No cikla “KRAJONS NO
KRIEVIJAS”
KRAJONS
Caur Sergeju Kanaševski,
Krievija
24. SFINKSAS MISIJA
1. daļa
PLANĒTAS KRISTĀLISKĀ SIRDS
Sveicināti,
mani dārgie! Es esmu Krajons no Magnētiskā Dienesta. Šodienas tēma atkal ir
saistīta ar Kristāliem. Daudzi Gaismas Darbinieki jau ir sapratuši, ka
kristāliem un kristāliskajai enerģijai ir tagad milzīga nozīme priekš
visplanetārajiem procesiem. Bez kristāliskās enerģijas, apziņas kristāla formu
attīstības nav iespējama kustība uz mūsu kopīgo mērķi – planētas un cilvēces
kopēju Augšupcelšanos.
Šī tēma izsauks interesi vēl arī tāpēc, ka pavērsies daži noslēpumi,
saistīti ar slaveniem planetāriem artefaktiem – senām celtnēm, kurām sen ir
piekalta cilvēku uzmanība. Pirmkārt runāju par leģendāro Sfinksu, kas atrodas
Āfrikas Ziemeļos.
Jā...
Stāsts par Sfinksu ir ļoti, ļoti interesants! Bet sākās tas pirms 28834 gadiem.
Tad uz jūsu planētas, kā es jums jau esmu vēstījis, eksistēja Lemūrijas
civilizācija. Tajā laikā, par kuru stāstu, lemūrieši ne tikai uzcēla
brīnišķīgas pilsētas savā kontinentā (tas atradās uz ziemeļrietumiem no
tagadējās Austrālijas), bet arī iekārtojās citos kontinentos, kur atradās viņu
zinātniski-pētnieciskās bāzes, ļoti daudz apmetņu. Tajos laikos visos
kontinentos dzīvoja cilvēki. Taču viņi nebija tik attīstīti kā lemūrieši. Viņu
dzīves veidu no jūsu redzes viedokļa var saukt par necivilizētu. Daži dzīvoja
meža būdās, medīja savvaļas dzīvniekus. Citi mitinājās alās, barojās ar
savvaļas augu augļiem. Vēl citi klejoja uz dzīvniekiem pa bezgalīgām stepēm, nodarbojoties
ar lopkopību... Lemūrieši palīdzēja daudzām tautām. Apmācīja tās amatos,
dziedniecībā, nodeva pieejamās zināšanas par dabu un pasaules uzbūvi.
Viens
no lemūriešu centriem atradās Āfrikas ziemeļos. Tā bija pilsētiņa ar
iedzīvotāju skaitu astoņi tūkstoši cilvēku. Bet saucās tā – SVETOZARA[1],
ja tulko tās nosaukumu no senlemūriešu uz krievu valodu. Tieši šeit arī notika
notikumi, par kuriem gribu pastāstīt.
Kādu
reizi uz lemūriešu pilsētiņu atnāca dīvaini cilvēki. Augumā tādi paši kā
vietējie iedzīvotāji: apmēram 2-2,5 metri. Ārēji arī bija līdzīgi aborigēniem,
tāpēc ka viņu āda bija tumša. Atgādinu: āda vairumam lemūriešu bija gaiša. Bet,
lūk, viņu garums tajā laikā bija – 4,5-5 metri (bet agrāk pat sasniedza sešus
metrus!). Iedomājāties, cik gari bija šie lemūrieši? Smaguma spēks uz planētas
bija tajā laikā daudz mazāks. Tāpēc pārvietoties pa zemi varēja bez grūtībām,
pat tādi gari cilvēki.
Un
tā, uz lemūriešu pilsētu Svetozaru atnāca tumšādaini svešinieki, augumā
neatšķiroties no vietējiem iedzīvotājiem (kuri, starp citu, saucās LEVIEŠI;
viņu totēms, dzimtas zīme, bija LAUVA[2]).
Taču pārējā viesi stipri atšķīrās no leviešiem un lemūriešiem. Pirmkārt, acīs
dūrās atnācēju mati. Katrs matiņš bija līdzīgs krellītēm no kristāla. It kā
kāds būtu iepinis viņiem dīvainas bizītes. Viesu acis milzīgas un līdzīgas
izstieptām rasas lāsēm. Bet, lūk, arī galvenā atšķirība: uz pieres
svešiniekiem... atradās pati īstākā trešā acs, kura ne ar ko neatšķīrās no
divām pārējām. Atnācēju ķermeņus var raksturot kā lokanus un ļoti graciozus.
Kad
svešinieku delegācija sasniedza pilsētas centru, pretim viņiem no centrālā
radiārija (lielas apaļas celtnes, būvētas no caurspīdīga materiāla, līdzīga
stiklam) izskrēja pilsētas vadītāji un... sāka apkampties ar viesiem.
Izrādījās, atnācējus sen gaidīja... Kas tad bija ieradies Lemūriešu pilsētā –
kā jūs domājat? PAŠI ĪSTĀKIE CITPLANĒTIEŠI! Jā, jā, jā! Taču Svetozaras
pilsētas lemūrieši neizbrīnījās, tā kā jau bija brīdināti par viņu vizīti.
Pilsētas galva, priesteris Aertos-Bujane (saucu nepilnu Lemūriešu vārdu, tā kā,
kā jums jau esmu vēstījis, vārdi bija tajos laikos ļoti gari) bija gaidījis
citplanētiešu delegāciju ar nepacietību. Tāpēc ka saimniekiem kopā ar planētas
viesiem stāvēja priekšā izpildīt ļoti svarīgu misiju. Pēc vētrainas, priecīgas
sagaidīšanas viesi un saimnieki nozuda centrālajā radiārijā, lai apspriestu
darbības plānu.
No
kurienes tad planētas viesi bija ieradušies? No zvaigžņu sistēmas SĪRIUSS! Viņu
Saule ir pazīstama tagad ar nosaukumu SĪRIUSS “B”. Sīriusiešu pārstāvis, kurš
palūdza saukt viņu par Vargusu Laertu, pavēstīja, ka ir pilnvarots vadīt kopīgo
projektu.
–
Mums stāv priekšā uzcelt netālu no Svetozaras pilsētas neparastu būvi, – sacīja
Varguss. – Tās lielākā daļa atradīsies zem Zemes, bet virspusē mēs uzbūvēsim
milzīgu figūru... LAUVU. Taču tas nav vienkārši Lauva. Un tas – nav dzīvnieks.
