Viņi, dēli un meitas, dzimuši no dzīvības ilgošanās paši pēc sevis.
Tie nāk caur jums, bet ne no jums. Un, kaut arī viņi ir kopā ar jums, tomēr viņi jums nepieder.
Jūs varat dot viņiem savu mīlestību, bet ne savas domas, jo viņiem ir savas domas.
Jūs varat dot pajumti viņu miesai, bet ne dvēselēm, jo viņu dvēseles mīt rītdienas mājoklī, kurā ieiet jūs nevarat, pat savos sapņos ne.
Jūs varat tiekties būt līdzīgi viņiem, bet necentieties viņus darīt līdzīgus sev. Jo dzīve neiet atpakaļ, tā arī nekavējas vakardienā.
Jūs esat gluži kā šaujamie loki, no kuriem jūsu bērni kā dzīvas bultas raidīti uz priekšu.
Visuvarenais Strēlnieks redz mērķi uz bezgalības takas, viņš dod jums savu spēku, lai viņa bultas lidotu ātri un tālu.
Lai jūsu liekšanās Strēlnieka rokās jūs ielīksmo, jo viņš vienādi mīl bultu, kas lido, un arī šaujamo loku, kas paliek uz vietas.”
Halīls Džibrāns (1883–1926/1931?). Fragments no darba «Pravietis»
Ir tik pašsaprotami teikt: ”Mans bērns”. Cilvēka prāts ir īpašumtiesisks. Cilvēki uzskata lietas par savu īpašumu, un arī citus cilvēkus viņi uzskata par savu īpašumu. Bet ko gan tu esi tādu izdarījis, lai bērnu sauktu par savu? Bērns rodas no nezināmā, bērns ir dāvana. Tas, ka bērns rodas un ieņem apveidu un būtību, nenotiek saskaņā ar tevi. Tu esi tikai vidutājs eksistences diženajā rotaļā. Visi bērni ir eksistences radīti. Un tev vajadzētu būt pateicīgam, ka esi izvēlēts par aprūpētāju jaunai dzīvībai, kas attīstās. (Osho “Maksimāli dzīvs”, Apgāds Zvaigzne 2011) Bērns ir tas, kurš dod iespēju mums iemācīties veidot attiecības, kas balstītas uz bezierunu mīlestību, godīgumu, otra cilvēka pieņemšanu, atvērtību un prieku.
Pasaulē lielākā daļa mūsdienu bērnu ienāk ar karaliskuma izjūtu, augstu pašcieņu un bieži vien tā arī uzvedas. Jaunie bērni savas apziņas dzīlēs zina, ka viņi ir ideāli tieši tādi, kādi viņi ir, ka viņi ir pilnvērtīgi cilvēki. Viņi gaida nopietnu attieksmi pret sevi un atzīšanu. “Mīliet mani tādu, kāds es esmu, nevis kādu jūs vēlētos mani redzēt!” Viņu iekšējai būtībai ir skaidras dzīves patiesības, viņi dzīvo pēc augstākā līmeņa principiem, viņi vienmēr būs pārliecināti par to, ka dzīvo līdzsvarā ar sevi un apkārtējo pasauli.
Cilvēki visur pasaulē apjauš, ka aizvien vairāk ir bērnu, kuri uzvedas acīm redzami citādi un vairs tik viegli nepielāgojas sabiedrības vispārīgajām normām. Šie bērni neļauj sevi ierobežot, piespiest darīt kaut ko tādu, kam viņi netic, nepakļaujas sabiedrības spiedienam. Šie bērni neatzīst autoritātes, tāpēc vispārzināmajā izglītības sistēmā nereti tiek uzskatīti par grūti audzināmiem. Ir grūti strādāt ar šiem bērniem gan vecākiem, gan pedagogiem, jo šie bērni netic vainas un sodu konceptiem, un tieši tāpēc viņus ir grūti sodīt. Nereti pieaugušie šo bērnu uzvedību vērtē kā antisociālu. Uz šiem bērniem uzvedības kontroles mehānismi, piemēram, piedraudēšana neiedarbojas. Vecā metodika, kura balstās uz ideju, ka bērni ir baltas lapas, kas gaida, kad uz tām tiks uzrakstīta informācija, vairs nav efektīva.
Kāds ir mūsdienu bērns, tā raksturojošās īpašības un iezīmes? 2017. gada pavasarī aptaujā iesaistīju savus kolēģus, kopumā 100 pedagogus no dažādām Latvijas vietām – skolotājus, kuriem atšķirīga darba pieredze (gan jaunos speciālistus, gan speciālistus ar vairākos gados skaitāmu praksi), skolotājus, kuri savus audzēkņus iepazīst dažādos vecumposmos (pirmsskolā – pamatskolā – vidusskolā, kā arī citās skolās).
