uz ielas sastrēgumstundās, lai pakļūtu zem mašīnas, jūs diez vai nodzīvosiet līdz 120 gadiem. Tas viss izklausās smieklīgi, taču jūs pat nespējat iedomāties, ka katru gadu tūkstošiem cilvēku cara līdzīgas muļķības. Un es vēlos, lai jūs padomātu par to - tur, kurtas iespējams, jums sevi nepieciešams aizsargāt. Citiem vārdiem sakot, ja jums ir iespējams novērst slimību, īpaši, ja tā ir neārstējama slimība, jums šī iespēja noteikti jāizmanto.

 

                                    2)   Jums jādara tikai to, kas jums nes labumu. Jums

nepieciešamas 90 barības piedevas: 60 minerāli, 16 vitamīni, 12 pamata aminoskābes un proteīnu saturošas oltaltumvielas, 3 pamāta taukskābes. Pavisam 90 piedevas ikdienas diētai, citādi jums attīstīsies slimības, kuras izsauc šo vielu trūkums.

 

Šodien par to raksta laikrakstos, stāsta radio, televīzijā, visi par to zina, jo interesējas par veselību, ilgdzīvošanu un uztura piedevām

 

Par to ar mums runā arī ārsti. Taču ne jau tāpēc, ka uz to spiež viņu mediķu profesija. Nedomājiet, ka tie ir mediķi, kas lūdz žurnālistus rakstīt par šiem jautājumiem. Par šiem jautājumiem raksta tāpēc, ka šādu informāciju labi pērk.

 

Mans mīļākais raksts parādījās 1992. gada 6. aprīlī žurnālā „Time" un, ja jūs neesat to lasījuši, es iesaku to atrast un izlasīt, kā arī noņemt dažas fotokopijas un pielīmēt tās uz vannas istabas un ledusskapja durvīm. Tas ir visaptverošs raksts, kurā tiek runāts par to, ka vitamīni spēj uzvarēt vēzi, sirds asinsvadu slimības un novecošanas ārdošo iedarbību. Sešās šī raksta pamācošajās lappusēs ir tikai viena negatīva doma, kuru izsaka ārsts, kuram raksta autors uzdod jautājumu: „Ko jūs domājat par vitamīniem un minerāliem kā mūsu uztura bagātinātājiem?". Lūk, ko atbild ārsts: ..Vitamīnu rīšana nedod nekādu labumu." Tā uzskata medicīnas doktors Viktors Hubins. „Visi vitamīni kā piedevas tikai padara mūsu urīnu dārgāku."

 

Ja mēģinātu šos vārdus tulkot saprotamā valodā, tad iznāk, ka mēs čurājam dolārus, ja lietojam vitamīnus un minerālus. Lūk, ko viņš gribēja teikt. Un, ja tas tiek publicēts, tātad tajā kaut kas ir. Taču man jums jāsaka: pēc tam kad esmu veicis 17 500 sekcijas, no kurām 14 501 bija dzīvnieki un 3000 bija cilvēki, un vienmēr esmu vēlējies būt vesels, esmu vēlējies bērnus, mazbērnus un mazmazbērnus, es uzskatu, ka neieguldot sevī vitamīnus un minerālus, jūs ieguldāt savu naudu medicīnas darbinieku labklājībā. Esmu stingri pārliecināts par to, ka tieši mēs padarām bagātākus ārstus.

Laika posmā starp 1776. gadu un otro pasaules karu ASV valdība iztērējusi apmēram 8,5 miljonus dolāru veselības aizsardzībai un zinātniskajiem pētījumiem šajā jomā. Tagad veselības aprūpei tiek tērēts 1,2 triljoni dolāru gadā. Tas vēl ir maz, jo katram taču gribas, lai veselības aprūpe būtu bezmaksas.

 

Ja mēs lauksaimniecībā, tiešāk lopkopībā, izmantosim šobrīd esošo medicīnas sistēmu cilvēkiem, tad jūsu kotletes izmaksās 275 dolārus par 0,5 Kilogramu. Taču, ja jūs izmantosiet to lauksaimniecības sistēmu, kuru izmanto lopkopībā, tad piecu cilvēku ģimenes apdrošināšana mēnesī izmaksās 10 dolārus.

 

Tā kā varat izvēlēties.

Esmu pārliecināts, ka, ja jau mēs veicinām ārstu labklājību ar apdrošināšanu un valsts subsīdijām, arī viņi mums kaut ko ir parādā. Viņu pienākums ir mums kaut vai atsūtīt informatīvo vēstuli par jaunākajiem atklājumiem medicīnā. Vai kāds nojums ir kaut reizi saņēmis šādu informāciju no sava ārsta? Nē. interesanti, vai ne? Taču man ir milzums informācijas, kuru jūs varētu saņemt. Vēlos tajā padalīties ar jums.

 

Pirmkārt kuņģa čūla.

 

Vai kāds no jums ir dzirdējis, ka kuņģa čūlas iemesls ir stress? Jau 50. gados veterinārārsti zināja, ka kuņģa čūlu cūkām izsauc baktērijas. Atļauties dārgu kuņģa operāciju cūkai mēs nevarējām, taču, ja varētu, tad jūsu cūkas karbonāde jums maksātu 275 dolārus par 0,5 kilogramu. Mēs uzzinājām, ka ir tāds minerāls bizmars, ar kura palīdzību mēs varējām novērst vai izārstēt kuņģa čūlu cūkām bez dārgām operācijām. Mēs tā arī izdarījām un ārstēšana, izmantojot bizmaru, citus minerālus un tetraciklīnu, izmaksāja apmēram 5 dolārus vienai cūkai.

