1. jūnijs
Tu domā, ka esi ārkārtīgi riebīgs?
Priecājies! Jo tev nav daudz rūpju, kādas ir cilvēkiem ar varbūt mazliet
izskatīgāku seju. Ja kāds, piemēram, draudzējas ar tevi, tad tu zini pilnīgi
noteikti, ka tas nav tava ārējā izskata dēļ.
Tu arī nenonāc kārdinājumā izpatikt
tiem, kurus pievelk tava āriene.
Tevi tā arī nepievils, kā viegli notiek
cilvēkiem, kuri sevi identificē ar savu ārieni, respektīvi, ķermeņa izskatu.
Viss ārējais, viss ķermeniskais ir
mainīgs. Satikšanās, kas notiek šinī līmenī, ir ļoti nestabilas un bieži sagādā
ciešanas. Nereti tās ved uz nekaunību, cietsirdību un vientulību.
Daudzi cilvēki visā pasaulē cenšas būt
skaisti un vienmēr sapinas tīri ārējās attiecībās. Šī iemesla dēļ viņi ir tik
izmisuši, vientuļi un skarbi.
Neuzticies nevienam, kas sevišķi
atsaucas uz tavu ārieni. Kas zina, ko viņš darītu, ja redzētu tavu dvēseli! -
Uzticies sev tikpat maz, ja tu dari to pašu. Kas zina, ko tu citiem ar to
nodari, pats nemaz nemanīdams, jo ne vienmēr smalkjūtīgais tevī nosaka tavu
uzvedību.
Tu redzi, ES taču saku patiesību:
priecājies, ja neesi skaists!
2. jūnijs
Muhameds bija gudrs, svēts cilvēks ar
lielu sirdi. Viņš centās iedot cilvēkiem rokās drošu un vienkāršu ceļrādi, kas
viņiem palīdzētu tikt tuvāk Dievam.
Pravietis ar islāmu ir nodibinājis
reliģiju, kas daudziem miljoniem cilvēku nes svētību.
Bet Muhameds nevarēja pārmainīt divas
lietas, kas būtu bijis saistīts ar grūtībām: poligāmiju un gaļas ēšanu. Viņa
laikā šīs lietas bija pašsaprotami paradumi, kuriem stāties pretī būtu bijis
ļoti grūti - sevišķi tāpēc, ka jau drīz sākās varas cīņa ap viņa mācību, kas
diemžēl ir tipiski daudzām reliģijām.
Muhameds bija liels cilvēku draugs, kas
citos pastāvīgi redzēja labo un katram nesavtīgi gribēja palīdzēt.
Viņa dēļ islāms ir kļuvis par brīnumaino
mācību glabātavu, kas galu galā atkal pilnā apjomā jāatzīst un jāiedzīvina. Tad
pilnīgi noteikti iestāsies miers šajā sevišķi apdraudētajā pasaules reģionā.
Rietumos ir daudzi iebildumi pret
islāmu. Sargies no pārsteidzīgiem spriedumiem. Tie kaitē ne tikai tev, bet
vājina visu pasauli. Islāms ir pilnīga reliģija tāpat kā kristietība, jūdaisms,
budisms vai hinduisms - nosaucot tikai dažas.
Uzskati islāmu par svētu mācību, kas tev
jāciena tāpat kā pašam sava reliģija, un no kuras tu jebkurā laikā daudz vari
mācīties.
3. jūnijs
Jums patīk sensācijas: ātras
automašīnas, lielas dēkas, spraigas filmas, aizraujoši piedzīvojumi.
Un kas jums no tā tiek? Nekas.
Tici Man, tā visa ir nepareiza
attīstība, par kuru jūs tikai tādēļ nepadomājat, ka tā pie jums ir tik plaši
izplatīta.
Bet nevar teikt - mēris tādēļ nav
slimība, ka tas visiem ir.
Neuzticies sensācijai, jo patiesībā
dzīve ir miers, ir pilnība.
Pamatā dzīve plūst uz priekšu mierīgi.
Kurp? Pie Manis.
Tā iet no Manis, nāk pie Manis, un ES to
nepārtraukti pavadu. Nekas nenotiek pasaulē, kur ES nebūtu klāt. Un ES esmu
pilnīgā mierā.
Šis miers tev jāsasniedz, jo tas, nevis
drudžainība, ir tavs mērķis.
Padomā par šo patiesību un pārbaudi ar
to, cik miera tu jau esi sasniedzis.