Mūsdienu bērnu raksturojošās iezīmes:
• Kustīgi (izcili kustīgi)
• Dzīvīgi/ dzīvelīgi
• Teicami orientējas, apgūst, darbojas jaunākajās tehnoloģijās
• Nebaidās izteikt savu viedokli
• Radoši
• Gudri
• Aktīvi
• Drosmīgi
• Vēlme būt patstāvīgiem
• Patstāvīgi
• Tēlaini domājoši
• Labprāt zīmē
• Brīvi
• Jūtīgi
• Emocionāli
• Atraktīvi
• Atklāti
• Zinātkāri
• Neatlaidīgi
• Komunikabli
• Neatkarīgi
• Viszinoši
• Zinoši sev interesējošās jomās
• Aizrautīgi ar sev interesējošo
• Enerģiski
• Apķērīgi
• Praktiski
• Atvērti sadarbībai
• Nebaidās izmēģināt jauno
• Spriestspējīgi
• Piemīt multifunkcionālas prasmes
• Skaļi
• Hiperaktīvi
• Atkarīgi no datora/
interneta
• Haotiski
• Nepacietīgi
• Nemierīgi
• Strauji
• Dinamiski
• Cīnītāji par savu taisnību
• Trūkst uzmanības noturības
• Trūkst motivācijas, ja nav praktiska/radoša darbība
• Nepaklausīgi
• Nepakļaujas noteikumiem un normām tikai tāpēc, ka tādas ir uzrakstītas. Visam meklē jēgu.
• Nepakļaujas pavēlēm
• Izlaisti
• Agresīvi
• Egoistiski/
egocentriski
• Paštaisni
• Patērētāji
• Ziņkārīgi
• Impulsīvi
• Nesavaldīgi
• Vienaldzīgi
• Nervozi
• Nežēlīgi
• Noslēgti
• Nereaģē uz skolotāja prasībām
• Prasme izvairīties no tā, kas nepadodas
• Neparedzami
• Neatzīst autoritātes
• Neatzīst morāles un ētikas normas
• Zema izpratne par pamatvērtībām
• Trūkst pieklājības
• Nepabeidz iesākto, nav uzmanības noturības
• Nav atvērti
• Nepatīk lasīt, rakstīt
• Empātijas trūkums
• Vājas praktiskā darba iemaņas
• Nepraktiski
• Vecākajās klasēs mazkustīgi
• Daudz bērnu ar īpašām vajadzībām
• Īpašas spējas
• Īpaša intuīcija
• Atšķirīga domāšana
• Nestandarta domāšana/
uzvedība
• Interesanti spriedumi
• Atšķirīga pasaules uztvere
• Augsts intelekts
• Dziļas domas
• Dzīvo savā pasaulē
• Cits redzējums uz lietām
• Ir zināšanu bagāža
• Bērns – mazais pieaugušais
• Ātri kļūst pieauguši
• Dzīvo šodienai, nedomājot par nākotni
• Apzinās sevi kā personību
• Spējīgi, ar lielu potenciālu
• Ir daudzpusīgas zināšanas
• Atvērti dažāda veida informācijai
• Savas intereses – pirmajā vietā
• Zina un redz vairāk nekā citi
• Starpposmā starp tradicionālo un “jauno” domāšanu
• Ļoti atšķirīgi – daļa ir izteikti spējīgi, daļa – nevarīgi
• Vēlas dzīvot ātri: ”Kas sekos tālāk?”
Nav vēlēšanās atkārtot apgūtu prasmi: “Es to jau māku!”
Mūsdienu bērni noteikti nepieder pie cilvēkiem, kas tic akli, paklausa bez ierunām vai pasīvi pieņem visus likumus un tradīcijas. Viņi vienmēr pajautās “Kāpēc?”, un, saņemot skaidru, nopietnu un godīgu, turklāt mīlestības pilnu atbildi, temats būs izsmelts. Viņus kaitina liekulība, meli un runu un darbu neatbilstība. Būtiskākais, kas jāsaprot par šiem bērniem, ir tas, ka mums jāpalīdz attīstīt viņu raksturu un personību, pretējā gadījumā attīstīsies šo bērnu personības ēnas puses. Tā kā ceļš ir atvērts uz abām pusēm, vecāku, skolotāju un visas pasaules uzdevums ir kļūt uzmanīgiem un aptvert, kādu ceļu mēs visi vēlamies iet.