 

Nacionālās veselības institūts tikai 1994. gada februārī nāca klajā ar paziņojumu, ka kuņģa čūlu izraisa nevis stress, bet gan baktērijas un, ka to ir iespējams ārstēt. Parasti medicīnas pētījumos teikts: Iegūti rezultāti, kas nākotnē varētu būt daudzsološi..." Tagad nacionālie institūti lieto tieši vārdu „izārstēt" bez jebkādiem mājieniem. Viņi saka: «Izārstēts izmantojot bizmara minerāla un tetraciklīna metodi". Tiem, kuri nezina, kas ir bizmars, atliek ieiet jebkurā pārtikas veikalā vai aptiekā un nopirkt par 2 dolāriem pudelīti ar saturu rozā krāsā, kas saucas peptobizma. Un tā 1 tējkarote dienā un jūs varat izārstēt kuņģa čūlu. Tā kā jums atkal pastāv izvēle. Vai izārstēt par 5 dolāriem vai arī ļaut, lai jūs operē. Izvēle ir jūsu rokās.

 

Tālāk kāds ir otrs lielākais amerikāņu nāves iemesls? Jā, tā ir briesmīga slimība vēzis.

1933. gada septembrī Bostonas medicīnas skolas nacionālajā onkoloģijas institūtā pēc vēža slimnieku novērojumiem tika paziņots, ka ir atklāta pretvēža diēta. Pētījumi tika veikti Ķīnā tāpēc, ka Ķīnas Hinojas provincē tika reģistrēts pats augstākais vēža slimnieku skaits. Pētījumos, kas ilga 5 gadus, tika apsekoti 29 000 cilvēki. Viņiem tika doti vitamīni un minerāli tādos daudzumos, kas divas reizes pārsniedza normu, kas noteikta amerikāņiem - tātad, ja ieteicamā vitamīna C norma dienā bija 60 mg, tad slimnieki saņēma 120 mg. Alans Pols, kurš ir pelnījis saņemt pat divas Nobela prēmijās, sacīja.ka, ja jūs vēlaties novērst vēža slimības izmantojot vitamīnu C, jums tas jālieto 10 000 mg dienā. Un lūk rezultāts - ārsti, kuri nenogurstoši ar viņu strīdējās, jau sen mājo tai saulē (lai viņiem vieglas smiltis), bet Alans Pols dzīvo sveiks un vesels. Viņam ir 94 gadi, viņš strādā 14 stundas dienā, 7 dienas nedēļā, dzīvo rančo " Kalifornijā un pasniedz Kalifornijas universitātē Sanfrancisko.

 

Tikai jūs varat izvēlēties klausīt jau mirušu ārstu padomiem vai izmantot doktora Pola pieredzi. Pilnīgi normāli ir lietot vitamīna C divkāršu normu, vitamīnu A divkāršu normu (nekas slikts nenotiks), kā arī cinku, riboflsvīnu, molibdēnu u.c. Viena grupa ir īpaši nepieciešama. Tajā ietilpst trīs komponenti: vitamīns E, beta-karotīns un selēns. Šos trīs komponentus nepieciešams lietot divkāršās devās un, pat ja jūs gūsiet latumu tikai par 0,5%, tas jau būs labi.

 

Pacientu grupā, kuri 5 gadus saņēma vitamīnu E, beta-karotīnu un selēnu, nāves gadjumi samazinājās par 9%, jo katrs 10 no simts slimniekiem, kuri bija rolemti nāvei, izdzīvoja, bet nāvei nolemtie vēža slimnieki, kuri saņēma šos trīs komponentus, izdzīvoja 13 no simta. Hinojas provincē, kur visvairāk izplatītās bija kuņģa un gremošanas trakta vēža slimības, izdzīvoja 21%, t.i., 21 cilvēks no simta. Šajā gadījumā jūsu ārstam vajadzēja jums atsūtīt šo informāciju. Pat ja jūsu ārsts nevēlējās uzņemties atbildību, viņš varēja jūs informēt, lai atstātu jums izvēles tiesības.

Šādu attieksmi pret pacientiem es uzskatu par vienkārši smieklīgu, kaut gan no otras puses tas tikai apliecina ārstu vienaldzību.

 

Tālāk artrīts.

 

1993. gada septembrī Havardas un Bostonas medicīnas skolu slimnīcās tika veikta to artrīta slimnieku ārstēšana ar vistas proteīnu, kuriem bija uzpampušas locītavas. Tika izraudzīti .slimnieki, kuru stāvoklis nebija uzlabojies pēc medicīniskas artrīta ārstēšanas. Šiem slimniekiem tika veiktas aspirīna, mezotriksīda, prednizolona, kortizona injekcijas un dažādas fizioterapijas procedūras. Vienīgais, kas bija atlicis, bija ķirurģiska iejaukšanās un locītavu maiņa. Tad es teicu: ..Klausieties, šie [audis tik daudz ir cietuši, ka gadījumā, ja viņi būtu ar mieru paciesties vēl 90 dienas, pavisam 3 mēnešus, es veiktu nelielu eksperimentu." Šim eksperimentam piekrita 29 cilvēki.

