Rakstītais nav jauns. Bet, kā parasti ar šādām atziņām, ir vērts tās laiku pa laikam atgādināt:
Vīrietim:
Tu savā dzīvē sastapsi vairākas sievietes. Veidosi attiecības, varbūt pat precēsies. Bet ir svarīgi saprast, kas tev ir pretī — Māte vai Sieviete?
Atšķirt vienu no otras ir ļoti svarīgi. Ārēji viņas var būt līdzīgas. Abas var būt kuplām krūtīm, izskatīties pēc trausla pusaudža, pēc pelēkās peles vai liktenīgās sievietes. Bet dziļāk — viena no otras atšķiras, pie kam būtiski. Jo tikai kopā ar Sievieti var kļūt par Vīrieti. Bet, kopā ar Māti — var palikt puika. Labs vai slikts, bet tikai puika.
Ja viņai par tevi ir kauns — vienalga par ko, — piemēram, ka tu nepareizi turi dakšiņu vai nezini, kā pareizi jālieto vārds promiskuitāte. Vai, piemēram, nepasveicināji cilvēku ballītē vai neapsveici tanti viņas jubilejā — tad uzmanies, esi vērīgs — jo tā, kas kaunās, ir māte. Mātei ir kauns par savu slikti audzināto puiku. Māte nosarks, ja Mirtante pamanīs, ka viņas puikam šodien nav pienācīgi tīras ausis. Un māte kritīs ģībonī, ja tu publiski pastāstīsi jēlu un vienlaikus vecu anekdoti.
Sieviete, savukārt, skaidri zin, kas ir viņa un kas esi Tu. Tāpēc, ja arī viņai ir kauns, tad tas ir reti un tikai par sevi. Vai par savu īsto dēlu.
Mātes misija ir piedot. Adoptētu veci uz ielas atstāt nedrīkst, tāpēc mātes sten, īd, lasa lekcijas, audzina, bet nekad nesūtīs savu “grūti audzināmo” pie augstākās priekšniecības — pie Dieva.
Sieviete pasaka “es šo necietīšu” – piemēram, melošanu. Un, ja melosi — vari vākties uzreiz. Māte, savukārt, cieš, sūdzas, dzer nervu zāles, un cieš vēl. Bet pēc tam pie Mātes ir jāierodas nolūgties ar puķēm, un — var melot tālāk. Tāpēc, ka atbildību par savu dēlu nes Māte. Ja tiek ciesta tava bezkaunība, lecīgums un augstprātība, tad visdrīzāk, esi izveidojis attiecības ar Māti. Bet tas nav labi.
Ar Māti mīlēties nevar. Varbūt tu to vēl nezini, bet nevar. Viņš (tava nelielā kolektīva otrs — galvenais loceklis) ar to drīz vien tiks skaidrībā. Intuitīvi. Un tad dzīve būs tāda — brokastis ir uz galda, krekli izgludināti, rezerves pamperis ielikts portfelī. Vai vēl ko vajag? Ja tava atbilde ir — “nē” — tad ļoti labi — esi klausīgs puika. Par to Ziemassvētku vecītis atnesīs nerātno Princesi.
Sieviete neļaus sev darīt pāri. Savukārt, pa mammīti regulāri var braukāt ar tanku. Pat kopā ar draugiem.
Mammas zin, kā dzīvot ir pareizi. Viņas zin visu. Sākot ar to, kā jātīra zobi un beidzot ar to, kādai ir jābūt temperatūrai nākošā gada janvārī. Tantes-mammas ir kā tādas biezas mapes ar noteikumiem. Kā elpot, par ko smieties, ko teikt, un kad paklusēt. Reizēm tas var būt ļoti ērti, tomēr esi uzmanīgs. Padomā — kas tie ir par noteikumiem? Vai esi ar mieru par to, ka tev dzērumā novelk zābakus, maksāt ar atteikšanos no izvēles dzīvē? Vai tas nav par dārgu?
Māti var pazīt pēc vārdiem “es esmu tev veltījusi…” — jaunību, labākos gadus vai veselību. Katrā gadījumā kaut ko tādu, ko tu nekad nevarēsi atgriezt. Tev ir neatdodams parāds, kurš nepārtraukti aug.
Sieviete teiks: “paldies par ziediem”. Māte teiks: “Nu tad beidzot! Droši vien esi kaut ko sastrādājis. Pats izdomāji, vai kāds pateica priekšā? Ceru, ka turpmāk vienmēr nesīsi man ziedus!” Un dosies cept kotletes. Jo tāds ir Mātes uzdevums — pabarot savu rezgali. Bet Sievietes uzdevums ir cits.
Un, ja reiz beigsi būt bezatbildīgs un aprūpējams puika, tad tev ir izredzes. Izredzes satikt Sievieti un kļūt par Vīrieti.
Brīvi tulkots no http://www.proza.ru/2013/12/13/28.
Autore: Майя Щепина