Meklējot materiālus, kas pieejami latviešu valodā par Jaunā laika bērnu, secinu, ka no 2003. līdz 2011. gadam Latvijā par šiem bērniem runā daudz aktīvāk nekā pēdējos gados. Tiek tulkotas un izdotas grāmatas par indigo un kristāliskajiem bērniem (skatīt: izmantotās literatūras avoti), internetā ievietots referāts, piemēram, Aelita Folkmane, Latvijas Praktisko psihologu asociācija ”Jaunā laikmeta bērni”, 2004., žurnāla “Ieva” 2005. gada 10.augusta numurā 32(408) sabiedrībai tiek sniegta informācija par Ojāra Rodes Drustu tautskolas “99 balti zirgi” indigo un kristāliskajiem audzēkņiem. Kāda mana kolēģe atceras, ka 2006. gadā apmeklējusi skolotāju izglītības centra tālākizglītības kursus Rīgā “Bērns ar īpašām vajadzībām: indigo bērni, apdāvinātie bērni”. Jā, protams, arī šodienā informācija tiek papildināta interneta vietnēs. Sameklēt to ir pavisam vienkārši, tikai izmantojot atslēgas vārdus ”jaunā laikmeta bērns”, “indigo bērns,” “kristāliskais bērns”, “varavīksnes bērns”.
Manuprāt, saistošs raksts 2015. gadā publicēts Ievai Bērziņai žurnālā “Patiesā Dzīve” – “Mūsdienu fenomens: jaunā laikmeta bērni – indigo. Kā viņus pazīt?” (lasāms internetā), kur raksta saturs balstīts uz Ojāra Rodes un Aelitas Folkmanes – Burgeres (mūžībā aizgājusi 2014. gadā) vērojumiem, secinājumiem, pieredzi. O. Rode visā pilnībā piekrīt indigo pētnieku secinājumam – gandrīz visi, sākot ar 2000. gadu, ir dzimušie Jaunā laikmeta bērni. A. Folkmane – Burgere savukārt uzsver: “Neeksistē strikta robeža starp indigo un ne – indigo, vienkārši ir pienācis laiks mainīties. Tas, ko saucam par indigo fenomenu, ir aktivizējis vajadzību saskatīt to, cik tālu esam atkāpušies no dabas un Dieva likumiem, radot krīzi praktiski visās dzīves jomās un pieprasot krīzes risināšanas veidus.”
Pārdomu rosinošs raksts par mūsu pusaudžiem un jauniešiem lasāms https://sirdscels.blogspot.com Viņi neko negrib? 2016. gada 24. oktobris, Inta Blūma. “…Viņus dēvē par slinkiem, bezperspektīviem, zudušo paaudzi, bet, vai daudzi uzdod jautājumu, kādēļ viņi ir tādi? …Viņi ir kā jaunākās paaudzes dators, kuram sabiedrība mēģina ieinstalēt aizvēsturisku programmatūru. Viņi nedarbojas. Viņi neatbilst sistēmas frekvencēm. … Viņi ir nākuši citiem mērķiem. Mums, tiem, kas vēl pārstāv veco sistēmu, nav viņiem ko piedāvāt. Jaunieši ir tie, kas ienes pieaugušo pasaulē jaunas vēsmas, kas bieži vien tiek uztvertas kā apdraudējums pastāvošajai kārtībai, jo viņi it kā neiederas- nedara tā, kā darījām mēs.”
Aptaujājot savus kolēģus, 56 no simts apliecināja “jā”, es zinu, kas ir indigo bērns, “nē”, es nezinu, kas ir indigo bērns, teica 3 pedagogi (ar darba pieredzi līdz 10 gadiem), 41 pedagogam ir daļēja informācija par to, kas ir indigo bērns. Runājot par kristāliskajiem un varavīksnes bērniem, dominējošā atbilde ir “nē, es nezinu”. Izdarīsim secinājumus paši…
32 skolotāji zināšanas par Jaunā laika bērniem guvuši, studējot augstskolā vai profesionālās pilnveides kursos (vairākums attiecīgo literatūru ir uzmeklējuši un lasījuši paši, kā arī informāciju guvuši savstarpējās sarunās ar kolēģiem un līdzcilvēkiem). Priecājos, jo mans pedagoģiskais darba stāžs nu jau sniedzas pāri 20 gadiem, bet ar šādu izglītošanās iespēju profesionālās pilnveides kursos diemžēl nav nācies sastapties, nemaz nerunājot par studijām augstskolā. Prieks, ka visi simts pedagogi atbalsta iespēju papildināt zināšanas, nesakot “man tas nav vajadzīgs, nevēlos zināt.”