 

Šie 29 cilvēki, kuru labā visas medicīnas iespējas jau bija izsmeltas, bet veselība tā arī nebija uzlabojusies, tika pakļauti sekojošai ārstēšanai: viņiem katru rītu deva tējkaroti ar kaudzi sasmalcinātu vistas skrimšļu, kuri tika atšķaidīti ar apelsīnu sulu.

Pēc 10 dienām pazuda sāpošie iekaisumi, pēc 30 dienām viņi jau kaut ko varēja atļauties, bet pēc 3 mēnešiem locītavu funkcijas pilnībā atjaunojās.

 

Taču tagad es jūs sasmīdināšu. Smieklus izraisa kāda ārsta, kurš veica šī eksperimenta novērojumus, izteicieni. Viņš paziņoja, ka vistas skrimšļi ir zāles, jo, ja jau tie palīdz slimību ārstēšanā, tātad tos var saukt par zālēm, ko izsniedz pret receptēm. Mēs redzam, ka viņa smadzenes jau drudžaini skaita:" ...300 dolāri kapsula, pavisam 25 pacienti..."u.t.t. Taču, ja nav vēlēšanās ar to saistīties, var aiziet uz aptieku un nopirkt noksidželonu. Sievietes labīzina šo līdzekli. To lieto nagu un matu stiprināšanai. Šī preparāta sastāvā ir govs skrimšļi, kas ir labs stiprināšanas līdzeklis jūsu skrimšļiem un kauliem. Noksidželons ir izgatavots no govs skrimšļiem un cīpslām. Ja jūs lietosiet pa pus tējkarotei katru dienu kopā ar apelsīnu sulu attiecībās 1 unce uz 100 mārciņām svara kopā ar !<oloīdminerāliern, tad nākamreiz, kad mēs tiksimies, jūs uzkāpsiet uz skatuves un sāksiet mani skūpstīt un apkampt, ja vēl vispār atcerēs eties par artrītu.

 

Kurš no jums ir dzirdējis par Alcheimera slimību? Tagad par to zina visi, taču kad es biju mazs zēns, Alcheimera slimības vispār nebija. Tagad tā ir viena no izplatītākajām slimībām, kas skar vienu no diviem cilvēkiem 70 gadu vecumā. Diezgan briesmīgi dati. Kā noteikt un izārstēt Alcheimera slimību tās sākumstadijā dzīvniekiem? Iedomājieties, kādi būtu fermas zaudējumi, ja sivēnmāte neatcerētos, kāpēc viņa piegājusi pie siles! Tāpēc pirms 50 gadiem lopkopībā sāka pētīt kā novērst un izārstēt Alcheimera slimību tās sākumstadijā. To veica ar lielām vitamīna E devām.

 

Jums 1992. gada jūlijā bija jāsaņem vēstule no jūsu ārsta, jo zinātniski-pētnieciskā Kalifornijas universitātes skola Sandjego nāca klajā ar paziņojumu par to, ka vitamīns E palēnina atmiņas zaudējumu Alcheimera slimības gadījumā. Šinī gadījumā mediķi par 50 gadiem ir atpalikuši no veterinārārstiem. Tieši tāpēc iespējams, ka jums drošāk būtu aiziet pie veterinārārsta.

Tagad sakiet kuram no jums nācies pārdzīvot tādu nepatīkamu lietu kā nierakmeņus? Ļoti daudziem.

Sakiet, no kā jums ārsts lika atteikties uzturā vispirms? No kalcija. Nekādu piena produktu, nekādu kalciju saturošu produktu. Tāpēc, ka pastāvēja uzskats, ka „kalcijs nierēs rodas no kalcija, kas ir sastopams produktos". Patiesībā nierakmeņi rodas no jūsu kauliem. Kad jūsu organismā ir kalcija deficīts, jums rodas nierakmeņi. Pirms tūkstoš gadiem zināja, ka lai nepieļautu nierakmeņu veidošanos dzīvniekiem, tiem jādod vairāk kalcija, magnēzija un bora. Taču buļļiem, auniem, pienlopiem un aitām ir tāda aratomija, ka saslimstot ar šo slimību, viņi mirst. Kad mums rodas nierakmeņi, sāpju dēļ nākas tikai nožēlot, ka nevari nomirt. Mēs zinām kā iespējams novērst šo slimību. Jums jau 1993. gadā bija jāsaņem no sava ārsta vēstule, kurā būtu informācija par to, ka kalcijs samazina risku saslimt ar nierakmeņiem. Tika izpētīti 4000 pacienti, kurus sadalīja 5 kategorijās. Grupā, kura saņēma vislielāko kalcija devu, nevienam netika konstatēti nierakmeņi.

 

Atcerieties, es teicu, ka ārstu vidējais mūža ilgums ir 58 gadi, bet mēs ar jums dzīvojam līdz 75,5 gadiem. Profesionāļu grupa, kas māca kā pareizi dzīvot un apgalvo, ka nevajag lietot sāli, kofeīnu, neēst sviestu, bet gan margarīnu un nedarīt vēl daudzas muļķības, mirst 58 gadu vecumā, bet tajā pašā laikā cilvēki, kuri dzīvo 120-140 gadus tējas tasītē liek gabalu akmenssāls un katru dienu izdzer 40 šādas tasītes. Viņi lieto 40 gabalus akmenssāls dienā, ēdienus gatavo ar sviestu nevis olīveļļu un dzīvo 120 gadus. Kam jūs vairāk ticat - tam, kurš dzīvo 120 gadus vai tam kurš dzīvo līdz 58 gadiem? Izvēle ir jūsu.