TAS – SAPRĀTĪGA BŪTNE PASKATS. Paskati, saprātīgie lauvas no Sīriusa, dzīvo uz
mūsu planētas ANDROMEIDAS, kopā ar mums... Pirms daudziem tūkstošiem gadu,
šeit, šajās zemēs dzīvoja pavisam citi cilvēki. Tuvojās šaušalīgas kataklizmas.
Ūdenim bija jāappludina visa sauszeme. Cilvēki, šeit dzīvojoši, varēja iet
bojā. Taču tieši tad atlidoja savos kosmiskajos kuģos PASKATI, saprātīgie
LAUVAS, un evakuēja iedzīvotājus uz drošu vietu. Toreiz Zemes cilvēki deva
svinīgu solījumu, ka kaut kad uzcels pieminekli LAUVAM-PASKATAM, – te Varguss
pārtrauca savu runu un pasmaidīja.
–
Tad lai tie, kas apsolīja, arī ceļ šo pieminekli! – pasmaidīja pretī lemūrietis
Aertos-Bujane.
Vairums
klātesošo lemūriešu vēl nezināja, par ko iet runa. Un nesaprata smaidu jēgu.
Tad Sīriusietis Varguss pavēstīja:
–
Tie esat jūs, jūsu Dvēseles, kas pirms daudziem tūkstošiem gadu dzīvoja šeit.
Un tieši jūs, tagadējie Svetozaras iedzīvotāji, apsolījāt uzcelt pieminekli
lauvam-paskatam. Pienācis laiks izpildīt šo solījumu!
Lemūrieši,
ļoti draudzīgi un dzīvespriecīgi, nopriecājās par šo jaunumu. Viņi vispār ļoti
mīlēja būvēt pilsētas, brīnišķīgas celtnes. Pie kam viņu celtniecības
tehnoloģijas ļoti atšķīrās no mūsdienu tehnoloģijām. Lemūrieši nekad
neizmantoja koku un akmeni. Visas viņu būves bija radītas no mākslīga
materiāla, KURU VIŅI IEGUVA NEREDZAMAS ENERĢIJAS SASPIEŠANAS, TĀS SABLĪVĒŠANAS
CEĻĀ! Jā, jā, mani dārgie, tieši tādas supertehnoloģijas (no jūsu redzes viedokļa)
pārvaldīja lemūrieši... Taču šoreiz sīriusietis Varguss Laerts palūdza uzcelt
pieminekli no AKMENS. Tiesa, nākošie celtnieki nolēma pievienot akmenī dažus
mākslīgus materiālus stiprināšanai, lai būve varētu saglabāties daudzas
tūkstošgades.
Vērīgie
lemūrieši, protams, ka nojauta, ka viesi no Sīriusa, no planētas Andromeida, ir
ieradušies ne priekš tā, lai uzceltu parastu pieminekli no akmens. Un palūdza
Vargusu Laertu pastāstīt par VIŅA ZVAIGŽŅU EKSPEDĪCIJAS PATIESO MĒRĶI. Un tad
viesis no Andromeidas pavēstīja par brīnišķīgu mērķi, dižu misiju, kuru stāvēja
priekšā izpildīt.
–
Protams, ka, mani dārgie lemūriešu brāļi, no jūsu vērīgajām sirdīm nenoslēpt
patiesību. Un vispār ne priekš tā mēs esam šeit, lai ko slēptu no Jums... Mūsu
zemiešu brāļi zina no savas Šambalas, no planētas Garīgās Valdības, ka visi MĒS
– LIELĀ EKSPERIMENTA DALĪBNIEKI. Katrai pasaulei ir sava vibrācija, savs
matērijas blīvums. Jūs dzīvojat ceturtajā dimensijā, noteiktā blīvuma līmenī.
Taču ir arī mūsu garīgie saprātīgie brāļi, kuri dzīvo dziļi planētas ķermenī
iekšplanētas pasaulē. Tur, kur dzīvot nav vienkārši, izdzīvot ļoti sarežģīti.
Pazemes pasauļu iemītnieki – arī ir dalībnieki Lielajā Eksperimentā, kura
mērķis ir iegūt JAUNU ENERĢIJU MILJONIEM JAUNU DZĪVĪBAS FORMU DZIMŠANAI. Un tā,
jūs saprotat: planētas iekšienē dzīvo saprātīgas būtnes, kurām agri vai vēlu
vajag atstāt blīvos pasaules slāņus un iziet uz augstākām, citām pasaulēm. Bet
galvenais mūsu uzdevums – palīdzēt atcerēties viņām, kas viņas tādas ir. Starp
citu, jums ir piemēroti arī zināt, ka planētas iekšienē ir dažādas būtības,
dažādas pasaules... Dažādā attīstības līmenī. Ir arī tādas, kuras apsteidz jūsu
sabiedrību pēc evolucionārās attīstības līmeņa. Taču tagad runāju par zemākajām
pasaulēm... No sākuma, ar speciāla Stara palīdzību, mēs iekļūsim dziļi planētas
iekšienē, 387 kilometrus. Pēc tam uzbūvēsim speciālu enerģētisku tuneli. Pēc kā
pa šo tuneli sāksim nolaist planētas dziļumā... to, ar ko jums vēl nav nācies
saskarties. Saprotiet... Mēs ievietosim planētas dziļumā NEPARASTU KRISTĀLISKU
DZĪVU ORGANISMU. Viņam piemīt savs kristālisks ķermenis, sava apziņa un Pat
DVĒSELE. Tas ir dzīvs Kristāls, kura vārds ir SFINKSA!
“Krajon!
Tad tas nozīmē, ka patiesībā Sfinksa – tas nav akmens piemineklis, bet tas, kas
atrodas zem tā?!” – jautājat jūs. Lūk, tieši tā, mani dārgie! Tieši tā! Par
patieso Sfinksu zina pagaidām nedaudzi! Tāpēc ka īstā SFINKSA – TAS IR DZĪVS
KRISTĀLISKS ORGANISMS, kurš dzīvo planētas ķermenī jau vairāk kā 28 tūkstošus
gadu.
Daudziem
Gaismas Darbiniekiem ir zināms, ka uz mūsu planētu daudzas tūkstošgades tika
nogādāti un izvietoti šeit glabāšanai ļoti daudz dažādu Kristālu. Kristāli –
viens no ļoti svarīgiem informācijas ierakstīšanas un glabāšanas veidiem. Taču
tagad runa gāja par citu. Varguss Laerts pavēstīja, KA KRISTĀLS – APGAROTS,
SAPRĀTĪGS UN DZĪVS! Apakšzemē stāvēja priekšā novietot neparastu, bet tomēr
dzīvu un saprātīgu būtni! Vēl vairāk – APGAROTU BŪTNI. Tā kā Kristālam bez viņa
kristāliskā ķermeņa un apziņas ir vēl arī augsti attīstīta Dvēsele.