19 skolotāji no simts aptaujātajiem ( 81 uzskata, ka nav vai ir tikai daļēji) ir pārliecināti, ka viņu audzēknis ir indigo, kristāliskais vai varavīksnes bērns, un pamato sekojoši:
v Veido zīmējumus, kur visām dzīvām būtnēm apkārt parādītas auras. Zīmēt spēj stundām.
v Sajūt Visumu, stāsta par to.
v Ļoti zinātkārs, var pamācīt pieaugušo.
v Pašpietiekams, grūti motivējams.
v Jau dzīves gudrs, bagāts dvēselē, bezbailīgs.
v Bieži dzīvo izdomu pasaulē, fantazē, ātri uzbudināms, biežas garastāvokļa maiņas. Dažreiz agresīvs.
v Runā un darbojas kā pieaugušais.
v Nepastāv robežas nekādā sfērā.
v Necieš pavēles, norādījumus.
v Attīstīta intuīcija. Redz to, ko citi neievēro.
v Runā par iepriekšējām dzīvēm.
v Izvēlīgs attiecībā uz ēdienu. Neēd gaļu.
v Izteikti emocionāls. Apdāvināts. Radošs, plastisks, pozitīvs, bez kompleksiem.
v Jūsmo par dzīvniekiem, viegli rod kontaktu ar tiem.
v Ļoti jūtīgi, sapņaini, ļoti bagātu iztēli.
v Uzskata par pašsaprotamu redzēt auras, kontaktēties ar smalkās pasaules būtnēm.
v Savādāks mācīšanās stils, uztvere, rīcība.
v Dziļāka spēja saprast, spriest.
v Darbojas izteikti gausi, bet savdabīgi, interesanti spriedumi.
20. gadsimta 2. puses un 21. gadsimta 1. puses jaunatnei izpaužas nespēja pielāgoties struktūrai, likumiem un mācību programmas prasībām skolās, kas joprojām balstās uz 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma principiem. Ļoti gudriem vai atšķirīgi talantīgiem skolēniem parasti kļūst garlaicīgi, viņi jūtas vīlušies vai apspiesti skolas smacējošā un kontrolējošā vidē. (3).
Ļoti radoši bērni bieži vien novīst kulturālajā izglītības modelī ar tā centieniem “iekļaut”, “piemērot”. Ja mūsdienu perspektīvos mācīšanās rezultātus un standartus interpretē nelokāmi, tie turpmāk var izspiest personas izaugsmi un līdzdalību, attīstoties kā individualitātei. Radoši apdāvināti skolēni nesaglabā atmiņā nekādus faktus, kas ir izolēti no viņa sapratnes vai nav ar viņu saistīti. Radoši apdāvinātam skolēniem piemīt intensīva vajadzība, lai ikviens mācīšanās aspekts būtu viņu, un viņi intuitīvi izdara lielisku izvēli atbilstoši savām vajadzībām.
Jaunā laikmeta bērni lielākoties orientēti domāt ar labo smadzeņu puslodi. Viņi intuitīvi un jūtīgi uztver augstus enerģijas impulsus un vienlaikus pārveido tos attēlos un vīzijās. Tas notiek tik ātri, ka kreisā puslode tam netiek līdzi. (2).
Ojārs Rode (žurnāls, “Patiesā Dzīve”, 2015, raksta autore I. Bērziņa): “Skolās dominē mācību metodes, kas izstrādātas atbilstoši kreisās smadzeņu puslodes uztveres īpatnībām. Turpretī lielai daļai jaunā laikmeta bērnu raksturīga daudz spēcīgāka labās puslodes darbība vai arī abu pusložu integrēta darbība. Abi šie uztveres veidi nodrošina daudz lielāku informācijas uztveršanas, apstrādes un domāšanas ātrumu nekā tradicionālā pedagoģija, pašreizējās metodes spēj apmierināt. Un ko tas nozīmē? Katrā cilvēkā ir iedzimta tieksme pēc zināšanām un attīstības, taču pieaugušie ar savu rigiditāti un nespēju pieņemt nekādas novirzes no standarta šo dabisko tieksmi vienkārši nogalina. Tā kā indigo bērniem ir ļoti spēcīga saikne ar augstāko būtību – dvēseli, spēcīga pašapziņa un misijas izjūta, viņu būtības laušana, sabiedrības spiediens iekļauties tradicionālos, novecojušos, vispārpieņemtos rāmjos var izvērsties par traumu, kas jau pieaugušam cilvēkam var izpausties kā narkotiku, alkohola vai kāda cita nopietna atkarība, kā arī depresijas, trauksmes izjūta, nervu slimības, dažreiz tas var beigties arī ar pašnāvību.”
