Ance 
jautā: 
Mani pēdējā laikā nomoka 
greizsirdība uz sievieti, kas manam dzīves biedram ir ļoti atāla radiniece. 
Saprotu, ja starp viņiem ir sarunas, tad tikai par lietu, šīs sarunas nav 
retums. Esmu ļoti greizsirdīga uz šo sievieti, personīgi viņu nepazīstu. To 
neizrādu, bet tas ēd mani nost. Varbūt domātājs var man ieteikt, kā man tikt 
galā ar sevi?
Elvita Rudzāte 
atbild: 
Greizsirdība ir 
skaudība. Greizsirdība ir 
gan vīriešu, gan sieviešu stress - tas ir 
ļaunprātīgi apsūdzošs 
naids, kura cēlonis ir bailes "mani nemīl". 
Greizsirdība ir neuzticības mērs, ko izmanto neticīgais partneris. Jo 
vairāk neticības, jo spēcīgāka greizsirdība. Cilvēks, kurš ir greizsirdīgs, ļoti 
uzmanīgi seko līdzi sava partnera gaitām un dažkārt saskata neuzticību pat tur, 
kur tās patiesībā nav.
Tā kā greizsirdība ir skaudības paveids, tad 
nepieciešams atcerēties, kad pirmo reizi sajutāt stresu skaudība? Pēc tam 
jāpiedod visiem tiem, kurus jūs apskaudāt vai kuri jūs apskauda. Bet 
vissvarīgākais ir atbrīvot stresu bailes "mani nemīl", jo tieši šī stresa dēļ 
rodas neticība sev un partnerim, kas attīsta greizsirdību. Nākamais ir jāizprot, 
ka partneris nav jūsu īpašums, ka viņš jums nepieder. Greizsirdīgi mēs sargājam 
tikai savu īpašumu, kas patiesībā nekad nav bijis mūsu īpašums, bet tā jau ir 
mācība par pieķeršanos un sapratni, ka viss pieder Dievam.
Visiem tiem, kuri izjūt sevī stresu - greizsirdība, 
es varu ieteikt tikai vienas zāles - mīliet otru cilvēku tādu, kāds viņš ir un 
neuzskatiet to par savu īpašumu. Tad jūs redzēsiet, ka arī otrs cilvēks izrāda 
savu mīlestību, jums nebūs pamata bēdāties, ka partneris jūs nemīl, un 
greizsirdība nemanāmi pazudīs.
Lai atbrīvotos no greizsirdības, ar stresu jārunā 
līdzīgi kā ar citiem stresiem. Apskatīsim, kā ar greizsirdību būtu jārunā 
sievietei, kura ļoti kontrolēja savu vīru, kurš viņu krāpa ar viņas 
draudzenēm.
Greizsirdības atbrīvošanas 
piemērs
Mīļā greizsirdība, paldies, ka 
pie manis atnāci, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedod, ka es tevi 
piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvusi gudrāka, es nebūtu sākusi interesēties 
par garīgo pasauli, apguvusi Piedošanas mācību. Es nebūtu sapratusi, ka manī ir 
ne tikai greizsirdība, bet arī bailes "mani nemīl" un dusmas. Paldies, ka esi 
mani vedusi pie prāta. Šodien ir tā diena, kad es tevi atbrīvošu no sevis. 
Lūdzu, piedod man, ka es tevi tik ilgi turēju savā cietumā, izaudzēju tik lielu 
un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim nesapratu, ka manī ir greizsirdība. Es 
nesapratu, ka esmu skaudīga uz visām sievietēm, kuras runā ar manu vīru. Tu savu 
darbu esi izdarījusi, tāpēc tagad vari būt brīva un iet savu ceļu. Es tevi 
atbrīvoju no sevis. Lūdzu, ej savu ceļu tur, kur tev ir jāiet. (Mēģiniet domās 
redzēt, kā greizsirdība aiziet projām.)
Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod 
man, ka es tev ar savu greizsirdību nodarīju pāri. Piedod man, ka tev nācās 
ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāka.
Mīļie vecāki, es piedodu jums, 
ka jūs manī jau bērnībā radījāt stresu - bailes "mani nemīl", kas pārauga 
skaudībā. Es zinu, ka jūs bijāt tikai mani skolotāji un apzināti nevēlējāties 
manī radīt šos stresus. Es jums no visas sirds piedodu jūsu 
kļūdas.
Mīļais vīrs, es tev piedodu, ka 
tu mani krāpi ar citām sievietēm. Es saprotu, ka tu tā rīkojies baiļu "mani 
nemīl" vadīts, jo no manas puses saņēmi vairāk pārmetumu nekā mīlestības. Es tev 
piedodu tavu rīcību. Es tevi ļoti mīlu tādu, kāds tu esi. Lūdzu, piedod man, ka 
es uz tevi dusmojos par tavu rīcību un uzskatīju tevi par savu īpašumu. Lūdzu, 
piedod man, ka es tevi pastiprināti kontrolēju, pārbaudot tavus mobilā telefona 
zvanus un citādi.
Mīļās vīra draudzenes, es jums 
piedodu, ka slepus satikāties ar manu vīru. Tikai tagad es saprotu, ka vīrs 
meklēja jūs tāpēc, ka viņam nesniedzu pietiekami mīlestības. Tikai tagad es 
sapratu, ka vīru mana pārspīlētā greizsirdība tik ļoti nogurdināja, ka viņš 
meklēja mierinājumu pie citām sievietēm. Lūdzu, piedodiet man, ka es uz jums 
dusmojos par jūsu rīcību.