–
Saprātīgais Kristāls Sfinksa pēc labas gribas piekrita ierasties uz planētas,
lai aktīvi piedalītos Lielajā Eksperimentā uz planētas Zeme, – pavēstīja viesis
no Sīriusa. – Kad Kristālu izvietos planētas ķermenī 387 kilometru dziļumā,
Gars atstās savu kristālisko ķermeni. Pazemē paliks Sfinksas kristāliskais
ķermenis un viņa apziņa. Tas ir, Sfinksa pāries īpašā stāvoklī, kuru var
salīdzināt ar somadhas (somatijas) stāvokli.
Taču
palika galvenais jautājums: “Priekš kam ieradās Sfinksa? Kāda misija viņam ir
lemta?” Varguss Laerts pavēstīja arī par to.
Izrādījās,
saprātīgais kristāls Sfinksa ir piesaukts uz planētu tāpēc, ka sen, sen, vēl
senākos laikos, VIŅŠ BIJA VIENS NO TRIJIEM GALVENAJIEM ŠĪS PLANĒTAS Austrumu
puslodes KRISTĀLIEM-GLABĀTĀJIEM un viens no septiņiem GALVENAJIEM PLANETĀRAJIEM
KRISTĀLIEM. Jā, jā, jā! Kā cilvēkiem ir Sargeņģeļi, tā arī planētām ir
Kristāli-Glabātāji. Viņu uzdevums – piedalīties VISU PROCESU, KURI NOTIEK UZ
PLANĒTAS VIRSMAS UN VIŅAS IEKŠIENĒ, VADĪŠANĀ. To var salīdzināt... nu, piemēram,
ar datora procesoru. Taču tas ir ļoti rupjš salīdzinājums. Tāpēc ka, pirmkārt,
Kristāls ir dzīvs. Otrkārt, Kristāla apziņa ir miljoniem reižu pilnīgāka kā
jebkura robota mākslīgais “intelekts”.
Un
tā Kristāls Sfinksa kādreiz bija svarīga Planētas Zeme sastāvdaļa, bija viens
no Septiņiem svarīgākajiem Planetārajiem Kristāliem-Glabātājiem. Tajos laikos,
kad dzīvoja Kristāls Sfinksa, cilvēki uz Planētas neeksistēja. Šeit mitinājās
pavisam citas garīgas saprātīgas būtnes. Apbrīnojamus stāstus par viņiem vēl
uzzināsiet. Šīs būtnes ļoti atšķīrās no cilvēkiem, tāpēc ka pat... par būtnēm
viņas nosaukt nevar. Viņas bija VIENOTA BŪTĪBA, kaut arī zināma sadalītība
būtībās tomēr bija. Cik cilvēki tagad ir atdalīti, tikpat senie iemītnieki bija
apvienoti vienā veselā. Tās bija garīgas būtnes-Kristāli. Tikai, lūdzu,
neiztēlojieties viņus kā vienkāršus kristālus, par kuriem jūs esat dzirdējuši
stundās mācību iestādēs. Nē! Tie ir – cilvēki-kristāli! Viņus var nosaukt tieši
tā. Viņi ne tikai bija ļoti saprātīgi, bet arī ļoti DZĪVI! Laikam pat daudz
DZĪVĀKI PAR CILVĒKIEM. Tā kā vienmēr bija ļoti darbīgi, tiecošies.
Cilvēki-Kristāli prata lidot uz citām planētām, palīdzēja būvēt dzīves citās
pasaules. Vēl viņi nebija garlaicīgi un īgņas. Ļoti mīlēja jokus, smieklus un pat
izāzēšanas! Līksmībai un svētkiem viņi veltīja daudz laika. Taču arī strādāt
prata, mīlēja radīt ar savas Enerģijas un Apziņas spēku. Viņu sabiedrībā nebija
nevienas nelaimīgas būtnes-Kristāla. Tā kā, ja kādam pēkšņi kļuva slikti, tad
tieši tāpat kļuva slikti arī visiem pārējiem. Tāpēc savā laikā Cilvēki-Kristāli
iemācījās palīdzēt cits citam un padarīt VISUS laimīgus. Vieni prata dot citiem
to, kas tiem trūka. Visi Kristāli sekmīgi un harmoniski papildināja cits citu.
Pie tam katrs bija UNIKĀLS, neatkārtojams.
Gaismas
Darbinieki! Jums ir interesanti: bet, vai bija Kristāliem bērni, mazuļi? Visi
Kristāli UZREIZ DZIMA pieauguši un ar pieaugušu apziņu. Taču dzīves laikā
Kristāli tomēr attīstījās. Mainījās viņu apziņa, ķermenis. VISI
CILVĒKI-KRISTĀLI ĻOTI MĪLĒJA CITS CITU. Taču tāpat viņi mīlēja arī citas
saprātīgas būtnes, kuras mitinājās uz citām planētām un ar kurām viņiem bija
ļoti cieši sakari.
Kristāls
SFINKSA tajā sabiedrībā bija ĪPAŠS! TĀPĒC KA BIJA DZIMIS KĀ KRISTĀLS, KURŠ...
ATBILDĒJA UZ PLANĒTAS PAR MĪLESTĪBU... Jā, jā! Šis Kristāls saņēma no
Galaktikas centra Mīlestību un nodeva katram cilvēkam-Kristālam. Pēc kā
Kristāli apmainījās ar mīlestības enerģiju savā starpā, laida to caur savu
sirdi, bet pēc tam – DĀVĀJA CITS CITAM. Paši vērīgākie no lasītājiem jau ir
spējuši nojaust, ka SFINKSA BIJA ne vienkārši MĪLESTĪBAS Kristāls. VIŅŠ BIJA
MŪSU PLANĒTAS KRISTĀLISKĀS SIRDS DAĻA!
“Kā!?
Krajon! Tu gribi teikt, ka planētai ir sirds!?” Atbilde: JĀ! Jums sen ir
zināms, ka Zeme – tas ir dzīvs organisms. Un šim organismam ir Kristāliska
sirds.
Tā...