Mūsu bērniem piemīt augstākas un smalkākas vibrācijas, nekā mums tās bija jaunībā, tomēr tiem nepieciešams pieaugušo atbalsts un palīdzība, lai spētu attīstīties garīgi, emocionāli, mentāli un dvēseliski. Viņiem ļoti svarīga ir sapratne, pieņemšana, pavadīšana, pamudinājums. Mūsu bērniem nepieciešamas: skaidras vadlīnijas un disciplīna, skaidras jūtas un diskusijas, konkrētas robežas, patiesa mīlestība, neliekuļota uzslava un atbalsts, daudz kustību un brīvības pašizpausmei. Viņi parasti dod priekšroku noteiktiem ēdieniem, aktivitātēm un pat notikumiem. Jautājumā par ēdienu Jaunā laika bērni ir īpaši izvēlīgi, un tā nav izlutinātība. Bērni vienkārši zina, ko viņi grib, un tajās mājās, kur viņu zināšanas atzīst un atbalsta, viņi mācās uzticēties šiem instinktiem .
Termini “indigo” un “kristāliskie” tiek lietoti tādēļ, ka tie visprecīzāk raksturo šo bērnu auras krāsas un enerģētisko uzbūvi. Indigo bērnu aurā ir daudz indigo zilās krāsas. Tā ir krāsa “trešās acs” čakrai, kas ir enerģijas centrs galvā starp uzacīm. Šī čakra regulē gaišredzību, spēju redzēt enerģijas, vīzijas, garu pasauli. Daudziem indigo bērniem šīs dāvanas piemīt.
Kristālisko bērnu auras ir brīnišķīgi skaistas, daudzkrāsainas, lāsmojošas, pasteļtoņos ar kvarca kristāla prizmas efektu. Kristāliskajiem bērniem patīk akmeņi un kristāli. Tādēļ arī šie bērni tika nosaukti par kristāliskajiem bērniem.
Varavīksnes bērni bieži nākšot pasaulē indigo vai kristāla vecākiem. Ja indigo dvēseļu viedums esot mērojams gadsimtos, bet kristālu – gadu desmitos pirms to dzimšanas, tad varavīksnes, tieši pretēji, ir jaunas dvēseles, kurām nav tādas pieredzes un zināšanu.(4).
Uzsākot sarunu par Jaunā laika bērniem ar kolēģiem, iepazinos ar skolotāju Aigiju vispārizglītojošā skolā Rīgā. Viņa man uzticēja stāstus no savas dzīves ar atļauju publicēt vārdu un daļu stāstījuma. Aigija, pedagogs, kurš redz auras. Šīs spējas sievietei jau bijušas kopš bērnības. Viņa ātri sapratusi, ka apkārtējiem cilvēkiem neko tādu stāstīt nevar. Šodienā šīs spējas Aigijai palīdz darbā ar audzēkņiem. “Savus audzēkņus nekad nešķiroju, bet zinu, ka manā audzināmajā klasē ir 8 indigo bērn, kuriem ir elektro zilas auras un 3 kristāliskie bērni. Kristālisko bērnu aurām apkārt ir sudraba vai zelta maliņa. Redzu, kā auras krāsu intensitāte un toņi mainās no bērnu noskaņojuma,” stāsta Aigija, “stundās audzēkņiem organizēju nemitīgu darbības maiņu, rosinot tos domāt, pieņemt lēmumus. Nekādu vienveidīgu darbību! Nekādu rutīnas uzdevumu! Šiem bērniem vajag konkrētu mērķi un mainīgu izaicinājumu. Viņi strādā ātri un aizrautīgi, visu izmēģina tūlīt un tagad. Arī datorus un tehnoloģijas izmantojam tikai ar noteiktu mērķi. Viss, kas viņu uztverē norit par lēnu, sāk viņus garlaikot un pamudina, lai viņi aizplūstu savās domās vai gluži pretēji – kļūtu nemierīgi. Ļoti atzītas un pieprasītas ir lomu spēles. Aizrautīgi risinām sarunas par garīgām un ezoteriskām lietām, par Visumu un Dievišķo. Smejot saviem bērniem saku: “Jums jau nevajag ne ēst, ne dzert, ka tikai parunāt un diskutēt par garīgām un dvēseliskām tēmām.” Esam vienojušies par noteikumiem