(Vēlams piedot visiem pārējiem, 
kuri dzīves laikā pastiprinājuši greizsirdību vai veicinājuši kļūdu 
pieļaišanu).
Lūdzu, piedodiet man visi, kam 
es ar savu greizsirdību esmu nodarījusi pāri (piedošana jālūdz katram atsevišķi 
par konkrētiem notikumiem).
Es piedodu pati sev, ka esmu 
tāda, kāda esmu. Es tikai mācos. Es esmu skolniece, kura no savām kļūdām mācās, 
es darīšu visu, lai apgūtu mācību stundas. Es mīlu sevi! Es piedodu sev visas 
savas kļūdas.
Tieši tāpat, kā jūs atbrīvojat stresu greizsirdība, 
varat atbrīvot arī stresu skaudība un, protams, citus stresus.
Stresa - bailes "mani nemīl" atbrīvošana
Stresa - bailes "mani 
nemīl" atbrīvošanas metodika:
1) 
Sarunājieties ar stresu kā ar savu vislabāko 
draugu. Pasakiet stresam paldies par 
to, ka tas ir atnācis celt jūsu garīgās attīstības līmeni. Lūdziet tam 
piedošanu, ka tik ilgi esat stresu ieslodzījuši savā cietumā, lūdziet, lai tas 
iet projām. Iztēlojieties, kā stress no jums aiziet.
2) Lūdziet piedošanu savam ķermenim, ka ar savu 
stresu esat tam nodarījuši pāri.
3) Lūdziet piedošanu visiem tiem, kam ar savu 
stresu esat nodarījis pāri (vēlams lūgt 
piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem 
notikumiem).
4) Piedodiet tiem, kas jūsos ir šo stresu radījuši 
(vēlams piedot katram atsevišķi par 
konkrētiem notikumiem).
5) Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā 
jūsos šo stresu ir pastiprinājuši (vēlams 
piedot katram atsevišķi par konkrētiem 
notikumiem).
6) Piedodiet paši sev savas kļūdas. Mīliet 
sevi!
Piezīme: Nav tik svarīgi, ko 
un kādā secībā jūs runājat. Pats svarīgākais ir to darīt no visas 
sirds.
Stresa - bailes "mani 
nemīl" atbrīvošanas piemērs
1)Mīļās bailes "mani 
nemīl", paldies, ka 
pie manis atnācāt, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedodiet, ka es jūs 
piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvis gudrāks, es nebūtu sācis interesēties 
par garīgo pasauli, apguvis Piedošanas mācību. Paldies, ka esat mani vedušas pie 
prāta. Šodien ir tā diena, kad es jūs atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedodiet man, 
ka es jūs tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim 
nesapratu, ka manī ir bailes "mani nemīl". Jūs savu darbu esat izdarījušas, 
tādēļ tagad varat būt brīvas un iet savu ceļu. Es jūs atbrīvoju no sevis. Lūdzu, 
ejiet savu ceļu tur, kur jums ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā bailes "mani nemīl" aiziet 
projām.)
2)Mīļais 
ķermeni, lūdzu, 
piedod man, ka es tev ar savām bailēm "mani nemīl" nodarīju pāri. Piedod man, ka 
tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāks.
3)Lūdzu, piedodiet man 
visi, kam es ar savām 
bailēm "mani nemīl" esmu nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem 
notikumiem).
4)Mīļie 
vecāki, es piedodu 
jums, ka jūs manī radījāt bailes "mani nemīl". Es zinu, ka jūs bijāt tikai mani 
skolotāji un apzināti nevēlējāties manī radīt bailes "mani nemīl". Es jums no 
visas sirds piedodu jūsu kļūdas (vēlams 
piedot katru situāciju atsevišķi, kura jūs ir sāpinājusi no vecāku puses, 
domājot par konkrētiem notikumiem, kuri joprojām saglabājušies atmiņā un laiku 
pa laikam atgādina par sevi; nevajag atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir 
aizmirsti).
5)(Piedodiet visiem pārējiem (skolotājiem, draugiem, partneriem, kolēģiem u.c.), 
kas dzīves laikā pastiprinājuši bailes "mani nemīl" - vēlams piedot katru 
situāciju 
atsevišķi, kura 
jūs ir sāpinājusi no apkārtējo puses, domājot par konkrētiem notikumiem, kuri 
joprojām saglabājušies atmiņā un laiku pa laikam atgādina par sevi; nevajag 
atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir aizmirsti).
Mīļais 
draugs, es piedodu tev, ka tu mani sāpināji 
(nosauciet konkrētu situāciju). Es tikai tagad sapratu, ka šīs sāpes man bija 
nepieciešamas, lai es kļūtu dzīves gudrāks. Piedod man, ka es tevi izprovocēju 
sāpināt mani, lai vestu mani pie prāta.
6)Es piedodu pats 
sev, ka esmu tāds, 
kāds esmu. Es tikai mācos. Es piedodu sev visas savas pieļautās kļūdas. Es sevi 
ļoti mīlu - tādu, kāds es esmu (vēlams 
piedot katru situāciju atsevišķi, kura jūs atceraties kā savu pieļauto kļūdu, 
domājot par konkrētiem notikumiem, kuri joprojām saglabājušies atmiņā un laiku 
pa laikam atgādina par sevi; nevajag atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir 
aizmirsti).
Autore: Elvita Rudzāte
http://domatajs.lv/gariga-prakse-stresa-bailes-mani-nemil-atbrivosana/
 