 

Un tomēr dažus no šiem cilvēkiem es ļoti cienu. Viņu vidū ir ārsts Stjuarts Kartreds. Viņam ir 38 gadi, viņš ir ģimenes ārsts. Viņš pēta anērismu. Tā ir artēriju paplašināšanās audu elastības zuduma dēļ. 1957. gadā mēs uzzinājām, ka anērisma iemesls ir vara trūkums organismā. Mēs strādājām pie šī projekta un novērojām 200 tūkstošus tītaru. Viņiem deva speciālu uzturu, kurā tika iekļautas 90 barības vielas. Pirmajās 13 nedēļās puse tītaru nomira. Sekcijā * atklājās, ka 125 tūkstoši tītaru miruši no anērisma. Palielinot uzturā divas reizes varu, fermeri izaudzēja 500 tūkstošus tītaru un neviens no tiem nemira ar anērismu. Šis eksperiments tika izmēģināts uz pelēm, kaķiem, suņiem, govīm, cūkām un vēl uz citiem dzīvniekiem. Mēs nonācām pie slēdziena, ka tieši vara deficīts ir anērisma iemesls.

 

Pirmslaikus nosirmošana ir pirmā pazīme, ka jūsu organismā trūkst varš. Āda kļūst krunkaina, jo tiek bojāta audu elastība, rodas riņķi zem acīm, līnijas uz sejas un jūs kļūstat līdzīgs žāvētai plūmei. Pastāv arī tāda problēma kā vēnu varikozā paplašināšanās, kuras iemesls ir audu elastības traucējumi. Visa jūsu ķermeņa āda kļūst ļengana - uz rokām, krūtīm, vēdera, kakla. Tā rezultātā jūs ejat pie kosmetologa un izdarāt plastisko operāciju. Īstenībā daudz lētāk, praktiskāk un drošāk ir lietot koloīdminerālus.

 

Tagad es jūs iepazīstināšu ar citu ārstu - Martinu Karteru. Viņš nomira 57 gadu vecumā. Viņš ieguva ārsta diplomu Havardas medicīnas skolā, medicīnas doktora grādu Jēlā. Kad viņu secēja, noteica, ka viņa nāves iemesls ir aortas anērisms. Tāds bija Rokfellera universitātes slimnīcas ārstu slēdziens. Ārsts mira no vara trūkuma organismā. Arī viņam bija „lēts" urīns.

Cits piemērs. Diezgan pazīstama Detroitas advokāte Elena Džoisa Voltere nomira 44 gadu vecumā. Viņa apmeklēja vienu no vismodernākajiem sporta klubiem - ziniet, tagad visas sievietes vēlas iegūt dzelzs kaulus ar pēc iespējas mazākām pūlēm. Arī viņa mira no anērisma. Sekcijas rezultāti uzrādīja kaut ko līdzīgu paralīzei vai asinsizplūdumam. Tā iemesls arī ir vara trūkums. Arī viņai bija lēts" urīns.

 

Vai kāds no jums ir dzirdējis par Stjuartu Burkeru? Viņš ir sarakstījis 5 diezgan skandalozas grāmatas par diētu, uzturu. Viņš ieguvis medicīnas maģistra diplomu Toras medicīnas skolā vienā no labākajām Bostonas medicīnas skolām. Viņa grāmatās ir iekļauta diēta svara zaudēšanai. Viņš šo grāmatu ir sarakstījis auditorijai vecumā līdz 20 gadiem, bet pats nomira 40 gadu vecumā. Vai jūs gribētu sekot Šī cilvēka diētai? Viņš nomira 40 gadu vecumā no kardiomiopātijas, kuras iemesls ir selēna trūkums. Daži fermeri vienkārši iet uz lopkopības barības veikalu un pērk saviem lopiem selēnu injekcijās vai tabletēs, lai novērstu šo slimību. Doktors Stjuarts Burkers, puisis, kurš sarakstījis 5 grāmatas par veselīgu uzturu, mira 40 gadu vecumā no selēna trūkuma savā uzturā. Arī viņam bija „lēts" urīns. Ticiet man, jūs varat pilnībā novērst kardiomiopātiju tikai par 10 centiem dienā. Ja jūs to nezināt, tad jūs esat vienkārši muļķis. Citādāk es jūs nosaukt nevaru, ja jūs dienā nelietojat selēnu par 10 centiem, lai glābtu savu dzīvību.

 

Daudzi iespējams pazīst šo sievieti. Viņu sauc Geila Klarka. 47 gadu vecumā viņa bija Sentluisas grāfistes galvenā kardioloģe. Vai nojaušat no kā viņa nomira? Viņa mira no kardiomiopātiskās lēkmes. Un jūs, droši vien, ne reizi vien esat redzējuši kā govis, kas ar pienu intensīvi zaudē lielu daļu kalcija, uzlasa akmeņus, kaulus, cenšas ēst dažādus priekšmetus, oļusjumta segumu. Labam fermerim nepieciešams papildināt govju uzturu ar minerāliem, citādi govis var apēst vai veselu šķūni. Cilvēkiem šāds fenomens novērojams bieži. Grūtnieces atšķiras ar to, ka viņas pastāvīgi kaut ko vēlas. Dunkājot vīram sānos, viņas saka: „Ei, celies vēlos saldējumu ar sālītu gurķi!" Tā notiek tāpēc, ka augošais auglis paņem no mātes organisma sev nepieciešamos minerālus. Neliels padoms: paskatieties uz savām rokām un seju. Ja jūs pamanīsiet rozā plankumus, tas liecina par agrīnu selēna deficītu. To pamanot sāciet 6 mēnešus lietot selēnu. Viss pazudīs. Pusgada laikā jums izdosies šo procesu pagriezt atpakaļ. Jo, ja plankumi pazūd no ādas, tātad tie pazūd arī no iekšējiem orgāniem, smadzenēm, sirds, aknām, nierēm.

