Jebkuras emocijas ir enerģija, kas rodas ķermenī, lai tas darbotos un apmierinātu radušos vajadzību.
Ja mēs izjūtam dusmas, aizkaitinājumu – tas nozīmē, ka mūsu psiholoģiskās vai fiziskās robežas tiek pārkāptas. Dusmas ir ļoti spēcīga enerģija, kuras mērķis ir atjaunot harmoniju, skaidro psiholoģe Jeļena Gončaruka.
Cilvēki, kas dzīvo ar pārliecību, ka dusmoties ir ļoti slikti, apspiež dusmas, tiklīdz tās radušās. Un emocijas iestrēgst ķermenī, iekapsulējas noteiktā vietā un uzkrājas nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada. Ņemot vērā to, ka iekšējā “tvertne” dusmu uzglabāšanai nav bezizmēra, ir neiespējami emocijas uzkrāt bezgalīgi. Tās izlaužas ārā, piemēram, ar periodiskiem spilgtiem uzplaiksnījumiem, histēriju, asarām “bez iemesla”.
Dusmas var izlauzties arī “mazās porcijās”, maskējoties sociāli pieņemamākās formās:
1. Neapzināta vilcināšanās, saistību un uzdevumu izpildes atlikšana.
2. Bieža nokavēšana.
3. Sarkasms, cinisms vai nekaunība sarunā.
4. Kritika un negatīvs vērtējums.
5. Bieža apvainošanās.
6. Sarunbiedra viedokļa noniecināšana: “Nu, ko tu izdomā!”
7. Pārmērīga pieklājība, pacietība.
8. Nicinājuma izpausme.
9. Komunikācijas partnera pārtraukšana.
10. Biežas nopūtas.
11. Garlaicība, apātija, interešu zudums par lietām, kas agrāk interesēja.
12. Pārmērīga uzbudināmība par sīkumiem.
13. Uzspēlēta jautrība.
14. Atturīga, monotona balss.
15. Ilgstoša nomāktība bez iemesla.
16. Sejas tiks, spazmatiskas ķermeņa kustības, savilktas dūres utt.
Fizioloģiskā līmenī emociju apspiešana, kas prasa enerģijas patēriņu, var izpausties šādi:
17. Grūtības aizmigt, grūti nogulēt nakti bez pamošanās.
18. Ātra nogurdināmība. Miegainība neatbilstošā laikā.
19. Miegs ilgāk par 8-9 stundām.
20. Pamošanās ar noguruma, nevis labas atpūtas un možuma sajūtu.
21. Sakosti žokļi, zobu griešana, īpaši miegā.
22. Bieži murgi.
23. Sāpes kakla zonā.
24. Kuņģa čūla, problēmas ar sirds un asinsvadu sistēmu.
Ko darīt, ja pamanīji, ka tev raksturīgas nosauktās dusmu apspiešanas pazīmes?
1. Pārstāt apspiest un uzkrāt dusmas. Iemācīties saskatīt to funkcijas un izmantot labvēlīga rezultāta sasniegšanai.
2. Atbrīvoties no jau uzkrātajām dusmām.
Lai pārstātu apspiest dusmas, svarīgi nodalīt emocijas un to izpausmes metodes. Atzīt veselīgu dusmu nozīmi izdzīvošanā un rezultātu sasniegšanā.
Ļoti bieži cilvēks baidās no nosodījuma un nomāc agresiju, domājot, ka šādā veidā viņš kontrolē situāciju. Bet rodas pretējs efekts. Uzkrājot un neizmantojot dusmas paredzētajam mērķim, kādā brīdī cilvēks zaudē kontroli pār emocijām un to izteiksmes veidu. “Klusā dīķī velni dzīvo”, teikts par līdzīgu situāciju. Pat bail iedomāties, kā varētu izpausties tā cilvēka dusmas, kurš ilgi bijis pacietīgs.
Pareiza stratēģija
1. Atpazīt jūtas.
2. Saprast, ar ko tās saistītas, kādas tavas robežas ir pārkāptas.
3. Padomāt, kā vari atjaunot taisnīgumu.
4. Veikt pasākumus, lai apmierinātu emocijas izraisījušās vajadzības.
Pēc cikla noslēgšanās emocijas norimst.
Kas attiecas uz jau uzkrātām dusmām, ir daudzi vingrinājumi, kas ļauj no tām atbrīvoties. Piemēram, fiziskas nodarbes. Dejot, vicināt rokas, sist spilvenu, kliegt u.c.. Izvēlies to, kas ir pieejamāks.
Šis ir īss izklāsts par to, ko var darīt ar dusmām. Ne vienmēr vienatnē izdodas to izpildīt. Galu galā, ja dusmoties ir aizliegts – nav tik viegli iemācīties dusmas atpazīt. Un vēl grūtāk – izteikt. Var palīdzēt apmācības par šo tēmu vai individuāls darbs ar speciālistu.
Autors: psiholoģe Jekaterina Gončaruka.
Avots: psy-practice.com
