MAIJS
Maija mēnesis – ir izturības
pārbaude. Kad no visām pusēm pārbaudīs, kas jūs tāds esat. Un,
lai jūs saprastu, šķitīs, ka viss ir pa īstam, taču patiesībā – pārbaudes būs
iluzoras.
Nu, iztēlojieties, ka jūs atrodieties ārzemēs, esiet
pazaudējuši pasi. Jums sāk izpausties instinktīva piesaiste (У
вас начинается драйв) un pārbaude izpaužas tajā, KO jūs domāsiet, kad
uzskatīsiet, ka esiet pazaudējuši pasi. Bet pēc tam izrādīsies, ka, lūk, tur tā
uz skapīša visu laiku ir bijusi. Kā gan es to tur neieraudzīju?
Maijā, lūk, būs šādas pārbaudes. Pēc tam tās ārēji
šķitīs – ak, fūū, - bet es jau sanervozējos. Taču nervozēt nāksies pēc tam un es
pateikšu, kurā mēnesī, – oktobris būs mēnesis, kurš būs kā
rezultāts tam, kas notika maijā.
Tāpēc maijs – tas būs
aizkaitinājums visos tā variantos, kādi vien var būt. Tur pat
ne vien balderjāņi ir jādzer, bet, ziniet, jāieiet tādā kā miega stāvoklī –
anabiozē, lai jūs uz visu reaģētu tā: „Par visu pateicos;
viss, kas notiek – nāk no Dieva; jā, tā ir pārbaude”.
Pārbaudes būs pārsteidzošas, ka jums būs kauns, ka
jūs tā rīkosieties vai tā domāsiet. Tā ir vislielākā pārbaude – maija mēnesis.
Kad jums tiek dotas it kā nepatikšanas, jums ir jāreaģē pareizi. Nevis žēlot
[sevi], bet pateikties.
Jā, bet es jau tā arī rīkojos, es pieņemu situāciju
un esmu ar mieru to mainīt, pieņemt lēmumus nevis no bailēm un kategorisma, bet
– pieņemt. Pazaudēju pasi – tātad palieku šeit, tā nekas zeme, pēc trim gadiem
iegūšu pilsonību vai arī iešu uz vēstniecību pēc izziņas. Mierīgi, bez apvainojumiem, ar pateicību, ar
pieņemšanu.