Kuram nojums ir pazemināts cukura daudzums asinīs?

 

Labi, apmēram 10% klātesošo. Jums droši vien nācies redzēt pārāk aktīvus bērnus, kuri burtiski uzklūp cukuram. Hroma un vanādija trūkums organismā rada zemu cukura līmeni asinīs. Ja tam nepievērš uzmanību, rodas visiem zināmā slimība diabēts.

 

Kas attiecas uz alvas trūkumu organismā, tas izpaužas kā plikpaurība vīriešiem. Daudziem no šeit klātesošajiem ir acīmredzams alvas trūkums. Ja šo deficītu nelikvidē, var rasties kurlums.

Tālāk par bora trūkumu organismā. Sievietēm bors jāzina un jāciena. Tas palīdz kaulos saglabāt kalciju, lai jūs pasargātu no osteoporozes. Bors palīdz estrogēnu izstrādē, bet vīriešiem testosterona izstrādē. Ja nelietosiet pietiekamu daudzumu bora jūs, sievietes, cietīsiet menopauzes laikā, izjūtot visas šim periodam nepatīkamās sajūtas. Ja vīriešiem trūkst testosterons, tad viņiem klāsies pavisam slikti. Viņiem draud priekšlaicīga impotence.

 

Pirmā cinka deficīta pazīme organismā ir tas, ka jums zūd garša un oža, kad jums sāk nepatikt sievas gatavotais ēdiens un jūs sūdzaties, ka nejūtat ēdiena garšu. „Es pavadīju pusi dienas virtuvē, lai pagatavotu garšīgas pusdienas, bet tu tās pat neuzslavē!". «Interesanti, atnācu uz virtuvi, bet neko nesajūtu...". Tas ir cinka deficīts.

 

Eksperimentos ar laboratorijas dzīvniekiem noskaidrots, ka ir apmēram 7 minerāli, kas pagarina šo dzīvnieku dzīvi divas reizes. Atcerieties, es jums teicu, ka mums nepieciešami 90 uztura elementi: 60 minerāli, 16 vitamīni, 12 aminoskābes, 3 taukskābes. Mums ir ļoti laimējies, ka augi spēj ražot mums nepieciešamās aminoskābes, vitamīnus un taukskābes. Augi to spēj. Mums atliek vien lietot uzturā 15-20 augu komponentus pareizās attiecībās, lai saņemtu šos nepieciešamos 90 elementus.

Teorētiski tas ir iespējams, taču vairums amerikāņu to nedara. Vidēji statistiskais amerikānis uzskata, ka, ja viņš apēdis nedaudz kartupeļu Čipsu izskatā, tad viņš ir saņēmis nepieciešamo dārzeņu dienas normu. Tam jāpieiet pareizi. Neskatoties uz to, ka teorētiski tas ir iespējams, praktiski reti kurš no mums saņem nepieciešamo vitamīnu, aminoskābju, taukskābju daudzumu atbilstoši savai diētai. Tāpēc, ja jums ir dārga jūsu dzīvība, tikpat cik man dārga manējā, manu bērnu un mazbērnu dzīvības, jums pašiem par sevi jāparūpējas, lai saņemtu nepieciešamo vitamīnu, aminoskābju un taukskābju daudzumu. Es jums garantēju, ka, ja to nedara, tad nodzīvot līdz 120 vai 140 gadiem nav iespējams.

 

Cits stāsts.

Tie ir minerāli. Ar viņiem saistīts vienkārši traģisks gadījums-Lieta tāda, ka augi vairs nesatur minerālus nekādos veidos. To nav nē augsnē, ne pašos augos. Mēs jums esam sagatavojuši ASV senāta 74. Kongresa otrās sesijas dokumentu 2:64. Tajā tiek teikts, ka minerālu daudzumu mūsu fermu augsnēs ir pilnībā izsīcis. Tāpēc iegūtā raža, vienalga vai tie ir graudi, dārzeņi, augļi vai rieksti, nesatur minerālus. Cilvēki, kas lieto šos produktus automātiski iegūst slimības, kas saistītas ar minerālu deficītu. Vienīgais veids, kā šīs slimības novērst un izārstēties, ir lietot uzturā minerālu piedevas. Tā teikts dokumentā, kuru parakstījis ASV Kongress 1936. gadā.

