Sievišķība, sievietes misija, sievišķā sākotne,
dzimumu mijiedarbība- šo tēmu uzvaras gājiens žurnālos, semināros, nometnēs un
interneta vietnēs, nozīmē tikai vienu- ir sākusies īstās, pirmatnējās sievietes
atmoda.
Ne velti Estesas grāmata ''Sieviete, kura skrien ar
vilkiem'', ir pirktāko grāmatu topa augšgalā. Tā nemaz nav viegli lasāma un
uztverama, bet tā ļauj sajust, un caur gadsimtu sociālajiem uzslāņojumiem, no
pašām zemapziņas dzīlēm izvilkt, saskatīt, iepazīt savu iekšējo sievieti. Un
aplūkot to ar izbrīnas un sajūsmas pilnām acīm. Un priecāties. Un iepazīties no
jauna. Un iedvesmoties...
Es gribētu, lai katra sieviete izdziedina savu
iekšējo sievieti, lai izaug garīgi un kļūst tik vieda, lai spētu ieraudzīt
Radītāja rokrakstu it visā un ikvienā. Lai caur izpratni, pieņemšanu un
beznosacījuma mīlestību atgūst savu patieso spēku. Spēku, kas mijiedarbojoties
ar vīrišķo enerģiju, var pilnībā mainīt šo pasauli.
Ir īstais laiks šai tēmai. Un tā nav tikai sievietēm,
bet tā ir katram, kurš vēlas piedzīvot Mīlestības brīnumu, kas vēlas savienot
abas šīs enerģijas, lai kopā radītu savu Paradīzi. Jo caur sievieti Dievs izpauž
Dvēseles īpašības, sievišķo pirmsākumu, bet caur vīrieti- Gara īpašības, vīrišķo
pirmsākumu. Un tikai kopā, savienojot abas enerģijas, izprotot šo enerģiju
īsteno dabu, izprotot, ka tās ir viena otru papildinošanas nevis pretstatas,
nekas vairs nav neiespējams šajā pasaulē.
Esmu jau rakstījusi par iemesliem, kādēļ abi dzimumi
ir tik ļoti apvainojušies viens uz otru. Kādēļ sievietes meklē vīrieti, kurš
atrisinās visas viņas emocionālās un materiālās problēmas, bet vīriešu jūtas
izmantoti, iejūgti nebeidzamā pienākumu un vainas apziņas varā.
Kad jautāju sievietei, kādēļ Tu vēlies attiecības,
vīrieti, tad lielākais vairums atbilžu nav mūsu dzimumam glaimojošs. ''Es vēlos
drošības sajūtu, vēlos kādu, uz ko paļauties (kurš visu manā vietā sakārtos,
atrisinās, nomaksās komunālos utt.), vēlos romantiku, ziedus, vēlos, lai mani
mīl, dievina, nēsā uz rokām....''
Cik reti skan atbilde: ''Es vēlos mīlēt savu vīrieti,
es vēlos būt viņa mūza, viņa iedvesma, es vēlos, lai mēs kopā radītu savu
pasauli...''
Jā, izciliem vīriešiem, vienmēr ir bijušas viedas un
mīlošas sievietes blakus. Jo savādāk viņi nekad nekļūtu izcili. Tikai kopā ir
iespējams viss.
Sievietes spēks, viņas enerģija ir pielīdzināma
kodolsprādziena spēkam. Tikai sieviete šo enerģiju neatdod. Viņa atdodas, bet
neatdod enerģiju. Viņa skopojas un baidās. Tās ir bailes, kas tiek nodotas no
paaudzes paaudzē, no dzīves uz dzivi- tas ir visa sievišķā apspiešanas,
vardarbības un pazemojumu sekas, kas glabājas kolektīvajā apziņā. Katrai
sievietei ir jāsāk ar sevis, savas dzimtas un visu pasaules sieviešu
dziedināšanu. Jāierauga Dieva atspulgs katrā sievietē, savā māsā un katrā
vīrietī, kurš ir tavs tēvs, brālis, mīļotais, draugs... Un tad jāpieņem sevi,
jāiemīl sevi kā vienreizēju Radītāja atspulgu- vienu vienīgu un
brīnišķīgu.
Man ir sanācis samērā daudz runāt ar vīriešiem par
šīm tēmām. Dažkārt es redzu visu pasaules noguruma, atbildības un vainas sajūtas
nastu uzkrautu uz viņu pleciem. Viņi jūtas izmantoti un noguruši. Un pilnībā
iesprostoti. Daudzi klusībā sapņo, kā būtu, ja varētu izrauties no rutīnas,
darba, kredītiem, mūžīgā ikdienas pienākumu apļa, kā būtu... Un mēģina īslaicīgi
atgriezt dzīvei krāsas, kādā sev izprotamā veidā.
Un visi, arī rūdītie vecpuiši un hroniski
''sānsoļnieki'' vēlas mīlēt tikai vienu vienīgo- savu Īsto Sievieti. Katrs
vīrietis zemapziņā zina, ka tikai kopā ar Īsto sievieti viņš būs patiesi
spēcīgs. Tik spēcīgs, ka pat ikdienas pienākumi un darbi nesīs prieku. Viņš
meklē šo spēku sievietē, sievietēs, bet neatrod. Viņi iekšēji dusmojas un
nesaprot, kādēļ pēc īslaicīgās apmierinājuma sajūtas, iestājas iztukšotība un
cerētais spēka un iedvesmas pieplūdums nerodas. Viņi mēģina vēl un vēl, jo zina,
ka caur mijiedarbību, mīlēšanos, seksu, pieskārieniem var gūt šo spēku. Bet viņi
nezina, ka sievietes atdodas, bet neatdod... Un viņi nezina, ka tikai un vienīgi
Mīlestība ir priekšnoteikums, lai sieviete vēlētos un varētu atdot savu
enerģiju. Tikai patiesi mīloša sieviete, kas jūtas droša, ka viņu mīl, ir
spējīga atdot šo enerģiju.