Kā tad tā? Iznāk, ja Sfinksas šeit nebija, planēta uz kādu laiku palika bez
Sirds? Kur tad tā pazuda? Pagaidām pārtraukšu savu stāstu par Kristālisko
sirdi, lai atgrieztos Lemūrijā, Svetozaras pilsētā...
Pienāca
aktīvas darbības laiks. Svetozaras iedzīvotāji kopā ar brāļiem-citplanētiešiem,
kuri bija ieradušies no Sīriusa planētas, ķērās pie iecerētā izpildes. Ar īpaša
enerģētiska stara palīdzību tika iztaisīts tunelis Kristālam-Sfinksai. Lai
iekļūtu šajā tunelī, pats Kristāls pārcieta transformāciju... Pārveidojies
“enerģētiskā plūsmā”, nolaidās lejup pa sagatavoto tuneli. Sasniedzis vajadzīgo
līmeni, Sfinksa pieņēma savu veco kristālisko formu. Kā jūs atceraties,
Kristālu izvietoja 387 kilometru dziļumā. Kristāliskajam Sfinksai ir kopējais
augstums 387 metru, platums – 99 metru.
Protams,
mūsdienu Gaismas Darbinieki saprot, ka tagad runāju par četrdimensionālo,
fizisko Kristāla ķermeni. Tā kā Sfinksai, protams, ka ir arī citādi ķermeņi –
kā augstākās, tā arī zemākās dimensijās.
Pēc
tam, kad Kristālu novietoja zemē, lemūrieši-arhitekti sāka būvēt uz zemes
virsmas paskata – lauvas skulptūru. Sīriusietis Laerts deva projektu, pēc kura
tika būvēts diženais piemineklis. Lauvas galva skatījās tieši uz austrumiem, kā
tagad skatās cilvēka seja (starp citu, šo seju piebūvēja Sfinksai 476. gadā
pirms mūsu ēras, tas ir, apmēram pirms 2,5 tūkstošiem gadu. Pašam Sfinksas
piemineklim – vairāk kā 28 tūkstoši gadu!). Lauvas-paskata acis skatījās uz
ziemeļaustrumiem – TIEŠI UZ... BAIKĀLA EZERA PUSI!
Par
to, kas un kā nomainīja lauvas-paskata seju uz cilvēka seju, pastāstīšu mazliet
vēlāk. Bet pagaidām paskaidrošu, kāpēc paskata – saprātīgas būtnes vārdā Hafru
– acis skatījās tieši Baikāla Ezera virzienā.
Lieta
tā, ka darbi Kristālu izvietošanā planētas ķermenī tika veikti arī citās
vietās. BIJA ARĪ VĒL DIVI SVARĪGI DZĪVI SAPRĀTĪGI KRISTĀLI, kurus Vargusa
Laerta ekspedīcija nogādāja no Sīriusa zvaigžņu sistēmas. Pie kam, kaut arī
visi TRĪS kristāli tika novietoti planētas kristāliskajā ķermenī atsevišķi,
patiesībā viņi bija un ir TRĪSVIENĪBA jeb TRIĀDE! VISI – VIŅI IR NESARAUJAMS
VESELS! VISI TRĪS KRISTĀLI DOD ENERĢIJU PLANĒTAS KRISTĀLISKAJAI SIRDIJ!
Jums
ir interesanti, kur atrodas divi citi Kristāli? Gribat zināt, kā viņi saucas?
Tad gatavojieties saņemt informāciju, līdz šim zināmu tikai nedaudziem... Otru
Kristālu izvietoja planētas ķermenī Krievijas teritorijā, Dienvid-Urālos. Ir
šeit sena svēta vieta, par kuru jums jau zināms. Arheologi vēl pagājušajā
gadsimtā atrada Dienvid-Urālu teritorijā Templi-observatoriju, kuru sauc
ARKAIMA[3].
Netālu no šīs svētās vietas eksistēja pilsēta Arimoija. Pilsētas ar tādu
nosaukumu, starp citu, eksistēja gan pirmslemūriešu, gan lemūriešu laikos. Pēc
tam laiks nodzēsa tās no planētas sejas. Taču pēc tūkstošgadēm jaunā vietā
izauga cita pilsēta Arimoija, kuru uzcēla jūsu senči – senie āriji.
Un
tā, otrā Kristāla izvietošanas vieta - Dienvid-Urāli, teritorija Arkaimas
tuvumā. Bet zināt, kāds vārds ir šim otrajam Kristālam? Daļu vārda Jūs ne reizi
vien esat dzirdējuši! Vienkārši nenojautāt, ka tā saucas arī Senais Planetārais
Kristāls. Gandrīz tāpat – kā URĀLU KALNI! OTRĀ KRISTĀLA VĀRDS – UR-AL-AN[4].
Vai vienkārši: Uralans[5].
Paskatīsimies,
ko nozīmē šis vārds senajā lemūriešu valodā, kuru lietoja vēl horajonieši.
“УР”
nozīmē: “tas, kas ir apļa, sfēras iekšienē” (Salīdziniet кРУг[6]
un УР);
“АЛ”
– “kristālisks, kristāls, kristāliska forma” (кристАЛл[7]);
“АН”
– “uztverošs enerģiju” (salīdzini: “АН-тенна[8]”).
Un
tā, URALANS – tā ir kristāliska sfēra, kura uztver enerģiju kā Antena (AN-TE-NA[9]:
“AN” – enerģijas uztveršana, “TE” – ķermenis-pārvadītājs, “NA” – enerģijas
pārraidīšana).
Tagad
jūs zināt svarīgu informāciju! Planētas Kristāliskās Sirds otrā daļa,
nesaraujami saistīta ar slaveno Sfinksu, atrodas Krievijā, Dienvid-Urālos!
Saucas šis kristāls – URALANS.
Atliek
uzzināt TREŠĀ KRISTĀLA – PLANĒTAS KRISTĀLISKĀS SIRDS TREŠĀS DAĻAS – atrašanās
vietu.
Taču,
pirms mēs atklāsim arī šo noslēpumu, gribu jums pastāstīt par VISPĀRĪGO UZBŪVES
SHĒMU PLANĒTAS SAKRĀLAJAI SIRDIJ, kuras daļa ir Kristāliskā Sirds.
Planētas
sakrālā sirds sastāv no trijām ģeometriskām figūrām. Mazā sfēra, lielā sfēra
un... mazā sfēra lielā sfērā (iekšējā sfēra ārējā sfērā). Jūs, starp citu, esat
sapratuši, kas tas ir – sfēra sfērā? Tā ir tāda ģeometriska figūra, kura saucas
TORS! Pēc formas tā atgādina gredzenu. Par Tora svarīgumu Visuma uzbūvē es esmu
runājis jau ne reizi vien!