Vai šodien kaut kas ir mainījies? Nē, sliktāk nav palicis. Palicis, diemžēl, ir pavisam slikti. Iemesls ir tas, ka fermeri uzlabo augsni ar nātriju, fosforu un kāliju. Trīs komponenti dažādos savienojumos un attiecībās. Un neviens nespiež fermerus pievienot augsnei vēl 60 minerālus, jo no tiem nav atkarīga ražība. Tāpēc katru reizi, kad novāc ražu, t.L, augus, kuri izsūc no augsnes minerālus, daudzas mārciņas no katra akra, jūs padarāt augsni nabagāku. Ja jūs augsnei pievienojat 3 minerālus, bet paņemat 60, situācija atgādina jūsu bankas kontu, kurā jūs katru mēnesi noguldāt 3 dolārus, bet noņemat 60 dolārus. Varat iedomāties, kas notiks ar jūsu kontu? Protams, ka tas kļūs tukšs. Varu jums teikt, ka mūsu veselība arī atrodas uz katastrofas robežas, jo šo minerālu vairs augsnē nav. Tāpēc mēs visi kopā un katrs atsevišķi esam atbildīgi par savu veselību un apzinīgi papildus lietojam minerālus savā uzturā.

Man bieži jautā: „Ko gan cilvēki darīja pirms 1000 gadiem, kad nepazina mēslojumus, bet daudzi dzīvoja ļoti ilgu mūžu? Un ko jūs domājat par ķīniešiem, ēģiptiešiem un indiešiem?". Viņi dzīvoja pie dižām upēm - Nīlas, Gangas, Dzeltenās upes Ķīnā, kuras katru gadu pārplūda un izgāja no krastiem. Un katru gadu plūdu laikā uzminiet, kas notika?

 

Upes sanesa dūņas un smiltis no tūkstošiem jūdžu attālajiem kalniem. Ļaudis pielūdza visus savus dievus pateicībā par šiem plūdiem.

 

Mēs lūdzamies, lai šie plūdi nebūtu. Plūdi bagātināja augsni ar nokrišņiem, dūņām, minerāliem, tādā veidā bagātinot graudu ražu. Karalis Filips, Aleksandra Lielā tēvs, apprecējās ar 12 gadīgu meitenīti, Ēģiptes karalieni Kleopatru. Viņa nemaz nelīdzinājās Elizabetei Teilorei, ar tās kosmētiku un dārglietām. Viņa bija plakankrūtains, vājš radījums, kas neizcēlās ar īpašu seksapilitāti.

 

Kāpēc gan karalis viņu apprecēja? Tāpēc, ka viņas īpašumā bija labākie graudaugu lauki. Visi zināja, ka nekur nav labākas graudaugu ražas kā Ēģiptē, bet milzīgā armija, kuras priekšgalā atradās karaļa dēls Aleksandrs   Lielais,   gatavojās   iekarot  visu   pasauli.   Bija nepieciešami milti kareivjiem, lai tie varētu nosoļot 20 stundas, 6 stundas cīnīties un uzvarēt. Ja viņi uzturā lietotu graudaugus no augsnes, kuras sastāvā nebūtu minerālu, viņi neizturētu pat 20 minūtes un sāktu kliegt «mammu, glāb mani!". Viņi zināja, ka Ēģiptē ir labākā vieta, kur iegūt graudaugus. Plūdi tur bagātināja augsni ar lieliskiem minerāliem un visas lielākās pasaules kultūras,  kas devušas pasaulei mākslu un tehnoloģijas, cēlušās no šī rajona. Tām piemita liels garīgais potenciāls tieši tāpēc, ka uzturs, kuru tie lietoja, bija bagāts ar minerāliem.

Tagad es izdarīšu lūk ko - paņemšu dažus minerālus. Tikai pāris minerālus, lai jums būtu priekšstats, taču tas attiecas uz visiem minerāliem bez izņēmuma. Ņemsim pašu izplatītāko minerālu kalciju. Par to zina visi.

Kalcija deficīts izraisa 147 dažādas slimības. Pazīstama slimība, kad sejas viena puse sašķobās. Tā nav paralīze, bet gan sejas nervu iekaisums. To izraisa kalcija trūkums organismā.

 

Osteoporoze - šī slimība ieņem 10.vietu pieaugušo iedzīvotāju nāves cēloņu vidū. Šī slimība ir ļoti dārga - operācija, lai nomainītu gurna kaula kakliņu vai gurna locītavu, maksā 35 000 dolāru, taču nedod Dievs, ja jums jāoperē abi gurni, tas maksās 70 000 dolāru. Labi, ja jums tas būs bez maksas, jo būsiet apdrošināts.

Misis Kitca no Retfortas Virdžīnijas štatā, kas mira 115 gadu vecumā, ja atceraties, nomira no sarežģījumiem, kas radās kritiena rezultātā.

Dzīvniekiem osteoporozes, cik man zināms, nemēdz būt. Piemēram, jums pieder ganāmpulks ar 100 govīm, bet šogad tajā nav neviena teļa, lai segtu tekošos rēķinus un tas jūs uztrauc, jo jums ir jāmaksā par lopbarību, veterināra pakalpojumiem, ganību un fermas kopšanu, mēslojumu, žoga labošanu u.c. Jums nav teļu, lai tos pārdotu un iegūtu skaidru naudu tekošo rēķinu segšanai.

Jūs zvanāt veterināram un sakāt: „Kas notiek? Varbūt man šīs govis likvidēt?" Veterinārs atnāk, apskata govis un saka, ka vaina nemaz nav govīs. Pēc tam viņš apskata bulli un secina: ..Problēma ir tajā, ka bullim ir osteoporoze un ar viņa iegurni viņam ir grūti kontaktēties ar govīm." Taču, lai izvairītos no šīs bīstamās slimības, nepieciešams tikko dzimušam teliņam dot kalciju par 10 centiem dienā un tas nekad nesaslims ar osteoporozi.