Vīrieši baidās teikt, ka mīl, baidās dāvināt un
lutināt savu sievieti, jo baidās tikt izmantoti. Bet sievietei, lai viņa varētu
uzticēties un patiesi mīlēt, vajag tikt dziedinātai no bailēm tikt pamestai,
piesmietai, nodotai, vienai... Vīrietis šo izprotot, var dziedināt sievieti. Būs
sievietes, kurām ļoti ilgu laiku nāksies pierādīt, cik ļoti viņas tiek mīlētas,
lutinātas, augstu vērtētas un ļoti nozīmīgas- tik ilgi līdz viņa noticēs. Katrs
šim procesam iztērētais laika mirklis būs tā vērts- tā būs milzīga dāvana abiem.
Tad viņa atvērsies, tad viņa spēs atdoties visā pilnībā, tad enerģijas
apvienosies, savīsies, pacelsies un šīs attiecības pacelsies pavisam citā, jau
dievišķā līmenī.
Un katra sieviete var dziedināt savu vīrieti,
nešauboties par viņu, atbalstot viņu, iedvesmojot un mīlot. Gan priekos, gan
bēdās.
Nenoliedzami, ka ir savienības, kurās apzināti vai
neapzināti realizē šo principu. Tomēr, lai cik tas nebūtu skumji, ļoti, ļoti
daudzās tā nav. Un prostitūcija ģimenēs ir izplatītāka nekā uz paneļa. Ir kopēji
bērni, kredīti, īpašumi, bet sen jau nav, vai nekad nav bijusi Mīlestība. Abi
izmanto viens otru.
Un dzīvojot kopā bez Mīlestības, mīlējoties bez
Mīlestības, pirmām kārtām, mēs nododam paši savu Dvēseli. Jo tikai Mīlestība ir
tas Radītāja pamatprincips, kādēļ vispār ir vērts nākt uz šo pasauli, pieredzēt
un izpaust sevi. Caur Mīlestību.
Un, vēl vēlos pateikt, ka mēs ļoti bieži paši liedzam
sev mīlestību, prātā iztēlojoties kaut kādu sava prāta iztēlotu ideālu, un
tādējādi neļaujot Dievam sagādāt to pašu labāko savam Dvēseles plānam. Jo mums
taču ir brīvā griba, mēs varam izvēlēties, vai ''ierāmēt'' sevi sociuma vērtību
skalas vai savu ilūziju ''rāmīšos'', vai arī ļaut un ļauties...
''Precēti vīrieši/sievietes man ir miruši''.
Izplatīta prāta barjera. Dievam nepastāv un neinteresē zīmogi pasē. Paskatieties
šķirto laulību statistiku un sapratīsiet, ka vairākums nelaimīgo cilvēku atrodas
laulībā. Viņi gūst pieredzi ar saviem karmiskajiem partneriem, ar kuriem bija
ieplānojuši radīt kopā bērnus, vai/un apgūt savas mācībstundas! Tāpat kā pirmās
klasītes skolotājs nevar mūs mācīt līdz augstskolas beigšanai, arī viens
partneris ļoti retos gadījumos var būt uz mūžu. ''Ilgi un laimīgi'' ir
jānopelna. Ir jāiemācās mīlēt. Bez nosacījumiem. Bez prasībām, uzstādījumiem un
''piecgades plāniem'' .
Ir jāiemācās dzīvot šeit un tagad, nebarojot savas
ilūzijas, neiztēlojoties savu ideālo nākotni visos prāta variantu džungļos. Lai
pēc tam nav jābrīnās, ka otra cilvēka ilūzijas, sapņi un vēlmes ir absolūti
savādāki...
Man tik ļoti gribās teikt, pat kliegt: izceliet sevi
ārā no rāmīšiem! Ja mūsu kultūrā, sabiedrībā valda uzskats, ka īstā laime ir
tad, kad atrod kādu, ko aprecēt, ar ko radīt kopā bērnus, ka tā ir īstā un
vienīgā iespējamā laime, tad kāpēc šajās savienībās ir tik daudz nelaimīgu
cilvēku!
Īpaši man to gribās teikt tiem, kas iet pa garīgās
izaugsmes ceļu. Mīļie, vairums no jums jau ir beiguši savas karmiskas
attiecības, apguvuši mācībstundas,- jums vairs nevajag standartizētas,
sabiedrībā pieņemtas attiecības. Ir tik daudz dažādu attiecību modeļu, kas var
sagadāt Jums gan pieredzi, gan daudz prieka! Neliedziet sev to! Izbaudiet,
ļaujiet Dievam ievest Jūsu dzīvē dažādus cilvēkus un neatsakieties, pieņemiet
to! Jūs taču saprotiet, ka ''Ilgi un laimīgi'' no Dvēseles plāna viedokļa
raugoties var būt ar ierobežotu izaugsmes potenciālu Palaižiet prātu brīvdienās
un ļaujiet Sirdij vaļu, lai ļautu sev iemīlēties katrā pretimnācējā (Ja sirds tā
izvēlās
Zemāk tā informācija, ko vēlos šim rakstiņam
pievienot (gan krievu valodā)- katram Vīrietim un katrai Sievietei.
Inta Blūma
Un pārejais http://www.sirdscels.blogspot.com