Bet,
lūk, tagad mēs ielūkosimies senatnē un uzzināsim, ka viens no planētas
lielajiem ezeriem saucās senatnē Saelvotors[10]...
Pievērsiet uzmanību – nosaukumā ir zilbe “TOR”! Un šis ezers ir ļoti pazīstams
pasaulē! Tagad tas saucas Baikāls! Bet kāds ir trešā kristāla vārds – uzminiet?
Bet tā arī saucas: СА-Эль-Во-Тор.
“СА”
– tas ir “slēpts, СА-кральный[11]”;
“Во”
– “uz iekšieni, iekšienē, prievārds “uz”[14]”;
“Тор”
(торъ) – jau pazīstamā jums ģeometriskā figūra.
Un
tā, Saelvotors – tas ir “slēpts tors ar svētu saturu iekšienē”.
Trešais
Kristāls tora formā atdusas... svētā Baikāla Ezera dibenā! Ne nejauši šī pazīstamā
visā pasaulē ūdenskrātuve tiek uzskatīta par senu Svētumu!
Visi
trīs Kristāli – SFINKSA (pēc formas tas nav pavisam pareizs tors, ovāls,
saspiests tors, jo tā platums taču ir mazāks par augstumu), URALANS UN
SAELVOTORS ir saistīti savā starpā ar svētiem enerģētiskiem Kanāliem piramīdas
formā!
Jā,
starp citu! Vārdam “SFINKSA[15]”
arī ir nozīme, kuru ir ļoti interesēt uzzināt!
“СФ”
– tā ir “Sfēra, sferoīds”;
“ИН”
– iekšējs, (ИН-терьер[16], tas ir,
IEKŠĒJAIS dizains);
“КС”
– ... bet, lūk, šeit starp “К” un “С” ir izlaista skaņa “О”.
TĀPĒC KA AGRĀK PILNAIS VĀRDS SKANĒJA TĀ: СФ-ИН-КОС.
“Кос”
– tas ir no vārda КОС-тюм[17], tas ir,
“apģērbs”, ārējā forma”. Ja pārtulkotu to mūsdienu valodā, tad SFINKSA –
“sfēras iekšējais ietērps” jeb “TORA iekšējais aplis”!
Visi
trīs kristāli ir KRISTĀLISKO ENERĢIJU AVOTI, kuri veido CENTRĀLO ENERĢĒTISKO
TORU – Planētas Sakrālās sirds pamatu.
Saelvotors
– tas ir tora svētais centrs (līdzīgs Visuma Pirmajam Garīgajam Centram jeb
Lielajai Visuma Saulei, 13-jai Saulei!).
Uralans
– tas ir tas, kas ir tora gredzena iekšpusē (tas, kas līdzīgs Otrajam Garīgajam
centram visumam no piecām dimensijām).
Sfinksa
– gredzena saturs (līdzīgi Trešajam Garīgajam centram, septiņām arējām
dimensijām).
Zīmējums. Zemes Kristāliskās Sirds shēma.
Bet
tagad atgriežamies pie tēmas par to, kāpēc Kristāliskās Sirds uz mūsu planētas
nebija? Kur tā atradās? Un kā Zeme dzīvoja bez šīs kristāliskās sirds?
Domāju,
tālākais stāsts liksies jums vēl interesantāks! Kristāliskā sirds ļoti ilgu
laiku viesojās uz citas planētas! Lai gan vārds “viesojās” nav piemērots! Tāpēc
ka patiesībā Zemes Kristāliskā Sirds ilgstoši bija... MĀTES SIRDS... Patiesi
tā! Tālu, tālu, citā mūsu Galaktikas “Piena Ceļš” pusē, Zemei ir...
PLANĒTA-DVĪNE! Tur ir tieši tāda pati zeme, tieši tādi paši kontinenti, salas
un okeāni. Tieši tāds pats gaiss. Un pat cilvēki tur dzīvo tieši TĀDI PAŠI KĀ
MĒS.
Un
tā, kas gan tā par brīnumainu planētu? Tās vārds – MAIJTREIJA!!! Citādi planētu
var nosaukt tā: “MĀTE-TRĪS-ES[18]”.
Īstā burvestība ir tajā, ka uz šīs planētas (mūsu ceturtajā dimensijā) ir tik
pat kontinentu, salu un pussalu, cik pie mums. Ģeogrāfiski – tā ir mūsu Zemes
kopija. Tur ir tādi paši kalni, meži, upes... Domājat, tā ir pasaka?
Fantastika? Nu ko... tā var padomāt... Taču jūs vienkārši nezināt to, ka
PLANĒTĀM, TĀPAT KĀ CILVĒKIEM, ir Radniecīgas attiecības! Jā, jā, jā! Ir
planētas-vecāki, planētas-bērni... Planētas-vecvecāki (vecmāmiņas un
vectētiņi). Katra planēta, attīstoties Visumā, rada savu
enerģētiski-informatīvu matricu. Tālākajā pēc šīs matricas tiek radīta cita
planēta. Ir planētu DZIMTAS, un pat – PLANĒTU RASES. Planēta Maijtreija atrodas
Vaļa zvaigznājā, Vaļa Tau zvaigžņu sistēmā. Un tā nav vienkārši jūsu
planēta-Dvīnis. Tā ir jūsu PLANĒTA-MĀMIŅA. Radot Zemi, tika ņemta radīšanai
tieši MAIJTREIJAS planētas MATRICA. Bet interesanti, ko nozīmē “MĀTE-TRĪS-ES”?
Jums,
protams, zināms, ka skaitlis “trīs” daudzām Zemes tautām ir svēts. “Svētā
trīsvienība” – viena no mūsu Visuma uzbūves pamata principiem atspoguļojums.
Piemēram: “MĀMIŅA-TĒTIS-ES”. Tēvs, māte un bērns. Ir vēl jēdziens: “TĒVS, DĒLS
UN SVĒTAIS GARS”.
Starp
citu, apstāsimies un uzmanīgi paskatīsimies uz šo izteikumu. Pameklēsim šo
vārdu seno jēgu to sastādošajās zilbēs, katrai no kurām agrāk bija patstāvīga
nozīme.