 

Paradontozes un smaganu iekaisuma profilaksei zobārsti; un paradontologi iesaka tīrīt zobus pēc katras ēdienreizes un lietot floru; Kā veterinārs esmu saskāries ar simtiem dzīvnieku - pelēm, žurkām, trušiem, suņiem, aitām, cūkām, zirgiem/lauvām, tīģeriem, lāčiem. Viņi neslimo ar smaganu iekaisumiem, viņi nelieto floru. Viņiem dažreiz ir slikta elpa, taču veselas smaganas. Iemesls, kāpēc lopbarībā mēs nesaskaramies ar smaganu iekaisumiem, ir tas pats -nav kalcija deficīta.

 

Tālāk artrīta problēma.

Ja jūs atceraties, mēs jau runājām par vistu skrimšļiem un želantīnu - 85% artrītu izsauc locītavu kaulu galu osteoporoze. Izšķir parasto artrītu, osteoartrītu, lumbago, reimatismu un tie visi ir locītavu kaulu galu osteoporozes sekas.

 

Tālāk - arteriālā hipertonija. Hipertonija ir paaugstināts asinsspiediens. Pirmais, ko jums ieteiks ārsts, ir samazināt sāls daudzumu jūsu diētā. Visi to zina, ka tas vienmēr tiek atgādināts. Taču atcerēsimies govis. Pirmais, ko fermeris pievieno mājdzīvnieku uzturam, ir sāls. Neviens fermeris nespēs ekonomiski izdzīvot, ja nepievienos lopbarībai sāli. Fermeris vienkārši nomirs ieraugot veterināra iesniegto rēķinu. Viņš vienkārši sajuks prātālMums savukārt liek noticēt, ka mums nav vajadzīga sāls, ka mums pilnībā pietiek ar to sāls daudzumu, kas ir maizē un salātos. Tam jūs neticiet. Iedomājieties, ārsts, kurš nodzīvojis līdz 58 gadiem, jums saka: «Neēdiet sāli, nelietojiet sviestu", bet tie, kas nodzīvojuši 120 gadus, lieto sviestu un sāli.

Pamēģiniet izvēlēties. Es paņemu 5000 cilvēku kontroles grupu ar paaugstinātu asinsspiedienu un divreiz palielināju ikdienas kalcija devu. Pēc 6 nedēļām pārtraucu eksperimentu, jo 85% no šīs grupas asinsspiediens normalizējās tikai pateicoties palielinātajai kalcija ikdienas devai. Kad šie pacienti ieradās pie ārstējošā ārsta un tas viņiem sacīja: „0, jums ir normāls asinsspiediens! Ko jūs lietojāt?", „Es piedalījos eksperimentā un lietoju divkāršu kalcija devu", viņam atbildēja pacients.

 

Nākamā problēma krampji.

Jūs pamostaties nakts vidū un nevarat pakustināt kāju. Mēs visi to esam piedzīvojuši. Parasti tas ir kalcija trūkums organismā.

Tālāk pēcmenštruālais sindroms emocionāli fiziskais stāvoklis, kuru mēs saucam par histeroektomiju. Kalifomijas universitātē Sandjego tika piedāvāts palielināt kalcija ikdienas devu divas reizes un 85% emocionālo un fizisko simptomu pazuda kā nebijusi.

 

Un pēdējais - sāpes jostas vietā. 85% amerikāņu cieš no sāpēm jostas vietā, neatkarīgi no tā vai viņi strādā pie datora, izkrauj mašīnas vai vada autobusus. Tā ir liela amerikāņu traģēdija. Patiesībā sāpes jostas vietā ir mugurkaula osteoporoze, neatkarīgi no tā vai ir problēma ar mugurkaula diskiem vai nē. Ja diskam nav uz kā turēties, mugurkauls novājinās, noārdās, īpaši, ja jums ir vara trūkums organismā.

 

Pēdējais, par ko es gribētu ar jums parunāt, ir diabēts.

Ar šo problēmu ir saistīts vai ikviens. Tas ir trešais izplatītākais nāves cēlonis pieaugušo ASV iedzīvotāju vidū. Tas rada sarežģījumus un blakus efektus, ieskaitot arī aklumu, nieru darbības traucējumus, dažādu pakāpju sirds asinsvadu slimības. Tas savukārt ir pirmajā vietā amerikāņu nāves cēloņu vidū. Ja jums ir diabēts, tad jūsu dzīves vidējais ilgums ir daudz īsāks nekā tam, kuram diabēta nav. 1957. gadā mēs veterinārijā uzzinājām, ka diabētu ir iespējams novērst un izārstēt izmantojot minerālus. Šie dati tika publicēti oficiālā žurnālā, kurš pārstāv nacionālo veselības institūtu zinātni. Tajā tika teikts, ka diabētu iespējams novērst un izārstēt ar hroma un vanādija palīdzību. Tikai viens vanādijs vien, saskaņā ar Vankuveras universitātes un Britu Kolumbijas medicīnas skolas pētījumiem, spējīgs aizstāt insulīnu pieaugušajiem diabētiķiem. Protams, viņi uzreiz nevar atteikties no sava insulīna. Daudziem cilvēkiem Šis process ilgst 4-6 mēnešus, tas ir pakāpeniskas pārejas periods, kura laikā nepieciešams adekvāts daudzums hroma un vanādija. Pats savām acīm esmu redzējis, kā tas iedarbojas uz simtiem un simtiem pacientu.

