Es ļoti esmu vērojusi cilvēkus gan dzīvē, gan sapņos
un analizējusi, kāpēc, kas, ko, ar ko, kādā veidā…
Kad man bija protesti, pret kādiem cilvēkiem, jo bija
savādāk, nekā es iedomājos, nekā vēl citi domāja, tad es arī protestēju un
spiedu tos citus būt pēc …. STANDARTIEM.
Bet tā kā es esmu pati jūtīga, tad es pēc tam pati
sajutu uz sevi nesaprotamus spiedienus.
Gribu darīt vienu, nekādi nesanāk. Gribu darīt otru,
atkal neveicas. Un kad man pašai šādi sanāca IZJUST, tad sāku meklēt, kāpēc
sākumā viss gāja raiti un viegli, un kāpēc vēlāk sāka ķerties un nesanākt. Tad
arī sajutu, ka es tajā brīdī gribu darīt vienu darbu, bet kāds cits domā, ka man
būtu jādara tajā brīdī CITS DARBS un viņam tā doma tik spēcīga, ka sāk radīt
traucējumus manā ikdienā- darbu secībā.
Sapratu, ka TIKAI IZEJOT NO MANIS, VISS PĀRĒJAIS ARĪ
IETEKMĒJAS MANĀ DZĪVĒ, MANĀS SITUĀCIJĀS. Beidzu domāt par citiem, kas, kuram,
kurā brīdī būtu jādara, jādomā, jākārto, beidzās TRAUCĒJUMI DARBOS- MAN
PAŠAI.
Tāpēc, TAGAD ES DOMĀJU TIKAI PAR SAVIEM DARBIEM,
SAVĀM VAJADZĪBĀM, SAVĀM LIETĀM un citiem, katram pašam atļauju izvēlēties
darboties PAŠAM PĒC SAVIEM IESKATIEM. Es varu dot VĒLĒJUMA IMPULSU, lai kādam
rodas CITAS IESPĒJAS, CITI VARIANTI, CITAS PRASMES, lai viņam uzlabotos dzīves
situācijas un darbi. Bet es nevaru to SPIEST, KA TAM TĀ BŪTU JĀBŪT!
Domas SŪTA KATRS CILVĒKS, kurš par kādu citu PADOMĀ.
(Tāpēc NEVAR SPIEST OTRAM savas domas un savus uzskatus, jo nevar zināt, kā
viņam vieglāk, ērtāk, labāk. Var tikai novēlēt, lai Rodas Sapratne, Rodas
papildu Skatījums uz dzīvi, uz darbiem, uz darbībām….. ) NODOMĀT un vairāk par
to OTRU NEDOMĀT! (DOMĀŠANA PAR OTRU CILVĒKU- IR SAKNE AR TO OTRU CILVĒKU
(izskatās kā diegs).
Tad kad NOŅEMAM SAVAS DOMAS NO OTRA, tikai tad tas
otrs var sākt rīkoties savādāk. Kamēr par to otru domā, VIŅŠ IR TĀDS un ŠITĀS,
VIŅŠ TO DARA, VIŅŠ TO NEDARA- tikmēr DOMĀTĀJI VIŅAM SPIEŽ TĀDAM BŪT UN TĀ
RĪKOTIES. (Tas ir PASŪTĪJUMS-IZPILDĪJUMS. KAMĒR IR PASŪTĪJUMS- TIKMĒR
IZPILDĪJUMS BŪT SAVĀDĀKAM- GRŪTI REALIZĒJAMS, JO TAD SANĀK IZPILDĪTĀJAM DARĪT
BRĀĶI.)
Ja gribam, lai citi ir savādāki, rīkojas godīgi,
kārtīgi, atbildīgi….. tad jāļauj viņiem tādiem būt. Jānovāc no viņiem savas
domas: Viņš jau negodīgs, no viņa jau neko labu nesagaidīt, viņš jau tikai par
savējiem…. Novācot savas domas no citiem, mēs viņus atbrīvojam no saviem DOMU
VALGIEM. Un tikai tad var būt savādāk.
Piebildīšu, ka arī LABĀS DOMAS NEVAJAG OTRAM SPIEST
VIRSŪ! JA CILVĒKS IR ATBILDĪGS UN VISU DARA PERFEKTI, tad ar šādu domu, to
cilvēku atkal sāk SPIEST UN VIŅAM KAITĒT. Ja šādu DOMU tur pie tā cilvēka, par
viņu tā runā ar citiem.
PAMATĀ IR JĀBŪT FAKTU KONSTATĒŠANAI, SAVA VĒRTĒJUMA
NOTEIKŠANAI, SAVA VĒLĒJUMA NOSŪTĪŠANAI UN AIZMIRŠANAI PAR TO VISU, PAR TO
CILVĒKU, PAR TĀM SITUĀCIJĀM…
=IMPULSS IEDOTS. SAVA LOMA IZPILDĪTA. DZĪVOJU TĀLĀK
SAVU DZĪVI.=
Lai veicas KOMUNIKĀCIJĀ VIENAM AR OTRU.
Autore: Velta