un robežām stundas laikā, bet man ir pieņemams tas, ja audzēknis nevar nosēdēt solā, lai sēž zem sola. Audzēkņi to zina, izmanto un turpina uzdevumu. Ir skolēni, kuriem izteiktas dotības matemātikā, citiem – zīmēšanā, bet, apgūstot zināšanas un prasmes caur pētījumu un eksperimentu, ieinteresējas visi. Vislabākā mācīšanās – mācīšanās kustībā. Ikvienam bērnam jārada iespēja attīstīties saskaņā ar viņa spējām. Es uzticos saviem audzēkņiem, un uzticēšanās tiek attaisnota. Esmu saskaņojusi ar vecākiem un ievirzu bērnus meditācijā. Piemēram, aizvērt acis un iedomāties savas sajūtas, vai arī – pie atvērta loga ieelpot Visuma mieru, svaigo gaisu un izelpot stresu, satraukumu, dusmas. Ja ir vēlēšanās raudāt – raudi, neviens nebaidās atklāt savas emocijas. Bērniem svarīga ir samīļošanās. Kā viņi mani apķer un spiež! Mūsdienu bērniem ļoti svarīgi ir uzticēties kādam pieaugušajam. Uzticēt savas šaubas, pārrunāt dzīvi, pajautāt. Ja viņi neatrod atbalstu ģimenē, tad tas var būt skolotājs skolā, ja arī tur bērnu nesaprot un neuzklausa, tad…, jā, tad viņi “noiet no ceļa”. Kādam vajadzētu būt skolotājam? Radošam, aizrautīgam, ar labu humora izjūtu, mīlestības piepildītam. Skolotājam jāsajūt ar sirdi. Ja tu mīli, tev dos pretī. Bērni visi ir vienādi un tajā pašā laikā tik dažādi, nav nozīmes nekādam dalījumam, viņi visi ir citādi, salīdzinot ar mums mūsu bērnībā. Mīlestība, cieņa, pieņemšana, uzticēšanās, atbalstīšana, viss, kas vajadzīgs savstarpējai sadarbībai.”
Enerģijas lauks, kuru mēs izstarojam ap sevi, tiek dēvēts par auru. Ikvienam ir individuāla un neatkārtojama aura. Enerģijas pavedieni, kas apņem mūsu ķermeni kā čaula, ir krāsaini. Ja cilvēks ir novārdzis vai enerģētiski piesārņots, aurā saskatāmi pelēki lāsojumi vai netīri plankumi. Aura līdzinās enerģētiskajam filtram, un tai ik dienu nepieciešama enerģētiskā attīrīšana. Visas negatīvās domas un jūtas, ar kurām mēs saskaramies visā dienas garumā, pielīp pie auras kā putekļi. Jaunā laikmeta bērniem enerģētiskā sistēma ir tik atvērta, ka viņi no apkārtnes uzņem daudz vairāk piesārņojuma nekā citi, vecākās paaudzes cilvēki, tādēļ auras regulāra attīrīšana tiem ir vitāli nepieciešama. (2).
Vingrinājums: auras attīrīšana/enerģijas duša.
Apsēdies ērti, turi muguru taisni un sāc ritmiski elpot. Iztēlojies, ka ej pa burvju pļavu. Tad tu ieraugi vītņu kāpnes, kuras spirālveidīgi ietiecas debesīs. Tu sāc kāpt augšup pa šīm kāpnēm. Pakāpieni ved cauri dzeltenai, zaļai, zilai, violetai joslai. Vēro šīs krāsas. Kāpnes beidzas brīnumainā ielejā, kur pastaigājas dzīvnieki un aug lieli, veci koki. Tur čalo strautiņš, tu seko tam. Pēc brīža tu saklausi ūdens šalkoņu. Kut kur netālu atrodas skaists ūdenskritums. Ieej ūdenī un nostājies zem krītošā ūdens strūklām. Ūdens straumes plūst tev pāri. Tās ir kā tīra gaisma, tās attīra tavu auru no visām negatīvām enerģijām. Paliec stāvam tik ilgi, līdz tev cauri sāk strāvot pilnīgi tīra gaisma, tu jūties tīrs un atvieglots. No katras ķermeņa poras plūst gaisma. Tad tu atkal dodies gar strautiņu atpakaļ pie kāpnēm. Atgriežoties cauri krāsu joslām, tu atgriezies burvju pļavā. (2).