 

Būtu labi, ja es spētu jūs pārliecināt pašiem lietot minerālus, nevis paļauties uz to, ka jūsu organisms tos saņems ar pārtikas produktiem. Un vēl jo vairāk būt atkarīgam no tā, kas iesaiņots kārbās, maisiņos vai pudelēs.

 

Pastāv trīs veida minerāli, kuriem  jums  jāpievērš  īpaša uzmanība:

 

1.                  Metāliskie minerāli. Tie ir minerāli, kurus pamatā iegūst no akmens iežiem. Tie uzsūcas tikai par 8-12%. Kad jūs sasniedzat 25-40 gadu vecumu, uzsūkšanās samazinās par 3-5%. Ļoti slikti, ja jūs lietojat kaut ko līdzīgu kalcija lakto, kas ir parasts metālisks minerāls. Pieņemsim, ka kalcija lakto ir 100mg tabletēs. Daudzi cilvēki, kuri lietojuši pa 2 tabletēm dienā, saka: „Dakter, es lietoju ļoti daudz kalcija. Esmu dzirdējis pārraidi radio par artrītu un lietoju 2000mg kalcija dienā, taču tas neuzlaboja manu stāvokli. Man palika pat sliktāk,". Jautāju: „Kādu tieši kalciju jūs lietojāt?" Atbild: ,.Kalcija lakto". Lūk, tā arī ir jūsu kļūda, jo tikai 250mg no visa šī daudzuma ir metāliskais kalcijs. Un, ja ņem vērā, ka uzsūcas tikai 10% no šī daudzuma (bet 10% no 250mg ir 25mg), bet atlikušie 750mg no tā ir laktoze un piencukurs, tad iznāk, ka jūs nesaņemat nevis 2000mg, bet gan tikai 50mg kalcija. Sanāk, ka lai jūs saņemtu nepieciešamo kalcija devu, jums nepieciešamas 90 šo tablešu dienā pa 30 tabletēm katrā ēdienreizē. Un neaizmirstiet par pārējiem 59 minerāliem.

 

2.        Keleidminerāli. Tos sāka izmantot lauksaimniecībā 60. gados. Tie ir metāliskie minerāli, kuru metālisko atomu ieskauj aminoskābes, proteīni un enzīmi. Šāda minerālu forma palielina to absorbēšanu par 40%. Tieši tāpēc pārtikas rūpniecība uzklupa šai idejai.

 

3.        Kaloīdminerāli. Šiem minerāliem piemīt vislielākās absorbēšanas spējas. Tieši absorbēšana, uzsūkšanās mūs uztrauc visvairāk. Kaloīdminerāli uzsūcas par 98%, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā keleidminerāliem un 10 reizes vairāk nekā metāliskajiem minerāliem. Koloīdminerāli var būt tikai šķidrā veidā un ļoti mazās daļiņās 7000 reizes mazāk nekā sarkanie asinsķermenīši eritrocīti. Katra daļiņa ir negatīvi lādēta, bet zarnu trakta segums ir lādēts pozitīvi. Veidojas magnētiskais lauks, kas koncentrē šos minerālus ap zarnu trakta sieniņām. Tas viss kopā mums sniedz 98% uzsūkšanās.

 

Augiem ir ļoti interesanta loma koloīdminerālu veidošanā. Tie savos audos pārveido metāliskos minerālus par koloīdminerāliem. Lietojot šos augus mēs uzkrājam minerālus savā organismā un izmantojam tos. Taču, tā kā mūsu augsnē nav metālisko minerālu, mūsu augi, mūsu ražas nesatur pietiekamu daudzumu minerālu.

 

Visiem ilgdzīvotājiem, kuri dzīvojuši līdz 120-140 gadiem, ir kaut kas kopējs - viņi visi dzīvo augstkalnu ciematos no 8000 līdz 1400 pēdu virs okeāna līmeņa. Viņiem ir mazāk par 2 pēdām nokrišņu gadā, viņiem nav lietus, nav sniega. Tie ir ļoti, ļoti sausi reģioni. Kā jūs domājat, kur viņi dabū ūdeni dzeršanai un laistīšanai? No kūstošajiem kalnu sniegiem. Ūdens, kurš izdalās no šiem ledājiem, nav tik tīrs un skaidrs kā geizeru ūdens un, ja to ielej glāzē un paskatās, tad tas ir dzeltenīgi balts vai balti zils. Tas satur no 60 līdz 72 minerāliem. Titikakā, man patīk atkārtot šo nosaukumu, vai Tibetā to sauc par ledus pienu. Viņi šo ūdeni ne tikai dzer, saņemot 8-12% minerālu absorbācijai, bet, kas ir ļoti svarīgi, ar šo ūdeni viņi laista arī zemi gadu no gada, ražu pēc ražas, paaudzi pēc paaudzes jau 2,5 līdz 5 tūkstošus gadu garumā. Un viņiem nav diabēta, sirds asinsvadu slimības, augsta asinsspiediena, artrītu, osteoporozes, vēža, kataraktas, glaukomas, nav defektu jaundzimušajiem, nav cietumu, nav narkomānu, nav nodokļu, nav ārstu un viņi dzīvo 120-140 gadus bez slimībām.

 

Kā jūs domājat, vai šie koloīdminerāli ir svarīgi?

 

Un katru reizi, kad jūs vienu dienu nelietojat minerālus, jūs saīsināt savu dzīvi par dažām stundām vai pat dažām dienām.

 

Padomājiet par to un esiet veseli!