Jo vairāk tu konstatē, ka tavu dzīvi
nosaka sensācijas, spriedze, jeb - kā jūs sakāt - stress, jo vairāk tu vari
saprast, cik tālu tu esi no tā ceļa, kas tev ir paredzēts un pēc kura tavs ES
nepārtraukti ilgojas.
Nenododies ilūzijām un netici, ka var
iet arī tā. Šādas ilūzijas veido lielāku vai mazāku apkārtceļu.
Jo nav cita mērķa kā vienīgi miers, kā
ES, kas tu esi.
4. jūnijs
Kas tic, ka Dieva nav, tas aizver acis.
Viņš iet akls caur dzīvi un viņam nepārtraukti jāuzmanās, lai kaut kam neuzgrūstos,
ko nav pamanījis.
Dzīvē ir divas iespējas, bet tikai viens
ceļš.
Vai nu tu izšķiries par Dievu, vai par
pasauli.
Ja tu izšķiries par Dievu, Viņš tevi
vadīs, vedīs un līdz ar to saīsinās tavu ceļu un laiku, kas tev vajadzīgs, lai
Viņu sasniegtu.
Vai tu izšķiries par pasauli, par maiju
(ārējā pasaule, šķitums).
Un kas notiek tad? Agrāk vai vēlāk tu tā
sapīsies maijā, ka nezināsi, kā no tās tikt laukā. Tas ir neapgāžams likums.
Tas ir acumirklis, kad tu pagriezies uz
iekšu un meklē Dievu.
Tad tu esi galīgi pārsteigts, ka Viņš ir
tev blakus. Arī maijā. Jo - kas ir maija? Nezinātāja ceļš uz Mani.
5. jūnijs
Sievietes Rietumos emancipējas. Ar
emancipāciju viņas saprot pielīdzināšanos vīrietim.
Tas nozīmē, ka Rietumu sievietes
neemancipējas. Viņas sevi pazaudē.
Kā sieviete var gribēt kļūt līdzīga
vīrietim? Turklāt - kā sieviete var atdarināt vīrieti, kas jau sen ir
pazaudējis pats sevi?
Sievietes Rietumos ir pilnīgi zaudējušas
orientāciju. Viņas tic naudai, seksam un ķermenim. Sekas tam ir bauda, alkatība,
bailes, dusmas, pieķērība, naids, lepnība.
Tādējādi sievietes ir iekšēji sagrautas
un tomēr tic, ka ir uz pareizā ceļa.
Cik traģiski!
Sievietes ir cilvēku sabiedrības saule.
Viņas raksturo mīlestība, cieņa, nodošanās un šķīstība.
Sieviete ir saule, kas vīrietim liek
kust kā sviestam. Sievietei tādēļ piesardzīgi vajadzētu apieties ar savu
pievilcību. Ja viņa atmodina vīrieša tieksmi - liek sviestam kust - tad
iespējams, ka viņa ļoti ātri iepīsies saistībās, kas var dziļi ievainot viņas
maigo dvēseli.
Tādēļ ES vienmēr atkārtoju: viena sirds,
viens partneris, viena seksualitāte. Tas ir vislabākais ceļš, lai ar mīlestību
un pienākumu ļautu uzziedēt ķermenim.
6. jūnijs
Viņpasaulē nav elles. Tikai laime un
mīlestība.
Elle ir uz Zemes. Un jūs paši to sev sagatavojat
ar saviem darbiem un to sekām.
Jēdziens elle ir aplams pats par sevi.
Priekšstats par elli, kāds, piemēram, Rietumu zemēs ir nostiprinājies, liecina
par mūžīgu notiesātību.
Bet nav mūžīgas notiesātības.
Ir tikai smagas, reizēm ļoti smagas
situācijas uz Zemes, kam jāiziet cauri, lai mācītos.
Ar saviem darbiem jūs parādāt, kur
stāvat. ES tad veidoju situācijas, kas atbilst jūsu attīstības stāvoklim, lai
jūs varētu mācīties, kas jums jāmācās, lai beigu beigās visi - agrāk vai vēlāk
- sasniegtu pilnīgo atbrīvošanos.
Un no kā jūs atbrīvos? No važām, kas jūs
pie Zemes sien.
Tā kā jūs tik maz tam ticat,
atbrīvošanās process velkas tik ilgi. Daudzos mūžos jums jāpiedzīvo un
jāsaprot, ka jūsu laimes meklējumi pasaulē ir bez jēgas, un ka viss, ko jūs
meklējat, atrodas jūsos.
Tas ir tik vienkārši, skaidri un
patiesi. Un tomēr daudziem tik grūti ticēt.