Manuprāt, K. Hēnkampas grāmatas (tulkojums no vācu valodas) par indigo bērniem (1,2) un citas līdzīga satura grāmatas ir nepelnīti aizmirstas un daudziem nezināmas. Grāmatnīcās jautājot pārliecinājos, ka vairs nav nopērkamas. 2016. gadā pēdējos eksemplārus, īpaši meklējot, atradu Rēriha un izdevniecības Jumava grāmatnīcās Rīgā. Minētajā literatūrā vienkāršā un saistošā valodā sniegts daudzveidīgs apraksts ar pētījumu un pieredžu piemēriem par Jaunā laikmeta bērniem. Uzskatu, ka vecākiem un pedagogiem minētās grāmatas būtu lielisks palīgs savas izpratnes veidošanā un saskarsmē ar bērnu. Rosinoši daudzveidīgie vingrinājumu apraksti (piemēram, enerģijas lauka starp rokām sajušana; nelineārās domāšanas praktizēšana; iedomu mainīšana; domu apmaiņa; atslābināšanās; saiknes veidošana ar Māti Zemi, erceņģeļa Mihaēla piesaistīšana aizsardzībai un daudzi citi), būtu noderīgi katram cilvēkam personīgās garīgās prakses iesākumam.
Vingrinājums: erceņģelis Mihaēls
Šo vingrinājumu tēvs vai māte var veikt, bērnam klātesot vai viņa prombūtnes laikā. Pirms tam mentāli jālūdz bērna iekšējā atļauja. Arī šeit darbojas noteikums: pirmais impulss ir svarīgākais! (izvēloties, praktizēt vingrinājumu vai nē)
Apsēdies pretī bērnam, aizveriet acis, atslābinieties! Tad saki: “Ercenģeli Mihaēl, es tevi sveicu. Es tevi lūdzu noteikt mana bērna ( nosauciet bērna vārdu) bailes un ietekmes un enerģētiski viņu no tām atbrīvot.” Tu sajutīsi, kā mainās enerģija gan tevī, gan ap tevi. Erceņģelis Mihaēls ir klāt. Tad tu sajutīsi, kā erceņģelis Mihaēls ar savu enerģētisko putekļu sūcēju attīra visas negatīvās emocionālās enerģijas, kas bērnam traucējušas. Eņģeļi tās pārveidos pozitīvajā enerģijā. Kad erceņģelis Mihaēls beidzis savu darbu un bērns ir “tīrs”, viņš pārlej savu balto gaismu pāri bērna ķermenim, lai aizpildītu tukšās vietas. Lai gan šis vingrinājums šķiet viegls un mazliet dīvains, tas ir ārkārtīgi iedarbīgs! (2).
No Lī Kerola un Dženas Touberes grāmatu klāsta (tulkojums no angļu valodas) iegādāties varēja vienīgi “Indigo bērni pēc 10 gadiem” (3). Grāmatas saturs balstīts, sadarbojoties ar līdzautoriem – pedagoģijas, psiholoģijas doktoriem un citiem speciālistiem, kas stāsta par savu darba pieredzi, vērojumiem un pētījumiem, sniedzot dažādus ieteikumus, piemēram, lai palīdzētu tikt galā ar emocijām, īpaši dusmām, un audzināšanai bez stresa. Ja mēs bērniem palīdzam pareizi tikt galā ar dusmām, mēs viņiem dodam degvielu savas dzīves misijas īstenošanai. Ja to nedarām, tad pusaudžu gados viņi var nonākt pie ārējas šaudīšanās ar ieročiem vai iekšējas šaušanas ar narkotikām, lai darītu galu sāpēm. Depresija, bezcerība, vilšanās sajūta var slēpties aiz dusmām, superaktivitātes, apātijas vai vienaldzības pret dzīvi. Indigo īpašības lauž sistēmu. Tas dod skaidru priekšstatu par viņu misiju – uzdot jautājumus, bakstīt un izjaukt, kas vienmēr virza uz kaut ko labāku. Viņi nāk, lai paātrinātu to sienu noārdīšanos, kas atdala veco un jauno enerģiju, tādējādi paverot iespēju apziņas attīstībai, evolūcijai un esības brīvībai. (3).