Vārds
“ОТЕЦ[19]”
agrāk sastāvēja no trīs zilbēm: “ОТЪ-ЕЦЪ-ЦО”. Pirmskrievu valodā (ļoti
senā valodā, kurā, starp citu, runāja daļa atlantu) zilbes vienmēr beidzās ar
patskani, darbojās tā saucamais atvērtās zilbes likums. Tāpēc burts “Ъ”
– nozīmē īso “О”. Ne nejauši pagājušā gadsimta sākumā krievu valodā bija
saglabājusies zīmju “Ъ” (īsais О) un “Ь” (īsais Е)
rakstība. Un tā,
“ОТъ”
– šī zilbe ir radniecīga “ОТ-верстие[20]”, “ОТ-вертка[21]”, “ОТ-ворот[22]”. Un tā nozīmē
SĀKUMU PAGRIEZIENAM (“izvērsumam”) ;
“ЕЦъ”
– tā ir zilbe, radniecīga vārdam “ВЕК[23]”, agrāk
izrunājama kā “вЕЦе”. Šī vārda nozīme ir “sākotnējs, mūžīgs”;
“ЦО”
– šī zilbe ir radniecīga ar vārdu “лиЦО[24]”, “крыльЦО[25]”, kas nozīmē “no
priekšpuses”, “no sākuma” (seja ķermeņa priekšpusē, lievenis mājās priekšā –
tas ir, “tas, kas iet no SĀKUMA”).
Un
tā, tēvs šajā gadījumā – tas nav “tētis”, bet “MŪŽĪGAIS SĀKUMU SĀKUMS NO
PAGRIEZIENA LAIKIEM”. Bet, ko nozīmē pagrieziens? “Pagrieziens” senajā valodā
nozīmēja “Dzimšanu”. Un runa šeit iet par visuma dzimšanu, procesu, zināmu kā
Visuma “izvērsumu”. Tāpēc TĒVS – “MŪŽĪGAIS SĀKUMU SĀKUMS NO PAGRIEZIENA
LAIKIEM”. Tas ir, viss tas, kas eksistēja, kad mūsu Visums tikai dzima.
Bet
kas tad ir – “DĒLS[26]”?
Šis
vārds sastāvēja agrāk no divām zilbēm СЫ-НЪ (СЫ-НО).
“СЫ”
– tā ir zilbe, saistīta ar vārdu “СЫ-ТЫЙ[27]”, ir ar nozīmi
“PILDĪTS[28]”, “AIZPILDĪTS[29]”
(“paēdis” – tas ir cilvēks ar piepildītu kuņģi);
“НО”
– tā ir apziņa, saprāts (ir tāds vārds NOOSFĒRA[30]
– “apziņas sfēra”).
Un
tā, “СЫНЪ” – TAS IR TAS, KAS PILDĪTS AR SAPRĀTU”.
Liktos,
ka vārds “SVĒTAIS[31]”
visiem ir zināms un saprotams. Taču arī tam ir sena nozīme. Atradīsim to:
Vārds
senajā valodā skanēja tā: “СО-ВЯ-ТО-ЙО”.
“ТО”
– šis vārds ir saistīts ar vārdu “ТОР” (ģeometriska figūra tors,
gredzens). Svarīgi zināt, ka Visumam un mūsu sakrālajai sirdij ir tora forma.
Tāpēc mūsu senči nosaucu par toru gan Visumu, gan savu sakrālo sirdi, kuras
forma arī ir saistīta ar TORU.
“ЙО”
– šai zilbei ir atbalss mūsdienu valodā. Piemēram, vārdā “Елка[36]”. Jo mēs taču
izrunājam to kā “ЙО-ЛЪ-КА”. Un “ЙО” šajā gadījumā nozīmē “ZARU AR
ADATĀM” jeb vienkārši “ZARU”.
Un
tā, SVĒTAIS – TAS IR TORS, KURŠ SASIETS AR ZARIEM... Bet pareizāk – VISUMS,
KURŠ IR SAISTĪTS VIENOTI AR ZARIEM.
Paliek
vārds “GARS[37]. Tas arī sastāvēja no
diviem vārdiem: ДУ-ХО.
“ДУ”
– šī zilbe saistīta ar vārdu “Ду-б[38]”, kas nozīmē
“STUMBRS”, “KOKS”, “PAMATS”;
“ХО”
– zilbe radniecīga vārdam “ХО-зяин[39]”, tas ir,
Valdnieks vai Radītājs.
GARS
– TAS IR RADĪTĀJA PAMATS (PIRMPAMATS).
Un
tā, tagad mēs varam iegūt seno nozīmi izteicienam “TĒVA, DĒLA UN SVĒTĀ GARA
vārdā”.
“AR
KOPĒJU APZIŅU PIEPILDĪTĀ MŪŽĪGĀ SĀKUMA, KURŠ SASIETS KOPĀ AR PIRMPAMATA
RADĪTĀJA SIRDI” vārdā.
Cits
trīsvienības princips ir: “Gars-Apziņa-Ķermenis” cilvēkā. Tas ir, cilvēks ir
Gara, Apziņas un Ķermeņa (jeb Dvēseles, saprāta un fiziskā ķermeņa)
trīsvienība.
PLANĒTA
MAIJTREIJA – viņa ir planētas Zeme Gara, Apziņas un Ķermeņa māte. Taču īpatnība
ir tajā, ka Maijtreija-MĀMIŅA – SAVAS MEITIŅAS DVĪNE. Bet tā mēdz būt ļoti reti
patiesībā! Starp cilvēkiem tas nav iespējams. Tā kā dzimst brāļi-dvīņi,
māsas-dvīnes. Meitiņa var būt ļoti līdzīga savai māmiņai, taču tomēr viņa – nav
dvīne. Bet, lūk, planēta Maijtreija no Vaļa zvaigznāja planētai Zemei – GAN
MĀMIŅA, GAN MĀSA-DVĪNE VIENLAICĪGI!
Vai
dzīvo Cilvēki uz planētas Maijtreijas! Ārēji maijtrejieši ir ļoti līdzīgi Zemes
cilvēkiem. Taču, lūk, ar savu garīgo, iekšējo pasauli ļoti atšķiras. Viņi ir
daudz harmoniskāk attīstītāki nekā planētas Zeme četrdimensionālās pasaules
cilvēki. Taču tajā, protams, nav nekā nosodāma. JO UZ ZEMES TAČU PAGAIDĀM VĒL
TURPINĀS CILVĒKU DZĪVOŠANAS ĪPAŠOS APSTĀKĻOS SPECIĀLAIS EKSPERIMENTS. Tāpēc
dzīvot uz Zemes ir daudz reižu smagāk nekā uz Maijtreijas, kur apstākļi
dzīvošanai ir daudz labvēlīgāki. Tagad es runāju par dzīvošanu ceturtajā, jūsu
dimensijā. Kaut gan, kā jūs zināt: dzīve uz planētas iespējama gan piektajā
dimensijā, gan citās, augstākās dimensijās.
Un
tā, četrdimensionālie Maijtreijas cilvēki ir ļoti līdzīgi jums, bet tikai
harmoniskāk attīstīti. Uz Maijtreijas nav karu, nav nabago un bagāto, nav
slimību. Visi dzīvo garīgās harmonijas, prieka apstākļos, ir ar visiem
nepieciešamajiem materiālajiem resursiem (lietām) dzīvošanai savā pasaulē.
Priekš katra ir brīnišķīgs miteklis, dārzi, ūdenskrātuves, apbrīnojami
transporta līdzekļi. Maijtreijas iedzīvotāji ir iemācījušies ceļot pa Visumu,
uz citām planētām BEZ FIZISKĀ ĶERMEŅA. Tas ir, viņi var uz laiku atstāt savu
fizisko ķermeni un veikt ceļojumus tā saucamajos astrālajos, smalkajos
ķermeņos, kuri ir visām mūsu Visuma garīgajām būtnēm. Uz planētas ir
atrisinātas daudzas problēmas. Taču ir viena, kura vēl tikai gaida savu
atrisinājumu.
Maijtreijas
cilvēki grib atstāt ceturto dimensiju un uzreiz, VISI KOPĀ, plāno veikt pāreju
uz Agstāko, piecdimensionālo pasauli. Visas kā viens planētas Maijtreijas
Dvēseles ir izteikušas vēlēšanos veikt šo Dižo pāreju. Taču pagaidām ir
iemesli, kuri neļauj to izdarīt.
Un
viens no galvenajiem iemesliem – tas ir lietu stāvoklis uz mūsu Planētas Zeme.
PLANĒTA-MĀMIŅA NEVAR AIZIET UZ PRIEKŠU, NEPAŅEMOT AIZ ROKAS PLANĒTU-MEITU.
Ceturtās dimensijas planēta Maijtreija nevar veikt kārtējo evolucionāro soli
bez planētas Zeme! ABAS PLANĒTAS IR SAISTĪTAS CIEŠĀM SAITĒM. Saistītas tādā
mērā, ka pat... APMAINĪJĀS AR SAVĀM KRISTĀLISKAJĀM SIRDĪM. Tagad jūs saprotat,
kur viesojās kristāli SFINKSA, URALANS un SAELVOTORS (Baikāls)? Viņi viesojās
pie MĀMIŅAS! Taču, ja kristāliskā sirds aizgāja ciemos pie māmiņas Maijtreijas,
kas aizstāja to visu šo laiku? Zemes kristāliskā sirds atstāja planētu pirms
100908 gadiem. Tieši tad sakās Lielā Eksperimenta uz planētas Zeme noslēguma
etaps. Tieši tad uz planētas ieradās cita kristāliskā sirds. Taču tā bija ne
Maijtreijas mātes sirds, bet... pavisam cita. O! Tagad jums atklāšu vēl vienu
noslēpumu! (KRAJONA SMAIDS). Zeme – ir ne tikai meitiņa! Zeme – tā vēl ir arī
māmiņa! Viņa arī deva savu enerģētiski-informatīvo matricu citas planētas
dzimšanai. Un šīs planētas vārds – Andromeida. Viņa atrodas Sīriusa zvaigznājā,
zvaigžņu sistēmā Sīriuss “B”. No planētas Andromeida ieradās sīriusiešu
delegācija, kuru vadīja Varguss Laerts. Cilvēki no planētas Andromeida
palīdzēja zemiešiem-lemūriešiem “iebūvēt” kristāliskās sirds daļu tajā vietā,
kur tagad atdusas lauvas-paskata Hafru akmens kopija – dižena būve, kuru jūs
tagad saucat par Sfinksu.
Apbrīnojami,
ka planēta Andromeida ievērojami apsteidz jūs, dzīvojošos uz ceturtās
dimensijas Zemes? Kā tas var būt? Kāpēc Andromeidas, Zemes planētas-meitas,
cilvēki ir aizgājuši no jums tālu priekšā savā attīstībā!?
Gaismas
Darbinieki! Svarīgi saprast: visi, kas dzīvo tagad šajā pasaulē, uz Zemes, ir
dzīvojuši kaut kad uz citām planētām. Cilvēki (viņu Dvēseles) atnāca šurp
dalībai Lielajā Eksperimentā, lai palīdzētu Visumam milzīgā darbā. Taču
dzīvošanas apstākļi šajā pasaulē ir tādi, ka jūs ne tikai aizmirsāt, kas jūs
patiesībā esat – Nemirstīgi Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules. Jūs šķīrāties no
savām Dievišķajām spējām, lai iegūtu tās atkal jaunā evolucionārā attīstības
līmenī. Jūs, protams, ne ar ko neesat sliktāki par jebkuriem citiem
citplanētiešiem! Gluži otrādi! Jūs ļoti ciena par to, ka jūs dzīvojat grūtos
apstākļos, kur pasaulē ir daudz cietsirdības, sarežģījumu, daudz ļaunuma. Un
par to, ka pildāt svarīgāko visuma misiju.
28834.
gada andromeidieši nogādāja uz Zemi visus TRĪS KRISTĀLUS, visas trīs planētas
Zeme kristāliskās sirds komponentes. Taču lieta tā, ka pirms 100908 gadiem
Zemes kristāliskās sirds vietā tika novietota Planētas Māmiņas – Maijtreijas –
Sirds. Bet Zemes sirdi, pretēji, novietoja Maijtreijas ķermenī. Taču, kāpēc gan
tad Zemes kristālisko sirdi atveda cilvēki no Andromeidas – planētas-meitiņas?