Doreen Virtue Ph.D. grāmata “Kristāliskie bērni” (tulkojums no angļu valodas) grāmatu plauktos vairs nav pieejams (4). Simtiem vecāku no visas pasaules iesnieguši autorei savus stāstus par kristāliskajiem bērniem. Pirmais, ko kristāliskajos bērnos pamanām, ir viņu lielās, dziļās, savam vecumam neatbilstoši viedās acis. Skatoties kristālisko bērnu acīs, rodas tāda sajūta, it kā mūsu dvēsele būtu pilnībā atvērta šo bērnu priekšā un viņi spētu to saredzēt tieši tādu, kāda tā ir. Un tā nav tikai sajūta, tā patiešām ir. Viņi redz dievišķo gaismu katrā cilvēkā, un viņu acis ir ieplēstas apbrīnā. Šie bērni uzkrāj informāciju par cilvēkiem un planētu un ar savām acīm sūta beznosacījuma mīlestību. Acīs atspoguļojas viņu dziļā, garīgā izpratne un inteliģence, tās ir mīlošas, pacietīgas un laipnas. Acis un intensīvais skatiens ir viens no iemesliem, kādēļ kristāliskās vibrācijas bērni sāk runāt tik vēlu – jo viņi spēj izteikt ar acīm vien ārkārtīgi daudz.
Pretstatā indigo bērniem kristāliskie bērni ir līksmi un ar līdzsvarotu temperamentu. Protams, arī kristāliskajiem bērniem dažkārt var būt dusmu lēkmes, taču viņi viegli piedod un nesarežģī lietas. Galvenās atšķirības ir viņu temperamentā. Indigo bērniem piemīt cīnītāja gars, jo viņu kolektīvais uzdevums ir iznīcināt vecās pieejas, kas mums vairs nekalpo. Viņu uzdevums ir atcelt valsts pārvaldes, izglītības un likumdošanas sistēmas, kurām pietrūkst veseluma. Lai šo mērķi sasniegtu, indigo bērniem nepieciešams dedzīgs temperaments un nelokāma mērķtiecība. Savukārt kristāliskās vibrācijas bērni māca mums pamanīt un uzticēties mūsu intuitīvajām domām un sajūtām, kas ir viena no svarīgākajām lietām, kad cilvēks cenšas attīstīt savas psihiskās spējas. (4).
Tātad, mūsu bērni ierodas šajā pasaulē, lai kopā ar mums dotos Jaunā patiesa garīguma laikmetā, kas paredzēts Zemes evolūcijai. Laikmetā, kur cilvēks, vienots ar savu Augstāko Būtību, zina visu reliģiju skaistumu un patiesību, apzinās, ka garīgums nav ne dogmas, ne kodeksi, ne principi, dzīvo saskaņā ar Dievišķo Likumu. Šajā laikmetā dominējošā ir mīlestība – mīlestība pret paša būtību un pret visām Dieva radībām. Mēs esam viens vesels un negūstam labumu, savstarpēji konkurējot. Uzskatu, ka sabiedrība, īpaši pedagogi, jo tie ir cilvēki, kuri māca mūsu bērnus un dod ieteikumus un padomus vecākiem, tādējādi palīdzot audzināt bērnus, ir jāizglīto jautājumos, kas saistīti ar mūsu bērnu iemiesošanos šeit uz planētas Zeme. Cenšoties apzināties, kāds ir mūsu bērnu uzdevums un Zemei paredzētā evolūcija, ir cerība, ka sabiedrība mainītu gadu desmitu laikā iesakņojušos uzskatus, tādējādi iekustinot tik ārkārtīgi būtiskos apziņas mainīšanās procesus.
Sirsnīgs paldies aptaujātajiem kolēģiem par man veltīto laiku un sniegtajām atbildēm, īpašs paldies skolotājai Aigijai Grāvītei. Paldies skolotājai Aijai Balcerei, kura mani iepazīstināja ar Aigiju, atverot jaunas pieredzes iespēju. PALDIES, kuru rakstu ar lielajiem burtiem, saku saviem dēliem, kuri ir mani lielākie un nozīmīgākie skolotāji mīlestības, pieņemšanas, uzskatu maiņu un izpratnes ceļā.
Autore: Gunita Delijeva
Izmantotie literatūras avoti:
1. Karolīna Hēnkampa “Indigo fenomens”, Apgāds “Jumava”, 2006
2. Karolīna Hēnkampa “Indigo bērni” Apgāds “Jumava”, 2007
3. Lī Kerols un Džena Toubere “Indigo bērni pēc 10 gadiem”, Apgāds ALIS, 2011 (lasiet arī šo autoru grāmatas Indigo bērni un Indigo sludinājums)
4. Doreen Virtue,Ph.D. “Kristāliskie bērni”, Zvaigzne ABC, 2003/2007
http://domatajs.lv/musu-berni/