Nu tāpēc, ka Zemes sirds pabija no sākuma māmiņas ķermenī, bet pēc tam arī
meitiņas ķermenī! No jūsu laika redzes viedokļa zemes sirds pārvietošana no
Maitreijas un Andromeidu (kristālisko siržu savstarpēja apmaiņa) notika pirms
76385 gadiem. Vairāk par 47 tūkstošiem gadu Zemes kristāliskās sirds dzīvoja
Andromeidas planetārajā sirdī. Un, lūk, tajā laikā, par kuru stāstu, viņa
atgriežas dzimtajā planetārajā ķermenī. Ko tas nozīmē?! Priekš kam bija
nepieciešamas tādas kristālisko siržu “pārstādīšanas”!? Bet priekš tam, lai
nostiprinātu TRĪSVIENĪBU! TRĪS PLANĒTAS TAGAD IT KĀ BIJA APVIENOJUŠĀS AR SAVĀM
SIRDĪM, UN VIŅA TĀM KĻUVA IT KĀ VIENA! VIENA SIRDS TRIJĀM PLANĒTĀM! PAREIZĀK,
KATRAI PLANĒTAI IR SAVA KRISTĀLISKĀ SIRDS. TAČU TĀS SAISTĪTAS AR VIENOTU
CENTRU, VIENOTĀM VIBRĀCIJĀM, VIENOTIEM GARĪGIEM GĒNIEM.
Un
tā, atjaunota, bagātināta ar citu planētu enerģijām, Zemes kristāliskā sirds
tika atgriezta vietā. Kristāli Sfinksa, Uralans un Saelvotors tika ievietoti
planētas ķermenī un ar saviem izstarojumiem, kristāliskajām enerģijām
izveidoja... jaunu sakrālo sirdi Tora formā!
Blīvākas
matērijas radīšana, enerģētisko vibrāciju pazemināšana – tikai viens no jaunās
Kristāliskās Sirds uzdevumiem. Svarīgais bija ietverts citā. JAUNĀ SIRDS BIJA
NEPIECIEŠAMA... JAUNU APAKŠZEMES PASAUĻU RADĪŠANAI!
“Krajon!
Bet tas taču ir nezinātniski! – iesauksies daudzi lasītāji. – Apakšzemē nav
nekādas dzīvības! Tās ir pasakas!”
Mani
dārgie! Bet jūs neticiet pasakām! Tieciet mūsdienu zinātnei. Bet tā pagalvo, ka
dzīvībai var būt daudzveidīgas izpausmes. Patiesībā dzīvība eksistē visur, un
ne tikai uz planētas virsmas. Planētas iekšienē ir milzīgs daudzums pasauļu.
Arī planētas atmosfērā ir milzīgs daudzums pasauļu. Pajautājiet, kāpēc jūs
neredzat un nejūtat šīs pasaules? Nu tāpēc, ka konkrēti eksistējat ar tām
dažādās pamata vibrāciju viļņa frekvencēs. To var salīdzināt ar televizoru,
kuram ir daudz kanālu. Katrs kanāls rāda savas programmas un netraucē strādāt
citiem kanāliem. Kāpēc? Tāpēc ka tie strādā dažādās viļņu frekvencēs! Tieši
tāpat strādā arī radiokanāli. Uz šī principa ir balstīta arī eksistence daudzām
pasaulēm, “dzīvojošām” dažādās savu “kanālu” frekvencēs.
Planētas
kristāliskā sirds, vibrējot jaunā veidā, padarīja iespējamu radīt apakšzemē
veselu esības frekvenci un pat... veselu pasauli, vibrējošu šajā frekvencē. Kas
tā ir par pasauli? Kādām būtnēm tur ir jādzīvo? Kāpēc tā ir tik svarīga planētai
un visam mūsu Lielajam Eksperimentam?
Atbildes
uz šiem jautājumiem – nākošajā numurā.
TURPINĀJUMS
SEKOS...
2011. g. novembris – 2012. g. janvāris
Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru
[1] Krieviski – “СВЕТОЗАР” (Tulk. piez.)
[2] Krieviski – “...именовались ЛЕВИЙЦАМИ; их тотемом, родовым знаком, был
ЛЕВ” (Tulk. piez.)
[3] Krieviski – “АРКАИМ” (Tulk. piez.)
[4] Krieviski – “УР-АЛ-АН” (Tulk. piez.)
[5] Krieviski – “Уралан” (Tulk. piez.)
[6] круг (krieviski) – aplis (Tulk. piez.)
[7] кристалл (krieviski) – kristāls (Tulk. piez.)
[8] антенна (krieviski) – antena (Tulk. piez.)
[9] Krieviski – “АН-ТЕ-НА” (Tulk. piez.)
[10] Krieviski – “Саэльвотор” (Tulk. piez.)
[11] сакральный (krieviski) – sakrāls (Tulk. piez.)
[12] Krieviski – “святой” (Tulk. piez.)
[13] Krieviski – “священный” (Tulk. piez.)
[14] Krieviski – “предлог “в””(Tulk. piez.)
[15] Krieviski – “СФИНКС” (Tulk. piez.)
[16] интерьер (krieviski) – interjers (Tulk. piez.)
[17] костюм (krieviski) – kostīms (Tulk. piez.)
[18] Krieviski – “МАТЬ-ТРИ-Я”(Tulk. piez.)
[19] отец (krieviski) – tēvs (Tulk. piez.)
[20] отверстие (krieviski) – caurums (Tulk. piez.)
[21] отвертка (krieviski) – skrūvgriezis (Tulk. piez.)
[22] отворот (krieviski) – burtiski: aizvelšana, atvelšana,
novelšana, atloks, atburšana; šeit: pagrieziens (pretējā virzienā) (Tulk.
piez.)
[23] век (krieviski) – gadsimts, laikmets (Tulk. piez.)
[24] лицо (krieviski) – seja (Tulk. piez.)
[25] крыльцо (krieviski) – lievenis (Tulk. piez.)
[26] Krieviski – “СЫН” (Tulk. piez.)
[27] сытый (krieviski) – paēdis (Tulk. piez.)
[28] Krieviski – “НАПОЛНЕННЫЙ” (Tulk. piez.)
[29] Krieviski – “ЗАПОЛНЕНЫЙ” (Tulk. piez.)
[30] Krieviski – “НООСФЕРА” (Tulk. piez.)
[31] Krieviski – “СВЯТОЙ” (Tulk. piez.)
[32] совместный (krieviski) – kopīgs (Tulk. piez.)
[33] Krieviski – “ОБЩИЙ” (Tulk. piez.)
[34] вязь (krieviski) – vija, siešana (Tulk. piez.)
[35] связь (krieviski) – sakari, saikne (Tulk. piez.)
[36] елка (krieviski) – eglīte (Tulk. piez.)
[37] Krieviski – “ДУХ” (Tulk. piez.)
[38] дуб (krieviski) – ozols (Tulk. piez.)
[39] хозяин (krieviski) – saimnieks (Tulk. piez.)
